Atlantīdas bērni, [C] [PZ] Neparastas spējas, vajāšana un pagātnes noslēpumi. Opcijas

[Elony]

Žeņa Somoļeva, Nika Romānova, Jirži Lada, Rināts Kajumovs un Maikls Demidovs pamodās.

Viņi visi pamodās katrs savā telpā, vieni paši, tiesa, visas šīs telpas bija pilnīgi vienādas, tāpēc arī tiek vienādi aprakstītas.

Atmosties nebija viegli. Likās, ka kāds miegā viņus modina, tāpēc arī pamodās.
Viņi visi gulēja svešā vietā, nelielā telpā, kas atgādināja cietuma - metāla durvis, kas gan bija pavērtas vaļā, neliels, aizrestos lodziņš tuvu griestiem sienā pretī durvīm, lāva uz kuras viņi gulēja un stūrī atejas bedre. Pie griestiem dega nespodra spuldze. No ārpuses skanēja trokšņi it kā tur darbotos kaut kādas mašīnas, vai lidotu lidmašīnās.

Galva sāpēja, likās, ka degunā ir nepatīkama smarža no kaut kā. Atmošanās nebija viegla, viņi konstatēja, ka mugurā ir pelēcīgs kombinezons. Līdzās lāviņai atradās slimnīcas stienis, pie kura karājās plastikāta maisiņš ar caurspīdīgu šķidrumu tajā. No tādiem maisiņiem parasti vēnās ievada kādu šķidrumu, arī šim bija caurule ar adatu galā, tiesa, šobrīd caurule vienkārši nokarājās blakus guļošajam. Tomēr varēja pamanīt, ka uz rokas vēnā ir izdarīti vairāki dūrieni.

Kā nonāca šādā vietā, nevienam nebija atmiņu. Pēdējais ko atcerējās, viņi devās gulēt (savās mājās, vai kur nu tobrīd atradās) Un tikai tāds kā zibsnis - pirms miega vai miegā laikā, kaut kas iekoda vai iedzēla kaklā. Un ja tagad sakustina galvu, tad jūt, ka tajā vietā kakls sāp.

Vienīgā atšķirība bija Maiklam, viņa kamerā, līdzās lāvai, uz kuras viņš gulēja, atradās jauna sieviete, apmēram 25 gadus veca. Liekas, ka viņa arī bija tā, kas modināja.

[Roviela]

Nikola mēģināja ārstu pastumt tā, lai no durvīm uzreiz neredz.
Varētu arī aizslēgt durvis, bet visas citas durvis tāpat ir vaļā. Paga!
Viņa iesāņus pieiet pie durvīm (lai netraucētu puišiem) un klausās, vai nākošie visi nesaiet iekšā kādā tukšā kamerā. Varētu šos tur ieslēgt! Cik tur nu darba! Bet tas jādara ātri. Bet tagad jābūt gatavai palēkt malā. Zibenīgi!
Varbūt, ja visis saskries iekšā te, tad viņi paspēs tikt ārā, un durvis varētu aizslēgt pēc tam?

[Ného]

Jirži klausoties, kā apkārtējie iztaujā dakteri, beidzot saprata situācijas nopietnību, ka tas gluži nav sapnis, toties murgs gan, kas realizējas dzīvē. Tā kā viņš arī stāvēja pie kameras durvīm, nekas cits neatlika, kā sagatavoties cīņai vai kas nu tālāk sekos. Tagad Jirži cerēja, ka viduskolas laikā dažus gadus apmeklētai džudo klubiņš kaut nedaudz atmaksāsies, kaut gan tas nekad viņam tāpat nebija pa īstam padevies.

[Malduguns]

Nika piepalīdzēja savai vārdamāsai pārvietot ārstu nostāk no acīm un pati nostājās no viņa pietiekoši netālu, sak, lai nesāk strādāt kaut kādas glupības. Ja jau viņi pamodās no tā hloroforma, tad varbūt pamodīsies arī šitais un sāks vēl bļaustīties.
Tajā pašā laikā viņa arī ar vienu aci lūrēja uz durvju pusi. Ja nu vajag palīdzēt.

[Ungaarijas ragas...]

Alīna, izdzirdējusi, ka kāds taisās nākt iekšā pa durvīm, ieslīdēja kamerā pie pārējiem un nostājās pie sienas durvju kreisajā pusē un tagad ieinteresēta vēroja, kā Rināts rāda zīmes Maiklam. Ne katru dienu nācās izbaudīt mēģinājumus notīties no gūsta un tas jau sāka palikt interesanti. Ja vēl nebūtu bijušas bailes no neveiksmes un nāves… Lai gan viņi jau sen būtu nogalināti, ja nolaupītāji tā gribētu.

[Elony]

Ārsts nepretojās un ļāva viņam uz sejas uzlikt lupatu. Gulēja uz grīdas kā aizmidzis un iespējams, ka drīz tā arī būs.

Pirms kameras, kurā atradās visi, bija tikai viena cita kamera. Nikola redzēja, ka gaitenī ir tikai viens kareivis bruņojies ar triecienšauteni un ķiverē. Ārdurvis bija atvērtas. Kareivis, pamanījis, ka viena kamera ir tukša, satraucās un sauca uz āra pusi: "Ei, tas ārsts pārvieto guļošos."
Pēc tam steidzās uz nākamo kameru, kur bija iekšā biedri.
"Ko jūs, sasodīts darāt? Gūstekņus ir aizliegts pārvietot līdz pat iekāpšanai!" viņš pa ceļam runāja un tad pavēra durvis (kuras vērās uz ārpusi). Pamanījis, ka kameras vidū guļ ārsts un tur iekšā ir gūstekņi nomodā. (Niku redzēja droši), sāka ķerties pie ieroča uz krūtīm.
"Trauksme!" viņš iesaucās skaļā balsī.

[Roviela]

Nikola paspēja palēkt malā, bet tas murmulis tomēr ieraudzīja, kas te notiek! Viņa mēģināja paspēt izraut hloroforma pudelīti un pavisam nedaudz šķidruma iešļākt trauksmes cēlājam sejā.

[Sindra]

Maikls uzbruka atnācējam ar sitienu pa vēderu. Sitiens bija spēcīgs un visai precīzs.
Tikai puisis juta, ka no visiem šiem savādajiem piedzīvojumiem viņa fiziskā forma tomēr ir nedaudz cietusi.
Vārgums. Tas gan netraucēs izrēķināties ar šo te, kas klaigāja pa trauksmēm.

[Miervaldis Gotiņ...]

Tiklīdz Maikls izdarīja sitienu, arī Rināts metās ārā pa durvīm. Sākotnēji viņa nolūks bija uzbrukt otrajam nācējām, bet tā kā tāda nebija, tad viņš ķērās pie kareivja ieroča, lai iegūtu to un neļautu kareivim izšaut.

(OOC: Imho, hloroforms ir šķidrums)

[Elony]

Šķidrums trāpīja kareivim sejā, viņš atkāpās atpakaļ gaitenī un ar rokām saķēra seju. Maikls varēja just, ka kareivis ir labā fiziskā formā, jo sadūrās nevis taukiem, bet muskuļiem. Tiesa, kareivis tam nebija gatavs un tik un tā saliecās sāpēs.
Lai dabūtu ieroci, Rinātam vajadzēja pārvilkt pār kareivja galvai ar visu siksnu.


Tikmēr atsaucoties uz kareivja saucienu, pa ārdurvīm iekšā iemetās divi citi kareivji. Pamanījuši notiekošo, viņi ķērās pie saviem ieročiem, vēl esot pie durvīm. Viens iesaucās : "Velns!"

[Miervaldis Gotiņ...]

Redzēdams, ka laika ķēpāties ar siksnas vilkšanu pār galvu nav, Rināts mēģināja atsprādzēt siksnas karabīni, ar kuru siksna stiprinās pie ieroča.

Ja nu ir skaidrs, ka ieroci iegūt nepaspēs, tad viņš ar īsu ieskrējienu lec ienākušajiem kareivjiem virsū, lai ar savu svaru notriektu tos zemē un dotu laiku ieroci iegūt visdrīzāk Maiklam.

[Elony]

Varēja jau mēģināt šaut no ieroča, kamēr tas ir kaklā pakārt kareivim, bet arī Rināta variants nebija slikts. Katrā ziņā abi kareivji negaidīja, ka viņš spēs tik ātri kustēties un nepaspēja pat kārtīgi notēmēt, kad jau nogāzās zemē, viens atsitās pret sienu, otrs pa pusei izvēlās ārā pa durvīm.

[Malduguns]

Kamēr Rināts centās tikt galā ar iebrucējiem, Nika pieķērās pie ieroča atsvabināšanas pār kareivja galvu, jo viņai laiks bija mazliet vairāk kā bērdu brālim.
Turklāt bruņojums nekad nenāk par skādi, vismaz tā meitene sprieda.

[Roviela]

Nikolai itin nemaz nepatika tas, kas te tagad notika. Kareivji vai ne kareivji, bet šaut viņus nost? Tas nebija priekš viņas.
Viņa mēģināja tam, kas nokrita pie sienas, arī iešļākt sejā hloroformu.

[Miervaldis Gotiņ...]

Kūņojoties pa zemi kopā ar pusotru kareivi, Rināts cenšas iespēju robežās viņus neitralizēt, cenšoties sist pa saules pinumiem (ja nav bruņuvestu vai uzkabes sistēmu, kas aizsedz krūšu kurvi), kaklu, seju, starp kājām - kas nu ir tuvāk un kur var trāpīt. Cenšas sist ar elkoņiem un/vai ceļgaliem.

[Ungaarijas ragas...]

Alīna joprojām palika iekš kameras, tikai pavirzījās tuvāk durvīm. Tāpat pagaidām nebija ko bāzties gaitenī, kur pēc skaņām spriežot džeki bija sākuši kauties. Kazi pašu vēl savainos. Labāk tad mazliet nogaidīt un tad vajadzības gadījumā palīdzēt.

[Elony]

Nika varēja dabūt automātu nost no kareivja, bet viņš, par spīti hloroformam sejā, joprojām centās pretoties un vēzējās ar rokām, pamanoties sāpīgi iesist meitenei pa plecu. Viņš neko neredzēja, tāpēc centās trāpīt jebkuram kas bija tuvumā un pagaidām nemiga ciet.

Rināta trieciens pa kareivja saules pinumu bija pietiekami stiprs, lai to netralizētu, un viņam arī Nikola iešļāca sejā hloroforma devu. Otrais, kurš gulēja durvīs, ar kājām deva pretī Rinātam, varēja manīt, ka kareivis māk cinīties.

[Roviela]

Nikola neko vairāk nevarēja darīt, kā mēģināt ieliet ģīmī hloroformu arī trešajam, ja vien tiks tam klāt. Turklāt pa ceļam sieviete skatījās, vai nevar dabūt kādu sienāmo, jo, ja šie te tomēr aizmigs, būtu labi viņus sasiet. Ja atliks laiks.

[Sindra]

Maikls vēroja izveidojušos situāciju. Likās, ka Rināts ar savējo pats tiks galā.
Meitenei gāja grūtāk. Bez kādām īpašām emocijām vai pārdomām Maikls pastiepa roku kareivja virzienā un novēzēja roku tēmedams kareivim pa kājām.
Ja vien viņš būtu tuvāk, rokas kustība iespējams izsistu viņam pamatu zem kājām.

[Ného]

Viss notika tik strauji, ka Jirži pat nepaspēja noreaģēt, kad viens puisis izmetās pa durvīm un bija nogāzis sargus, kas bija atsaukti palīgā un otrs apstrādājis, ar vienas no meiteņu palīdzību, kamerā ienākušo apsargu. Tā kā viņš vēl pretojās, Jirži piesteidzās klāt un centās saķert kareivja rokas.

[Miervaldis Gotiņ...]

Rināts turpināja cīnīties ar atlikušo kareivi, cenšoties viņam sist/spert un tai pat laikā bloķējot kareivja spārdīšanos, kā arī brīdi pa brīdim centās paskatīties uz to, kas notiek ar pirmo kareivi, kuram nupat jau bija meties virsū vesels bars cilvēku.

Ja ir iespēja, viņš ar vienu roku (otra noteikti ir aizņemta cīņā) cenšas sataustīt pie neitralizētā kareivja ķermeņa pistoli vai nazi. Ja tas izdodas, Rināts cenšas izvilkt šo ieroci.

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 08.01.2010 13:48