Apokalipses vilki........, Tavas asinis skars viņu zobus........... Opcijas

[Calipso]

Viss sākās kādā neparastā dienā. Saules stari nesasniedza zemi, tie pat neparādījās aiz apvāršņa, tā itkā tādas Saules vispār nebūtu existējis. Debesis pārņēma tumsa un negaiss. Vienīgā gaisma, kas apgaismoja zemi bija zibens uzliesmojums. Nebija dzirdams nekas. Putni bija kā izmiruši. Vienīgi debesīs lidoja vienmuļi melni kraukļi, kas ar savu ķērkšanu izraisīja baiļu sajūtu. Upes bija kļuvušas melnas un dziļas un savos atvaros rāva visu, kas bija nelaimīgi gadījies ceļā. Viss dzīvais iznīka. Tikai izdzīvot spējīgākie savācās ciemos un mēģināja izdzīvot. Tagad katrs bija par sevi un par savu ciemu.
Bija sākusies Apokalipse!........
To bija sapratusi ikviena saprātīga būtne, kas vēl bija izdzīvojusi.

(Vispār notikumi notiek pasaulē, kurā mīt burvji, elfi, drakoni utt. Tātad viss ko var iedomāties.)

Ciemi sāka izdzīvot daudz labāk, lai gan daba bija kļuvusi vēl briesmīgāka un nežēlīgāka. Ar katru dienu visi iemācījās kaut ko jaunu, lai izdzīvotu.
To bija ievērojis arī Apokalipses Radītājs. Viņs vēlējās iznīcināt visu dzīvo, lai radītu jaunu un paklausīgāku pasauli. Neviens nekad nebija viņu pielūdzis, un tas traucēja Radītājam valdīt. Bet tomēr bija kāda cilts, kas pielūdza Radītāju. Tā bija Vikaču cilts.

Arī šai ciltij neklājās viegli, bet viņi bija izcili un nežēlīgi mednieki tāpēc izdzīvotāji viņi bija lieli jau kopš bērnības. Šajā ciltī pirms vairāk kā 3000 gadiem tika nogalināta ar sudraba bultu nežēlīgākā un kareivīgākā vilkaču vadone Saligo (No latīņu val. caligo - tumsa). Ar viņas palīdzību vilkači bija kļuvuši par briesmīgāko murgu visam dzīvajam. Tie iekaroja vai lielāko daļu rietumu puslodes zemju un taisījās jau doties uz austrumiem, bet... To zemju vampīru cilts vecākais vampīrs paziņoja savas cilts vadonei: "Tu izdzīvosi, ja būsi gudra, tev pretinieku iepazīt, bet nojauta, ka tuvu nāve, neļaut tai sev piespiesties, jo pazudinās bailes tevi... Sudrabs - pretinieka nāve, bet ne tava lielākā, tai māte nāves enģelis un asinas ar klusumu, ātrums tava iespēja pazudināt velnu"... Vampīru vadone Aselera (no latīņu val. accelerare - ātrums) savam karaspēkam izveidoja ieročus no sudraba, bet vecākais vampīrs Aselerai iedeva īpašas bultas... Viņi sastapās Pasaules malā (Gibraltārā) un sākās asiņainākā kauja pasaules vēsturē... Kad katrā karaspēkā palika tikai daži desmiti karavīru, tad aci pret aci nostājās Saligo un Aselera, kas bija iznīcinājušas vai pusi viena otras karaspēkus, tagad naida pilnas un spēka pārņemtas sainskāri un nežēlīgi uzsāka cīņu... Visu diennakti viņas viena otru plosīja, bet tad Aselera izvilka savas vecākā vampīra dāvātās bultas un izšāva uz Saligo... Viņa smagi nogāzās zemē. Tad nezin no kā Aseleru pārņēma tādas bailes, kādas nekad viņa nebija piedzīvojusi... Viņa taču varēja nomirt... Viņa notupās uz zemes un klusi sāka raudāt... Un tā bija viņas lielākā kļūda par kuru viņu brīdināja vecais vampīrs... Raudot viņa nepamanīja, ka Saligo ar saviem pēdējiem spēkiem pielien Aselerai no mugurpuses un paceļot savu roku ar asmens asajiem dzelzs nagiem izrauj Aselerai sirdi un saspiež to tā kā ogu... Aselera nesaprašanā ķēra elpu, bet nespēja un nokrita līdzās mirstošajai Saligo... Tā abas nomirušās vadones tika aizvestas uz savām ciltīm un apglabātas goda vietās ar uzraxtiem - "Saligo - mūsu nāves princese, kas izcīnīja mūsu nozīmi pasaulē, kas pierādīja, ka vilkači ir Radītāja cienīgi un asinskāras nežēlības dēļ izdzīvos pat Apokalipses sekās......" un "Aselera - glābdama mūsu godu un zemes viņa atdeva savu dzīvību, sirdi un dvēseli un mēs atdodam savu godu viņai par drosmīgāko vadoni, kas uzdrošinājās stāties pretī pašam Velnam... "

Tā Radītājs devās pie savas padotās cilts un uzrunāja to... Vilkači nesaprašanā, kas uzdrošinājies runāt ar šo cilti, izgāja no savām mājām un atstāja savus darbus, lai klausītos tajā... Šī balss viņiem teica: "Uzklausiet mani, mana padotā un godājamā vilkaču cilts!... Es vēlos jūs vest savā mesijas pēdējajā kaujā... Tā jūs pierādīsiet, ka esat mana uzticamā cilts un es jums apsolu, ka Jaunās Pasaules sākumā jūs jau būsiet svētākā cilts no visām........Bet vai jūs piekrītat manai mesijai?" Kāds jaunāks vilkacis pēkšņi pajautāja: "Bet mēs sen jau neejam kaujās, jo mums nav kauju cienīgu vadoņu... Kas mūs vadīs?" Tad notika kautkas apbrīnojams... No debesīm parādījās spirāle un iešāvās tieši zemē... No tās kā pa trubiņu sāka tecēt melnas asinis... Tās tecēja tieši uz Saligo kapa vietu!!! Tad no kapa izšāvās melna gaisma un no turienes piecēlās Saligo jau daudz spēcīgāka un nežēlīgāka kā iepriekš... Balss turpināja: "Lūk, jūsu vadonis Svētā Vilkača Sanktusa (No latīņu val. sanctus - svēts) un nāves enģeļa Letumas (no latīņu val. letum - nāve) meita Saligo..." Visi ieraudzījuši Saligo nokrita ceļos un sāka pielūgt to... Balss uzrunāja Saligo: "Klausies, Saligo nežēlīgā nāves vadone, tu esi izredzēta būt par vilkaču vadoni manā svētajā Apokalipses mesijas kaujā, tāpēc tavs uzdevums būs vest kaujā savus karavīrus un iznīcināt visu atlikušo dzīvību un tagad tevi un tavu karaspēku sauks par Apokalipses vilkiem un šo nosaukumu atcerēsies visi Jaunajā Pasaulē... Tagad gatavojies un dodies... Tev līdzi būs mani uzticamie vilki, kas pasargās tevi no nāves un būs tev uzticīgi jebkur... Ej, un pēc katras kaujas atstāj tur mūsu kaujas zīmi, lai visi zin, ka šeit pabijusi nāve..."

Saligo sagatavojusi visu devās prom un iznīcināja visu, kas gadījās ceļā... Viņa nesaudzēja nevienu...Bet viņa zina, ka viņai būs daudz ienaidnieku, kas būs līdzvērtīgi viņai un nāvi viņa var sagaidīt no jebkura...


Tātad, ja vēlaties piedalīties šajā LS tad jums būs jāpiesaka savs tēls:

• Vārds
• Vecums
• Rase (burvis, drakons, elfs utt.)
• Ieroči
• Spējas (ne pārāk lielas, lūdzu)
• Dzimums
• Dzīvesvieta
• Ģimene
• Dzīvnieki
• Izskats (Var būt arī bilde)
• Raxturs
• Pagātne
• Tavs simbols

Apokalipse

Tātad es būšu:
Vārds:Saligo
Vecums:17
Rase: Vilkacis/Nāves enģelis
Ieroči: Uguns zobens un asmens nagi

Spējas: Spēja izsaukt garus
Dzimums: Sieviete
Dzīvesvieta: Līdz mesijas sākumam dzīvoja vilkaču apmetnē, bet tagad klejo ar savu karaspēku
Ģimene: Tēvs Svētais vilkacis Sanktus, kuru nežēlīgi noplosīja drakoni, un māte Nāves enģelis Letuma, visskaistākais un visbīstamākais enģelis, kas paņēma pie sevīm Saligo tēvu..... Bija arī dvīņubrālis, bet to arī pie sevīm paņēma māte......
Dzīvnieki: 2 vilki - Aers (no latīņu val. aer - gaiss) - aizsargātājs un Inferno - iznīcinātājs
http://elfwood.lysator.liu.se/art/r/e/rehc...detail.jpg.html
Izskats: Izskatā Atsitusies vairāk uz mātes pusi, bet raxturā uz tēva....
http://elfwood.lysator.liu.se/art/l/a/laur...rsmall.jpg.html
Raxturs: Nežēlīga, asinskāra slepkava.............. Nopietna, nekad savā mūžā nav smaidījusi.......... Gudra un viltīga....... Patstāvīga un noslēgta..........
Pagātne: Viss itkā ir aprakstīts jau, bet neskatoties uz viņas nežēlīgo raxturu viņai bija dzīvesbiedrs Morbus (no latīņu val. morbus - slimība), bet Morbusu gribēja upurēt un viņam nācās bēgt uz ziemeļiem, kur viņu neviens nemeklēs.... Kopš tās reizes Saligo ienīda svētos upurētājus un tad kad viņa kļuva par vadoni, Saligo izrāva visiem upurētājiem zarnas un aptina tās ap savu māju...........
Tavs simbols: Saligo simbols raxturo krustceles kurās stāv pasaule un vienā pusē stāv Dievs, otrā Velns, trešajā enģeļi, ceturtajā dēmoni, bet šis krusts nekādā ziņā nenozīmē Dievu, jo vilkači nicina to, bet pielūdz Radītāju - īsto...........
http://ew2.lysator.liu.se/pic/art/c/a/cari...lcross.gif.html

Tā lūk tagad jūsu kārta...
Enjoy!!!

Šo rakstu rediģēja Mastero Jazz: 16.05.2004 09:21

[Tinuviel]

"Labi. Es nesaku, ka esmu pilnīgi izcila medniece, bet pa šo laiciņu uz zemes esmu daudz ko iemācījusies. Varu medīt gan tāluma, gan arī tāpat," viņa teica, un parādīja savu loku ar bultām un dunci. Balto uzmanīgi skatījās uz Saligo, bet nekādas skaņas neizdvesa.

[sinda]

Adriana tikai smīnēja.
'' sapņi.... diezgan dziļš jēdziens, šaubos vai tev to saprast. nē, tāds nešķīstenis kā tu to nekad nesaprastu. ak, bet es jau nenācu šeit lai ar tevi draudzīgi pļāpātu! labi, laikam tomēr man jādodas svarīgākās darīšanās par savu roku smērēšanu ar tevi. bye, bye! ''
viņa smaidot atvadījās, lai gan šis smaids bija nicīguma un riebīguma pilns. tad Nāves&Tumsas zirgs pacēlās spārnos un aizlidoja pāri kalniem un mežiem... līdz pilnībā izzuda no apkārtējo skatieniem.

[Calipso]

Viņa noskatījās kā Adriana aizlido un pievērsās ugunskuram."Lieliski, bet tie ir tikai vārdi, es vēlēšos redzēt darbu...Jūsu dzīvnieki arī tiks pabaroti, bet ēdiens viņiem jāsameklē pašiem!"Saligo noluncināja asti un pielika ugunskuram klāt Inferno atnestos zarus. Aers bija miermīlīgs un tāpēc aizgāja pie pelēkā vilka un nogūlās viņam blakus, jo zināja, ka Saligo neiebildīs..."Tad, kad mēs ar Todesnotu noķersim medījumu, kādam tas būs jāpagatavo, bet vai šeit, kāds prot to darīt? Es jau varu ēst jēlu, bet nezinu vai spārnotie tā gribēs...."

Šo rakstu rediģēja Calipso: 20.05.2004 16:41

[earnella]

Nolindia te nekas piebilstams nelikās, tāpēc viņa tikai rūpīgi nopētīja Menedras vilku un atzinīgi pasmaidīja. Pēc tam viņa uzsāka klusu dziesmu pavisam pārcilvēcīgā tonī, neparastā valodā, un šī dziesma bija dīvaini iedvesmojoša un gaiša... Tā bija saulrieta dziesma. Un, lai cik uzmundrinoša, tā skanēja arī ieaijājoši.

[Tinuviel]

Balto izskatījās iepriecināts, ka atradies draugs. Tas arī apgūlās un likās, ka abi vilki sarunātos. Menedra par to pasmaidīja. Tad viņa teica Saligo:"Nu, es jēlu gaļu parasti neēdu. Es varētu mēģināt to izvārīt. Būs tikai jādabon daži trauki." viņa paskatījās apkārt un nosvilpās. Atauļoja viņas zirgs. "kad iesim?" viņa vēl iejautājas, un tad ieklausījās Nolindias dziedāšanā.

[Calipso]

"Kas tā par dziesmu? Un par ko tā ir? Šādas un citas dziesmas es nekad neesmu dzirdējusi. Mana māte reti pie manis bija nākusi un vilkači nemēdz dziedāt...Labi, ugunskurs ir iedegts...Drīz Menedra mums būs jāgatavojas medībām, mums ir kārtīgi jāpaēd...Rīt mūs gaida Demonas ciems...Un jūsu nākotne ir atkarīga no šodienas..." Saligo vēl iemezdama pēdējo zaru ugunī noteica.

Šo rakstu rediģēja Calipso: 20.05.2004 16:48

[earnella]

"Tā ir eņģeļu dziesma. Mēs to dēvējam par Saules rieta dziesmu..." Nolindia atbildēja, pēc brīža pabeigusi dziedāt, un pavirzījās tuvāk liesmām, jo kopā ar sauli patiešām bija zudušas arī pēdējās siltuma paliekas. Nekas gan neliecināja, ka tuvotos vētra... Bet koku zari mazliet šūpojās.

[Tinuviel]

"Kas tad tāds notiks, ja mēs neko nedabūsim medībās?" Menedra iejautājās vēlreiz. Viņai likās, ka viņa uzdod par daudz jautājumu, bet bija taču jātiek skaidrībā! Viņa vēlreiz kārtīgi paskatījās uz Saligo, bet tad novērsās. Viņa izvilka dunci, kas bija viscaur gaišs ar drusciņ zilu nokrāsu.

[Calipso]

"Tā tiešām bija skaista dziesma, bet tā nav raxturīga man...Ja jau tā ir enģeļu dziesma, vai arī mana māte to prot? Ja, kas Nolindia vai tu pazīsti manu māti?" Saligo šaubīgi noskatīja Nolindiu. Tad viņa pievērsās Menedrai:"Ja jūs neko nenomedīsiet, tad jūs mums vairs nebūsiet vajadzīgi... Un kādam būs jāiet bojā..."

[Tinuviel]

"Oho! Tad būs jāsaņemās, un vismaz kāds prāvs trusis jānomedī," Menedra skaļi prātoja un paskatījās uz meža pusi. "Man šķiet, ka ir laiks doties," Menedra pēc brītiņa paziņoja Saligo, un pagāja divus soļus uz meža pusi. Balto samanīja medības tuvojamies, bet palika guļot. "Saligo, kā sauca tavu māti?" Menedra pajautāja.

[earnella]

"Man liekas, ka es zinu. Bet pirms manas nonākšanas uz zemes neko par to nezināju. Leģendas par tevi saklausījos no cilvēkiem. Redzi, mēs, eņģeļi, lai par ko atbildam, redzam ar sirdi. Tevi es uzreiz pazinu ne jau pēc izskata, bet pēc tā, kas tu esi iekšēji." Nolindia atteica, ieskatīdamās liesmu šaudīgalās mēlēs.

[Calipso]

"Tev ir taisnība, mums drīz jāiet medīt, jo šis ir īstais laiks, kad sāk parādīties lielie dzīvnieki. Ja, kas manu māti sauc Letuma - nāves enģelis. Viņa ir ļoti skaista, bet bīstama, jo nes nāvi...Varbūt tāpēc man patīk nogalināt... Bet, kāpēc tu Nolindia nonāci šeit uz zemes? Kāda ir tava sūtība? Es nesaprotu... Inferno sāc gatavoties, mēs ejam!!!" viņa novērsās no Nolindias un pasauca vilku...

Šo rakstu rediģēja Calipso: 20.05.2004 17:11

[Tinuviel]

Menedra sekoja Saligo piemēram, un arī pasauca savu vilku. "Saligo, man šķiet, kas es pazinu tavu māti," viņa klusi piebilda Saligo, bet tad skaļāk jautāja Nolindiai:"Tu nāksi medībās?" Menedra ieelpoja meža gaisu, un aizvēra acis. Viņa sagatavojās medībām. Atvērdama acis viņa piegāja pavisam tuvu mežam.

[Ice]

OOC: Starpcitu sinda, es tev nemaz nebiju pieskāries, tā kā tavs uzbrukums man bija neloģisks.

Todesnots pacauca savu sikspārni Roht, ej izlūkos! Izvilcis savu zobenu viņš piegāja pie Saligo, nu varam doties? Mans sikspārnis visu izlūkos, drīz viņam vajadzētu būt atpakaļ. Rohts uzsēdās Todesnotam uz pleca, sikspārnis izdvesa dīvainu skaņu, kas plēsa pušu bungādiņas, bet šķita ka Todesnots viņu saprot, ir laiks Saligo, Rohts ir pamaniji diezgan palielu laupijumu, ja pasteigsimies varēsim vēl šovakar to baudīt vakariņās.

Šo rakstu rediģēja Ice: 20.05.2004 18:33

[Shatered]

Note (it kā ) bija klausījusies bezjēdzīgajās vārdu apmaiņās starp vampīrmeiteni un Saligo. "Interesanti... stipri interesanti..." Note nodomāja prātā pārcilādama dažādas lietas.. " Saligo... par to pievienošanos. jā... man nebūtu pretenziju... un ja ir īpaša vēlme, tad atklāšu arī ka esmu algojama slepkava... bet tas jau tā... starpcitu.." viņa ieminējās un no muguras nocēla airbaletu. " Tagad atvainojiet, bet man ir īpaši izmeklēta ēdienkarte un arī nepieciešamība... hmm... izpildīt kādu pasūtījumu kas attiecināms uz 3 vampīriem.. " Note nobeidza un devās cīņas lauka virzienā. Vampīri sāka jau pamazām izklīst, bet viņa paspēja pārītim nocirst galvas. " Skaisti.. vnk skaisti.." viņa nodomāja un cietsirdīgi smaidīdama un viņu galvām iedzedzināja savu parakstu - viņa pielika savas rokas delnas locītavu pie upuru galvām un uz viņu pierēm iekvēlojās meitenes stipri bezjēdzīgais simbols - Antikrusts ar sātana zvaigzni un 6niekiem.

[Calipso]

"Jā, Note, skaisti nostrādāts! Bet tagad atvaino mēs dodamies medībās... Todesnot ejam, kamēr vēl nav pazudis lielais laupījums! Inferno!!! Vai jūs nākat Menedra un Nolindia? Dodieties, bet nemaz nemēģiniet bēgt, jo mums vilkiem ir pārāk laba oža, un atrast jūs būs nieks..." Saligo skriedama uz meža pusi vēl pastījās uz spārnotajiem...

Saligo aizlēpusies aiz koka klusi vēroja stalto briedi, kuram Saligo tā kārojās uzbrukt un to saplosīt... Viņa deva zīmi Todesnotam, ka jāuzbrūk un Saligo metās briedim pakaļ un kliedza Todesnotam:"Skrien apkārt un noķer viņu no priekšas!"...

[Ice]

todesnots izleca briža priekša un atri to satvēris aiz ragiem nogāza zemē, dzīvnieks nebija miris, to prieku nogalināt viņš atstāja saligo ziņā, briedis bija spēcigs un viņa ragi vairākās vietās pamtīgi saskrambāja Tdesnota rokas, taču arī viņš pats nebija zemē metams, niek šapes ko izraisija skrāpējumu bija nieks, taču viņam sagādāja baudu skartīties, ka briedis mokā, no bailē.

[Calipso]

Saligo atskrējusi redzēja, ka briedis ir jau nogāzts, bet vēl dzīvs...Todesnots to turēja un varēja redzēt, ka viņam spēcīgo briedi noturēt bija nieks. Viņa piegāja pie brieža galvas iestījās viņa bailīgajās acīs un ietriekusi savu roku brieža kaklā, sarāva visus asins vadus un ar baudu noskatījās kā dzīvnieks noasiņo. Varēja redzēt, ka arī Todesnotam tas patika... Dzīvnieks žēli sāpēs mauroja, bet tā bija kā mūzika Saligo ausīm. Saligo beidzot attapusies no labsajūtas teica Todesnotam: "Vai vari viņu piebeigt? Mums ir jādodās uz nometni un jāgaida, kad atgriezīsies spārnotie un Inferno..."

[Ice]

Todesnots ar vienu rokas kustību pārlauz briedim kaklu, pārmetis to pār plecu, līdzīgi kā bezsamaņā gulošovampīru viņš devās pakaļ Saligo uz nometni. Briedis nebija smags, bet vakariņas no tiesas būs kārtīgas unvēl jau arī spārnotie būs ko noķēruši un ja ne, tad edīš kādu no viņiem, tā kā arī kārtīgs saldais ēdiens arī neizpalika.

[Calipso]

Pa mežu ejot Saligo juta netālu ciema smaržu un teica:"Rīt mums jādodās uz Demonas ciemu un jāiznīcina medūzas, bet šodien nav jēgas uzbrukt...Jāēd..." Saligo jau redzēja priekša nometnes ugunskuru un devās taisnā ceļā uz turieni... Inferno jau bija atskrējis un nomedījis stirnu...Bet kur gan kavējās spārnotie? Vai tik nebija aizlaidušies? Saligo teica: "Todesnot, noliec to briedi te, man ir nelāgas aizdomas..."