Lindleira, ~ Lomu spēle 2007 ~ [C] [PZP] [N-14] Opcijas

[Sindra]

Lindleira

Zeme, kur auksti viļņi apskalo vientuļus krastus, bet aukstas sirdis padara ļaudis vēl vientuļākus par viņu zemi.


Ģeogrāfija un klimats

Lindleira ir neliels kontinents, kuru apskalo aukstas okeāna straumes. Straumes brīžiem ir tik spēcīgas, ka kontinents ir praktiski izolēts no pārējās pasaules. Vietējiem nerūp, kas ir ārpus Lindleiras. Viņiem pietiek ar saviem iekšējiem konfliktiem.

Kontinenta dienvidu daļā izplešas vienmuļie Soterānas līdzenumi. Slinkas, platas upes apskalo zemi, kur izaug graudaugu ražas, kas pabaro lielāko daļu visa pārējā kontinenta. Lielākā daļa mežu Soterānā ir izcirsta, tādēļ vēji brīvi klejo pa zemi. Šur un tur nelielas birzes un mežu audzes tiek ieaudzētas mākslīgi, lai ļaudīm būtu kokmateriāli un kurināmais. Retumis, pārsvarā pie lielākajiem tirdzniecības un ūdens ceļiem ir izaugušas nelielas pilsētiņas, kurās pulcējas bez iztikas līdzekļiem palikušie zemnieki.

Vēl uz dienvidaustrumiem no Soterānas līdzenumiem okeānā ir satupušas Orodimas arhipelāga akmeņainās salas. Uz lielākās no tām - Kalmiras atrodas visu soterāņu senā kulta vieta Saules svētnīca.

Kontinenta vidū paceļas Kardlinnas plato. Zālains klajš lauks, kuru tikai retumis pārtrauc kāds vientuļš kalns vai sīka meža skupsna, tas ir nemīlīgs un nezinātājam bīstams. Kardlinnā dzīvo tikai vietējās klejotāju ciltis un tajā ir atrodama tikai viena vienīga pilsēta Telseta.

Rietumos slejas lielākie meži Lindleirā,- Sagūstīto Viļņu mežs jeb Frenamuirs, Vientuļo Ēnu mežs jeb Laramuirs un Tukšo Atbalsu mežs jeb Ašenmuirs. Mūžvecas priedes piekrastē un tik pat senas egles dziļāk kontinentā sedz skatam nevienu nesaprasto elfu zemes.

Austrumos Vezālijas kalnu grēdas badīgi kožas vientuļās ielejās un piekrastes ūdeņos, veidojot bīstamus fjordus, kurus no jūras sargā daudzas mazas klinšu saliņas. Tur dzīvo Vezālijas akmens punduri, kuri savas mājvietas iekārto zem kalniem, kā arī retas cilvēku ģimenes mazmazītiņos ciematiņos kalnu ielejās.

Ziemeļos, starp Kardlinnu, Ašenmuiru un Vezālijas grēdām ir melni dūmakainās Arskvīnas smailes, vulkānu un burvju zeme. Vieta, kur kalni regulāri šļāc ārā uguns upes un sastinguši akmeņi knapi spēj uzturēt dzīvību. Reģions, kura ziemas ir garākas, bet ne vienmēr sniegainākas. Arskvīnas rajonā dzīvo krietns skaits pūķu.


Tautas

Lindleirā dzīvo vairākas pēc kultūras tradīcijām un izskata ļoti atšķirīgas tautas:
- soterāņi (cilvēki)
- arskvīnieši (cilvēki)
- telsetieši (cilvēki)
- vezālieši (cilvēki)
- Vezālijas akmens punduri (dwarfi)
- koku punduri (gnomi)
- elfi (elfi)
- muira jaukteņi (puselfi)
- kardlinni (orki)
- kardlinnu jaukteņi (pusorki)
- hallapi (halflingi)

Soterāņi ir Soterānas līdzenumu un Orodimas arhipelāga iedzīvotāji. Dzīvo kastu sistēmā, pielūdz Sauli un audzē zirgus, citus lopus un graudaugus. Viņi ir vidējas auguma, vidējas miesasbūves, veikli, parasti tumšmataini. Soterāņi bieži uzņemas līderu pozīcijas un mēdz savā starpā cīnīties par cieņu un varu. Populārākās klases - Bbn, Rgr, Drd.

Arskvīnieši ir Arskvīnas vulkānu zemes iedzīvotāji. Cēlušies no ar soterāņiem radniecīgas cilts. Vidēja garuma un slaidi, pārsvarā tumšmataini, no soterāņiem visbiežāk atšķiras ar savām zilajām acīm. Arskvīnieši ir viltīgi un noslēgti un vairāk panāk ar piekāpšanos un manipulēšanu nekā ar atklātu konfrontāciju. Populārākās klases - Sor, Wiz.

Telsetieši ir jauna tauta, kura radusies Telsetas pilsētā nonākot un savā starpā saplūstot dažādu tautu pārstāvjiem, tādēļ arī izskatā tie ir ļoti dažādi. Telsetieši ir piesardzīgi pret svešiniekiem, taču ar uzticamiem partneriem dibina ilglaicīgas un uzticamas saites. Telsetieši izvēlas ļoti dažādas profesijas.

Vezālieši ir austrumu fjordu iedzīvotāji. Gari, spēcīgi, blondiem matiem un pelēkām acīm, viņi ir pieraduši izdzīvot skarbos apstākļos un paļauties uz fizisku spēku. Vezālieši paši būdami līdz rupjumam atklāti, strauji apvainojas, ja kāds neizrāda viņiem pienākošos cieņu. Viņi dzīvo klanos un augstu vērtē ģimenes saites. Vezālieši mēdz no kaimiņiem laupīt pietrūkstošo pārtiku un preces un nelielās airu laivās peld gar piekrasti, lai nokļūtu līdz bagātākajām piekrastes zemēm, kur pasirot. Populārākā klase - Rgr.

Vezālijas akmens punduri ir ļoti drukni, bet pazemi augumā. Dzīvo pazemes akmens alās un nodarbojas ar metālu rūdas un dārgakmeņu ieguvi, izgatavo augstas kvalitātes darbarīkus, ieročus un bruņas. Punduru vīrieši vienmēr nēsā bārdas. Ļoti teritoriāli, no citu tautu viedokļa pārlieku nežēlīgi aizstāv savas mājas, neielaižas darījumos ar nepazīstamiem ļaudīm, reti draudzējas ar tiem, kas nav punduri. No otras puses ļoti uzticīgi noslēgtajam līgumam un nekad nemāna savu sadarbības partneri. Populārākā klase - Ftr.

Koku punduri ir līdzīgi akmens punduriem, bet īsāki augumā un slaidāki. Paši koku punduri dala sevi divos klanos - Arskvīnas koku punduros un Vezālijas koku punduros. Visi koku punduri izjūt dziļu saikni ar dabu. Vezālijas koku punduri savus mazos akmens namiņus taisa Vezālijas kalnu grēdas ziemeļrietumu nogāzēs. Dzīvo izolēti, audzē bārdas līdzīgi akmens punduriem un nodarbojas ar sīko lopiņu audzēšanu (galvenokārt kazas un aitas). Arskvīnas koku punduri dzīvo nelielās mežu audzēs, kuras bieži apdraud vulkānu izvirdumi un Arskvīnas burvji. Zaudējuši mājas viņi beži apmetas dzīvot starp arksvīniešiem un pat viņu pilsētās. Arskvīnas punduri ir ziņkārīgi, brīžiem pat nekaunīgi, ar aizrautīgu interesi par maģiju, bieži lien visur, kur var ielīst un vēlāk tirgojas ar informāciju. Populārākā klase - Brd.

Elfi ir tievi, slaidi, zaļacaini, spicausaini, bieži ar gariem matiem blondā, sudarba vai zelta krāsā. Elfi dzīvo ļoti noslēgti savos mežos un necieš nevienu, kas tiem tuvojas. Viņi nodarbojas ar maģiju, izgatavo brīnišķīgas maģiskās mantas, rauš bagātības savos meža cietokšņos un trenē meža lūšus, kurus rīda virsū tiem, kas pārkāpj viņu zemju robežas. Pārējās tautas elfus uzskata par ļaunatminīgiem un vardarbīgiem un cenšas no viņiem izvairīties. Populārākā klase - Wiz.

Muira jaukteņi ir radušies elfa un visbiežāk soterāņa, arskvīnieša vai telsetieša savienībā. Viņi parasti rodas pēc tam, kad elfi ir devušies kārtējā atriebības gājienā uz savām kaimiņu zemēm un parasti uzaug pie savas mātes starp viņas ļaudīm, nekad pie elfiem, kuri nesaskata šādā atvasē neko elfisku. Muira jaukteņi parasti līdzinās savas mātes radiem, bet viņiem visiem ir zaļas acis no sava elfu tēva. Pieauguši muira jaukteņi
vai nu izvēlas nodarbošanos, kas raksturīga viņu reģionam vai arī protestā pret apkārtējo pasauli ar nodomu izvēlas profesiju, kas atšķiras no tā, ko dara apkārtējie un viņu mātes.

Kardlinni ir Kardlinnas plato pastāvīgie iedzīvotāji. Dzīvo ciltīs un parasti klejo apkārt pa noteiktu teritoriju. Viņiem ir pelēcīga ādas krāsa, tumši brūnas acis un tumši mati. Kardlinni bieži rotā sevi ar ādas krāsojumu, rituālām rētām un tetovējumiem. Viņi ciena fizisku spēku, taču respektē arī varu, kādu iegūst burvis pār saviem bailīgajiem pretiniekiem. Kardlinni ir Lindleiras izstumtā tauta. Viņu pārstāvjiem dažreiz piemīt dāvanas, kuras pēc citu tautu ticējumiem drīkst būt tikai dieviem. Kadlinni mēdz būt psioniski un tādēļ tiek uzskatīti par zaimotājiem. Viņus bieži vajā un necieš savā tuvumā tieši šī iemesla dēļ. Par laimi kardlinniem viņu izdzīvošanas spējas un augstā dzimstība nav ļāvušas viņu ciltīm izmirt. Populārākā klase - Bbn.

Kardlinnu jaukteņi no sava kardlinnu senča parasti manto pelēcīgo ādas krāsu un fizisko spēku. Viņi dzīvo grūtu dzīvi, jo reti tiek pilnībā pieņemta vienā vai otrā sabiedrībā. Bieži bērnībā tiek izsmieti, apsaukāti un aizskarti, viņi ātri iemācās izmantot savu fizisko parākumu, tādēļ vēlāk dzīvē vairāk izvēlas profesijas, kurās nepieciešams viņu fiziskais pārākums. Bieži kļūst par karavīriem, apsargiem vai pilsētu kārtības uzturētājiem. Tikai retajam izdodas izvairīties no tā, ka viņu saista ar viņa kardlinnu senču lāstu. Populārakā klase - Bbn.

Hallapi ir augumā sīku, veiklu un nekaunīgu ļautiņu tauta. Dzīvojot lielās ģimenēs viņi reti apmetās uz ilgu laiku vienā vietā, bet parasti klīst pa Soterānu, Arskvīnu un Kardlinnu un dažreiz pat ielavās elfu zemēs un Vezālijā. Viņi tiek uzskatīti par zagļiem un meļiem un bieži ar to arī nodarbojas. Viņi ir kā uzburti uz zirgiem un mēdz bieži ar tiem mainīties, bet dažreiz pat tos zagt. Populārākā klase - Rog.


Valstis

Lielākā valsts Lindleirā ir Soterāna. Tās teritorijas plešas pa visu Soterānas līdzenumu līdz Kardlinnai, elfu mežiem un punduru kalniem. Soterānā ietilpst arī Orodimas arhipelāgs. Soterāņi nodarbojas ar zemkopību un lopkopību. Viņi audzē ātrus un izturīgus zirgus. Soterāna ir ļoti konservatīva zeme, kas tradicionāli dala savus iedzīvotājus pēc dzimumiem un kastām. Soterāna ir teokrātija. Saules priesteri jeb solīti nomināli lemj par visas valsts darbību un pieder pie augstākās kastas. Jātnieki ir karotāji un nākošā nozīmīgākā kasta valstī. Jātnieku virspavēlniekiem ir liela vara un daži no viņiem sabiedrībā iegūst vairāk ietekmes nekā liela daļa no solītiem. Burvji un zinātnieki ir nākošā kasta, kura tiek uztverta ar dalītām jūtām. Burvjiem Soterānā ir aizliegts nodarboties ar nāves un vilināšanas maģijām. Zemākā kasta ir zemnieki un amatnieki. Lindleira eksportē labību un lopus, bet importē koku, būvmateriālus un ieročus. Lindleira ir naidīgās attiecībās ar Arskvīnas magokrātiju un elfiem un puslīdz neitrālās attiecībās ar Vezālijas akmens punduriem.

Arskvīna ir zeme ziemeļos ar nemīlīgu klimatu un bīstamiem dzīves apstākļiem. Arskvīnā bieži notiek vulkānu izvirdumi un pūķu uzlidojumi, bet no tiem neatpaliek vietējo burvju maģijas pētījumi. Arksvīna ir magokrātija,- spēcīgākajiem burvjiem pieder daudz varas. Te pastāv dzimumu līdztiesība un katrs, kas spēj sagrābt un noturēt varu, ir to pelnījis. Zemes "līdztiesīgākie" iedzīvotāji ir burvji, kuri tradicionāli dalās skolās pēc mīļākajiem maģijas veidiem un bieži nemaz nemācās visus no tiem. Maģisku mantu izgatavošana, bruņu un ieroču apburšana, dārgmetālu un dārgakmeņu iegūšana, lāstu piesaukšana, cietušo atburšana un dabas apstākļu maiņa vai draudi to izdarīt ir pakalpojumi un preces, kuras burvji izmanto maiņai. Vēl viņi piegādā akmeni būvniecībai un alķīmijas preces, pretī par to saņemot pārtikas produktus. Arskvīna reizēm naidojas ar Soterānu un elfiem, bet tas pārsvarā ir tāpēc, ka viņi nesaprot, kāpēc pārējās tautas ir tik sīkumainas.

Telseta ir pilsētvalsts Kardlinnas plato rietumos. Tā ir tirdzniecības vieta, kur saplūst preces no visām malām. Telsetas iedzīvotāji ir raibs jūklis, kas tur saplūdis līdz ar precēm. Telsetā valda vēlēts birģermeistars. Telsetiešiem ir ļoti stingri likumi par laupīšanu kaimiņu zemēs. Ja kāds tiek pieķerts kaut vai tikai nodomos iet izlaupīt elfu mežus, viņam draud nāvessods. Tas ir tāpēc, ka Telseta vairākas reizes ir cietusi no elfu uzlidojumiem, kad tie ir nākusi atriebties par iebrucējiem viņu mežā. Līdz ar to Telsetā burvjiem ir īpašs stāvoklis. Visi burvji, kas prot izsargāties no Ugunsbumbām un zibeņu šautrām tiek aicināti iestāties pilsētas aizsardzības dienestā. Viņu pienākums ir neitralizēt elfu maģijas no viņu lidojošajiem kuģiem uzbrukuma laikā un pasargāt pilsētu. Līdz ar to šiem burvjiem visu laiku ir jāatrodas pilsētā un jābūt gataviem pēc pirmā brīdinājumam pildīt savu pienākumu. Toties viņi saņem neiedomājami lielu atlīdzību, pilsētas apmaksātu māju pilsētā, daudzas privilēģijas un tiesības darīt visneiedomājamākās lietas no tiešajiem pienākumiem brīvajā laikā. Telseta cenšas ne ar vienu nenaidoties, taču viņiem ir saspīlētas attiecības ar elfiem.

Vezālijas klanu zemes ir pavisam nelieli valstiski veidojumi. Vezālieši dzīvo lielās ģimenēs un ik pa brīdim karo un slēdz mieru savā starpā. Viņi bieži ir pārējo tautu saite ar akmens punduriem, ja kādam ir nepieciešami to izstrādājumi. Taču citādi dzīvo paši savu dzīvi un nejaucas lielo valstu darīšanās. Varbūt tikai retu reizi piesakās karā vienas vai otras puses labā, ja tās labi maksā.

Vezālijas akmens punduri dzīvo klanos ar klana lordu priekšgalā. Citām tautām nav īsti skaidra viņu valsts uzbūve. Akmens punduri bieži tirgojas ar Soterānu, no kurienes saņem pārtiku, bet pretī dod metālus, ieročus un būvmateriālus. Akmens punduri ļoti neiecietīgi izturas pret jebkuru, kas bez viņu atļaujas viņiem tuvojas. Robežu pārkāpējus viņi parasti iznīcina tik ātri, ka tie nepaspēj par saviem varoņdarbiem pat palielīties. Ar dziļu cieņu attiecas pret senčiem un senču gariem.

Vezālijas koku punduri veido tādu kā klanu, līdzīgu akmens punduru klaniem, kurš dalās ciemos. Koku punduri dzīvo izolētio no pārējiem un cenšas no visiem izvairīties. Reizēm Viņi ierodas Arskvīnā vai Telsetā, lai pārdotu kādu zvērādu vai alķīmisku substanci un pretī iepirktu kādu darbarīku vai skaistu mantu.

Arskvīnas koku punduri dzīvo ciemos un cenšas netrāpīties acīs Arskvīnas burvjiem. Daudzi no viņiem iet strādāt burvju labā vai nu kā izlūki un slepkavas vai kā burvju mācekļi. Daudziem no viņiem maģijas ir asinīs, tāpat kā joki un dīvainas izdarības.

Elfi dzīvo mežos un dalās trīs valstīs,- pa vienai katrā mežā. Viena meža elfus vada viņu valdnieks, kas parasti ir vecākais un gudrākais no viņiem. Elfi ir ļoti atturīgi pret pārējiem un neļauj nevienam iekļut viņu zemēs. Lai izsekotu iebrucējus, viņi ir speciāli apmācījuši kaujas lūšus, kuri ir nobadināti un pieradināti pie cittautiešu asinīm. Izsekojuši iebrucējus, elfi tos parasti iznīcina. Bet, ja tiem izdodas tikt līdz kādai nocietinātai vietai, tad elfi sakāpj savos gaisa kuģos un dodas ar savām spēcīgajām maģijām iznīcināt visu to vietu. Elfi netirgojas ar citiem, toties paši izgatavo daudzas skaistas lietas un maģiskus priekšmetus. Tam, kas reiz iekļūs kādā viņu meža cietoksnī un pēc tam paliks dzīvs, būs tik lielas bagātības, ka pietiks vairākiem mūžiem.

Kardlinni dzīvo ciltīs. Parasti katra cilts ir par sevi un tikai retu reizi vairākas apvienojas, ja uzrodas spējīgs karavadonis. Kardlinni nodarbojas ar lopkopību. Viņi tirgojas reti un praktiski tikai ar telsetiešiem. Viņi ir pastāvīgā karastāvoklī ar soterāņiem, kuru jātnieku pulki pie katras izdevības cenšas iznīcināt kādu viņu pagaidu apmetni. Parasti kardlinni no uzbrucējiem bēg projām, kamēr daži no viņiem cenšas pretiniekus aizkavēt. Tomēr reizēm māzākam soterāņu pulciņam nākas pašiem ņemt kājas pār pleciem, ja pretī stājas kāds kardlinns, kuram piemīt vairāk zaimojoši dievišķo dāvanu.


Reliģija

Soterāņi pielūdz sauli. Viņu priesteru kasta veic rituālus, ziedo, tulko laika apstākļus.

Arskvīnieši pielūdz mēnesi, jo tas ir nozīmīgs laika skaitīšanā un tiek uzskatīts par zināšanu patronu. Tomēr viņu attiecības ar savu dievību ir stipri vēsākas nekā soterāņiem, jo burvji bieži mēdz visu apšaubīt, arī ticību.

Vezālieši pielūdz dabas garus un mātes - ūdens māti, zemes māti.

Vezālijas akmens punduri pielūdz senču garus un mirušos varoņus.

Telsetieši pielūdz garus un dievības, kas ir populāras arī citur, bet viņu lokālā dievība ir Vejs, tirgotāju un ceļotāju aizstāvis.

Par elfu un hallapu reliģiju nekas nav zināms.


Spēlētāji drīkst izvēlēties spēlēt:

- soterāņus (cilvēki)
- arskvīniešus (cilvēki)
- arskvīnas koku pundurus (gnomi)
- telsetiešus (cilvēki)
- vezāliešus (cilvēki)
- muira jaukteņus (puselfi)
- kardlinnu jaukteņus (pusorki)
- hallapus (halflingi)

Intro

Daloks pamodās pie pilsētas vārtiem. Viņš pavērās apkārt un mazliet saviebās. Grāvis. Kā gan līdz kaut kam tādam varēja nodzīvoties. Viņš un grāvī. Veiksmes dieviete viennozīmīgi nav bijusi kopā ar viņu. Puisis mēģināja piecelties. Laikam nakts bijusi auksta un locekļi nepatīkami smeldza. Uzstīvējies kājās, viņš savicināja rokas un Daloka stāvu ietvēra maģiska aura. Pēc brīža jau jauneklis izskatījās labi sakopies un pievilcīgs.

Mazliet stīvām kustībām viņš izkāpa no grāvja un devās uz pilsētas vārtu pusi. Ak, Telseta! Redz kā! Bet kā viņš te bija nokļuvis, to puisis nekādi nespēja atcerēties. Viss ko viņš atcerējās bija tēva mājas un elfi. kas tālāk? Nav ne jausmas...

Izgājis cauri pilsētas vārtiem, Daloks devās uz krogu. Šo vietu viņš noteikti pazina. Atvēris durvis, viņš izslējās pēc iespējas staltāk un iesoļojis krogā devās pie krodzinieka.
- Es vēlētos noīrēt istabu, un paēst, nu ja tikai ... viņš mazliet mulsi pasmaidīja. ... Man šobrīd nav naudas... - Krodzinieks jau grasījās kaut ko atcirst, kad rūpīgāk ieskatījās atnācēja sejā.
- Dalok? Tu? Visi domā, ka Tu esi miris. -
- Nē.. nu tā ir sanācis, ka vēl neesmu. - puisis pasmaidīja un viņa skatiens aizslīdēja pie krodzinieka meitas, kura neparasti ātri sāka skraidīt pa telpu šurpu turpu ik pa brītiņam pielabodama frizūru.
- Bet man ļoti nepieciešams atpūsties. - viņa skatiens atgriezās pie krodzinieka.
- Kā gan, lai es Tev atsaku? - krodzinieks nopūtās.
- Dodies vien uz savu istabu, bet par to parāda atdošanu. Man liekas, ka Tavs tēvs Tev mantojumu būs atņēmis. -
Daloks pamāja ar galvu.
- Sīkums. Gan jau es tikšu ar to galā. Viņš pasmaidīja un devās augšup pa kāpnēm. -

Nākamajā dienā Daloks jutās jau daudz labāk. Nokāpis lejā, viņš mundri sveicināja krodzinieku. Krodzinieks satraukti pamāja puisim un aizbīdīja to uz kroga stūri ar pirkstu norādīdams uz kādu baltās drānās tērptu stāvu, kurš stāvēja pie krogus loga.
- Baltais burvis. Viņš Tevi meklē. Tas esot saistībā ar kādu vīziju. Tu esot iemesls elfu nākamajam uzbrukumam pilsētai. Vai Tu esi bijis pie elfiem. -
- Nu es.. - puisis iesāka, taču nepabeidza savu sakāmo, kad krogā strauji iesoļoja vīrs baltajās drānās un kopā ar viņu divi priesteri zaļās drānās ar lielu saules simbolu uz krūtīm.

Priesteri nogaidoši paraudzījās uz burvi. Burvis apstiprinoši pamāja ar galvu. Viens no priesteriem pamāja kaut kam krogus ārpusē un drīz jau bija sadzirdams, ka krogam tuvojas bruņās tērpti stāvi.
Tur jau tie bija. Četri bruņoti vīri. Viens no priesteriem pagāja uz krodzinieka pusi.
- Šis cilvēks tiek apsūdzēts nemieru izraisīšanā un viltus dievību slavināšanā. -

Bruņās tērptie vīri piegāja pie Daloka un draudīgi uz viņu paskatījās.
- Labi jau labi! Es jau eju.. - iedams prom viņš pagriezās pret krodzinieku.
- Piedod, es nezinu vai man sanāks atdot parādu. -

Krodzinieks tikai noplātīja rokas. Kad bruņotie vīri aizveda jaunekli. Viens no priesteriem piegāja klāt krodziniekam un iečukstēja tam ausī.
- Jūs te slēpjat slepkavas un blēžus. Dēl tādiem kā Jūs, pār mums nākušas dieva dusmas. Saules svētnīcas relikvija ir pazudusi. Visādas sliktas lietas nākotnes vīzijās var redzēt, ja tā neatrodas. -

Iedams prom, priesteris pamāja burvim, tas ierunājās skaļā un dimdošā balsī.
- Es redzēju vīziju. No šī kroga nāca briesmīga slimība, ļaudis, kas te uzturējās saslima un nomira briesmīgā nāvē. - Viņi atstāja krogu un nemanāmi pazuda arī pārējie kroga apmeklētāji.
Skumju vaigu krodzinieks noskatījās, kā pēdējie apmeklētāji pamet telpas.

Nākamajā dienā Telsetas laukumā bija piekārts liels paziņojums.

Meklēju drosminiekus un piedzīvojumu meklētājus.
Uzdevuma paveikšanas gadījumā bagātīga atlīdzība.


Lindleiras karte

(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/lindleirajpg.jpg)

Personāžu apraksti un jautājumi par spēli ATD pavedienā

Šo rakstu rediģēja Sindra: 12.06.2006 20:25

[Roviela]

Burve paskatījās sev pār plecu. Kā tad! Tur stāvēja viņas tautietis un nekaunīgi noklausījās. Viņa sašuta. Kas par lietu? Pats runāt neprot? Citu tirgotāju, ar kuriem parunāt, mazums, vai, ka jātraucē citiem aprunāties?
Viņa tikpat klusu kaut ko atčukstēja un turpināja runāt klusu, ik pa brīdim pametot neapmierinātu skatienu uz Anteju.

[Romija]

"Vai tad nu maģijai ir sakars ar augumu?" Arje izbrīnīta atsaucās. "Varbūt vienīgi tad, ja mani gluži vienkārši nepamana," viņa piebilda un tūlīt turpināja: "Vai jums gadījumā nav aizķēries kāds siltāks tumši pelēka auduma gabals vai pat apmetnis? Man kā reiz gribētos jaunu! Un gan jau jums arī lieks naudas gabals par skādi nenāktu," mazā piemiedza ar aci. Viņa turpināja pētīt plauktus, bet neko neņēma. Veikalā ne.

[echo3]

Re, taisījos projām iet, bet esmu atkal atpakaļ, - Ellīo aizbāza pānflautu aiz jostas un uzrunāja tirgotāju. - Nebūtu nācis, bet pa ausu galam dīvainas ziņas saklausīju. Telsetai briesmas draudot, balts mags esot ko sliktu pareģojis. Saimniek, vai nevarat ko tuvāk pastāstīt? Varbūt pat no pilsētas projām vairs nepagūšu tikt, varbūt briesmas ne tikai Telsetai draud?

[Melnais Akvareļu...]

Antejs manīja, ka traucē Maironai, tāpēc viņs klusi nopūtās un aizslīdēja projām. Vīrietis apstaigāja tuvākos tirgotājus, vienlaikus ar acs kaktiņu paturēdams redzes lokā Maironu un pārējo pulciņu.

[Sindra]

OOC - ATD pavedienā šeit ir iepriekš izspēlēto notikumu apkopojums.


Veikalnieks pasmaidīja un pasniedza Arjei prasīto.
Ko niekus! Gan jau būs labi, sīkaliņ! Vai ta tālā ceļā taisies vai, ka apmetnis vajadzīgs?

Maironas tirgotāja šķiet neko īsti jaunu vairs pastāstīt nevarēja. Viņa pateicās Maironai par dāsno atalgojumu un solīja noteikti kādas ziņas vēl sameklēt ko pastāstīt, ja vien burve iegrieztos pie viņas rītdien.

Tirgotājs ieraugot Ellīo pasmaidīja. Viņam patika muzikālais puisis. Uzklausījis pundura jautājumu, tirgotājs mazliet iegrima pārdomās.
Jā, tā ir gan. Bija atkal Baltā maga pareģojums. Teica, ka šoreiz jāgatavojas nežēlīgākam uzbrukumam, jo kāds cilvēks esot ieklīdis elfu mežos un pat nogalinājis elfu. Nav tikai skaidrs, kā viņš dzīvs spējis atgriezties. Baltais mags un Saules priesteri esot arestējuši šo neprāti. Daloks. Ja zini... viņš bija... ir.. tirgotājs mazliet apmulsa. Var redzēt, ka viņš meklē īstos vārdus, lai pareizi noformulētu domu. ... viens no Arskvīnas arhimaga dēliem. Nu viņi tur daudz tie arhimagi. Es nemaz nezinu... Nu jā.. tikai cik zinu arhimags pēc kaut kādām domstarpībām atteicās no Daloka un paziņoja, ka Daloks vairs nav viņa dēls un mantinieks. Tas droši vien vairs nav svarīgi. Domāju, ka viņu tāpat nogalinās. Tā vismaz lika saprast Baltais burvis. Svarīgi ir vai Telseta pārdzīvos uzbrukumu.

Tirgotāji, kuriem Antejs gāja garām mēģināja pārliecināt jauno puisi, ka viņu prece ir vislabākā. Neko neparastu vai uzmanību piesaistošu puisim ievērot neizdodas.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 13.02.2007 16:14

[Romija]

"Tālā gan!" Arje ļoti nopietni atbildēja, izskatīdamās norūpējusies. Lai arī īsti skaidrs nebija, kur viņi un vai vispār dosies, tomēr arī ceļš uz mājām būtu patāls.

Paņēmusi veikalnieka pasniegtās preces, sīkaliņa tās satina apmetņa audumā un uztaisīja tādu kā pauniņu, ko pārsviest pār plecu. Parakājusies pa vienu no daudzajām kabatelēm, viņa izvilka vairākas monētas. Tās aplūkojusi un saskaitījusi, uz veikalnieka letes Arje nolika tikai daļu.

"Jādodas uz rietumiem!" Arje piebilda, vēlreiz pārskaitīdama uz letes noliktās monētas. Viņa labi zināja, ka par došanos pie elfiem var apcietināt. Bet virziens vien neko nesaka. "Visādas runas dzirdētas, vajadzētu aizjāt paklausīties tuvāk, kas dzirdams!" viņa runāja pavisam nopietni.

"Ja nu es vairs neatgriezīšos... nekad," sīkaliņa smagi nopūtās, it kā dotos uz karātavām. "Paldies vienalga!" viņa lēnām pagriezās, lai dotos ārā, bet darīja to gana nesteidzīgi, lai varētu vēl uzkavēties un paklausīties, vai veikalniekam nav kas sakāms - kādi brīdinājumi, tenkas, ziņas.

[Sindra]

Ei nu, mazā! veikalnieks bezbēdīgi uzsauca kas tās par tādām runām? Protams, ka mēs vēl tiksimies! esi uzmanīga ceļā un lai apmetnis labi silda!

Veikalnieks noskatījās kā mazā meitene aizver durvis un mazliet nogrozījis galvu sāka kārtot veikala plauktus.

[Roviela]

Mairona, iztaujāšanu beigusi un nopirkto vistiņu "nejauši" atstājusi tirgotājas gādībai, netālu no tirgus ieejas uz kroga pusi gaidīja savus biedrus. Laikam neko vairāk uzreiz neizdosies uzzināt.
Vienīgi uz templi vēl derētu aizstaigāt. Šī doma burvei ne visai patika. Ko var zināt - ķērušies te pie burvjiem, ka viņai arī nepiesien kādu nedarbu, ja kaut vai pušplēstu vārdu ieminēsies par elfiem, relikviju un Daloku.
Bet paklausīties, ko tur runā - tas nevienam nav liegts. Varbūt vismaz kļūs zināms, uz kuru pusi iet! Pagaidām ij tas nebija skaidrs.

[Romija]

Sāku ierūsēt, Arje nosprieda, vērdama ciet krāmu bodes durvis. Vairāk jārunā ar cilvēkiem!

Ar savu iegūto mantu pauniņu meitēns devās atpakaļ uz krogu, pa ceļam turēdama acis un ausis vaļā, vai kaut kas derīgs negadīsies.

Iedama garām kādam lievenim, uz tā sēdošajām sievām aiz muguras Arje paķēra pārīti skaistu, sarkanu ābolu, kas stāvēja grozā tur pat netālu. Arjes pirksti bija gana veikli, lai to pamanītu tikai īpaši acīgs vērotājs.

[Sindra]

Kad Arje bija atnākusi līdz krogam, krodzinieks viņu ieraugot pamāja, lai meitene panāk tuvāk.
Arje, vai vari lūdzu sameklēt Maironu? Ir kāda lieta, kas man jums visiem vēl jāpasaka.

[echo3]

Ak tā? - Ellīo nogrozīja galvu. - Tāds tas pareģojums? Vai drīz briesmas draud, to neteica? - Gnoms nekādi nespēja saprast cilvēku (un elfu) izdarības. Tēvs atsakās no dēla, viena beigta elfa dēļ var vesela pilsēta aiziet bojā... Vienīgais, kas visā pastāstā izraisīja simpātijas, bija visu vainotais Daloks.

Ja vien Baltais burvis ko tādu nesludina savu, īpašu iemeslu dēļ. Bet to Ellīo skaļi neteica vis. Burvjiem ir liela vara!

[Sindra]

Neteica gan cik drīz. tirgotājs nogrozīja galvu.. Pieliecies tuvāk mazajam spēlmanim, viņš nočukstēja: Nav jau liela māksla pareģot elfu uzbrukumu, ja zināms, ka kāds no cilvēkiem iegājis viņu mežos.

Mazliet atkal iztaisnojies, viņš pameta ar galvu sāņus.

Rau, mans kaimiņš saka, ka dīvaini tas, ka arhimags kopā ar priesteriem te bija. Viņš gudrs vīrs, viņš zināja stāstīt, ka soterāņu priesteri diez ko viss neieredzot Arskvīnas burvjus, jo viņuprāt jāvalda ir priesteriem, nevis tiem, kuri spēj vairāk paverdzināt ar maģijas palīdzību. Un tagad re! Kopā plecu pie pleca apcietina Daloku un pareģo nākotni. Lai jau ko tas puisis būtu sastrādājis, bet muļķis viņš nebija.

[Romija]

"Maironu? Maironu! Tā bija tā dāma ar mazo zvēriņu?" Arje pārprasīja. "Viņi pie vietvalža laikam devās," to viņa jau teica vairāk sev, nekā krodziniekam. "Es varu pie tevis atstāt šito pauniņu, kamēr meklēju?" mazā apprasījās un pasniedza nosaukto. Tad viņa izgāja ārā.

To, kur atradās vietvalža rezidence, Arje nojauta tikai aptuveni, tāpēc nosprieda, ka ar zirgu būs ātrāk. Atraisījusi Rinkas pavadas, sīkaliņa nostājās blakus. Rinka jau zināja, kas jādara. Ķēve notupās uz priekšējām kājām, ļaujot Arjei gluži veikli tikt seglos. Nu jau atlika tikai rādīt ceļu, lai Rinka straujā riksī, izvairoties no garāmgājējiem, dotos tur, kur saimniece liks.

Ar nelielu līkumu Arje tomēr atrada vietvalža rezidenci, bet nekur tuvumā nemanīja nevienu no krogā satiktajiem. Arī ap stūri neviens nebija, tāpēc viņa nolēma ar loku apskriet tirgu, tuvākos veikaliņus, ko zināja īpaši labi, un lielāko pilsētas laukumu.

Iejājot tirgū, Arje lika Rinkai iet soļos. Skats uz abām bija amizants - lielais zirgs nesa teju bērnu, kas zirga mugurā jutās kā zivs ūdenī. Vienā brīdī Arje pat piecēlās kājās. Rinkas segli bija uztaisīti tādi, lai mazajai būtu viegli ne tikai jāt, bet arī piestiprināt mantas un pat taisīt trikus. Arī tagad šī iespēja lieti noderēja. Pāri tirdzinieku galvām pacēlās mazās hallapu meitenes blondā galviņa, kas grozījās jā vējrādis, meklējot krogū satiktos biedrus.

"Mairona!" viņa iesaucās, bet, kad uzrunātā pagriezās, izrādījās, ka Arje ir kļūdījusies. Atvainojusies viņa turpināja meklēt. Izjājusi divus lokus, Arje biedrus neatrada, tāpēc nodomāja doties uz tuvāko veikaliņu, bet pie tirgus izejas, viņa tomēr satika Maironu.

"Hei! Mairona, ja? Krodzinieks teica, lai ejam atpakaļ - kaut ko dikti vajagot pateikt!" sīkaliņa aši nobēra savu ziņu, bet pati palika Rinkas mugurā.

[Roviela]

Mairona pagriezās uz sīkās balstiņas pusi, kas atskanēja kaut kā dīvaini - no augšas. Un tā arī bija. Krogā satiktā hallapu meitene sēdēja pavisam īsta, liela zirga mugurā, un uzruna skanēja no turienes.
Ā! Sveika! burve vēlīgi pamāja ar roku.
Krodzinieks, saki? Tad dodamies. Pārējie paši krogu atradīs, nav nekādi bērni.

Viņa pagriezās, un paskatījusies, vai Arje jāj līdzi, ātriem soļiem devās uz kroga pusi. Tas nebija tālu, un drīz viņas jau bija tur.
Kas degošs lēcies? Mairona noprasīja uzreiz, tiklīdz bija pārkāpusi slieksni.

[Romija]

Arje ar Rinku sekoja Meironai, nu jau normāli sēdēdama seglos. Ceļu no tirgus uz krogu viņa pazina gana labi, tomēr acis uz ausis turēja vaļā, lai dzirdētu un redzētu, ja nu kaut kas interesants gadītos.

Pie krogus viņa veikli nolēca no Rinkas muguras un piesēja ķēvi atpakaļ pie margas. No kabatas Rinkai tika garoziņa. Pati Arje sekoja Meironai iekšā.

"Sameklēju! Pārējie arī jau nāk!" mazā paziņoja un apsēdās savā iepriekšējā vietā, gaidot tālākus paziņojumus.

Šo rakstu rediģēja Etasi: 14.02.2007 09:48

[echo3]

Pateicos par ziņām, saimiek, lai arī tās nav diez ko priecīgas. Lai nekādas bēdas neskar jūsu namu! - Ellīo atvadījās no laipnā tirgotāja. Tad aizsoļoja uz krogus pusi, pavisam neapzināti atkal pie lūpām pielicis pānflautu. Noskaņojums prasīja ko uzmundrinošu, un visi, kas dzirdēja pa ceļam spēlēto melodiju, jutās priecīgāki, nebēdnīgāki un drošāki. Pats gnoms arī, protams.

Pavisam drīz Ellīo bija atgriezies pie kroga un iegāja iekšā.

[Sindra]

Krodzinieks vēroja kā visi sapulcējas krogā. Viņš aizvēra durvis un tās pieslēdza.
Paldies Arje! Krodzinieks pasmaidīja sīkaliņai.
Vai jums izdevās kaut ko uzzināt? mazliet klusinātā balsī viņš vērsās pie atnācējiem.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 14.02.2007 10:06

[Romija]

"Neko jaunu!" Arje atsaucās pirmā. "Nopirku šādas tādas noderīgas mantas, bet neko vairāk kā brīdinājumu uzmanīties krāmu bodes veikalnieks man nesniedza!" viņa paskaidroja. "Kaut gan jums droši vien ir svarīgākas ziņas," mazā stafeti nodeva pārējiem, kas bija gājuši pie vietvalža.

[Roviela]

Man bija jāskrien šurp, lai stāstītu jaunākās ziņas? burve izskatījās ļoti tēloti dusmīga.
Ek, nu labi! Jaunākās man esošās ziņas ir tādas, ka vietvaldis neko nezin par apcietināšanu, tie neesot bijuši pilsētas sargi, tāpat viņš neko nezin ne par kādām pazušanām. Es viņam aizrādīju, ka vietvaldis nedrīkst tik daudz nezināt, lai pieskata savus padotos labāk. Ne gluži tik atklātā veidā, saprotams, vēl var apvainoties. Viņš, vispār, jums nav slikts, tas vietvaldis. Apsolīja pielūkot, lai šo krogu bez iemesla tieši neizputina. Naudiņu iedot solīja, kamēr viss kļūšot skaidrāks. Un tirgū man piestāstīja pilnas ausis par vecā barona jauno sievu, kura trīs gadus esot krāpusi vīru. Ar jaunu burvi.
Mairona ieķiķinājās. Jā.
Man radās viena doma, bet vispirms jāpaklausās, ko citi uzzinājuši, tā doma var būt greiza un aplama.

[Sindra]

Nu nē! Dārgā Mairona! To es tikai tā apjautājos. Krodzinieks mazliet apmulsa par burves tēloto sašutumu. Atklājās kāda lieta. Redzi, mana Tiona, nu krogus meita. Kad Daloks atgriezās un te apmetās, viņa nakti ir pavadījusi pie viņa. Viņa sākumā baidījās man to teikt, bet ko nu vairs..

Krodzinieks pagriezās pret durvīm, kuras veda uz virtuvi un uzsauca:
Tiona, nāc! Tev jāpastāsta šiem ļaudīm tas, ko Tu teici man.

No virtuves puses parādījās jauna meitene. Viņa izskatās mazliet sakautrējusies. Viņa pienāk tuvāk krodziniekam un noliekusi galvu klusu nočukst:
Dalokam ir draudzene. Viņu sauc Mēnesgaisma. Viņa dzīvo Arskvīnā. Viņš gribēja doties pie viņas.

Krodzinieks palūkojās uz Maironu. Varbūt tas kā var palīdzēt? Bet, kas Tev par domu? Pastāsti, lūdzu...