Kurbijkurne forums: Soli tuvāk fantāzijai

Laipni lūdzam, viesi ( Pieteikties | Reģistrēties )

> Pentaksa Smaile, [PZP], Fantasy
Sindra
iesūtīt 20.03.2017 14:23
Raksts #1


Angel of Music
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.01.04
Kur: Azeroth
Spēļu meistars 2012





Atkal tas sapnis...
Zvaigznes pulsēja tumšajās debesīs gluži kā atbildot sirds ritmam. Un ar katru pukstienu, ar katru reizi, kad tās iemirdzējās spožāk, kāda daļa no tām bija pazudusi. Kā atskaite kaut kam nozīmīgam un lielam. Un tad pienāca mirklis, kad uzmirdzējušas spožāk, izdzisa arī pēdējās zvaigznes.
Viņi zināja, ka tagad modīsies no miega. Zināja neomulīgo sajūtu, kas neatstāsies ilgu laiku. Bet šoreiz tumsa neizklīda miega aizdzīta.. Tā turpinājās pēc pēdējās zvaigznes pazušanas un viņi sadzirdēja klusi minētu vārdu: Aralita.
Tad spoži uzplaiksnīja gaisma un tumsa izklīda. Kārtējais murgu sapnis bija beidzies. Un varēja sākties jauna diena. Tā solījās būt parasta diena. Tā arī bija parasta diena, līdz viņus pārsteidza savāda sajūta. Tā kā reibstoša galva, tā kā kaut kāds spēks, kas vilktu sevī iekšā. Tas pieņēmās spēkā un ļaunākais bija tas, ka tā īsti šim spēkam nebija iespējams pretoties. Viņu pasaule sagriezās tumsas apvīta. Uz mirkli pārņēma bezgalīgas brīvības sajūta un tad viņi attapās kaut kur, pavisam citā, sev nezināmā vietā.

* * *



Bija jauka, saulaina diena. Arī silta. Varētu teju vai pateikties dieviem, vai vienalga kādiem spēkiem, par aukstā nakts murga nomainīšanu pret kaut ko patīkamāku. Tikai tas vairs nebija sapnis. Vieta, kurā viņi bija nonākuši izskatījās pēc pavisam īstas pasaules, un pavisam noteikti ne pēc tās pasaules, kurā viņi bija atradušies vēl pirms mirkļa.
Varbūt nebija tā sliktākā vieta, kur atrasties. Daba bija zaļa un skaista. Kaut kur netālu varēja dzirdēt strautiņa čalošanu.. Tik vien kā netālu no vietas, kur viņi atmodās, skaistā daba bija cietusi. Uz zemes bija izdedzis simbols, kurš gan šķita jau tā kā aizaudzis un ne gluži tā, ka nesen zemē ievilkts. Un vietām zemē gulēja melni, apdeguši akmeņi, kas gan sadrupa pelnos, tiklīdz kā tiem pieskārās.

Netālu no simbola zemē gulēja kāds stāvs. Izskatījās pēc vīriešu kārtas. Samērā jauna puiša. Gaišiem, teju vai pavisam baltiem matiem. Viņa apģērbs, bija ieturēts nepraktiski gaišos toņos, kurš kādreiz varēja būt darināts no visai smalka un dārga auduma, tagad bija ceļa putekļu noklāts un vietām apsvilis. Uz jaunekļa pirkstiem bija pamanāmi visai uzkrītoši gredzeni ar lielu dārgakmeņu acīm. Uz labās rokas divi gredzeni ar sarkanām acīm. Uz kreisās viens gredzens, kuram bija trīs dažādu akmeņu acis. Zaļa, dzeltena un violeta. Viņa neērtā poza, kurā jauneklis gulēja, lika domāt, ka viņš varētu būt miris.
Bilde
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
10 Lapas V  « < 8 9 10  
Sākt jaunu pavedienu
Atbildes (180 - 191)
echo3
iesūtīt 02.06.2017 17:31
Raksts #181


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



Ja Neriss mūs gaidīs kupolā, tad cerams, ka viņš ir pacietīgs. - Brina domāja, ka viņi, īstenībā, var arī nekur neiet. Tāpēc, ka neviens nezina, kur jāiet. Bet nevas balss nebūt nebija pesimistiska vai nosodoša, drīzāk mazlietiņ zobgalīga. Brina bija atpūtusies un joprojām ziņkārīga, un tāpēc gatava arī iet - tur, nezin kur. Tad viņai ienāca prātā, ka varbūt torņa iemītnieki tomēr kaut kā seko līdzi, ko dara viesi, un - mēģināts nav zaudēts - pēc Rendija garā kauciena skaļi teica koridora nekurienei, - Parādiet ceļu uz Viedo kupolu!
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 02.06.2017 20:49
Raksts #182


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Rendijs domāja, ka Neriss gaidīs tajā Viedo kupolā, un viņam varēja būt taisnība. Tad jau redzēs. Puisis nolēma nesatraukties par arhimaga neesamību tagad, uzreiz, un pagaidīt nezināmo nākotni, kam vajadzēja visu salikt pa plauktiņiem.

- O! - Kurmītis pārsteigti iesaucās, ieraudzījis, ka Deina ierodas ar augļu bļodu. Viņa, saprotams, paskaidroja, kāpēc tā dara, tik un tā tas bija kas tāds, kas puisim pašam nebūtu iešāvies prātā. Visu laiku jauni atklājumi, un tas šim piedzīvojumam piedeva savu odziņu.
- Labrīt! - viņš atņēma burves sveicienu, norija vēlēšanos pateikt, ka no augļiem neviens neuzbarojas, nopētīja viņas slaido vidukli, Deinas pirkstiņiem rādot, cik vēl daudz būtu jāēd, lai bikses nekristu nost, bet pats uz augļu ēšanu nepieteicās. Mons bija labi paēdis šorīt un vairāk nekāroja. Jāsaka, viņam vispār bija diezgan vienalga, ko ēst, ka tikai ir pietiekami daudz. Garša nebija noteicošais.

Kamēr viņi visi te mīņājās, Brina pavisam skaļi un skaidri pieprasīja, lai parāda ceļu uz Viedo kupolu. Kurmītis paskatījās apkārt. Taču ne jau viņiem viņa prasīja, ne? Citu gan nevienu nemanīja, bet, iespējams, atkal uzradīsies kāds mākonītis, kas visu pastāstīs un parādīs. Varbūt tā tas bija domāts.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Sindra
iesūtīt 03.06.2017 10:48
Raksts #183


Angel of Music
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.01.04
Kur: Azeroth
Spēļu meistars 2012



Brinai, izsakot savu vēlmi pēc norādītā ceļa uz Viedo Kupolu, ar klusu paukšķi, aiz muguras, parādījās jau vakar redzētais, maģiskais mākonis.
- Ak, labrīt! - maģiskā būtne sveicināja, ar entuziasma pilnu balsi. Savicinājis savas roķeles, viņš devās visus biedrus apskaut. Sākot, protams, ar Brinu, jo neva atradās viņam vistuvāk.

Apskavis visus, pat tos, kas centās no apskāviena izvairīties, mākonis, ačeles bolīja uz augļu bļodu Deinas rokās. - 'Viedo Kupolā' to jums nevajadzēs. - viņš paziņoja un līdzīgi, ka Neriss bija darījis mežā, uzsita knipi un augļu bļoda no jaunās sievietes rokām izzuda.

- Neriss būtu pats atnācis jūs aizvest, bet viņš iekūlās nepatikšanās un Tantejs viņam salauza pirkstus. Viņš tagad mēģina tos ātri saaudzēt. - mākonis stāstīja par Nerisa 'piedzīvojumiem' ar aizrautību balsī. Un tad pieklusa un izskatījās aizdomājies. - Vispār man liekas, ka viņš tāpat pats nebūtu nācis. Pat ja Tantejs nebūtu salauzis viņa pirkstus. - mākonis domīgi pakasīja sev.. kādā vietā, kur laikam pēc maģisko mākoņu parametriem vajadzēja atrasties zodam. - Viņš noteikti sūtītu mani. Mhm... - un savā ziņā maģiskā radība izskatījas vīlusies. Un saskuma.

Līdz ar saskumšanu, Nerisa kalps laikam jau bija aizmirsis kāpēc šeit vispār uzradās, un ar savām roķelēm pats sevi apskāva un piezemējās gaiteņa vienā malā un turpināja tur sēdēt kā gaisīga nelaimes čupa.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 03.06.2017 10:48
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 03.06.2017 11:13
Raksts #184


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



Rendijs kāri satvēra Deinas doto arbūza gabaliņu, ēšanas procesā nošķiežot purnu ar tā sulu. Bet skats, ar kādu Rendijs paskatījās uz Deinu vēlreiz, liecināja, ka viņu tas absolūti neuztrauc. Īsi iesmilkstējies viņš ziņoja, ka labprāt saņemtu vēl.

Našķošanos iztraucēja mākoņa parādīšanās. Sasveicināšanās ar apskāvienu Rendijam šķita pārāk draudzīga, lai ar tādu sveiktu svešiniekusk, tomēr no mākoņa izdarībām viņš neizvairījās, vien nobolījās tā, ka acu baltumi bija redzami. Bļodas pazušanu pavadīja vēl viens kluss smilksts.

Rendijs bija gatavs sekot mākonim uz kupolu. Kad tas aizgāja uz gaiteņa malu, arī Rendijs devās turp, apsēdās uz grīdas mākonim blakus un pacēla purnu pret griestiem. Augšā kupolu neredzēja, tātad pārvietošanās droši vien bija paredzēta maģiski. Atlika tikai pagaidīt visus.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
echo3
iesūtīt 03.06.2017 17:47
Raksts #185


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



Ā, skat! Pietika tikai vēlmi izteikt skaļi, kad uzradās ļoti draudzīgs mākonītis. Šķiet, tas pats vakarējais, lai gan ko tur var zināt. Un pēc līksma izsauciena mākonītis metās Brinu apskaut. - Labrīt! - Neva atsaucās un atbildēja mīkstajam apkampienam (jo vakar, mākonītim pieskaroties, nekas slikts nebija noticis).

Un tad mākonītis sāka stāstīt par Nerisu, salauztiem pirkstiem un Tanteju, kurš tos Nerisam salauzis (kāpēc?), un par to, kurš būtu vai nebūtu nācis... Kas, šķiet, izrādījās skumjš stāsts, jo stāstītājs beigās nopeldēja uz grīdas pie koridora sienas un apskāva sevi ar rociņām. Brina tiešām nesaprata, kas īsti noticis. Sieviete piegāja un notupās blakus mākonītim. - Par ko tu bēdājies? Pastāsti!
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 03.06.2017 18:01
Raksts #186


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



Jā, izrādās Brinas sauciens kādu bija atsaucis šurp, un tas bija jau vakar redzētais zilais mākonītis ar ačelēm un rociņām. Kurmītis nepaspēja pat attapties, kad mākonītis jau bija viņu apskāvis kā sen neredzētu labu draugu. Mons tik vien paspēja kā muļķīgi pasmaidīt un pamēģināt draudzīgi paplikšķināt mākonītim pa vietu, kas varētu būt plecs. Šī labvēlīgā būtne vakar aptaustīta nebija, un puisim bija interesenti, kāda tā ir pēc sajūtām. Nu, un draudzīgi arī tas ir, protams. Mākonītis vakar neko sliktu nodarījis nebija, vai ne?

Ak, žē! Neriss salauzis pirkstus? Kāvās ar plikām rokām, vai kā? Un kāpēc gan nebūtu nācis tā vai tā? Baidās no viņiem visiem te, vai kas par lietu? Un kas ir tas mistiskais Tantejs?
To vajadzēja noskaidrot, un Kurmītis piegāja tuvāk maģiskajam kalpotājam, lai uzdotu šos jautājumus. Saprotams, pat maģiskas būtnes nez vai var atbildēt uz visiem jautājumiem reizē, tāpēc tagad būs jāpagaida, kamēr tiks atbildēts uz Brinas uzdoto, lai tad pavaicātu, vai viņi jau nav to otro stundu nokavējuši, un pēc tam painteresētos par Nerisa veselību un iespējamiem ienaidniekiem nepazīstamā Tanteja personā.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Sindra
iesūtīt 05.06.2017 18:31
Raksts #187


Angel of Music
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 15.01.04
Kur: Azeroth
Spēļu meistars 2012



Pat ja kāds ar mākoni nebija pārāk nasks uz apskaušanos, maģiskā būtne nekādu aizvainojumu neizrādīja.
Mākoni aiztiekot sajūtas bija savādas. Tā īsti tur pat nebija ko apskaut. Tāds koncentrēta gaisa mākonis, kurā rokas ieslīdēja iekšā, ja tam mēģināja pieskarties. Un tad, tur, mākoņa iekšienē, bija nedaudz vēsāks nekā mākoņa ārpusē.

Mākonis palūkojās uz Rendiju, kad tas nosēdās blakus un neko nedarīja. Turpināja sēdēt. Tad pienāca neva un maģiskā būtne uz viņu palūkojās, kad sieviete sāka runāt.
- Nu, man liekas, ka mani izmanto. - viņš atteica, savilcis īgnu grimasi. - Tāpēc es izdomāju, ka nevedīšu jūs. Ejiet paši! Uz Lielajām Kāpnēm, tad uz ceturto līmeni, tad pa Kluso Gaiteni līdz Rītausmas Kambarim un tad pa vītņu kāpnēm uz Viedo Kupolu. Tā ja. - izstāstījis ceļu, ar klusu paukšķi mākonis izzuda.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Roviela
iesūtīt 05.06.2017 19:40
Raksts #188


Zintniece
Grupas ikona

Grupa: Noslēpumu nodaļa
Pievienojās: 03.11.03
Kur: te un tagad
Dzīvā enciklopēdija



-Ē..., bet... - Kurmītis jau pa otram lāgam gribēja iesākt jautāšanu, un pa otram lāgam mākonītis nozuda, pirms puisis to bija paspējis izdarīt.
Nerisam gan ir dīvaini kalpotāji, Kurmītis pie sevis nosprieda, prātā atkārtodams dotās norādes.
Lai būtu pavisam droši, viņš visu penteri mēģināja atkārtot skaļi.

- Tā. Kā tur bija? Uz Lielajām Kāpnēm vispirms, tad uz ceturto līmeni, tie būtu stāvi, vai kā? un es ceru, ka būs saprotams, kurā līmenī mēs esam, tad pa Kluso Gaiteni līdz Rītausmas Kambarim un tad pa vītņu kāpnēm uz Viedo Kupolu. Lai ko tas arī nenozīmētu.

Vismaz sākums šķita saprotams. Mons noskatīja visus klātesošos, un tad ierosināja:
- Ejam? Ejam.

Viņš sāka iet virzienā, kurā vajadzētu būt kāpnēm. Pēc norādījumiem - lielam kāpnēm, bet ej un sazini, cik tās būs lielas, kad viņi, cerams, tās atradīs.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Romija
iesūtīt 06.06.2017 13:01
Raksts #189


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 01.04.04
Kur: online
Fotogrāfs 2007



Rendijs saprotoši paskatījās uz mākoni, savelkot seju žēlīgā grimasē, tomēr neko neiebilda. Kad tas atkal pazuda, Rendijs apošņāju vietu, kur mākonis bija sēdējis, un nolaizīja purnu.

Kad norādes bija saņemtas un Kurmītis pārējos mudināja doties, Rendijs naski aizskrēja visai grupai pa priekšu un devās meklēt pirmo pieturas punktu - Lielās Kāpnes. Viņu nemulsināja tas, ka ceļš bija jāmeklē pašiem, jo, atšķirībā no iepriekšējā gājiena, te bija visai skaidras norādes. Arī tagad Rendijs ik pa brīdim atskatījās, lai nepazaudētu pārējos nācējus.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
echo3
iesūtīt 06.06.2017 18:00
Raksts #190


Piedalās Bezgalvju medībās
*******

Grupa: Biedri
Pievienojās: 11.08.04
Kur: Nu jā, - pašlaik pie datora
Klusais censonis



Sapīkušais mākonītis apskaidroja (viņaprāt) gan savu attieksmi, gan arī ceļu, kur jāiet. Attieksmi Brina nesaprata, bet ceļu centās iegaumēt. Ko īsti norādes nozīmē, uzzinās, kad sāks iet. Bet neva vēl nebija paguvusi pajautāt par Nerisa pirkstiem, kad kalpotājs jau atkal pazuda. Brinai par mākonīša izdarībām sanāca smiekli, un sievietes sejā kļuva redzama nevu uzjautrinājuma izteiksme - bālajā sejas ādā parādījās maigi perlamutra krāsas spīdoši laukumi uz vaigu kauliem, kas ar loku apliecās ap acīm pa deniņiem un iezīmējās virs uzacīm. Vai šādu izteiksmi saprot citi? Savas sajūtas Brina netaisījās apspiest.

Brina piecēlās stāvus, spožumam sejā palēnām gaistot. - Jā, ejam. - Tā viņa arī darīja, sekodama Rendijam un Monam.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Axel
iesūtīt 06.06.2017 23:28
Raksts #191


Cep speķi Dūdijam
*

Grupa: Biedri
Pievienojās: 18.03.17



Kopš cīņas ar kokiem Tieliikh nekādas īpašās dzīvības pazīmes neizrādīja, it kā būtu parasts akmens. Naktī, ko viņi pavadīja zem klajas debess, viņš izdalīja pavisam nedaudz siltuma, sildot Satas iekškabatu un droši vien arī sānu. Pa ceļam uz Smaili Tieliikh turējās kopā ar sithu, un arī istabas izvēli atstāja viņa ziņā. Līdzīgi bija ar ceļa meklēšanu un mākoņu problēmām – šķita, ka uz akmeni tās vispār neattiecās.
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu
Mattiass
iesūtīt 02.10.2021 05:16
Raksts #192


Cep picas
Grupas ikona

Grupa: Aurori
Pievienojās: 25.03.04
Kur: Rīga
Foruma maršals 2012



Spēles neaktivitātes dēļ tās pavediens tiek slēgts.

Pavedienu var atkal atslēgt, sazinoties ar foruma vadību, ja vadītāja izlemj spēli turpināt (kas ir mazticams).
Go to the top of the page
 
+Citēt rakstu

10 Lapas V  « < 8 9 10
Closed TopicSākt jaunu pavedienu
4 lietotāji/s lasa šo pavedienu (4 viesi un 0 anonīmie lietotāji)
0 biedri:

 



RSS Lo-Fi versija Pašlaik ir: 19.03.2024 13:17