Rverunas kari, [C] [BP] Opcijas

[Elderons10]

Situācija bija kļuvusi nekontrolējama, kari starp Fragotu un Rūnaskalniem kļuva pārāk asiņaini. Drīz vien sāka iet bojā nevainīgi cilvēki, ciemi, kas bija starp šīm pilsētām tika izlaupīti un izpostīti. Enkleivs vairs nezināja, ko darīt, kaut arī viņš bija Riverūnas valdnieks un dižākais burvis, kāds vien ir redzēts kopš Temistokla Gudrā laikiem. Bija palikuši tikai daži ciemi, kuri vēl nebija izpostīti. Vienu no šiem ciemiem sauca par Dūmakas Dvašu. Šis ciemats atradās meža vidū, tāpēc pie tā bija grūti piekļūt, bet tomēr bieži šim ciemam uzbruka. Kādā sestdienas rītā, vēl pirms pirmajiem saules stariem, ciemā iegāja divdesmit duči Frogotas karavīru. Karēvji bez brīdinājuma sāka postīt Dūmakas Dvašu, kad pēkšņi no debesīm izšāvās uguns lode un pusi no karēvjiem aizlidināja prom. Atlikusī daļa aizmuka.
-kas tu esi? –kāds no ciema burvjiem pakliedza skatoties augšup
-Es, es esmu Kalibrs.- Laižoties zemē, noteica vīrs, kas bija izglābis ciemu.- Es ierados pavēstīt, ka, ja jūs pievienosieties Rūnkalnu spēkiem, jūs tiksiet labi atalgoti un, saprotams, drošībā. Jums ir sešu mēnešu laiks atbildēt, bet tagad atvainojiet, man ir jāiet. Ceru sagaidīt drīz jūsu atbildi-Kalibrs bez emocijām noteica un pazuda.

Vēlāk ciema galvenajā ēkā notika sapulce, lai izlemtu, vai pievienoties Rūnaskalna spēkiem. Sapulcē tika izlemts, ar 51 balsa pārsvaru, ka Rūnaskalnu spēkiem nepievienosies. Kad tas tika paziņots Kalibram viņš neparasti mierīgi atbildēja, ka cieminieki varēs pieteikties, kad gribēs. Drīz starp Fragotu un Rūnaskalniem tika noslēgts pamiers. Pēc dažiem gadiem Dūmakas Dvaša tika atjaunota un nocietināta krietni labāk nekā iepriekš. No Rūnaskalniem ieradās ļoti daudz burvju skolotāju kas atvēra savas skolas. Šajās skolās gribēja pieteikties praktiski vis, kas dzīvoja Dūmakas Dvašā. Pēc kāda laiciņa skolas sāka sacīkstēties savā starpā, līdz izvirzījās vadībā divas skolas Darda un Alimana. Drīz pēc abu skolu izviršanās vadībā pārējās skolas pievienojās viņām līdz vis ciems sadalījās divās pusēs, kas ienīda vienu otru. Skolas sāka cīnīties pavisam nopietni. Dažreiz pat kāds gāja bojā. Tomēr arī bija tādi, kas burvju skolās negāja, tiem bija ļoti grūta dzīve jo visu laiku notika cīņas starp skolām, arī bija paklīdušas baumas, ka karš starp Fragotu un Rūnaskalniem var atsākties.

PASAULE – Darbība norisinās ar burvju spējām apveltītu ļaužu apdzīvotā zemē – Riverūnā. Riverunā bija 3 iespaidīgas valstis-Fragota, Rūnaskalni, un Elidora. Elidora bija lielākā un spēcīgākā valsts. Tur arī dzīvoja Riverunas valdnieks Enkleivs. Riverūnā bija ļoti daudz reti un bīstami zvēri, kas bieži vien uzbruka ciemiem. Riverunas daba bija apbrīnojama, tur bija simtiem gadu vecu ozolu, brīnišķīgas upes ,kalni, zvēri un daudz, kā cita.


JŪSU UZDEVUMS-Ievest mieru Dūmakas Dvašā ( noteikti skolām savā starpā jācīnās (jūs varat būt pie kuras skolas jūs vālaties un arī jūs verat būt neitrālais) kuri būs pieteikušies kādā skolā nebūs obligāti jāmēģina ievest mieru ciemā)

[Pūķēns Sāra]

OCC. Negaidītu apstākļu dēļ, tika norunāts, ka Elederona vietā es ielieku mums paredzēto postu. Tā kā nebrīnaties tauta... Lai sākas jautrība! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)


Kādā lietainā naktī viens no ciema burvjiem sasauca visus kas vēl nebija pieteikušies kādā skolā un tos kuriem šis karš nepatika. Šo burvi sauca par Koro, bet viņa īstais vārds bija Korodaris, Koro viņa īstais vāds nepatika. Koro bija ļoti bagāts ( priekš ciema ), bet viņš dzīvoja diezgan necilā mājā.Koro sasauca sapulci tapēc, ka viņš saprata ja katrs būs tikai pa sevi tad nekā neizdosies un ciems ies bojā, tapēc visiem ir jābūt vienotiem. Drīz vien jau vajadzēja sākt nākt viesiem Koro pēdējo reizi pārbaudija vai kāda nevālama persona nav tuvumā. Vis bija droši un tālumā jau varēja saklausīt zirgu dipoņu. Tas nozīmēja,ka pirmie viesi jau tuvojās.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 15.02.2007 15:32

[Snorkes Jaunkund...]

Grimmjovs uz sava zilgani melnā zirga apstājās tieši pie Koro mājas un noleca no tā. Grimms sakārtoja savu nedaudz savēlušos apģērbu un noglaudījis Domo, devās pie durvīm. Trīs reizes pieklauvējis, viņš negāja iekšā, jo tas nebija pieklājīgi. Koro?! Te Grimms. Nāc, atver. Ārā ir tik auksts! viņš sauca un tad uzdrošinājās pats pavērt durvis.

[Elven]

Sebastians piejāja pie Koro mājas un nokāpa no tā. Nokāpis viņš novilka kapuci no galvas un noņēma drānu ,kas bija preikšā pusei no viņa sejas. Viņš piesēja zirgu un pieklauvēja pie durvīm, pēc kāda laika skaļā balsī ierunādamies Koro! Atver durvis! un viņš pieklauvēja vēl trīs reizes...

[Pūķēns Sāra]

Sofija tuvojās Koro miteklim, zirgs bija atstāts jau kādu gabalu patālāk, lai saimniece varētu atpūsties un atcerēties vecos bērna laikus. Meitenes jau kādu gabalu no Koro mājas pamanīja kādu cilvēku. Klusām viņa bija piegāja pie tā, Ko jūs klauvējaties kā traks? Viņa palūkojās uz puisi un acīs bija redzamas smieklu dzirksteles, Ejat vienkārši iekšā. Sofija veltīja siltu smaidu puisim, un uz mirkli likās, ka meitenes acīs parādās tādas kā sarkanas liesmiņasun gaiss apkārt kļūst siltāks, bet tad jau meitene bija atvērusi durvis. Tikai pēc jums, jaunskung vai varbūt kung? Sebastianam tika veltīts mazliet jautājoš skatiens.

[Elven]

Sebastians paskatījās un meiteni -Jaunskungs!- viņš pārliecinošā balsī noteica, un pavēra durivs ieejot iekšā Koro mājoklī un vēlriez taču klusākā balsī noteica -Koro!?- un tad viņš neatskatījies uz Sofiju viņu uzrunāja -Sebastians Le Sads! Un jūs pati jaunkundze vai kundze?- to pateicis viņš sāka iet dziļāk Koro mājoklī...

Šo rakstu rediģēja Elven: 16.02.2007 08:09

[Pūķēns Sāra]

Jaunkundze. Sofija sekoja puisim iekšā mājā, vēl pirms aizvērdama durvis kā ko gaidīdama, paskatījās uz ceļu, bet tad jau durvis bija ciet. Kā redzu pirmro reizi esat pie Koro, varu teikt, ja viņš negribēs, tad jūs viņu neatradīsiet. Ticiet man. Mirkli meitenes sejā bija pamanāms smīns, bet tad jau viņa bija atradusi kaut kādu krēslu un tajā apsēdusies, No kurienes nākat, Sebastian?

[Elven]

Tici man ,ja es gribēšu tad es viņu atradīšu! viņš noteica Es nedzīvoju vineā vietā ,bet ceļoju! Un jūs pati? to pateicis viņš apsēdās krēslā netālu no viņas Un kāds būtu jūsu vārds?

[Pūķēns Sāra]

Nu to nu gan mēs neuzzināsim, bet es tāpat palieku, ka neatrastu. Meitene atkal pasmaidīja, Šeit mani mēdza saukt par Sofiju un visu savu bērnību pavadīju šai vietā.Skatiens tika pārlaists pār telpu, Ko jūs domājat par šo karu, aks tagad ir starp skolām? Vai uzskatāt, ka tas ir pareizi? Sofija negaidīti jautāja.

[Elven]

-Nezinu, man viņš protams liekas bezjēdzīgs taču tā ir viņu pašu izvēle karot vai nē!- viņš veinaldzīgi noteica un paskatījās uz visu istabu un palika sēžot....

[Margo]

Elians klusi skrēja cauri mežam. Lapsas ķepas, skarot zemi, neradīja nekādu troksni. Atlētiskais ķermenis viegli slīdēja gar kokiem. Koku paēnā viņu nemaz nevarēja pamanīt.
Drīz priekšā iznira ciema aprises. Visas būves un ēkas atgādināja par šait pavadīto laiku. Ilgu laiku viņš nebija manījis vai saticis kādu no ciema. Tikai Sofiju viņš bija saticis pirms pāris mēnešiem, kad viņu ceļi bija krustojušies, kaut arī uz neilgu laiku. Sofija solījās arī būt šeit. Elians cerēja, ka tā būs.
Lapsa manīgi tekalēja gar ciema mājelēm, līdz beidzot atrada Karo māju, kur vajadzēja ierasties. Zvērs nosēdās uz lieveņa un vēroja apkārtni. Tikai neilgs brīdis un lapsas vietā stāvēja cilvēks. Sakārtojis apmetni un paraudzījies apkārt, Elians ar savu šķēpa galu pieklauvēja pie mājas durvīm un gaidīja, kad kāds tās atvērs.

[Hworang666]

Dantess nāca nesteidzoties. Kreisā kāja viegli piekliboja, jo viņam mazliet nepaveicās ar pretinieka spēka novērtēšanu. Pēc tam par to nācās samaksāt ar jautru ripināšanos lejup pa kalna nogāzi... Drēbes jau bija notīrītas, bet pats viņš gāja mazliet apmīcīts...

Ticis līdz Karo mājai, Dantess pamanīja kādu cilvēciņu, kas pat pie durvīm klauvēja ar šķēpu. Pienācis tuvāk viņš apjautājās. Jūs ar pie Karo? Tajā... pašā sakarā?

[Pūķēns Sāra]

Sofija neko neatbildēja Sebastianam, nebija vēlēšanās runāt, Negaidīti jaunā sieviete sarosījās, sejā parādījās smaids, it kā viņa būtu ieraudzījusi vecu paziņu. Meitene jau bija pielekusi kājās un piesteigusies pie durvīm.
Elian! Durvis bija atvērtas un Sofija bija cieši aptvērusi puisi. Cik gan tu sen neesi redzēts? Pēc brīža meitene noteica un atlaida Elianu, vainīgs smaids bija parādījies viņas sejā, par to kā viņa ļāvusi vaļu jūtām. Es domāju, ka tu vēl pārdomāsi, nebiju cerējusi, ka tomēr tevi satikšu. Meitenes balss jau bija pa drusku vēsāka, neizrādot tikko redzētās jūtas, bet acīs bija manāms prieks. Un kas jūs būtu? Sofija tikai tagad pamanīja Danti un ne īpaši laipni viņam pievērsās, viņai nepatika, ja jau kāds pazīstams cilvēks redz viņas saviļņojumu, kur nu vēl kāds svešinieks.

[Elven]

Sebastians turpināja sēdēt krēslā un paskatījās uz kamīnu ,kas dega istabas vidū un skatoties tajā liesmas pēķšņi sāka vēl vairāk sprēgāt un pēc īsa brīža kamīna liesmas bija pārvērtušās bumbā un sāka celties augšup pa skursteni un īsi pēc tam bumba nokrita atpakaļ kamīnā un viss bija pa vecam! Tad viņš paskatījās uz durvīm un ievēroja ,ka vēl kāds ir ieradies....

[Pūķēns Sāra]

kamēr Sebastians novērsa skatienu no uguns viņš nepamanīja, ka liesmu mēles kļuvušas maigākas, bet tad jau no viņām atdalījās mazas sarkanas bumbiņveida liesmas, tikai pagriežot atpakaļ galvu, viņš pamanīja, ka tās lēnām viņam tuvojās, drīz vien jau viņas bija viņam priekšā un lēnām riņķoja ap puisi.
Ko gan es jūs saldēju, nākat iekšā... abi divi. Viņa neīpaši iepriecināta noteica un pagāja malā no durvīm, Sāk jau likties, ka esmu vēl vecajos labajos laikos, kad šeit uzturējos gandrīz katru dienu. Viņa vēl noteica Elianam pirms atkal iegāja mājiņā. Meitenes acis bija tumši sarkanīgā tonī, gandrīz melnas.

[Elven]

Sebastians paskatījās uz uguns bumbiņām un iemsmējās -Tam būtu jābūt iespaidīgi?!- un vienā acu mirkli uguns bumbiņas ielidoja atpakaļ kamīnā un Sebastiana acis bija sākušas palikt melni oranžas.....

Šo rakstu rediģēja Elven: 16.02.2007 15:14

[gone away]

Arturam nepatika ceļot uz zirga. Lai gan daudzās reizēs šis transporta līdzeklis bija atzīstams par pietiekami ātru, tomēr jau no bērna kājas puisis mācēja ātri skriet, bija pietiekami veikls, lai varētu arī uz savām kājām tikt pietiekami ātri un tālu.

Iznācis uz taciņas, kas veda uz Koro mājvietu, Arturs uz mirkli apstājās- pie namiņa pulcējās krietns ļautiņu pūlītis, kuri pamazām pazuda iekšā mājā. Nevēlēdamies ilgi gaidīt, Arturs devās viņiem pretī un sveicinājās Esiet laipni sveicināti! viņš draudzīgi sacīja visiem pēc kārtas un tad sekoja tiem, kas jau gāja iekšā namiņā. Šeit ir mājīgi aplūkojis namiņu no iekšienes, konstatēja puisis.

[Margo]

Elians jau gatavojās atbildēt pienākušajam vīram, bet durvis atvērās. Sofija. Meitene tūliņ metās puisim virsū. Elians nedaudz apmulsa, bet tad nosmējās.
Jā.Sen.viņš noteica, kad meitene bija palaidusi viņu vaļā. Viņš iegāja namiņā. Priekšā jau bija kāds vīrietis. Arī vīram, kas bija jautājis par Karo, bija pievienojies vēl viens. Nedaudz piesitot šķēpu pie zemes Elians iegāja dziļāk namiņā. Puiša soļi bija nedzirdami, tikai šķēpa atsišanās pret grīdu radīja troksni. Puisis pavērās apkārt. Nu prātu sāka nodarbināt doma par šo sāncensību starp skolām. Vajadzēja noskaidrot, kas īsti notiek, jo fakti bija neskaidri.
Puisim kājas bija viegli zābaki, tomēr silti. Mugurā silts krekls, tam pa virsu bieza ādas veste, kas sasieta ar ādas aukliņām. Tam pa virsu biezs vilnas apmetnis, kuram kapuce bija apšūta ar lapsas ādu. Nebija auksti, jo biežāk viņš ceļoja lapsas veidolā. Ātrāk, netērējot enerģiju.
Elians pievērsās Sofijai.
Arī ,šurp nākdams, domāju, vai tevi satikšu. viņš atzinās, smaidīdams.

[Hworang666]

Es esmu Dantess. Viņam pašam likās interesanti, ka pēkšņi viņu uzņem ar tādu neviesmīlību. Diez tas tādēļ, ka viņa tā pasenāk nav redzējusi Elianu? Nākot iekšā telpā, atkal iesāpējās kāja. Nevajadzēja man sākt lasīt tautas pasakas par to Lāčplēsi... Kurš muļķis izdomā gāzties virsū lācim apbruņojies tikai ar diviem duncīšiem? Laikam jau tikai es... Klusi iekunkstējies, viņš ieņēma vietu pie viena no galdiem.

[Elven]

Sebastians sēdēja krēslā un izvilka ārā savu nazi un iecirta to krēslā pēc tam viņš klusā balsī noteica -Mums vēl ilgi šeit būs jāgaida?- ,pec tam viņš izvilka nazi un ielika kabatā...