Divas ārkārtīgas nedēļas ar Dī., Pieteikšanās beigusies. Opcijas

[grapefruit]

Sāksim ar postošanas sistēmu:

Tātad, pirms sava posta iesūtīšanas posta augšpusē jānorāda atrašanās vieta (kartē norādītās), tai jābūt iezīmētai attiecīgā krāsā un 6. izmēra burtiem (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Karti ievietosim drošikavien rīt, kad tas būs aktuāli (ja neatradīsim skaneri, kaut vai photoshopā uzzīmēsim jaunu).
Pašlaik virs jūsu posta gribu oranžu uzrakstu - autobusā. Tas no tā brīža, kad iekāpsiet autobusā. pirms tam varat man neatzīties, kur esat bijuši.

Lūdzu, ja rakstat OOC, tad tam ir jābūt vai nu pirms, vai pēc posta (ieskaitot atrašanās vietas norādīšanu). Lūdzu OOC tekstu iekrāsot pelēkā krāsā:
Paraugs: OOC: šādi lūdzami.

To, ko jūsu character saka, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un lietot bold aka treknrakstu:
Paraugs: -čau, kā iet?!
viņa jautāja

To, ko jūsu tēls domā, lūdzam pārnest jaunā rindiņā un rakstīt slīprakstā aka italic:
Paraugs: -tas nu gan ir viens-
viņa nodomāja

Pūķēns Sāra: piezīme tavam charlistam - tev var būt trīs grāmatas, vari izlemt kādas un to iepostot ATD pavedienā, lūdzu, ne enciklopēdijas.

sirds1: piezīme tavam charlistam - spēja aizdedzināt visu, kas deg. Piemirsu PZ pierakstīt laikam, biju pārāk skumja par tava otra brīnišķīgā chara neiespējamību piedalīties spēlē.

Spēles laikā noskaidrosim, vai ir vai nav nepieciešami opsavilkumi, domāju, ka vietas norādīšanai vajadzētu šādu vajadzību novērst.

Tiem, kas šodien līdz sešiem nebūs online, lūdzu citreiz pabrīdiniet mani, es nezinu, kad jums kas iekrīt, vēl jo vairāk tāpēc, ka tikai no dažiem saņēmu tādu nopietnu spēlēs laiku sarakstu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . Sāksim tā, kā es vai Icyrain norādīsim. Var, protams, postot arī bez GM online, bet tad lūdzam pārmērībās neiegrimt, tomēr ir lietas, kuras mums jānoktrolē.
Šoreiz ļauju jums nogādāties nometnē ar vecāku palīdzību pat, ja GM nav online, sagaidīšanai gan būs vajadzīgs kāds GM.

Kad es vai Icyrain spēles tūri beigsim mēs to norādīsim un droši vien pieminēsim arī laiku, kad varētu atkal parādīties online (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) . GM OOC: piezīmes būs 6tajā lielumā, pārējiem lūdzam palielinātos burtus nelietot, lai spēle būtu pārskatāma.

Ja noteikumi neapmierina, lūdzu kontaktēties ar mani. Ja tos neievērosies, hmm, lūdzam ievērot (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) .

----------------------------------------------------------------------------------------------------------------

Jūsu vecāki vai nu caur paziņām, vai mags visvarenais vien zina kādā veidā uzzinājuši par vasaras nometni, ko rīko kāda pazīstama un spēcīga burve. Dzirdēts par to ir daudz kas - tajā būs konkursi ar retām maģiskām balvām, nometni apciemos pazīstami burvji/vampīri/vilkači, nometne paredzēta bērnu mācīšanai, ar bērniem nometnē veiks eksperimentus un vēl neskaitāmas baumas, bet pats smieklīgākais ir, ka neviens īsti nezina, kas tad īsti tur notiks.
Lai nu kā, jūs uz to dodaties, jūsu vecāki paspējuši sazināties ar Diānu Sārtcepuri un sarunājuši jums vietiņu nometnē. Pašlaik jūs dodaties uz norunāto tikšanās vietu, kur vajadzētu atrasties kādam satiksmes līdzeklim, kas jūs nogādās nometnē.

Un, jā, tur tas stāv, hmm, laikam... Izskatās pēc veca un pagalam sagrabējuša autobusa, turklāt tam pat isti nav sienu, toties ir divi stāvi. Visu vēl interesantāku padara divs personas, kas acīmredzami strīdās pie autobusa durvīm.
Sieviete acīmredzot ir ļoti satraukta, viņa ar vienu roku pietur savu milzonīgo, sarkano platmali, un vēcinās rokām skaidrojot:
-Es tev saku, viņiem patiks, tu redzēsi! Vai man kādreiz nav bijusi taisnība?
Zēns domīgi lūkojās sievietē, sabāzis rokas kabatās, viņa sejā jautās nedrošiba:
-Nu vispār, jā...
Seviete piecirta smailpapēžu kurpēs tērpto kāju un dusmīgi noskurināja galvu, tas arī bija par iemeslu tam, ka viņas cepura apmeta graciozu kūleni un nolidoja uz asfalta. Zēns pieliecās un to pacēla.
-Es nebūšu vainīgs, ja viņi tur kalnos kādā pagriezienā no šitā izvelsies...
Viņš norādīja uz autobusu un uzmanīgi novietoja milzīgo platmali uz sievietes tumši brūnajiem, nedabiski mirdzošajiem matiem.
-Nu, mēs pateiksim, lai stipri turās... Es vienmēr ar šitādu esmu gribējusi pabraukt!
Zēns nogrozīja galvu un viņa sejā parādījās ieslīps smīns:
-Nu tad ej aizņem augšā pirmo vietu, citādi kāds vēl pasteigsies pirms tevis.
Viņš pasmaidīja un. noskatoties, kā sieviete pazūd autobusā, vēl piebilda:
-un uzmanīgi ar tām kurpēm, pakāpieni ir šauri.
-Auč!
Atskanēja no autobusa.
-Varēji ātrāk pateikt!
Nils tikai nosmējās, bet neko vairs neteica, klausoties, kā sīkie papēdīši klab jau otrajā stāvā. Diāna šodien bija uzvilkusi savu sarkano, īpašo gadījumu kleitu un viņš visu rītu bija izcietis pārmetumus par savām zilajām džinsām un melno t-kreklu, tomēr bija panācis savu un uzvalku nenācās vilkt.

----------------------------------------------------------------------------------------------

Te būs autobusa bilde, gaidu jūsu postus (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

(IMG:http://davelandweb.com/mainstreet/images/Omnibus_860_DL_40.jpg)

Varēja jau būt vesels, bet ideju jau sapratīsiet.


(IMG:http://www.postimage.org/Pq4bnfR0-16212af25b7ff8fe842525b19cb819f8.jpg)

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 17.01.2008 07:09

[novemberunge]

-nav bagāžas?
Kihaku tonī pagaidām vēl skanēja tikai vieglas, vieglas skumjas, labi ietrenētas jau no bērna kājas, trauslas un maigas kā arfas skaņas - tieši tādas, lai iežēlinātu jebkuru.
-simtprocentīgi drošs! Mans mīļais tētuks teica, ka koferus un čemodānus, un somas atsūtīšos ar kādu no saviem šoferiem.
joprojām pati nevainība, puisis sērīgi ieņaudējās un saguma.
nolādēts, nolādēts, nolādēts! viņš tās neatsūtīja! nevienu pašu! es zināju, ka viņi grib mani pāraudzināt, es zināju, ka viņi grib... bet TIK ĻAUNĀ VEIDĀ?
ievilcis dziļu, dziļu elpu, pusaudzis spītīgi iekodās apakšlūpā un ar skatienu ieurbās zemē, pa ausu galam dzirdēdams kādu divu vampīru sarunu turpat blakus - o, viņam bija izcili sarkastiska piezīme, bet! ne šobrīd. šobrīd viņam bija jāizdomā, kā tik kaut pie daļas savu drēbju. viņš varētu zvanīt māmiņai, māmiņa nekad viņam nedarītu pāri. vai savam sulainim, viņš vienmēr visu salika pa plauktiem. tikai, viena problēma - mobilais tālrunis viņam bija atņēmts.
vēlreiz, lai nolādēts!

[Develin_]

autobusā

Viljams Džeimss Norenbergs izņēma no mašīnas bagāžnieka melnu sporta somu un veltīja īsu mājienu vecākiem, kuri bija mašīnā. Uzmetis īsu skatienu autobusam, viņš sadrūma, tomēr turpināja doties uz braucamā pusi.
Viljamu īpaši nesajūsmināja vecāku plāni par viņa iespējamajām laika pavadīšanas iespējām, tomēr viens mierinājums bija - te būs arī Fierra. Fierra allaž bija mierinājums. Ellīgi patīkams mierinājums, neraugoties ne uz ko.
Viljams sakārtoja somu augstāk uz pleca. Smaga. Ķieģeļi? Ā, ķieģeļi tur nebija ielīduši, nu ja.
Lēnā, bet drošā solī viņš tika līdz autobusam. Puiša tumšās acis to vēlreiz nopētīja, it kā vēloties saprast ar kādiem diegiem tas vispār turas kopā.
-Brīt,-viņš uzrunāja gaišmataino puisi pie autobusa. Neparasta laipnība no Viljama puses, tas tiesa. Tomēr kaut kādi kontakti ar cilvēkiem gribot negribot jau būs jāuztur.

[gwinerva]

OOC: ok,ok... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/unsure_a.gif)

Uzkāpusi augšā Tehanu neko neredzēja...
Bet...Meitene bija nedaudz apmulsusi...Tehanu bija dusmīga uz Nilu..Vai tad viņš būtu melojis??Varbūt viņa kur pazuda?Negribējās sākt strīdu jau pirmajā dienā, tāpēc noraustījusi plecus Tehanu apsēdās vienā no vietām un skatījās apkārt, viņai patika augstas vietas....
Bet tomēr ziņkāre guva virsroku:
Nil?Eee, kur tad viņa ir?Meitene pārliekusies pār autobusa malu izteica jautājumu tā kā nedaudz dusmīgi...Vērīgi lūkodamās uz leju viņa pie sevis domāja: interesanti, ko tagad viņš izdomās?
Meitene jutās pāra slinka, lai dotos uz leju, lai būtu aci pret aci ar vampīru, jo viņa pirmkārt bija mazāka augumā, un otkārt slinkums bija pārāk liels...Bet, cikārt viņu nekas neaturētu...
Tehanu gaidīja atbildi, galvā bija vairākas versijas.

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 07.01.2008 20:52

[grapefruit]

OOC: hehe, labi, neviens vairs neraksta to "autobusā" bet pagaidām tam nav nozīmes, tas būs vajadzīgs tikai, kad būs karte, tagad ir ok tāpatās.

Nirnaeth:
Nils mazliet apjuka, izdzirdējis tik daudzu somu un saiņu pieminēšanu, bet viņa apjukums izpaudās tikai vienā apjukušā skatienā, kas drīz vien nozuda.
-Pilnīgi drošs.
Brīdi padomājis, Nils piebilda:
-Viņš jau katrā ziņā to visu var atvest uz nometni, ja tev nav nekā ģērbjama līdzi, varbūt šofers kavējas.

Develin_:
-Labrīt!
Nils veltīja puisim siltu smaidu.

Gwin:
-Kā, tu gribi teikt, ka viņas tur nav?!
Nils izklausījās patiešām apjucis.


Šo rakstu rediģēja grapefruit: 07.01.2008 20:54

[Develin_]

Viljams nopētīja autobusu, tad nopētīja puisi un secinājis, ka neko viņš vairāk neteiks, pie sevis nopūtās.
-Uz nometni. Viljams Džeimss Norenbergs. Kas man tālāk jādara?-Vils nolika somu pie kājām, jo tā bija pietiekoši smaga, lai to būtu pagrūti noturēt uz pleca.

Šo rakstu rediģēja Develin_: 07.01.2008 20:57

[grapefruit]

OOC: tikko iedomājos, ka autobusā nevar būt īpaši smacīgs gaiss, jo tam nav sienu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) . Bildītē ielūkojaties (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) .

-Nu, ja akurāt negribi doties ar kājām, tad laikam jākāpj iekšā autobusā, Viljam.
Nils iedrošinoši teica, cenzdamies nedomāt par iemeslu, kāpēc viņa māte neatradās tur, kur viņai bija jāatrodās.

[Develin_]

Viljams iekoda lūpā, lai nīgri nenopūstos.
Kur ir Fierra?
-Autobusā, cik jauki. Vietas ir numurētas vai jāsēž un grīdas? Ko darīt ar šito?-puisis pabakstīja somu ar kāju.-Un vai ir kādi īpaši norādījumi?
Šāds jautājumu daudzums no Viljama puses bija teju pārsteidzošs, bet nekā savādāk viņš interesējošās lietas nespēja noskaidrot.

[grapefruit]

-Nu sabakā zem krēsla tā, lai neizbirst pa kalniem braucot un vietu izvēlies pēc savas patikšanas, tur visiem pietiek un vēl krietni pāri paliek. Ja bail no augstuma, iesaku otrajā stāvā nekāpt.
Nils skaidroja, bet likās, ka viņa domas atrodas pavisam kur citur.
-Ko viņa ATKAL ir sastrādājusi?!

[Develin_]

Viljams strupi pamāja un devās augšā uz otro stāvu. Iemetis somu pirmajā brīvajā dubultkrēslā, puisis apsēdās un ņēmās to iebāzt zem sola. Gaišie mati sakrita acīs un aizsedza skatu, tādēļ pēc mirkļa Viljams atliecās, lai saņemtu matus ar melnu lenti. Nu mati netraucēja un pēc mirkļa soma bija palikta zem sēdekļa.
Viljams izstiepās pa abiem krēsliem un atgūlās, uzlicis rokas uz sejas.

[Bizii van Dope]

Tas bija patiesi lieliski. Nu lieliski, lieliski, lieliski. Paskat kas par autobusu! Paskat kas par dienu! Paskat kas par ielu! U-ū!
Lidija apstājās netālu no uz vietas stāvoša autobusa un palūkojās uz augšu, uz visiem autobusa daudzajiem stāviem. Viņa bija ģērbusies taisnos, parasta auduma svārkos nedaudz virs ceļa, kājās meitenei bija vieglas basenes, bet mugurā vienkāršs krekliņš, uz elkoņa atkal uzmesta bēšīga jakai līdzīga žakete vai arī žaketei līdzīga jaka (ej nu sazin), mati izlaisti brīvi un it kā spurainiem galiem, taču savaldīgu izskatu kā redzams kāds no rīta te ir pacenties, lai tos pieglauztu vismaz uz pāris stundām. Tāpēc tagad nu Lidijas asstūrainā seja izcēlās vēl vairāk, tāpat kā iegarenā, šaurā mute ar plānajām lūpām. Dabisks skaistums.
Bet pie rokas Lidijai bija viņas mantu lāde - brūna un lakota kā saulē izkususi piena šokolāde.
Līdz šejienei gaišmatainā meitene bija atnākusi ar kājām. Kā gan savādāk? Pastaiga par ļaunu nenāca, Lidija arī to bija vēlējusies, laika pietika un jā - Maglēra bija vienkārši atnākusi ar kājām. Nebija bijis tālu. Jā, jā, jā!!!
Lidijai bija lielisks garastāvoklis, un meitene tā arī izskatījās it kā viņai būtu labs noskaņojums. Pie tam priekš vilkača lāsta gaišmate izskatījās patiesi labi iedegusi un lieliskā formā - tvirta, vingra un muskuļota.
Maglēra pārāk daudz nekavējās...
Viņi noteikti nemaz nepamanīs! Nepamanīs to, ka esmu vilkate!meitene priecīgi nodomāja un iespurdza cilvēku bariņa pašā vidū ar platu, pašpārliecinātu smaidu uz lūpām.. Viņas gaišie, paplānie mati dzīvīgi noplīvoja, bet pelēkzaļās acis dziļi un aizrautīgi iemirdzējās. Tomēr ne pietiekami dzīvīgi. To dzīles aiz ārējā prieka un pašpārliecības dzelzs un samta priekškara rādījās baisas un tumšas kā akacis vai tikpat labi neizgaismota skatuve bez dekorācijām un aktieriem.
Cilvēku nebija ļoti daudz, bet pietiekami, lai Lidijai būtu ko nopētīt un izpētīt. Tomēr viņa klusēja, lai arī manīja cik plaša, dažāda sabiedrība te salasījusies. Un vai tad vajadzēja sākt bļaustīt sveicienus un visiem pēc kārtas spiest rokas, saucot savu vārdu? Ko?
Hei! Varbūt iet iekšā?
Ej nu sazin...

ooc: Optimistiskais stils. Yo. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Āksts]

autobusā (relatīvi)

Viņa gulēja uz autobusa auduma jumta, kas zem viņas svara bija patīkami ieliecies.
Gluži kā šūpuļtīklā... mm, cik sen tas bija.
Tad viņa izdzierdēja soļus uz kāpnēm...
- Auč!
Tā bija tikai Dī. Viņa turpināja nekustīgi gulēt vēl kādu laiciņu.
Bija dzirdams, kā sāk ierasties cilvēki, bet neviens nekāpa otrajā stāvā.
Hmm, liekas Nils labi tiek galā. Kā vienmēr, šis Misters Galantais.

-Labs i es laikam tad iešu iepazīties ar viņu, man nekas nav pretī sēdēt ''labākajās vietās'', nedomāju, ka man ir daudz ko zaudēt... Viņa izdzirdēja balsi un soļus uz kāpnēm.
Laikam jāiet patraucēt Galanto...
Un viņa pavēlās pa jumtu uz malas pusi un noleca no jumta tik ātri, ka neviens to pat nepamanīja.
- Kas tad vēl trūkst? Viņa jautāja, pielavījusies Nilam no mugurpuses. Šķiet, neviens cits viņu tā arī nebija pamanījis.

Šo rakstu rediģēja icyrain: 07.01.2008 21:21

[gwinerva]

OOC:jap, es par to autobusu arī iedomajos (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/whistling.gif)

Nē,tu gribi pateikt, ka tu nezini Kāpēc viņas šeit nav???Kaut kas Tehanu visā šitajā nepatika...
Un sāka sāpēt galva...Viņai vairs negribēja atrasties otraja stāvā...
Lenām un uzmanīgi viņa nokāpa atkal lejā...Viņa lūkojās apkārt pēc kādas brīvas divvietīgas vietas.Gribejas vienkārši kaut ko adarīt līdz sāksies īstā jautrība nometnē...
Viņa nevienu vēl nepazina izņemot Nilu, un apsvēra iespēju ar kādu varbūt parunāt, bet nebija droša, kuru personu izvēlēties.Tehanu saņēma savs gros melnos matus ar rokām un atlika tos atpakal aiz muguras, lai nekrīt priekša, pūles bija veltīgas jau pēc daziem mirkļiem tie bija atpakaļ vecajā vieta uz viņas peciem...
Kaut kur autobusa vidū viņa nolika savu somu uz sola un apsēdās, atkal jautajoši vērodama Nilu...
Un tad viņa pavērās uz diviem pēc izskata līdzīgiem zēniem, kas izskatījas ļoti labi iekārtojušies, varētu teikt, ka viņi pat bija dvīņu brāļi, vismaz pēc sejas vaibstiem.Attapusies, ka blendž Tehanu ātri noversās, viņa atkal paskatījas uz Nilu,

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 07.01.2008 21:19

[Juliette]

Steidzīgi soļi. Čaukstošas drēbes. Aizelsušās ieelpas. Kāda blonda meitene, garajiem matiem plīvojot nopakaļ, steidzās uz kādu nezināmu vietu. Diez vai tas bija acīmredzami, bet viņai bija absolūti vienalga, vai attaisno savu izsmalcināto apģērbu ar tam atbilstošu graciozumu.
Ātrāk, ātrāk, kaut es nebūtu nokavējusi!
Drudžaini domāja Vibeke, uztraukuma asarām sakāpjot acīs. Viņa nezināja pie kā vērsties, ja autobuss jau būtu prom, bet tādēļ centās aizgaiņāt tādas domas, apzinoties, ka tā ir iespējams nelaimi tik piesaukt. Vismaz tādu padomu tētis viņai deva. Vibeke apmetās ap stūri, un, atviegloti uzelpodama, konstatēja, ka autobuss vēl ir uz vietas. Apstādamās uz mirkli, viņa izelpoja, un tad - turpināja rikšot līdz autobusam, somai jau lēnāk velkoties nopakaļ. Blondā meitene piegāja pie autobusa ieejas. Brīdi atpūtusies, atspiežoties uz lielā zižļa, viņa iekāpa pasakainajā, viņas sapņu autobusā, un ar platu, sirsnīgu smaidu noteica:
Sveiki! Cik jauki, ka paspēju.

[grapefruit]

OOC: sirds1, lūdzu ooc pelēkā krāsā, k?


-Labrīt, Lidij!
Zēns piemiedza meitenei ar aci.
-Laipni lūgta iekārtoties autobusā.
Viņš noteica, redzēdams, ka meitene vēl nav īsti izlēmusi, ko darīt. Te viņš pēkšņi un ĻOTI nosarka, pagriezies pret meiteni, kas tikko bija parādījusies kā no nekurienes. Uzmetis meitenei vienu skatienu viņš uzskatāmi novērsās un klusā, piesmakušā balsī noteica:
-Sineil, ā, tu izlēmi nokāpt... Es te, um... ē... nu, nezinu, īsti vēl neesmu skaitījis. Amm, Dī kaut kur ir pazudusi. Negribi iekārtoties autobusā?
Viņš visbeidzot jautāja, pagriezies pret meiteni ar muguru, izskatījās nu ļoti komiski...

Likās, ka Tehanu teikto viņš savā apmlsumā ir palaidis garām, jo meitenei neatbildēja.
Viņam tas nebija raksturīgi, cik varēja noprast, bet arī Vibekes ierašanos Nils nebija pamanījis, šķita, ka visus viņa spēkus aizņem centieni neskatīties uz Sineilu.

OOC: Sineilas tēls ar nolūku nav iepostots ATD pavedienā.

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 07.01.2008 21:30

[Āksts]

autobusā (relatīvi)

Nilam nu jau aiz muguras stāvēja neliela auguma meitene ģērbusies balti brūni pleķainā naktskreklā uz lencītēm, kas sniedzās viņai līdz puslieliem.
Vīrieši...
- Labāk atpakaļ uz! Es paklausīšos no malas. Tad redzēs, kas mūsu jauniņajiem aiz ādas! Un - gan jau ar Dī viss ir kārtībā, es neko nedzirdēju.
Un Sineila pazuda aiz autobusa stūra un izgaisa. Ieliekums autobusa jumtā tā arī neparādījās.

[Īvs]

Mājās

Gorkijs gaidīja šo dienu. Varbūt ne ar īpašu sajūsmu, bet tomēr tā bija un palika gaidīta.
Savu tēvu puisis atrada viesistabā pie alus pudelēm, tās vienmēr bija viņa iecienītās. Viņš runāja pa telefonu, un pēc sarunas varēja spriest, ka tā ir sieviete tur, otras klausules galā.
Ar nepacietību gaidu mūsu tikšanos, mīļā. Ceru, ka tev ir ieplānots kas lielisks, viņš teica. Ieraudzījis dēlu stāvam pie istabas durvīm, tas uzreiz steidza savai sievietei pateikt, ka atzvanīs.
Es dodos uz nometni. Paliec sveiks, Gorkijs atteica, stāvēdams ar mugursomu vienā rokā, ceļa somu otrā. Nesagaidīdams atbildi, viņš uzmeta mugursomu uz pleca un žigli izsteidzās no mājas.

Pie autobusa

Somas nebija tik smagas kā izskatījās. Kopā ņemot un uzturot līdzsvaru starp uz pleca esošo smagumu un rokā turošo, tas viss pat likās samērā viegls. Mugurā Gorkijs bija uztērpis vienmēr uzticamo pelēko mēteli, brūnās bikses un ap galvu pelēcīgu matu lentu (somā viņam bija vēl dažas lentes), kas vienmērīgi saplūda ar pelēkajiem matiem. Mēteļa kabatā bija viena paciņa sērkociņu gadījumam, ja soma tiktu atņemta.
Gorkijs pamanīja vecu (ak, tiešām vecu, bet viņam jau patīk tādas lietas) autobusu. Sekojis savam minējumam, ka tas varētu būtu transportlīdzeklis ceļam līdz nometnei, viņš platiem soļiem piesteidzās pie tā. Tur stāvēja kāds mazliet apmulsis blonds jauneklis un vēl citi.
Sveicināti. Esmu Gorkijs. Vai šis autobuss mani nogādās uz nometni?

[grapefruit]

Kad viņa bija prom, Nils atviegloti uzelpoja, kaut gan jau mirkli pēc tam izskatījās par to satraukts.
-Kur ir mamma, kad viņu patiešām vajag...
Viņš nodomāja un pasmaidīja par šīs domas dīvainību. Tad it kā atcerējies savu pienākumu, pievērsās jauniešu bariņam.
-Hehe, izskatās, ka drīz varēsim braukt.
Viņš domīgi pavērās augšup uz autobusa otro stāvu.
-Tikai mammu jāatrod...

-Ā, emm, Gorkij, tieši laikā, mēs jau domājām, ka jāsāk tā kā taisīties uz braukšanu. Atbilde uz tavu jautājumu ir jā.
Nils pamāja ar galvu un nozuda autobusā. Uzkāpi otrajā stāvā viņš teatrāli nogrozīja galvu un bezcerības pilnā balsī novilka:
-Mamm...


-Kas ir?!
It kā no tikša gaisa atbildēja sievietes balss.


-Tikai ne atkal...

-Es zvēru es nebiju vainīga, tikai domāju par pirtiņu un kādu burbuļvannu...
Gaisā planējošās acis, mute un deguns domīgi novilka.
-Kuram tad negadās neveiksmības teleportācijas. Ai, ceru, ka mans ķermenis aizteleportējās uz pirti, nevis tā kā toreiz, kad mums trīs dienas tas bija jāmeklē kalnos...

Šo rakstu rediģēja grapefruit: 07.01.2008 21:49

[gwinerva]

Tehanu izvilka no somas savu melno grāmatu, pašlaik neko negribējas darīt, varbūt tikai uz mirkli noslēgties...Likās, ka Nils ir pār ak aizņemts, lai atbildētu, un arī tas viņai nerupēja viņš vēl dabūs atpakaļ.
Sakārtojusi matus aiz vienas auss viņa iedomājās kādu romantisku stāstu pirms atvēra grāmatu.Atvērusi grāmatu viņa sāka lasīt, bet ēkšn stāsts atkal nomainījās.Saraukusi nedaudz pieri viņa atkal iedomājas kaut kadu piedzīvjumu stastu, bet tad tas atkal nomainījās.Ar skaļu blī
kšķi aizcirsdama grāmatu vina secināja ka pat nezin ko grib lasīt...
Tas bija pēdējais piliens Tehanu domas parak šaudījās...
Viņa nolēma, ka labāk vienkārši pasēdēt un neko nedarīt, nomierināt nervus tā teikt...Pekšņi viņas garīgais uzlabojās.Vina saprata, ka sodiena nebija vienkārši viņas diena, jau no paša rīta nekas nebija izdevies.
Kaut ko nomurminajusi pie sevis, viņa atjēdzās, ka savas domas gandrīz pateikusi skaļi.Tehanu domāja par kādu dziesmu ko varetu padziedāt, bet nekas nenāca galvā.Panēmusi savu piezīmju blocinu vina uztaisīja lidmašīnu un izlidinaja to ara pa autobusa logu?, ja to vispār tā varēja nosaukt...Lidmašīa ļāvās vēja pūsmām...
Tad viņa pavērās uz jaunatnākušo,dzirdedama viņa vārdu viņa vāri pasmaidīja, nu viņa pazina vēl kādu...
Jā, labāk atrod, Tehanu nomurminaja,nosmaidījusi, un tad apjēdza, ka to pateikusi skaļi, bet ne tik skaļi, lai Nils dzirdētu...Ja viņš arī to būtu zirdējis, viņai tas tik un ta nerūpētu.

Šo rakstu rediģēja gwinerva: 07.01.2008 21:46

[Bizii van Dope]

Pirmajā mirklī gaišmatainā vilkace bija izbrīnīta izdzirdot savu vārdu, otrajā sekundes simtdaļā Lidija jau domāja, ka te ir arī uzradies kāds pazīstams cilvēks, bet, kad viņa ieraudzīja laipno uzrunātāju tas izrādījās tikai zēns... Paga... Lidija sarauca pieri, taču nepaspēja neko pateikt, pat ar kaut kādu nebūt smaidu atbildēt uz laipnību. Pilnīgi neko. Viņai virsū gandrīz uzdrāzās vēl viena tādi pati blonda būtne tikai steidzīgāka un... mulsinošāka?
Lidija mazliet pakāpās maliņā, dodot viņai ceļu, lai meitene viņu nenotriec ar savām pekelēm un, uzraukusi vienu uzaci, ar neko neizsakošu sejas izteiksmi noskatījās kā zēns, kas tikko bija viņu sveicinājis tagad nosarkst un sāk stostīties, kādas pavisam citas meitenes dēļ. Seja tagad bija nopietna un, ja Lidija šo puisi kaut mazliet pazītu, tad noteikti krietni viņu iedunkātu, pasmīkņātu un izteiktu kādu zobgalību pie reizes ''mulsinošo'' svešinieci iepazīstinot ar sevi un tad, protams, arī pašu apjukušo puisi. Ak, kāda māksla... Bet nu atlika tikai iekost lūpā un žigli nolaist uzaci, lai negūtu ienaidniekus jau pirmajās sološā piedzīvojuma minūtēs.
Khem.
Lidija dziļi noklepojās un, iespiedusi vienu roku sānā, paspēra vienu soli uz priekšu.
Pēkšņi no sprikstošās uguntiņas par Nosvērto Stabu Ar Labo Stilu.
Sveiki.
Maglēra mierīgi noteica.
Es nezinu kā tu mani pazīsti, bet... nu labi. Prieks dzirdēt sveicienu!
Meitene pēkšņi veltīja puisim savu valdonīgo karalienes smaidu un piemiedza viņam ar aci. Matos spoži iemirdzējās saule. Bet smaids bija smaids. Garens un tāds, kas neparāda zobu rindas. Bet Lidija jau nekad nesmaidīja, atklājot zobus.
Piemiedzienu ar aci gaišmate nebija manījusi.
Lidija paspraucās puisim garām, uzmetusi viņam ciešu, pašpārliecinātu skatienu ar uguntiņām acu zīlītēs, viņa devās tālāk. Autobusa dziļumos. Daudz laika domāt nebija. Visi noteikti tagad skatīsies un tāpēc būs labāk, ja Lidija uzreiz pašpārliecināti kaut kur piemetīsies it kā jau būtu to vietu nolūkojusi savos sapņos vai arī šī vieta būtu vienīgā, kas būtu Maglēras cienīga.
Meitene pāris reizes pameta apkārt vairākus zibenīgus skatienus un izlēma iekārtoties kādā pilnīgi brīvā vietā.

Šo rakstu rediģēja sirds1: 07.01.2008 21:49

[Īvs]

Gorkijs noskatījās, kā Lidija tikko pasviedusi sveicienu, iebrāžas autobusā.
Es arī iešu, viņš noteica sev un pasmaidīja.
Kāpnes tik tiešām bija šauras.
Viņš kāpa uz otro stāvu. Jo augstāk, jo labāk.