Vai katrs atradīs kāroto?-[C][PZP][ATD] Opcijas

[(sun)]

Julians nokāpa no sava zirga muguras.
'Šeit'-Viņš nodomāja.Lavandera.Tieši kā bija teicis pareģis-6 mēneša 6 dienas pusnaktī Teiksmām apvītajā Lavanderas pilsētā,satiksies 10 dažādi ļaudis ar daž;adiem raksturiem un spējām....Tie visi kopā dosies uz Feniksu zemi kura apvīta ar vissenākajām burvestībām ,guļ Sēru kalnu ielejā.To mērķi būs visdažādākie un ne visi buus tie labākie...Izturēs visi,un katrs iegūs to ko tas vēlas visvairaak.....
Ta nu bija teicis vecais pareģis.
Bija bez 30 minūtēm pusnakts.Vel 9 dvēseles tuvojās naksnīgā gaisa ieskautas...
Kas gan tie buus???

Tātad par ceļa maršrutu-
1)Lavandera-maza pilsēta zaļaa videe kuras iedzīvotāji ljoti intensiivi nodarbojas ar zemes magiju....
Ipashas shiis vietas ieziimes-ljoti runiigi ljaudis,visi laipni un smaidoshi....
2)Kapu purvs-Purvs kuram cauri ved tikai 1 taka ar viss dazhaadaakajiem briesmonjiem....
takas beigās ir portāls uz kaadu pili feeniksu zemee no kuras nevar tikt aaraa.Tad luuk kur arii ir visi notikumi risinās.Sākam ar to ka visi ir shajaa pilii-iepazīstas,iemiilas(ja gribat),u.t.t....
Tieshi sheit arii visi atradiis ko tiem vajag....


Taatad-suutiet man uz PZ-
Tēla vārds, dzimums,
vecums,
ģimene(Nav obligāti)
magiskas speejas
dzīvnieki,
fotoattēls vai zīmējums(nav obligāti),
izskata apraksts,
rakstura apraksts,
kaa nokluvaat liidz shai vietai un ko veelties ieguut



iztiksim luudzu bez ierochiem-duelji un ciinjas notiks tikai ar magic....


Pieliekiet arii savu info ATD pavedienaa


Saakam speeli luudzu shodien-ap 21.30......


Gaidu

PSS-mana pirmaa ls-nedusmojat ja naf ok...!!!!

Nesagaidijis pāreejos julians bija devies uz feeniksu zemi caur portaalu.
Auksti-vinjsh nodomāja .
Gaidīšu tad šeit-šajā lielajaa pilii.Gan jau driiz kaads buus klaat...

_---------------------------------------------------------------

Julians klusi nogaidija.POrtaals saaka darboties.
Kas tas ir-nodomāja jauneklis....
Pirmais no vinja sabiedrotajiem vai pretiniekiem bija klaat.....
Julians klusu,bet uztaajiigi gaidija.

[Seila]

Un tu neesi labāks. Tu lielais, kašķīgais skudrupūznis. meitene pilnīgi miermīlīgi noteica.

[occ] nju jā pažūd GM Ok turpināsim tevi mocīt rīt [occ]

[(sun)]

Juus chatojat taalaak ar vilku-man tik jau acis kriit ciet.....

[Vilku meita]

-Prieks iepazīties, Terij -Sanrints apsēdās savā vietā. Viņi atkal uzsaka strīdu, bet puisis izlikās to nemanām, tik viegli pasmīnēja par muļķigajām izdarībām. Un jau atkal izvilka peli no azotes, kas jau saka uztājīgi protestēt, vēloties apskatīt apkartni no drošas vietas.

[(sun)]

Julians no trokšņa pamodās.Jūs vel runājat?
Puisim likās ka saspriegums pret visiem zūd.Pastāstiet kā jūs uzinājāt par ceļu uz šejieni
Julians viegli piesķieba galvu skatoties kā Sanrints runājās ar savu peli.
Jauks dzīvnieks viņš noteica.
Par to nokļūšanu-ceru ka nevienam no jums nav ļaunu nolūku....
Turklāt-visi šeit sanākušie ir diezgan daudz pastāstijuši par sevi.Izņemot TEVI.-Puisis norādija uz sanrinta pusi....

Laigan aizdomīga esi arī tu.Julians norādija uz Terijas pusi
Kā lai mēs zinam ka tu šeit neesi lai mūs visu nomušītu???.-Puiša uzacis saraucās.

[Seila]

Nu kāpēc, gan man vajadzētu mušīt visus? Meitene nevainīgi noplivināja skropstas. Pietiks tikai ar tevi vienu pašu

[(sun)]

Ooo,tikai nesāc atkal.Tu mani psihiski novārdzini.-Julians ar sarkasmu balsī noteica.
Turklāt tev nevajadzētu tā spēlēties ar zibeni.Ne tikai vienu zinu kas šādi netīšām kādu ir nogalinājuši.
Pie tam-Vai tu zini kādas īpašības ir šai nolādētajai pilij???
No tās var izkļūt tikai sasniedzot to ko visvairāk sirds kāro....

[Eņģeļu gūstekne]

Es gan teiktu, ka nevis spējas ir bīstamas, bet gan to lietotājs. Jo retais spēj atrast saikni ar šo elementu. Bet tie kas spēj... Merliāna apklusa, kaut kā ieklausoties ik viena balsī viņa skaidri un gaiši secināja, ka ik viens kas atradās šai telpā bija vecāks par viņu. Meitene nopūtās un noglauda dēmona kažoku. Tas piecēlās kājās un piegāja vēl tuvāk blakus Merliānai. Nevienam nesaprotama rūkoņa izlauzās no Salvo, viņa apstiprinoši pamāja un dēmons atkal jau apgūlās. Merliānas sejas izteiksme bija kļuvusi visai nesaprotama, starp smīnu un smaidu. Viņa aizvēra acis un klausījās sarunās, tās palēnām kļuva nesaturīgas un neinteresantas. Merliānu tas īpaši neapmierināja tāpēc viņa ļāva Salvo pievērst sev uzmanību. Dēmons skaļi ierējās, nē, ne gluži ierējās patiesībā to varēja saukt arī par rēcienu. Bet jebkurā gadījumā tas bija skaļš un piesaistīja uzmanību. Tātad, ko es gribēju teikt... Ak jā, sapratu, ka mēs vēl kādu gaidām, vai tiesa? Merliāna apstājās it kā gaidītu atbildi, bet patiesībā tādejādi viņa tikai pārliecinājās, ka viņā klausās Un man radās ideja iepazīties no cita viedokļa. Es ar lielāko prieku redzētu ko tu Julian spētu nodarīt man, vai tu Terij. Jebkurā gadījumā atklājot viens otram ko vairāk, mēs spētu vairāk sadarboties, teiksim tā briesmu brīdī spēlēt viens otram pakaļ.

[(sun)]

Tu vēlies teiksim maģisku divkauju???-Prasija Julians.
Ak,jā-ja liktenis lems tad mēs būsim 10...Bet pareģojumi mēdz kļūdīties...

[Neaizmirstiet-tikai viens uzbrukums un aizsardzība vienā postā...]

[Eņģeļu gūstekne]

Divkauju gan... Klusi iesmejoties sacīja Merliāna un piecēlās kājās. Tukšās acis precīzi tika pievērstas Julianam tās auksti un nedzīvi urbās puisī. Vai tu pieņemsi izaicinājumu? Viņas balsī bija ielijusi deva sarkasma, jo lielākoties visi, kam Liāna bija uzdevusi šo jautājumu atteicās negribot nodarīt pāri aklai meitenei, tā arī bija visu lielākā kļūda. Salvo piecēlās kājās un nostājās tieši aiz meitenes. Salvo, ne tagad. Viņa nočukstēja un dēmons atkāpās, negribīgi un tomēr.

OOC: un lai ko tu teiktu, noteikumus es pārzinu labāk par labu. Es un Dēmoniskais eņģelis esam MW pirmsākumi, kā gan es varētu šos priekšnoteikumus nezināt?

Šo rakstu rediģēja Eņģeļu gūstekne*: 01.04.2007 11:09

[Seila]

Paklau dārgumiņ, man tev ilgi būs jāskaidro, ka man nav ne mazākās nojausmas kur es esmu un vispār nemaz nevēlos zināt. Jā un starp citu. Spēlēšos ar lodēm cik vien vēlēšos. Nav mana vaina, ka tu savu psihisko enerģiju tērē priekš tā. lai rakātos pa citu cilvēku galvām.

[(sun)]

Pēkšņi puiša acis kļuva pelēkas kā apmākusies diena un tas teica -Pieņemu.Tā teikt dāmām priekšroka.
Sekoja ironiski,gaisīgi smiekli.....
Varbūt terija vēlas pievienoties????

Šo rakstu rediģēja kā lai necep speķi dūdijam?: 01.04.2007 11:14

[Seila]

Pievienoties un paspārdīt tavu līķīti? Labprāt, bet divi pret vienuu nebūtu godīgi. Tāpēc nāksies atteikties no šī tik ļoti vilinošā piedāvājuma. Terija mierīgi atbildēja.

[Eņģeļu gūstekne]

Kādēļ man šķiet, ka tev smadzenēs ir par daudz skābekļa? Merliāna viacāja ar nu jau pilnīgi noteikti jaušamu sarkasma piedevu balsī viņa pielika pirkstus pie lūpām tā sakot, lai kaut uz mirkli Julians paklusē. Un jau tad viņas āda ar katru brīdi ar vien vairāk atgādināja ledus gaišzilo toni. Viņa klusībā iesmējās, bet pirmo triecienu nedeva, tikai lēni un mierīgi, soli pa solītim telpas temperatūra samazinājās. Sākotnēji līdz 0°C pēc tam jau nemanot tā bija noslīdējusi līdz -15°C Rādi ko māki. Gaišzaļās acis ieguva sniegbaltu nokrāsu, tādejādi skatu padarot vēl spocīgāku.

[(sun)]

Lēnāk meitenīt-Julians noteica.
Ar vieglu rokas mājienu tas uzbūra Pelēcīgu mini negaisu savā rokā.
Liekas ka nāksies kādu atkausēt.
Acumirklī julians uzbūra miglu kas nošķīra Viņu un Merliānu no pārējiem.

[Eņģeļu gūstekne]

Atkausēt, mani? Merliānas balss teju vai pieskandēja pili, tas viņasprāt likās tik ārprātīgi smiekīgi. Jau tā asā dzirde tika saspicēta vēl vairākas reizes. Liāna saklausīja ik katru mazāko skaņu, visvairāk uzmanību piesaistīja vēja brāzmas Juliana rokā. Citā gadījumā viņā varbūt pat nezinātu, kur puisis atrodās, bet tagad. Garie violetie mati tika pārlikti pāri plecam un viņa gandrīz vienaldzīgi pakāpās uz priekšu. Gaiss sabiezēja, migla, pat to Merliāna sadzirdēja. Cauri šim miglas aizsegam ap Liānu sāka veidoties ledus kārta, tā pa zemi lēni un neuzbāzīgi slīdēja uz Juliana pusi, kas tai bija padomā atlika vien minēt.

[(sun)]

Mēģinam sasaldēt no lejas????-Julians noteica.
Tu pieļuaj kļūdu.Neaizmirsti-es esmu gaiss.Un gaiss tev var uzbrukt nemanaami.
Julians ar švīkstoņu uzlidoja gaisā un pazuda.Kur viņš bija atlika tikai minēt.

[Semijs]

Samuels iesoļoja pilī un paskatīdamies uz klātesošajiem, sasveicinājās.
-Sveiki mani sauc Samuels, ceru, ka neesmu neko nokavējis.-
Viņš draudzīgi pasmaidīja.

[Eņģeļu gūstekne]

Drīzāk tevi vajag atvēsināt. Pilnīgi mierīgi stāvot uz vietas nošņāca Merliāna, un no augšas, un apakšas kā stalagmīti un stalagtīti izšāvās lāstekas. Tai pat laikā, gaisu ir visvieglāk pamanīt. Caur sakostiem zobiem jau atkal izšņāca Liāna. Kaut kur attālis bija dzirdama Salvo smilkstēšana, dēmons gribēja ielauzties un saplosīt Merliānas pretinieku gabalu gabalos, bet migla bija par biezu lai kaut ko saskatītu. Katra kustība ko izdarīja Julians lika ledainajam telpas gaisam sazvāroties un nodevīgi pateikt kur tieši viņš atrodās, tagad bija tikai jānogaida.

[(sun)]

Julians izveicīgi izvairijās.
Paskatīsimies kā tev patiks šis-tas nočuksteeja pārvēršoties par gaisu miglas zonā.
Tas apvījās apkārt Liānai un sāka čukstēt tai no visām pusēm-esmu šeit....vai šeit....iespējams te.....
Tad tas radija gaisa kupolu ap liānu.Vai tagad tev nekļūs par AUKSTU???Kupols aizturēs tavus uzbrukumus un vērsīs tos pret tevi....

[Eņģeļu gūstekne]

ooc: Nepārcenties ar neuzveicamību ^________^

Par aukstu man nepaliks jebkurā gadījumā. Merliāna sacīja ievelkot visai saraustītu elpu. šī situācija viņai nemaz nepatika. Meitene sakrustoja rokas uz krūtīm un klusi ieņurdējās. Cauri miglai parādījās balts purns, pēc mirkļa ķepas un tad pārējais ķermenis. Salvo graciozi ielīda cīniņa zonā. vilkveidīgais dēmons nostājās netālu no kupola un aizmiedza zeltainās acis. Viens mirklis un dzīvnieks bija ziloņa lielumā. Milzīgās ķetnas graciozi izslietas, bet patiesībā, jau tā bija tikai nosišana no mērķa- Merliānas. Meitene tikmēr bija ieguvusi visai dīvainu un pat slimīgu paskatu. Mati bija kļuvuši balti. Nagi gari un kā no stikla taisīti[gari, tas ir pie 10 cm ^___^]. Gaišzilā āda bija radījusi vēl pāris fokusus, viss viņas ķermenis vietām bija noklāts ar dīvainiem simboliem. Acis jau atkal bija gaišzaļas, taču tajās laistījās asinskārs spīdums. Temperatūra radītajā kupolā atsala tika tālu, ka drīzumā tur jau vajadzēja būt gandrīz kā uz mēness. Tas izveidoja vakuumu un rezultātā gaisa sablīvējums izzuda kā nebijis. Tu vērtē mani par zemu, bet sevi par augstu. Neslēpies un nostājies pretī man. Es varbūt neredzu, bet cīņa būtu pietiekoši godīga, ja Savlo šai jautājumā man izpalīdzēs. Pēc šiem vārdiem viņa atkāpās līdz pat dēmonam un pavisam vienkārši milzīgais dzīvnieks iesūcās viņā, ja to tā varēja nosaukt. Merliāna atkal jau atvēra gaišzaļās acis, kas nu pilnas dzīvības vērās Julianā. Nebija noslēpums, ka šī maģija negrasījās turēties ilgāk kā šīs cīņas laikā un pēc tam Salvo būs gandrīz nelietojams un tomēr, dēmonam patika sevi upurēt Merliānas labā.