Absolventi dzelteno štrumbanšu gaumē, [GM][PZP][gandrīz HP] Opcijas

[Beppo]

Cūkkārpas Ekspresis — šoreiz gan saīsinātais sastāvs — nosvilpās un sāka braukt Londonas virzienā. Skolēni, nē, nu jau absloventi un pilntiesīgi burvju sabiedrības locekļi sēdēja kur nu kurais, bet pārsvarā tomēr kupejas bija pārpildītas un pa vienam vai diviem sēdēja tikai dažs labs iepriekšējā vakarā pārballējies jaunietis, kuram vilciena šūpošanās izraisīja vēlmi turēt pie deguna papīra maisiņu un kurš bija pietiekami neaptēsts vai pietiekami nemākulīgs, lai neattaptos savu pašsajūtu uzlabot ar zižļa palīdzību.

Taču vairumā kupeju valdīja jautra murdoņa. Daži apsprieda savus nākotnes plānus, daži kavējās atmiņās par skolas laiku, daži tenkoja par iepriekšējā vakara notikumiem… Tā tomēr bija jauka tradīcija braukt mājās ar vilcienu, gluži ka pirmajā skolas dienā. Nebija gan nekāds retums, ja kāds izvēlējās teleportēšanos vai Knakts autobusu, taču šie izlēcēji savu izvēli nepopularizēja un burvju sabiedrībā valdīja uzskats, ka visi svaigi izceptie absolventi sēžas vilcienā un brauc uz Londonu.

Labi, ka septiņus gadus Cūkkārpas un Raganības skolā nomācījušamies burvjiem un raganām smagu lāžu pārvietošana nebija problēma, citādi itin siltajā, kaut arī mākoņanajā laikā, viņi krietni iesvīstu.

Ir jūnijs, jūs esat nule kā no izlaiduma. Kupejas varat izvēlējušies paši, taču tie, kas tur jau sēž, drīkst arī pasūtīt jūs trīs mājas tālāk.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 07.02.2009 00:08

[Ungaarijas ragas...]

— Sitamais? — Mirabella novilka, — Žēl, ka nav Veritaseruma, varētu tad labi nopratināt. Taču domāju, ka viņi paši gan jau uzradīsies.

Mirabella sapņainu sejas izteiksmi raudzījās pretējā gaiteņa sienā: — Ja kāds varētu ātri viņus pieturēt, es pa to laiku varētu iemānīt miega zāles…

[Ļipa]

Oho!
Bija viss, ko nočukstēja blakus Endijai stāvošā Efija. Šī spēlīte pamazām sāka biedēt un Efija tikai priecājās par to, ka viņai blakus ir draudzene savādāk, kas zin, Efija varbūt sadomātu krist histērijā un skaļi spiegt. Lai gan diez vai, jo meitene bija pārāk ziņkārīga, lai vismaz kā pasīvs vērotājs nepiedalītos atrakcijās.

[Pūķēns Sāra]

Par laimi viss bija noticis maigi un lēni un Daniela smadzenes nebija izklātas visu apskatei uz sliedēm.

-Pilnmēness,- Elī klusu, bet arī jūtamu nepatiku bilda.
Kas varēja būt jaukāk kā tas, ka vilcienu vada knīpas, maģija nedarbojas, jūs esat apstājušies nekurienes vidū un vienīgais spīdeklis ir pilnmēness? Protams, pietrūka tikai vilkatis!

-Nospļauties par bērniem - no stāstītā noprotams, ka tie māk labāk par sevi parūpēties nekā mēs. Tā kā atgriežos pie sava ierosinājuma par slotām un prom laišanos.-

[~SweetIrony~]

Endija pamāja Elī teiktajam, - tiešām, varbūt labāk laižamies, nevaru iedomāties kā mēs tos sīkos šitādā tumsā bez jebkādiem drošiem palīglīdzekļiem neitralizēsim.. turklāt vilciens mūs pareizajā virzienā šaubos vai aizvedīs.

- Cik mums kopā ir slotas? Cerams, ka uz diviem sanāk vismaz viena... - man ir. Endija noteica un pārlaida skatienu absolventiem.

.., ja slotas lido... bet ko tad, ja ne?
No vienas puses Endija gribēja pēc iespējas ātrāk nokļūt beidzot Londonā, bet no otras, tie sīkaļas bija vainojami pie tā, ka meitene bija palikusi bez zižļa, sasodīti laba zižļa, par ko meitene labprāt būtu viņus pārmācījusi, ja vien zinātu kā..

Šo rakstu rediģēja ~SweetIrony~: 05.05.2009 19:15

[Beppo]

Aludras Spīžo! izdevās nevainojami, tieši tā, kā tam jābūt, gan vilcienā iekšā, gan izliecoties pa logu ārā. Un kāpēc lai tas neizdotos — Aludra taču nebija puņķaina pirmziemniece, bet gan Cūkkārpas Raganību un Burvestību arodskolas absolvente, kurai šāda līmeņa burvestībām jau nu problēmas nevajadzētu sagādāt.

No vilciena priekšgala atskanēja skaļš strīds, pēc balsīm likās, ka runātājiem jābūt bērniem.

— Džonatan, mēs taču sarunājām, ka pēc Mērijas būs mana kārta.
— Nē, mana!
— Paklau, Emma, kāda starpība, kura kārta ir tagad, mums pietiks laika, lai katrs varētu vadīt vairākas reizes.
— Bet tagad ir mana kārta!
— Džonatan, mums nav laika ķīvēties, paskaties, viņi ir pamanījušies apstādināt vilcienu, kaut arī es avārijas bremzi nobūru.

Un tiešām, ja kāds pavērās uz to pusi, trīs sīkaļas iznāca vagonā. Likās gan, ka viņi ir aizņemti paši ar sevi un apkārtējiem īpašu uzmanību nepievērš. Visi trīs apstājās pie avārijas bremzes un puišelis palēkdamies raustīja to uz augšu un leju, taču vilciens tamdēļ nesāka kustēties.

Šo rakstu rediģēja Beppo: 06.05.2009 07:16

[Pūķēns Sāra]

Ieraugot bērnus , Elī reaģēja nekavējoties, pat nepaspējot apdomāt visu.
Neievainotajā rokā atradās zizlis, kurš iepriekš bija aizbāzts aizmugurējā džinsu kabatā un viņa nevienam nedzirdot nomurmināja, -Stindzakmenī.- Ja burvestība izdodas un viņa neapsvilina arī otru roku, tad ar sekundes intervālu tā tika raidīta arī pārējiem diviem knēveļiem.

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 06.05.2009 07:43

[Roviela]

Aludra pieleca kājās. Strādā!
Viņa izmetās gaitenī tieši brīdī, lai ieraudzītu, kā viens no sīcis lēkā augšā, lejā pie avārijas bremzes roktura.
Meitene notēmēja ar zizli un brīdī, kad Džonatans bija augšā un pieķēries bremzei, viņa izsauca buramvārdus, kas liek kādai dzīvai būtnei kaut kam "pielīmēties". Ļoti noderīga burvestība, kad esi uzkāрis kokā un nevēlies no tā nokrist vai citā tamlīdzīgā situācijā. Šoreiz noderēs šādi. Mazliet nejauki jau ir, bet lai pakarājas! Ak tad tagad esot Emmas kārta?

(OOC - vai mēs paši varam izdomāt buramvārdus? Man mazliet pietrūkst oriģinālo nosaukumu.)

Šo rakstu rediģēja Roviela: 06.05.2009 08:10

[Mattiass]

Tātad burvestības strādā!

Dullum!
Daniels tēmēja pa to meiteni, kas bija visus izrīkojusi.

Ja izdodas, ar tām pašām zālēm ārstē pārējos divus.

Vispār viņam gibējās smieties. Sīkaļas joprojām bija pārliecināti, ka pie vainas ir avārijas bremze! Turklāt šādi raustot, viņi tāpat bremzes neiedarbinātu — ja rokturi atgrieztu sākumstāvoklī, nāktos mazliet pagaidīt, kamēr bremžu sistēmā kaut cik atjaunojas spiediens. Šobrīd gan ne par kādu spiedienu nevarēja būt ne runas — viss bija izgājis pasaulē.

[Beppo]

—Āāāā-āā!— iebļāvās tumšmatainā meitene, kuru, spriežot pēc dzirdētā strīda, sauca Emma. Ar neticamu veiklību viņa izvairījās no burvestībām un ieskrēja atpakaļ lokomītīvē. Cauri miglas sienai varēja manīt viņas siluetu — meitene bija apsēdusies lotosa pozā ar muguru braukšanas virzienā.

Pirmītējā barvede, reizē gan apdullināta gan sastindzināta, turpat vien bija nokrutisu, bet puišelis kā tādas miltu maiss karājās pie stopkrāna, kas bija palicis norauts.

[Mattiass]

— Stāt! — Daniels viņai nopakaļ nobļāvās un aizraidīja uz lokomotīvi vēl vienu apdullināmo burvestību, protams, ja neviens no savējiem nestāv ceļā.

[Pūķēns Sāra]

OOC. Burvestības netulkoju.


Par laimi viņa neapsvilināja arī otru roku.
-Nu gan...- redzot burvestību lietu, kas aizlidoja uz bērnu pusi, viņa nomurmināja. Bet kas gan cits bija gaidāms, ja knēveļi cenšas nolaupīt pieaugušos?
Elī nepatikā un sāpēs savilka degunu, raisot vaļā apsēju ap apdedzināto plaukstu. Episkey, viņa pamāja uz savu plaukstu. Dziedinošo maģiju viņa pārzināja īpaši labi - kas cits atlika, ja tavs puisis mīl eksperimentēt?

[~SweetIrony~]

Tā kā Endija bija palikusi bez zižļa un ar burvestībām sīkaļas ietekmēt nevarēja, viņa palēca nostāk, lai kāda absolventu burvestība netrāpītu pašai.

Meitenes vienīgie ieroči nu bija fiziskais spēks un vēl, protams, kādam varēja iebelzt ar slotaskātu. - Labi darīts! Endija nokomentēja absolventu burvestības, - žēl tikai, ka tā trešā paspēja pamukt..

- Nu ko pratināsim..? Endija pavērās savos skolas biedros, gaidīdama, ko tālāk iesāks tie, kuriem bija "ieroči" ..tā tiem sīkaļām vajag, tas viņiem par manu zizli!

[Roviela]

- Nē, nē, - Aludra papurināja matus.
- Nevienu nevajag pratināt. Vispirms jātiek galā ar to, trešo, kamēr burvestības strādā. Varbūt visi kopā liekam vilcienam lidot? Mēs, galu galā, esam pilntiesīgi burvji, vai neesam? Es ieteiktu teleportēties projām, bet šis vilciens... nu, sentiments! Nevar atstāt mētājamies nekurienes vidū.

[Beppo]

Daniela burvestība skuķēnam netrāpīja, tā it kā izzuda miglas sienā. Pēc Elizabetes mēģinājumiem saārstēt savu roku, likās nedaudz labāk, taču normāli burvestībai būtu jābūt krietni efektīvākai.

Palēnām aiz loga sāka vērpties viegla migliņa.

OOG: ātrāk par svētdienas vakaru nākamā posta no GM puses nebūs.

Šo rakstu rediģēja Beppo: 08.05.2009 21:08

[Roviela]

Ui! Aludra pamanīja atkal miglu aiz loga.
Viņa apsēdās uz zemē guļošās meitenes, notēmēja uz durvīm, un, kamēr vēl burvestības strādā, iesaucās:
- Stopsignālum Fokuspokus!
Nekas dižs jau tas nav. Bet visām tuvākajā apkārtnē esošajām burvestībām ir jābeidzas. Ja nostrādās, protams! Tieši tāpēc viņa sēdēja uz Mērijas un ar vienu aci uzmanīja Džonatānu cerībā, ka pārējie absolventi pratīsies, ja nu notiek neticamais, un burvestība nostrādā.

[Mattiass]

Uzmetis aci Elizabetei, Damiels mahināli palūkojās ārā pa logu, un sastinga.
— Tā migla pat šeit mūs vajā… — viņš nomurmināja, — Vai arī sīkaļa šo uzbūrusi?

— Šitais vilciens sver trīsdesmit tonnas katrs vagons, nemaz nerunājot par lokomotīvi, Aludra! Aizmirsti par to! — viņš iesaucās, — Uz slotām! Migla nāk! Jāceļas gaisā!
Viņš metās uz kupeju pēc savas slotas.

[Ungaarijas ragas...]

Mirabella bija prātīga meitene, tāpēc, kad pārējie sāka nodarboties ar buršanos, meietene parāvās, cik vien iespējams, malā. Zizli, viņa joprojām negribēja sabojāt, tāpēc nebūrās. Un tāpat nebūtu bijis dižas jēgas, jo pārējie kā parasti tika lieliski galā. Taču Daniela sauciens, par laišanos prom, gan viņu nesajūsmināja, skriedama pakaļ brālim, Mirabella izsaucās:
— Tu tiešām tagad gribi laisties prom, neiztaujājis tos sīkaļas? Un mantas?! Tās tu arī taisies pamest? Varbūt sagaidam nākamo bezmiglas fāzi?

Meitene tik viegli negrasījās palaist brāli prom un pati kaut kur skriet pa galvu pa kaklu. Viņi taču vienkārši varēja pa miglas laiku paspēlēties ar sīkaļam, varbūt pat tos paspīdzināt tīri ar vientiešu metodēm, lai no viņiem visu izvilktu un, kad migla atkal pārietu, tad gan laisties lapās.

[Roviela]

- Kāda starpība, cik tas sver? - Aludra nesaprata.
- Tev kāds lika rēķināt burvestības spēku pēc vientiešu formulām, vai? Ja nostrādās, tad nostrādās, un vilciens lidos!
Viņa gan vēl negrasījās nekur lidot. Varbūt tā ir muļķība, jo šī situācija, ja godīgi, meitenei sāka briesmīgi apnikt - visu laiku viens un tas pats, viens un tas pats. Tiešām nevar atgadīties kaut kas jauns? Un ko dara tās slīdenes un pārējās? Un puiši? Neko, protams! Bet viņai te jāsmērē savs baltais talārs.
Meitene paskatījās ārā pa logu. Tā migla! Aludra nožāvājās. Tiešām, jāiet gulēt, meitene nodomāja. Ja tas, kas te notiks, tūlīt nebeigsies, viņa tieši tā arī grasījās darīt. Ķēpāties ar sīkajiem vai pratināt tos - priekš kam? Aludra nožāvājās vēlreiz. Cik apnicīgi!

[Mattiass]

— Paklau, tevi tie sīkaļas tā uztrauc? — Daniels uzrāva uzaci.

— Un atgādinu, ka mums nav mācīts pacelt gaisā neko tik smagu, Aludra. Vientiešu vai ne vientiešu formulas, bet jo smagāks priekšmets, jo grūtāk to tā apburt, lai tas paceltos gaisā. Citādi kāds jokdaris jau sen būtu Cūkkārpas ekspresi aizlidinājis.

[Roviela]

- Nē, tur jau tā lieta, ka viņi mani neuztrauc. Man ir garlaicīgi, es gribu mājās un kārtīgā gultā,- Aludra atbildēja, iekārtojoties ērtāk sēdēt uz meitenes, un vērojot karājošamies Džonatanu. (OOC - tas ir tad, ja pretburvestība nenostrādāja)
- Jā? Mēs, visi kopā, to nespētu paveikt? Neticās... cita lieta, ka Ekspresis, visticamāk, ir noburts pret tādām izdarībām. Bet man nebūtu iebildumu palidot ar vilcienu. Visādā ziņā ērtāk, nekā uz slotas.