Julians nokāpa no sava zirga muguras.
'Šeit'-Viņš nodomāja.Lavandera.Tieši kā bija teicis pareģis-6 mēneša 6 dienas pusnaktī Teiksmām apvītajā Lavanderas pilsētā,satiksies 10 dažādi ļaudis ar daž;adiem raksturiem un spējām....Tie visi kopā dosies uz Feniksu zemi kura apvīta ar vissenākajām burvestībām ,guļ Sēru kalnu ielejā.To mērķi būs visdažādākie un ne visi buus tie labākie...Izturēs visi,un katrs iegūs to ko tas vēlas visvairaak.....
Ta nu bija teicis vecais pareģis.
Bija bez 30 minūtēm pusnakts.Vel 9 dvēseles tuvojās naksnīgā gaisa ieskautas...
Kas gan tie buus???

Tātad par ceļa maršrutu-
1)Lavandera-maza pilsēta zaļaa videe kuras iedzīvotāji ljoti intensiivi nodarbojas ar zemes magiju....
Ipashas shiis vietas ieziimes-ljoti runiigi ljaudis,visi laipni un smaidoshi....
2)Kapu purvs-Purvs kuram cauri ved tikai 1 taka ar viss dazhaadaakajiem briesmonjiem....
takas beigās ir portāls uz kaadu pili feeniksu zemee no kuras nevar tikt aaraa.Tad luuk kur arii ir visi notikumi risinās.Sākam ar to ka visi ir shajaa pilii-iepazīstas,iemiilas(ja gribat),u.t.t....
Tieshi sheit arii visi atradiis ko tiem vajag....


Taatad-suutiet man uz PZ-
Tēla vārds, dzimums,
vecums,
ģimene(Nav obligāti)
magiskas speejas
dzīvnieki,
fotoattēls vai zīmējums(nav obligāti),
izskata apraksts,
rakstura apraksts,
kaa nokluvaat liidz shai vietai un ko veelties ieguut



iztiksim luudzu bez ierochiem-duelji un ciinjas notiks tikai ar magic....


Pieliekiet arii savu info ATD pavedienaa


Saakam speeli luudzu shodien-ap 21.30......


Gaidu

PSS-mana pirmaa ls-nedusmojat ja naf ok...!!!!

Nesagaidijis pāreejos julians bija devies uz feeniksu zemi caur portaalu.
Auksti-vinjsh nodomāja .
Gaidīšu tad šeit-šajā lielajaa pilii.Gan jau driiz kaads buus klaat...

_---------------------------------------------------------------

Julians klusi nogaidija.POrtaals saaka darboties.
Kas tas ir-nodomāja jauneklis....
Pirmais no vinja sabiedrotajiem vai pretiniekiem bija klaat.....
Julians klusu,bet uztaajiigi gaidija.

Salvo savā raitajā, gaisīgajā gaitā gāja pa ceļu līdz pat portālam, visu šo laiku uzlūkodams Merliānu. Viņa dzīvespriecīgi smaidīja, šī bija viena no retajām reizēm, kad meitene patiesi smaidīja, viņā bija dzimusi sava veida cerība. Liāna bija iekrampējusies dēmona garajā baltajā spalvā un droši gāja uz priekšu. Vilkveidīgais dzīvnieks apstājās kā dodot mājienu-priekšā bija portāls. Merliāna pamāja ar galvu, viņa bija gatava. Nepagāja ne mirklis, kad viņa iekāpa portālā un atradās jau otrpus tam. Pilī. Salvo izpūta elpu, kas kā balts auksts mutulis izlauzās no aizsprotstiem. Merliāna atlaida vaļā dzīvnieka kažoku un patiesībā visai nedroši sasveicinājās. Sveiki. Viņa necentās pievērst skatienu vīrietim, kas gaidīja, bet viņa bija droša, ka viņš stāv pavisam netālu no viņas.

Sveiki-Vinjsh monotoni noskaldija.
Es esmu julians.Kas buutu tu,un kaadaa noluukaa ieradusies??/-vinjsh jautaaja.
shajaa meitenee jautaas kaut kas salts,neizskaidrojams.Taada kaa meterjalizeejusies melanholija.
Pie viena vinjam shkjita ka taa ir akla.....

Uz mirkli atvilcis elpu, Sanrints jau atkal skrēja, piespiedis pie krutīm palielu plecu somu, kurā atrdās viss, kas viņam likas nepieciešams. Iespaidigā gramata bija neatņemama dzīves sastavdaļa, toties tās svars, somai uzliktas burvestibas dēļ, nebija sevišķi jūtams. Vienīgais ko viņs velējās bija uzzināt no kurienes patiesībā nācis. Puisis jau saka baidities ka kavēs, bet atviegloti noūtās kad takas beigās ieraudzīja portālu. Pieliekot soli, metās tajā un pēdēja mirkli pamanīja tur jau stāvošo meiteni, tomēr veikli izvairijās no sadursmes.
-Sanrints Heils jusu ricībā, ar žilbinošu smaidu, aizelsies viņš eleganti paklanijās. Pavicinot gaisā uzbūris rozi meitenes matu krāsā, piebilda. -Tas daiļajai dāmai.

Esmu Merliāna un domāju, ka iemesls kādēļ esmu šeit paliks pie manis, ja atļausi to paturēt. Šeit kaut kur ir vieta kur apsēsties? Viņa intereses pēc vaicāja, patiesībā jau vietu kur piesēst viņai varēja parādīt Salvo un visai profesionāli, bet šoreiz viņai interesēja attieksme no Juliana puses, jo pirmā monotonā reakcija kaut kādā veidā atbaidīja. Gaišie, garie mati vieglās lokās vijās pāri mugurai līdz pat potītēm. Meitene tomēr pacēla skatienu pret puisi, gaišās, zaļās acis nedzīvi lūkojās uz viņa pusi gaidot atbildi. Bija parādījies vēl kāds vīrietis. Merliāna pagriezās pret viņu, Salvo izdarīja to pašu nopētījis vīrieti meitenes vietā dēmons noņurdēja kaut ko vien Merliānai saprotamu. Meitene pasmaidīja. Esmu Merliāna Elhe. PRieks iepazīties. Salvo uzmanīgi paņēma zobos ziedu, lai neiekostu vīrietim. Pateicos. Caur maigo un juteklisko smaidu sacīja meitene paņemot no dēmona ziedu.

Vinjam riebās shiis meitenes veesais skatiens.
Bija redzams ka meitene gaidija no taa jelkaadu reakciju.
Lai nu kaa vinjsh atbildeeja-seedies kur ir vieta.Un vietas sheit ir pateishaam daudz....
Vai pa celjam redeeji velkaadu kas uz shejieni traucas???

Īstenībā pusi fascineeja meitenes skaistums.Tas bija tik apburošs....
Liekas ka esmu iemiileejies....-vinjsh nodomaaja-laigan...Ko es muldu!!!!!

Vareeja redzeet puisi nosarkstam.....

Otru pienaaceeju puisis ieraudzija veelaak.
Sveiks!!!!-Vinjsh teica-Kaada iemesla deelj tu esi sheit???

Merliāna nenoliedzami sadzirdēja Juliana atbildi, strauji apcirtusies ap savu asi, ar rozi rokās meitene nolaida skatienu. Jau tā bālā āda ieņēma viegli balti iezilganu toni. Kā tev šķiet, Julian, vai es tev jautātu vietu kur varētu apsēsties ja es redzētu? Balss bija kļuvusi asa un auksta, aiz katra vārda pār lūpām izlauzās balti, auksti dvašas mutuļi. Es esmu akla, draudziņ. Lai arī iekšēji pasakot pēdējos vārdus Merliānai sāpēja, tomēr viņa to izspļāva gandrīz vai naidīgi. Tikmēr Salvo iešķiebis sniegbalto galvu vēroja vīrieti, nebija noslēpums, ka Merliāna bija radījusi dēmonu un tajā atradās lielākā daļa arī meitenes emociju un šis puisis Salvo visnotaļ patika.

Pirmaja brīdī puisis nedaudz salecās, kad dēmons paņēma ziedu, bet manot cik saaudzīgi to dara, atviegloti nopūtās. Tik tagad viņs ieveroja ka ši Merliana neredz un pēc kada vīrieša ko tikko pamanīja atbildes, pienāca tuvāk un pasniedza roku, piedavajot aizvest apsēsties. Par atbildi kad viņam uzdeva jautajumu par ierasanās iemeslu tik noslepumaini pasmaidija.
Īsts burvis savus noslēpumus neizpauž, bet diemžēl pagaidam tik vēl mācos, lai par tādu kļūtu.

Merliāna labprāt pieņēma palīdzību no Sanrinta. Viņa saņēma vīrieša roku un sekoja viņam. Salvo apsēdās netālu no kāda krēsla un uzmanīgi vēroja vīrieti un saimnieci, tikmēr ik pa laiciņam viņš pameta skatienu uz Juliana pusi, uz brīdi atiezis zobus viņš parādīja kurš te ir boss. Tas ir ļoti laipni no jūsu puses. Merliāna dzirkstošā tonī sacīja. Viņas roka bija ledus auksta un kā tikko no saldētavas izņemts ledus gabaliņš pat saldēja, bet tādas nu bija ledus elementa vājības, tas padarīja tā pārvaldītāju aukstu.

Tātad akla....-noteica puisis.
Bet demons....To tachu radiji tu.Pameegjini paskatiities vinja aciim!!!!
Puisis kas staaveeja blakus ledus aukstajai skaistulei nomurminaaja savu atbildi.
Tad jau iznaak ka tu esi sheit lai vairotu savus speekus????-Vinjsh atbildeeja.

Bet shii meitene....-taa nedeva tam mieru.Likaas ka tai arii nav dziivee veicies-gluzhi kaa vinjam pasham....

bet shis puisis..-tas vinjai pieskaaraas un pavadija to!!!!
Varbuut laiks atsalt-tas nodomaaja.
Vai tieshaam es esmu greizsirdiigs?????

Julians ārti savaas rokaas radija veeja veesti un iechuksteeja tajaa-piedod.....
Vejsh aizsliideeja liidz skaistules ausiim....

Robčik!!!!. Nu Robčik!!!. Apstājies. Es saprotu, ka pastaiga un izklaide bez senčiem ir jauki un vēl jaukāk ir doma izvairīties no tiem nelaimīgajiem preciniekiem, bet tu vienalga varētu apstāties un beidzot mani pagaidīt!
No malas varēja izskatīties tā it kā meitene sarunātoes pati ar sevīm. Tomēr jeb kurš uzmanīgs vērotājs pamanītu, ka viņai pa priekšu lidoja daudz krāsu papagailis. jeb pareizāk kakadū.
Neapstājies Terij. mums vēl tālu jādodas. kaut vai varbūt, ka tuvu.
Atskanēja ķerkstoša balss kura vairāk atgādināja vārnas ķērkšanu. Un tad tā apklusa. Papagailis pazuda no meitenes redzes loka.
Pēc sekundes portālā pazuda arī meitene.
Robčik!!! Kas pie visiem svētajiem noticis?
Meitene attapās nepazīstamā vietā. Papagailis neko neteikdams nolaidās viņai uz pleca.

Tad nu luuk!!-Noteica julians.
Redz kur arii muusu 4 mekleetaajs!!!!
Ar shiim fraazem vinjsh meegjinaaja kliedeet klusumu.....

Kāds vēl ceturtais apmeklētājs. Tu puisīt gadījumā neesi sajucis prātā?
Terija pieklājīgi un ar sarkastisku izsmieklu apjautājās.
Man mājās jābūt tieši pēc stundas, lai senči nesajuktu prātā un tevi es vispār nekad dzīvē neesmu redzējusi. Tā ka nevāries. labāk pasaki vai papagaili. tādu daudzkrāsainu neesi redzējis?

Vai shis bija joks???
Julianam joki nepatika.
Es nekaadu putnu neredzeeju.Ak jaa.Par 'senciishiem'.No shejienenes iztikt nevar....
Un es tew neesmu pusiitis meiteniit-Julians leeni un ironiski noskaldija....

Un es tev neesmu nekāda meitenīte. PUISĪT Meiteneūzlika ;ipašu uzsvaru vārdam "puisīt" un vispār no kādas analfavbētu zemes tu esi nācis, ka nekad neesi redzējis putnus? viņa salkanā balsī apjautājās. un piebilda Ja te var iekļūt tad arī izkļūt un es jūtu, ka tu zini kā to izdarīt...

Nju nezinu kaa tew bet man liekas ka tu esi pārāk bezkauniiga.-puisis ierunaajaas uzriikojos vieglu veejinju....
Nekaadas reakcijas no merliānas.Nejauki...
Vai vinja nebija sadzirdeejusi vinja veesti???

un man šķiet, ka tu puisīt esi pārāk pašpārliecināts Terija kārtējo reizi nepalika atbildi parādā. Tajā brīdī viņai uz pleca nolaidās raibas krāsas kakadū, kurš maigi pieglaudās viņas matiem un čerkstošā balsī ierunājās Piedod, nedaudz kļūdījos ar virzienu...

Ok,ok-relax.Take it easy

Pastaasti kaa tu sheit nokljuvi un kaa izdziivoji celjaa???
Un galu galaa-mums katram ir savs meerkjis....Kaads ir taws???

nekā sarežgīta. Gāju un attapos šeit. Kā saka: pakritu- atjēdzos- ģipsis. Tieši tā pat ir te. Gāju un nokļuvu. Un man nav nekādu mērķu. Vismaz man personīgi zināmu. Meitene negrasījās dalīties ar savām domām vai notikušo ar kādu vēl atskaitot sevi. Nu un varbūt, ka Robčiku, kurš viņas uztverē bija pie visa vainīgs.

ooc: kā noprotu par spēku vairošanu tiek teikts man

Tu maldies, Sanrints atbildēja. Ja to ir lemts iegut, tad tā ar būs, bet ja ne, tad pat visa paaules maģija nelīdzēs, bez tam ir arī svarīgākas lietas.
Puisis, neskatoties uz aukstumu, pacietigi pavadīja meiteni, tik tad kad viņa apsedās, no plaukstām izšāvās liesmas, kas acumirklī sasildija gan pašu, gan nedaudz tuvāko apkārtni.
Hmm.. Ledus ragana, nedaudz domīgs piesēda tur pat netālu.
Pēc mirkļa telpa ienesās kāda viņa prat nedaudz savāda meitene, kas tulit pat ņemās klaigāt par putnu un tulīt pat ar ķērās pie tumsnējā puiša. Tas viņam atgādinaja par apmetņa krokās piemirsto radibu. Viņs tulit pat izvikla sniegbaltu peli.
Ceru ka pārak nepvainojies, Īlo, bet savādak nevar. Dzīvniecins tik iepikstejās un saritinajās Sanrinta plaukstās.

Aaaa--Puisis beediigi novilka....
Tad man naaksies to noskaidrot shaadi-teica julians ar savaam speejaam paverot mazu shkjirbinju meitenes praataa.....
Es zinu ka tas naw patiikami....-puisis novika-tikai paarbaude pret sliktajiem....
To es izdariju visiem klaat esoshajiem tikai tie to nejuta.....Paaraak stipras personiibas...
Bet tu-tu veel esi beerns.Lai gan teikshu ljoti speejiigs beerns.....

es tev neesmu nekāds bērns. Tas būtu pirmām kārtām. Otrām kārtām neuzdrīksties rakāties pa manām smadzenēm. Tas var būt kaitōgi tavai veselībai. Terija nepavisam neuztraucās par pieklājību un atļāvās teikt viu ko domāja.

Atveesinies meiteen!!!!-julians uzsuutija mazajai veeja braazmu....

neiedomājies uz manis izmēģināt savus pekstiņu... "puisīt" Meitenesi rokās parādījās neliela zilganas krāsas bumba, kurā iekšā kaut kas zibšņoja.

Par dēmonu neiet runa un viņa vārds ir Salvo. Merliāna sacīja un tieši tai brīdī līdz viņai atceļoja vēja vēsts, tā lūdza piedošanu. Meitene par atbildi dzirkstoši pasmaidīja un tad pievērsās Sanrintam. Ledus ragana caur un caur, vai tiesa Salvo? Viņa pie reizes sarunā iesaistīja arī dēmonu, kas pilīdis tuvāk abiem diviem nopētīja balto peli. Un jūs būtu, vai jūsos izceļās kādas īpašas maģijas iezīmes, vai arīdzen vispusēja piekļuve maģijas vārdam? Meitenes bālā āda aizvien bija iezilgana un lūpas bija ieņēmušas gaišzilu toni, Julians sākotnēji viņu bija aizvainojis, bet nu viņa palēnām nomierinājās. Zieds Merliānas rokās no sākuma apklājās ar ledus kārtiņu, bet pēc mirkļa tas bija kā ieslēgts kupolā, novīst tas vairs praktiski nevarēja.

Juliana smadzenes norima-Taatad vinja veesti sanjeema....
Vai driikstu pievienoties sarunai?-vinjsh jautaaja....
Par zibenslodi tas neuztraucaas.
Ne tikai to ir naacies dziivee paardziivot.
Lai nu kaa-puisis nodomaaja radot neredzamu gaisa sabliiveejumu sew priekshaa-katram gadijumam...

-Nesatraucies Īlo. Domaju ka viņs tev neko nedarīs, vismaz ceru, viņs pameta skatu uz meitenes pusi, un nedroši pakasija dēmona purniņu. Mani vēl mazu atrada Mariels, mans audžutevs, kurš ir burvis un nu māca visās šaiz zinibās. Vēl daudz kas jaapgust, bet pagaidam es protu tadus trikus, ka ši roze un vēl uguns maģiju
Viņu iztraucēja balss. Izskatijas tie abi bija beiguši strīdeties, vismaz pagaidam un vīrietis pajautajās vai varot pievienoties. Sanrints laipni pasmaidija.
-Lūdzu, piesēdi

Salvo šādu reakciju nebija gaidījis, tādēļ dēmons ieinteresēti ielieca galvu un sāka ostīties pēc baltā pelēna. Dzīvnieciņš viņā radīja interesi. Merliāna izbrauca slaiko roku cauri matiem un pārkrustoja kājas. Uguns mani vienmēr ir biedējusi. Viņa atzina klusi nopūšoties. Un ko pieproti tu, Julian. Visus Merliāna aizvien uzrunāja uz Jūs, tikai ne šo vīrieti, viņš viņā izraisīja kaut kādas īpaši nedraudzīgas emocijas, bet par Salvo reakciju vispār runāt bija bezjēdzīgi, kā Julians pietuvojās kaut uz mirkli tuvāk dēmons saslēja gaisā spalvu un nikni ieņurdējās.

Paldies-Noteica Julians.
Ļoti vēlos jums piebiedroties.Par manām spējām runājot-esmu diezgan spējīgs gaisa maģijas nozarē un man piemīt tā saucamie "zaļie pirkstiņi".Ak jā.Man piemīt aŗi nelielas telepātijas spējas.
Hmmm-nodomāja Julians-varbūt viņš arī nemaz nav tāds ````s kā man likās......
Hmm,redzu ka jums ir dēmoni.....
Vai tiem arī piemīt spējas???

Atbilde nebija jāgaida, Salvo pats parādīja kādas tad nu šamējam ir spējas. Julianam pienākot pavisam tuvu dēmona spalva saslējās vēl stāvāka un pārtapa vai tīrās ledus adatās. Salvo piecēlās kājās un piegāja priekšā Merliānai, tad viņš atkal apsēdās izpūtis balti mutuļojošu dvašu. Dēmons pabīdīja vienu ķepu uz Juliana pusi un no tās kā kaķim izšāvāš 4 asi ledus nagi. Merliāna sajuta Salvo nemierīgo garu un noglaudīja asās, paralizējošās adatas. Nomierinies draugs. Viņa sacīja un dēmona spalva atkal kļuva mīksta un pūkaina. Meitene pamāja ar galvu. Gaisa maģija, interesanti. Kā jau teicu esmu caur un caur ledus ragana un viņš pats par sevi ir ledus dēmons. uz Salvo meitene pat necentās norādīt, bet tas bija skaidri saprotams, ka viņa runāja par balto vilkveidīgo dzīvnieku kas tik demonstratīvi parādīja savu nepatiku.

Bīstamas spējas-noteica Julians.
Dēmons pie viņas kājām atkal murrāja....
Laikam viņi abi ir ļoti saistīti-nodomāja Julians.
Laikam man arī vajadzētu kādu draugu-jjulians teica-Visu dzīvi esmu bijis vientuļnieks un tagad to diezgan nožēloju......Laikam ir jauki ka līdzās ir kāds draugs....
Puiša acīs sariesās asaras kuras julians prasmīgi ,lai nevieulians teicans neredz noslaucija piedurknē....


[ps-luuk kaa no skarba vecha var kljuut par maigummaigu emo.... ]

-Par liesmām vari nesatraukties, tās ir vairaku veidu. Ir pat aukstas, bez tam es tās bez vajadzības neizmantoju
Sanrints pacēla galvu un pievērsa skatienu Julianam, joprojām turot plaustās mazo peliti. Šis virietis viņam škita diezgan iedomīgs. Viņš reiz bij dzirdējis, ka magi kas aizraujas ar gaisa parvaldīšanu, tādi mēdzot būt.
Virietis ar saka izprašņat par dzīvniekiem, un puisis atkal noelsās, skatot Salvo spējas, bet pele plaukstās pat neietrisejās. Ledus maģija - līdz tās apgūsanai viņs vēl nebija ticis. Pat ja ar izkristu tāda nepieciešamība, viņš paļāvā uz grāmatu, kurā noteikti kam tādam jabūt.
-Īlo nemaz ar nav dēmons, tas ir gars dzīvnieka izskatā, vai kā arī daži mēdz saukt - maģiskais dzīvnieks. Ne reiz vien ir līdzējusi, tas ir vis ko varu teikt. Vai ne Īlo?
Pele apstiprinoši iepīkstējās un puisis zvērēnu paslēpa azotē, vēl ļaujot pamest skatu uz ledus demonu.

Labprāt. Meitene apsēdās blakus vīrietim un kautrīgi pasmaidīja. Viņas vaigos ielija patīkams sārtums. Vismaz viens džentelmenis šeit ir atradies. Viņa dusmīgi palūkojās uz puisi, kurš tikko bija rakājies pa meitenes smadzenēm.

-Starpcitu, viņš pievērsās otrajai meitenei, pieslejies paklanijās un pasniedza ziedu. Mēs vēl neesam iepazinušies. Sanrints Heils

emmmm... meitene nosarka vēl vairāk un kautrīgi pasmaidīja. Kakadū uz viņas pleca neticīgi palūkojās uz puisi. {b] Terija. Terija Hopsa. [/b] Meitene paņēma rokās ziedu un nervozi noglāstīja papagaiļa spalvas.

Ak tā-Noteica julians.
Viņš manija pienākam to otru skuķi.Fuj.

Es tad laikam nosnaudīšos-noteica Julians un ar švīkstienu uzlidoja 1,80 augtumaa un palika tur guļot.
Arlabunak....-tālāk julians nepaspēja jo aizmiga....
He,he....

Tipiska vīriešu reakcija. Meitene nodomāja, bet skaļi paziņoja. Nu jā visi jau vienmēr aiztinās kā ierauga kaut kādas grūtības. Zibens lode, kura atradās meitenei rokā samazinājās līdz nelieliem izmēriem un tika iesviesta Juliānam tā, ka viņš sāka grīļoties un mēģināt nokrist no slotas ( CIK SAPROTU BŪDAMS AIZMIDZIS )

Hhhhhhhhhhhhhhhhhhrrrrrrrrrrrrrrrrrr-krāca Julians.
Bet prāts tam vēl uztvēra visu.Ko tu neteiksi...Aiztinos!!!!!
Juliana prāts pats negaidot izstrādāja triku-Meitenei galvā uzsūtija savādas balsis kas diskutēja par Zeķubikšu izmēriem.Julians miegā pasmaidija.....



Revenge....

Noskurinājusies meitene pasmīnēja. Triks nebija izdevies. Vēl desmit minūtes atpakaļ viņa bija satikusi kādu cilvēku kurš spēja atbrīvoties no maģijas vienā momentā. Protams spējas ātri iztvaikoja tomēr zeķubikšu izmēri viņu nekad nebija traumējuši.

Julians miegā nomurmināja-Ak tu mazā neliete......
Un toč aizmiga.
Ps-ok,gaidu peedeejo postu kas ir sakaraa ar mani un tinos guleet...

Un tu neesi labāks. Tu lielais, kašķīgais skudrupūznis. meitene pilnīgi miermīlīgi noteica.

[occ] nju jā pažūd GM Ok turpināsim tevi mocīt rīt [occ]

Juus chatojat taalaak ar vilku-man tik jau acis kriit ciet.....

-Prieks iepazīties, Terij -Sanrints apsēdās savā vietā. Viņi atkal uzsaka strīdu, bet puisis izlikās to nemanām, tik viegli pasmīnēja par muļķigajām izdarībām. Un jau atkal izvilka peli no azotes, kas jau saka uztājīgi protestēt, vēloties apskatīt apkartni no drošas vietas.

Julians no trokšņa pamodās.Jūs vel runājat?
Puisim likās ka saspriegums pret visiem zūd.Pastāstiet kā jūs uzinājāt par ceļu uz šejieni
Julians viegli piesķieba galvu skatoties kā Sanrints runājās ar savu peli.
Jauks dzīvnieks viņš noteica.
Par to nokļūšanu-ceru ka nevienam no jums nav ļaunu nolūku....
Turklāt-visi šeit sanākušie ir diezgan daudz pastāstijuši par sevi.Izņemot TEVI.-Puisis norādija uz sanrinta pusi....

Laigan aizdomīga esi arī tu.Julians norādija uz Terijas pusi
Kā lai mēs zinam ka tu šeit neesi lai mūs visu nomušītu???.-Puiša uzacis saraucās.

Nu kāpēc, gan man vajadzētu mušīt visus? Meitene nevainīgi noplivināja skropstas. Pietiks tikai ar tevi vienu pašu

Ooo,tikai nesāc atkal.Tu mani psihiski novārdzini.-Julians ar sarkasmu balsī noteica.
Turklāt tev nevajadzētu tā spēlēties ar zibeni.Ne tikai vienu zinu kas šādi netīšām kādu ir nogalinājuši.
Pie tam-Vai tu zini kādas īpašības ir šai nolādētajai pilij???
No tās var izkļūt tikai sasniedzot to ko visvairāk sirds kāro....

Es gan teiktu, ka nevis spējas ir bīstamas, bet gan to lietotājs. Jo retais spēj atrast saikni ar šo elementu. Bet tie kas spēj... Merliāna apklusa, kaut kā ieklausoties ik viena balsī viņa skaidri un gaiši secināja, ka ik viens kas atradās šai telpā bija vecāks par viņu. Meitene nopūtās un noglauda dēmona kažoku. Tas piecēlās kājās un piegāja vēl tuvāk blakus Merliānai. Nevienam nesaprotama rūkoņa izlauzās no Salvo, viņa apstiprinoši pamāja un dēmons atkal jau apgūlās. Merliānas sejas izteiksme bija kļuvusi visai nesaprotama, starp smīnu un smaidu. Viņa aizvēra acis un klausījās sarunās, tās palēnām kļuva nesaturīgas un neinteresantas. Merliānu tas īpaši neapmierināja tāpēc viņa ļāva Salvo pievērst sev uzmanību. Dēmons skaļi ierējās, nē, ne gluži ierējās patiesībā to varēja saukt arī par rēcienu. Bet jebkurā gadījumā tas bija skaļš un piesaistīja uzmanību. Tātad, ko es gribēju teikt... Ak jā, sapratu, ka mēs vēl kādu gaidām, vai tiesa? Merliāna apstājās it kā gaidītu atbildi, bet patiesībā tādejādi viņa tikai pārliecinājās, ka viņā klausās Un man radās ideja iepazīties no cita viedokļa. Es ar lielāko prieku redzētu ko tu Julian spētu nodarīt man, vai tu Terij. Jebkurā gadījumā atklājot viens otram ko vairāk, mēs spētu vairāk sadarboties, teiksim tā briesmu brīdī spēlēt viens otram pakaļ.

Tu vēlies teiksim maģisku divkauju???-Prasija Julians.
Ak,jā-ja liktenis lems tad mēs būsim 10...Bet pareģojumi mēdz kļūdīties...

[Neaizmirstiet-tikai viens uzbrukums un aizsardzība vienā postā...]

Divkauju gan... Klusi iesmejoties sacīja Merliāna un piecēlās kājās. Tukšās acis precīzi tika pievērstas Julianam tās auksti un nedzīvi urbās puisī. Vai tu pieņemsi izaicinājumu? Viņas balsī bija ielijusi deva sarkasma, jo lielākoties visi, kam Liāna bija uzdevusi šo jautājumu atteicās negribot nodarīt pāri aklai meitenei, tā arī bija visu lielākā kļūda. Salvo piecēlās kājās un nostājās tieši aiz meitenes. Salvo, ne tagad. Viņa nočukstēja un dēmons atkāpās, negribīgi un tomēr.

OOC: un lai ko tu teiktu, noteikumus es pārzinu labāk par labu. Es un Dēmoniskais eņģelis esam MW pirmsākumi, kā gan es varētu šos priekšnoteikumus nezināt?

Paklau dārgumiņ, man tev ilgi būs jāskaidro, ka man nav ne mazākās nojausmas kur es esmu un vispār nemaz nevēlos zināt. Jā un starp citu. Spēlēšos ar lodēm cik vien vēlēšos. Nav mana vaina, ka tu savu psihisko enerģiju tērē priekš tā. lai rakātos pa citu cilvēku galvām.