velji... |
Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )
velji... |
20.10.2005 20:09
Raksts
#1
|
|
Gāž podus mikstūrās Grupa: Biedri Pievienojās: 22.05.05 |
nu es tikko izlasiju visai interesantu rakstu par velju menesi un pasiem veljiem, pie rokas, gan tagad nav, bet varbut velak ieliksu...........vispar man pec izlasisanas ta sanaca daudzas domas prata un es gribetu dzirdet citu viedoklus
|
|
|
18.11.2005 19:47
Raksts
#2
|
|
Uzlauž lāstus Gringotu bankā Grupa: Biedri Pievienojās: 14.11.03 Kur: Rīga, Olaine Labākā krievu valodas tulkojuma autore |
Starp citu, varbūt jums būs interesanti uzzināt, ka senču garus (godīgos, kā jau Roviela izsmeļoši izskaidroja) sauca ne tikai par veļiem, bet arī par vecīšiem, vecajiem, paurīšiem, iļģiem, ēniem, māžekļiem, ķauķiem vai gariņiem. Gan jau vēl bija nosaukumi, bet vispār ir fakts, ka visā Latvijā bija ļoti spēcīgi attīstīts veļu kults, kā atskaņas mēs jūtam vēl šodien - droši vien ļoti daudzas latviešu ģimenes svētdien dosies uz kapiem iedegt svecītes, lai pieminētu savus mīļos. Agrāk gan veļu laiks bija agrāk - no Miķeļiem līdz Mārtiņiem. Par to liecina 16. gadsimta vizitāciju protokoli, kur baznīckungi latviešus par to visādi kaunina. Lūk, ko par veļiem saka kāds ticējums: "Par vecajiem dēvē mirušu cilvēku dvēseles jeb garus, kuri reizi gadā divi jeb trīs reizes apmeklējuši dzīvajos, atnesdami saviem bijušajiem draugiem svētību, bet naideniekiem - ļaunumu. Vecaji bijuši cilvēku izskatā, izmērcētas linu saujas lielumā; viņu staigāšana bijusi visvairāk pa grāvjiem, gar ceļa malu, kā arī gar sētmalām. Vārds "vecaji" cēlies no tā, ka visiem bjis vecs, gandrīz vienāds izskats. vecaji jeb paurīši bijuši neredzami gari, bet redzēt tos katrs dabūjis, kad tik mājas čukura galā jāšus uzsēsdamies, uzbāzis aramās sakas kaklā, aizsējies sietiņu priekš acīm un tad atmuguriski skatījies pret kapsētu, no kuras puses tie arvien ceturtdienas un piektdienas vakaros atnākuši un kurp sestdienas vakaros atkal aizgājuši." Pierakstīts 1891. gadā, Lielupē.
Citi saka, ka veļi esot izskatījušies pēc miglas vāliem, baltiem vai melniem kamoliem. Tādēļ pirtī vai klētī, kur veļus mieloja, reizēm mēdza pie durvīm un logiem pielikt dēļus, lai šiem kamoliem bez kājām būtu ērti tikt iekšā. Veļu laikā arī nedarīja nekādus darbus, kas saistīti ar labību, jo uzskatīja, ka tad tā nedīgs un maize nebūs laba. |
|
|
Lo-Fi versija | Pašlaik ir: 20.05.2024 03:21 |