Dēkaiņi, [HP], [GP], [C], [PZP], [ATD] Opcijas

[Bizii van Dope]

Šī ir mana pirmā lomu spēle un es ceru, ka viss būs okay. Aprakstā neiedziļiņāšos. Bet iespaidu par vietu radīšu. Apmēram.

Iesākums: Bieza migla klāj kādu piejūras vietu. Migla ir bieza un pūkaina kā putukrējums. Gandrīz neko nevar redzēt. No miglas dažkārt iznirst pa kādam apmetnī tītam stāvam, bet tie ātri izzūd kā sapņa ilūzija. No miglas rēgojas kāds brūns dakstiņu divstāvu mājas jumts. Jūras ūdens ir prakstiski gluds kā spogulis. Dažkārt ūdens mierīgumu pārtrauc kāda noslēpumaina kuģa vai ūdens būtnes radīts vilnītis. Bet kādas būtnes vai kuģa to neviens nezin. Tikai dažkārt miglas seģeni pāršķeļ kāda kuģa masts.
Tātad ostā ir sanākuši septiņi svešinieki. Viņi visi stāv nomaļus viens no otra un gaida, kad ieradīsies noslēpumaināš vēstules sūtītāja pieminētais vadonis.

Es parādīšos stāstiņā uz īsu brīdi, lai norādītu ceļu un šo to paskaidrotu sīkāk, bet tad apsolu nozust tālēs zilajās.
Šajā spēlē drīkst piedalīties tikai septiņi cilvēki. Bet vajadzētu arī cilvēku, kas labi māk attēlot dabas ainavas un vispārēju atrašanās vietu. Un vēl noderētu kādi trīs vai pieci cilvēki, kas varētu pildīt sīkākas lomas.
Nu tad, lai spēle sākas!

Nu laikam te vēl jāpiebilst klāt vēl kas. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blush.gif)

Svešiniekiem nav nekādas nojausmas kur viņi atrodas. Jo viņi ostā nonāca ar vēstulē uzrakstītajiem pārvietošanas vārdiem, kas atransportēja viņus uz ostu. Viņi visi nāk no dažādām pasaulēm un dažādiem laikiem.
Vēstulē viņus aicināja ceļot pa dažādām pasaulēm un doties piedzīvojumos.
Vairāk stāstīt es nevaru, jo osta pagaidām ir svešiniekiem viens vienīgs noslēpums. Kad uzradīsies spēlētāji viņi visu par savu ceļu un ostu, kurā atrodas uzzinās ko vairāk.

Cerams, ka tagad ir saprotamāk. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

[Margo]

Pieminot dievbijīgo puisi, Tijess nedaudz aizsvilās.
Skaļi viņš neko neteica, taču domās.
Esmu Dievticīgs, ne Dievbijīga. Es nebīstos Dieva, bet gan ticu Tasm Kungam... viņš sūrojās.
Puisim tas bija svarīgi, jo Agnese mācīja viņu:
Dievbijīgs cilvēks ir darījis grēku un bīstas Dieva, kas varētu viņu sodīt. Dievbijīgs cilvēks ir neticīgs un bīstas Dieva dusmu vai pat mīlestības. Bet mēs, manu zēn, esam ticīgi un nebīstamies Dieva mīlestības. Mēs esam dievticīgi, ne dievbijīgi. Pats Dievs grib, lai mēs godājam un cienam, ne bīstamies viņa varas.
Tijesam Agneses vārdi bija kā likums. Viņš nekad tos neuzdrīkstējās tos apstrīdēt. Agnese viņam bija mātes vietā...
Tālāk viņš savas jūtas apspieda un klausījās Lidijā. Atmiņas bija sāpīgas...pārāk sāpīgas.

[Eņģeļu gūstekne]

Magdalēna klusiem soļiem bija pievienojusies bariņam un pacēlusi ogļmelnās acis... brīdī kad tika pieminēti spārni Magda ļauni pasmīnēja... ah tad tomēr zini kaut ko vairāk nekā vajadzētu... nu labi... meitene atglauda kādu nepaklausīgu matu šķipsnu no sejas un turpināja vērties sievietē... šķiet ka tā ko meklējat esmu es...

[rudo lapu vilcēn...]

Izprintēt informāciju? Kas tas tāds ir? vulfors sarauca pierti neizpratnē. Daži vārdi no Lidijas runas viņam palika neizprotami.
Dzirdot pieminam vulforau, Revends saausījās. un nevilšus paspēra soli uz priekšu. Ja meklējat vulforu, tad tas esmu es, jaun.... Lidij. viņš tikko jaušami palocīja galvu.
Uz mirkli piemiedzis acis viņš vēroja viņu pavadoni. Ja drīkst jautāt, ko jūs tieši dariet? viņš centās saskatīt miglā šī darba rezultātu.

[Melnais Akvareļu...]

Kad Hēfaists izdzirdēja jautājumu "Ko jūs tieši dariet", viņš neizpratnē sarosījās. Klusu un piesardzīgi viņš jautāja Ko viņa dara?, cerēdams, ka kāds ir pietiekoši tuvu, lai viņu sadzirdētu un paskaidrotu.

[rudo lapu vilcēn...]

Revis izdzirdēja sev līdzās jautājumu.Viņa? nevilšus pārjautājis, viņš sarauca pieri un domāja kā lai paskaidro. Lidija Maglere, stāv uz mola malas un ir miglā iestiepusi rokas. Ko tieši viņa dara, jāgaida atbilde no viņas pašas. klusi atbildējis, vulfors īsu brīdi pētīja Hēfaistu.

[Melnais Akvareļu...]

Hēfaists sadzirdēja Revenda balsi skaidrojam. Viņš uzbūra sev acu priekšā visai dīvainas ainas un tad teica Paldies jums, Revend.

[Bizii van Dope]

Lidija paskatījās vispirms uz bālo sievieti, kas bija piesacījusies kā spārnu īpašniece un tad uz vulforu.
Aha…viņa novilka pilnīgi bez jebkādas ironijas.Mani starpcitu intresē vulfori. Būtu ko uzzinājusi jau iepriekš, bet nebija laika.sieviete sacija un izdzirdējusi Revenda un Hēfaista jautājumus viegli pasmīnēja abiem.Varat necensties saskatīt ko es caur miglu velku šurp. Jūs to redzēsiet tikai tad, kad es tā gribēšu.Maglēra paskaidroja un mazliet samiedzās. Tā tumšā meitene izskatās ļauna. Būs jāpatur viņa acīs.
Un te nu būs!Lida apsviedās un migla atkāpās no viņas rokām. Viņa rokās turēja pēc izskara smagu, dzelzs ķēdi. Klejotāja parāva ķēdi un no miglas aiz viņas muguras iznira kuģis.Tas ir kuģis ar ko mēs ceļosim!

[color=#C0C0C0]oooc:Nu tagad ir tavs uznāciens Rowenny! Aiziet ar kuģa aprakstu!

[rudo lapu vilcēn...]

Revends nedaudz aizdomīgi pavērās Lidijā. vulfori interesē daudzus, bet vairāk kā viņi pastāstīs, deizvai uzzināsiet. viņš atbildēja. Tā bija tiesa, vulfori nemeloja, bet, ja nevēlējās runāt, prata klusēt.
Tomēr drīz aizdomas nomainīja izbrins, ieraugot kuģi, ko viņu pavadone bija atvilkusi. Vareni. tas bija viss, ko viņš šobrīd spēja pateikt.

[Melnais Akvareļu...]

Hēfaists klausījās katrā viņas vārdā. Ak tad kuģis, ko... viņš runāja ar suni, kā to mēdza darīt Tokija, uz peldēšanu man šodien prāts nenesas un noglaudīja viņai galvu

[Bizii van Dope]

Maglēra iesmējās.Gan jau es uzzināšu par jums visu vulfori! Jo mans talants ir zināt visu…viņa sakodusi zobus novilka un caur pieri īpatni pavērās Revendā.Cerams, ka Revends nepadomās, ka es gribu viņam nodarīt ko ļaunu.

[rudo lapu vilcēn...]

Uz pasaules nekad nevar zināt visu. atravis skatienu no kuģa, Revis iesmējās. tikai muļķi saka, ka spēj zināt visu. Simtu mūžu nepietiek, lai uzzinātu kaut pusi no visa. vlfors smaidīja.
Piesardzība uz mirkli bija ņēmusi virsroku, bet nu klusiņām sēdēja kaktā, tomēr vēl pietiekami Revi valdīdama. Urdīja ziņkārība.
Kamdēļ mūsu skatam esi atklājusi kuģi? viņš kļuva nopietns.

[Bizii van Dope]

Bet, kas tad teica, ka es gribu zināt visu!Lidija smējās.Nemaz ar nē! Es tikai gribu uzzināt, ko sīkāk par vulforiem.un viņa jautri smaidīja vulforam.Kāpēc viņš man jautā par tādu lietu kā kuģa parādīšanās? Vaitad nav skaidrs kāpēc es to izvilku no miglas?
Man tu licies apķērīgāks.Lidija novilka ar kritisku aci noskatot Revendu.Es taču kuģi neatklāju tikai tāpēc, lai padalītos ar jums iespaidos apr to. Mums ar šo kuģi ir jābrauc! Tas ir mūsu kuģis, Renevend! Un, ja es to nepievilktu tuvāk tev nāktos peldus doties uz to, bet es šaubos vai tu tajā bez kāpnēm vai kādas citas palīgierces.

[rudo lapu vilcēn...]

Peldus gluži nevajadzētu. Pietiktu ar nelielu laivu. viņš iebilda.
Apķērīgs es esmu gana, bet neņemos apgalvot to, par ko neesmu pilnībā pārliecināts. Bez parādīšanās veids vien jau var nedaudz apmulsināt pat apķērīgāko būtni, ja vien viņa, protams, to nav agrāk pieredzējusi. domās apvīdēja kluss rūgtums, etskaļi viņš neko neteica. Maldīgs iespaids nav labākais, bet visu pateikt ar ne vienmēr ir labi. Revj skatiens atkal aizklīda pie kuģa.
Un kāds tad mūsu galamērķis, ka tam nepieciešams kuģis? jautājums pārvēlās paŗ lūpām gluži nejauši.

[Hikari]

ooc; sorry par aizkavēšanos.

Ceļinieku acu priekšā pavērās kuģis. Tas bija skaists, lai arī no kuras puses uz to skatījās. Gaišbrūnais krāsojums izstaroja savādu siltumu. Kuģis bija pacēlis trīs lielas, baltas buras pretī vējam, kas spēlējās tajās, dzietot maigu melodiju, kas liecināja par to, ka ceļojums būs ļoti labs. Likās, ka kuģis gluži vai vibrē gaidās. Kuģis bija izgatavots no koka. Tikai šis koks likās savādāks, kā pierasts. Kuģis bija paliels- tajā spēja ietilpt visi ceļinieki un palika krietni daudz vietas pāri. Kuģa vadīpas telpu varēja labi pārredzēt. Kuģim nebija kapteiņa- to vadīja maģija. Kuģī atradās vairākas kajītes, kurās kopā varēja būt trīs cilvēki. Kajītes bija mājīgas, tās no iekšienes apgaismoja silti maģijas stari. Katrā kajītē bija neliels, ovāls logs, no kura lieliski varēja pārredzēt jūru un viļņus- kā tie spēlējas savā starpā un šūpo kuģi. Visas kajītes savienoja garš gaitenis, kura galā atradās virtuve un kopējā ēdamzāle.

Šo rakstu rediģēja Rowenny: 09.05.2006 15:48

[Bizii van Dope]

ooc:ļoti labi, Robin.

Sieviete nogrozīja galvu par Reverenda slikto humora izjūtu.Es taču viņu tikai mazliet sarkastiski paķircināju. Bet izskatās, ka es esmu viņu nokaitinājusi. Labi. Lai tā būtu. Runāšu ar viņu nopietni!…Phe! Jā protams! Man tas "tiešām izdosies".
Ai, nu labi!Lidija atmeta ar roku.Es taču tevi tikai mazliet paķircināju. Neapvainojies.sieviete drusku pasmaidīja.Mēs dodamies uz Viduszemi! Kad iekārtosimies uz kuģa, tad arī visu izrunāsi. Labi?
Lidija atkal visus noskatīja un turpināja runāt.Tā… Mums jākāpj uz klāja! Visi uz molu pie kura ir kuģa sāns!viņa nokomandēja norādot virzienu.Bet man ir vajadzīgs kāds, kas māk staigāt pa virvi. Vai starp jums tāds ir?

[Melnais Akvareļu...]

Hēfaists atkal noglaudīja Tokijai galvu un teica viņai Ved mani. Tokija parāva siksnu un Hēfaists viņai sekoja, ik pa brīdim ar nūju piesisdams pie smiltīm, lai izvairītos no šķērsļiem.

[rudo lapu vilcēn...]

OOC:Mana tāla vārds ir Revends sirds, nevis Reverends, bet Revends, visvieglāk vari saukt par Revi.

Uz Viduszemi? vulfors sarauca pieri. Nosaukums kaut ko atgādināja, bet atmiņā to nebija iespējams atrast. Kas ir šī Viduszeme? viņš iejautājās. Nosaukums šķiet dzirdēts, bet varbūt tomēr ne? Tam līdzīgs, vienīgi, Senzeme. Bet kas ir viiduszeme, kādu būtņu apzdzīvota? Kādu vietu pilna? Bīstama vai draudzīga? jautājumi bira viens pēc otra, bet pats vulfors pacietīgi gaidīja atbildi.
Kam vajadzīgs kāds, aks prot iet pa virvi? vinš, kā attapies, turpināja uzdot jautājumus. Nojauta čukstēja priekšā, bet īsti paŗliecināts viņš nbebija.

[Bizii van Dope]

ooc:Vops. Labi saukšu par Revi.

Lidija nopūtās.Paskaidrošu vēlāk, kad uzkāpsim uz kuģa.sieviete sacija pārgriežot acis.Cik jautājumus viņš var uzdot?
Nu, jo es nevaru viena pati nolaist smago platformu. Un man uz kuģa būs jātiek bez platformas. Un es iešu pa virvi tas ir ķēdi.Lidija pacilāja rokās ķēdi. Varbūt tu māki iet pa virvi?
Tad viņa ieskatījās Hēfaistā un sajutās noraizējusies.Varbūt tev Hēfaist vajag kādu, kas tev piepalīdzētu?

[rudo lapu vilcēn...]

OOC:L Vulfori ir ziņkārīgi radījumi (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/shifty_a.gif) Ja viņi vēlas ko uzzināt, tad var jautāt dAudz.

Vulfors nevilšus iedomājaš pasteigas pa koku galotnēm un viegli apsmaidīja. Viss atkarīgs no tā, cik bieza virve. viņš atbildēja un paŗlaida skatienu pāri kuģim.
Turēšu pie vārda. viņš domās piemetināja.

[Melnais Akvareļu...]

Mans suns, Tokija, mani aizvedīs kaut līdz pasaules malai, viņš sirsnīgi teica bet paldies par apvaicāšanos. Es vienīgi uztraucos par tikšanu uz kuģa. Katrā ziņā, ja man vajadzēs palīdzību, es to palūgšu. Paldies par apvaicāšanos.
Pec brīža viņs jautāja Lidijai Atvainojiet, par neparasto jautājumu, bet vai es... nu... kad būsim uz kuģa... vai es, lūdzu, nevarētu aptaustīt jūsu seju un rokas. Tad man vismaz būs priekštats, kā jūs izskataties