Apvērsums Opcijas

[Klikšķe]

[Tumši zaļā apmetnī tērpusies drukna sieviete ar garu plīvuru priekšā sejai brida gar Glanduīnas upes malu uz Angmāras kalnu pusi. Viņas gaita bija smagnēja un skumja. Rokās viņa turēja garu spieķi. neizskatījāš, ka viņai tas būtu vajadzīgs lai pārvietotos, bet sperot ikkatru soli viņa to pielik pie zemes, izjusdama siltas tirpas. Apmetņa malas bija slapjas, viņa izskatījās pārgurusi, bet viņa turpināja savu ceļu ar gausu, bet noteiktu un smagnēju gaitu. Ik pa brīdim viņa pasmēla ūdeni un padzērāš vai noplūca kādu zāles stiebru un sāka to ēst. Plīvurs, kas klāja seju, bija notraipīts ar asinīm, melnām asinīm.

Šo rakstu rediģēja Klikšķe: 16.02.2004 13:03

[Dvēselīte]

"Liekas ka viņa ir sabijusies un nerunās" Bea konstatēja.

[Tinuviel]

"nekas, pagaidīsim." noteica Elfara.

[Klikšķe]

Derima caur savu sejsegu noraudzījās uz apkārtstāvošajiem.

Ak tad tā, arī jūs..

Viņa ieturēja ilgu pauzi.

Arī jūs - viscēlākie radijumi - elfi nu uzbrūkat bez iemsla? Uzmanieties! jūu rase var kļūt parāk līdzīga mūsu.

Orcienes balsī bija jaušams žēlums.

Es nāku kur nākdama,
no vietas kur būdama.
Mani nodomi labi būsi,
jo viena tāda sūtība mums.
Man prātā nav ne nāvēt, ne kaut -
vien pagātnē vest savu taut',
Tā pārāk tālu gajusi,
pārāk daudz kāvusi.
Es psauli staigāju
saknes meklēju.
Kad reiz atkal radīšu,
tad kā jūs būšu.
Un žēlojiet mani,
Jo domas man labas,
Ja varat tad cienat,
Kaut orks es cik minu.
Jums kauns būs to atzīt,
Bet radus es pazīst.
Mēs maitāti elfi,
Vien esam tie orki.

derimi pacēla savu cpieķi un kā miera zīmi pasniedza to tuvāk stāvošajam elfam.

Kamēr gūstā turat mani,
Turat arī zizli manu,
Tas ir vienīgais, kas dārgs,
Man no mantām piederošs.
Zizlim šim nav spēka daba,
Tam ir tikai prāts un rada.
Tajā viss ko zinu es,
Kā ar jausmu ierakstīts.
jel laidiet vaļā, ja nīstiet mani,
jel runājiet, ja cieniet.
Un velreiz pati pateikt varu -
Man prata tikai vest uz labu.
Ja projām trieksiet,
tad atdodiet man miet;
Jo miets mans zizlis,
kur mans prāts ir.
Ja gūstā turat,
- paturat.
Tas rādīs manu nodomus.

Derima atkal ieturēja pauzi.

Tik nekaujat kā mūsu tauta,
Būsi miera, ja ne drauga.

[Paip`]

"Interesanti..."Ali pačukstēja Beai...

[earnella]

"Mjā... Neparasti... Neatbilstoši... Nezinu, kā vēl nosaukt..." Tilitsa tiešām bija pārsteigta.

[Dark Knight]

"Ļoti dzejiski," piemetināja Listets.

[Dvēselīte]

"Ar iepriekšēju nodomu" Bea pabeidza. "Mjā visai iepsaidīgi, neko teikt... Labi, tad nu Elfara, tagad tavā ziņā jo galu galā viņa šķiet uzticas tikai elfiem" Bea norā'dija uz orcieni.

[Matrikss]

''Un jūs viņai ticat? Ha. tik pat labi mēs viņu varētu ņemt savā bariņā un doties sist orkus'' Ribeo noteica

OOC:neiesaistiet mani sarunās. es tikai uz brītiņu. un nebūšu vel kādu laiciņu

[earnella]

"Ei, nav slikta doma!" Tilitsas acīs parādījās jautrība. "Tas, ka viņa spēj nogalināt orku, būtu laba lojalitātes pārbaude!!!"

OOC: Cerams, ka es pareizi uzrakstīju "lojalitāte"

[Paip`]

"Iespējams...varam jau mēģināt" noteica Ali ar aizdomu pilnu skatienu.

[Tinuviel]

"Labi. ņemsim viņu bariņā un kad atradīsim kādu orku, liksim nokaut. Tikmēr dodiet man to spieķi un lai viņa sēžas uz kāda zirga." izsprieda Elfara.

[Paip`]

"Varbūt man aizskriet viņai pēc zirga? Nu tāpat kā Ribeo.(sorry, ja tevi taa nesauca, bet nevareeju iisti atcereeties)" jautāja Ali.

[earnella]

"Nu labi, labi... Lai paliek, bet pie pirmā izlēciena... Man orki ir pārāk daudz darījuši pāri." Tilitsa paziņoja un kļuva domīga.

[Tinuviel]

'"Labi, aizskrien." sacīja Elfara paņemdama spieķi.

[Paip`]

Ali aizjāja tik ātri, ka neviens to pat nepamanīja...
nepagāja pat ne divas minūtes, kad viņa jau bija atpakaļ, vezdama melnu zirgu aiz sevis "Te būs..." un pasniedz pavadu Elfarai.

[Tinuviel]

"Tātad, tu dosies mums līdzi uz šī zirga." Elfara pasniedza pavadu Derimai. "Kāp virsū un tad dosimies ceļā."

[earnella]

"Jā, kāp vien... Esmu ar mieru, bet kāda mana paziņa Serenda varbūt pat ļoti priecātos ar tevi iepazīties..." Tilitsa iesmējās.

[Tinuviel]

"kas tad nu, Tilitsa? kas tā tev par draudzeni?" jautāja Elfara.

[earnella]

"Viena diezgan neparasta elfa... Mēs parasti satieamies dažādās starpplānu kafejnīcās, jo viņa ir no cita plāna. Interesanta meitene, pa pusei elfa, pa pusei tumsas pusē... Sen neesmu viņu redzējusi." Tilitsa stāstīja un pasmaidīja.

[Tinuviel]

"jauki. Bet tagad mēs varētu doties ceļā," sacīja Elfara un sāka jāt.