Alomohoras burvju zīmes, Izglābt visumu... Pieteikšanās beigusies Opcijas

[Zobena iznēsātāj...]

Šižets:

Kaut kur tālā vietā,citā dimensijā,ja to varētu saukt par dimensiju,ir pasaule,maģiskā Selfīna.Tajā dzīvoja cilvēki,enģeļi,elfi un citas maģiskas būtnes,gan ļaunas gan labas.Viņas visas dzīvoja harmonijā.To noturēja ļaunās būtnes un Labās būtnes, Gaismas spēki un Tumsas spēki (ievērot lielos sākuma burtus).Šī pasaule bija maģijas pilna,un ikviena lieta kas eksistēja,noturēja pie eksistēšanas citu,tā veidodama Mūžīgo Harmoniju.Pār šo pasauli valdīja desmit Dievi,desmit Elementu aizgātņi,kuri kopā ar Alohomoras Zīmēm veidoja Mūžīgo Harmoniju.
Gaismas spēkiem un Tumsas spēkiem katram piederēja piecas Alohomoras Zīmes,kuras arī papildināja viena otru.Viņas kopā bija desmit,senais skaitlis.
Bet tad viena no Zīmēm nozuda.Un arī otra zīme,kuru papildināja pirmā Zīme,nozuda.Mūžīgā Harmonija biju zudusi,pagalam.Gaisma ar Tumsu sanaidojās,Mūžīgās Harmonijas zuduma dēļ.Arī dieviPasaulei draud iznīcība,ja vien Viņi to neglābs.Kas ir šie Viņi,to neviens nezina,pat Viņi.Bet Viņiem ir jāglābj šī pasaule,ja ne,tad Visumu ietver Nekas,un arī fantāzijas vairs nebūs.Viņiem ir jāatgūst visas Zīmes no Nekā,lai Mūžīgā Harmonija atkal eksistētu.
Redzēdami,ka un Selfīnas sāk veidodies haoss un Harmonijas vairs nav,Dievi nolēma ka visiem Viņiem vajadzētu sapulcēties Dersīmas mežā.
tu esi viens no Viņiem,un tev ir sākumā jā iet uz Dersīmas mežu,bet tālākie piedzīvojumi būs aizrauroši...


OOC-Jums visiem tagat ie savstarpēji jāiepazīstās. Šobrīd Jūs atrodaties pie Selfīnas lielākās upes lejteces Milango. Ceļojums varēs sākties kad visi būs iepostojuši pirmo (vai vairāk) rakstu/rakstus. Uz priekšu! Mēs ar Aureliu patēlosim arī dažas blakus būtnes kuras jūs sastapsit.


(Atvainojos, ka spēle sākās tik vēlu. Man LightAngel atsūtija PZ ka jau ir sūdzības. Sorry, ka tik vēlu. Viņš tagat deva ziņu, lai sākam.)

[Zobena iznēsātāj...]

Selīna, tu ko tajā saproyi? Man iet diezgan grūti. Hiliss viņai teica.
Kas tajā varētu būt akstīts? Tas ir tik noslēpumaini...

[Snorkes Jaunkund...]

Khmm. Es īsti neizprotu šo vēstuli. Kas tur vispār ir domāts? Kādi augi neaug? Kas tas vispār par murgu? Darina neko no šīs murgainās vēstules nesaprata un no šausmīgās laika tērēšana iepazīstoties ar citiem viņa sadusmojās. Bija apnicis bet Darina savaldījās. Tad mierīgāk viņa atkal novērsās no pārējiem.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

OOC:Atvainojiet,bet pašelaik es nevaru spēlēt,jo man ir citas ārkārtīgi svarīgas darīšanas,tāka uz kādu brīdi lieciet mani mierā! (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

[tiigjeris]

adriana staaveeja, un lieliski dzirdeeja veestules saturu. tachu vinja nesaprata, kas ir alohamoras ziimes. kaut kas miglains atausa praataa, bet vinja to nespeeja atpaziit. adriana nopeetiija savu gredzenu, un shaadi vinja dariija, ja garlaikojaas.

vinjas domas par elfiem pasliktinaaja satiina ar savu runu. ne jau visi cilveeki seezh krogos un karo. adrija zinaaja, ka ne jau visi elfi ir taadi, bet satiina nebija vieniigaa.veeljoprojaam vinja nesaskatriija jeegu visaa shajaa.

Šo rakstu rediģēja dragon_warrior: 05.06.2005 22:08

[Idril]

Satīna zināja ko apmēram nozīmē Alohomoras zīmes.. Tas saprotams bija nopietni, bet kāds gan viņai ar šo sakars.. Un tomēr kāda jēga būtu tupēt malā? Ja pasaule ies bojā tas aizies arī līdz mežupju valstībai.. Daļēja taisnība Alonso bija, lai gan Satīna to pilnībā atteicās atzīt.. Elfi nebija pilnīgi neatkarīgi no cilvēkiem.. Elfi bija viedāki un zinošāki par daudziem cilvēkiem, taču cilvēku bija daudz vairāk un viņi ar laiku ietekmēja elfus un iespraucās pat elfu senajās valstībās.. Viņa zināja, ka pienāks laiks, kad elfu uz šīs pasuales viars nebūs.. Viņu tas skumdināja, taču viņa atteicās līdzināties cilvēkiem.. Viņai nebija naida pret tiem, tie viņai vienkārši bija citādāki un ne pārāk simpātiski. Viņa ar skumjām apzinājās, ka nāksies kādu dienu aizceļot kā vecākiem.. Stop.. Viņa pārtrauca domu pavedienu.
Tagad ir citas lietas..
Viņa pati sev domā noteica.
Secinot no tā ka vēstule ir pie ums šie Viņi esam mēs.
Satīna noteica, lai gan viņai šķita, ka tas bija lieki.. Visi to saprata tāpat. Viņa īsti nezināja ko domāt par to, kas tagad notika.. Bēdāties? Skumt? Izlikties nemanām? Bet elfa prasmīgi noslēpa savu apjukumu.

[Zobena iznēsātāj...]

Hiliss dzirdējis Selīnas teikto sastinga.
Vai mēs varam iet bojā? Viņš viņai pačukstāja tā, lai to dzirdētu tikai viņa.
Hiliss paņēma vēstuli ielikdams to kabatā, lai pārējajiem nerastos nekādas aizdomas.
Mums tas akmens ir jāatrod viņš domāja.
Nu, ja jau esam savākušies tad jau mums ir arī jākustas. Uz ziemeļiem, piekrītat? Hiliss nedroši norādija uz ziemeļiem.

[Idril]

Stingri nopētot drebelīgo Tumsas Enģeli Satīna mirkli apdomājusies teica.
Saprotams.
Viņa atbildēja. Viņa saprata, ka daudziem savu dzīvju ir žēl, bet Satīna - elfa, kurai bija gandrīz vai garantēta mūžīga dzīve un jaunība, viņai nebija tās žēl. Viņai bija tas pēc kā tiecās tik daudzi, taču šķiet viņa to nekāroja, vai katrā ziņā neturēja tik lielā vērtē, kā turētu daudzi mirstīgie.
Varam iet arī uz ziemeļiem, tikai neredzu tam jēgu..
Viņa noteica. Viņai nebija ne jausmas uz kuru pusi jāiet, bet šķiet tādas nebija nevienam.
Varbūt vajadzētu iet uz upes augšteci, uz veitu no kurienes nākusi lapele.. be ko gan mēs iespētu tur?
Elfa nodomāja garlaikoti samirkšķinot acis. Viņa nejuta spriedzi, stresu vai kādaas citādas sajūtas kādas parasti mēdz just mirstīgie..

[Zobena iznēsātāj...]

Uz ziemeļiem. No turienes atnesa šo vēstuli. Tur ir svarīgi jaunumi, kurus izpaust es nedrīkstu. Hiliss norādija un upes pusi.
Mēs iesim gar šo mežu, kas stiepjās upes otrā pusē. Tur mēs pa naktīm varēsim pārnakšņot un būs arī drošāk. Mums tikai ir jāpārbrien pa šo seklo vietu pāri upei un mūsu ceļojums varētu sākties Hiliss norādija uz seklo un dzidro ūdeni un sāka brist pāri.

[Idril]

Mūsu ceļojums?
Satīna domās atkārtoja uzacis uz augšu sacēlusi. Pasaules glābējas vai mainītājas liktenis viņu nesaistīja.
Tev tāpat nav ko darīt. Kāda jēga klīst apkārt, lai vēlāk atgrieztos savā tukšajā namā, kur atmiņas un skumjas mācas virsū?
Viņa nodomāja un vēlreiz laiski aizvērusi un atvērusi acis nolēma iet līdzi.
Lai nu tā būtu.
Viņa nočukstēja un viņas čukst saplūda ar maigo vēju, kas aizšalca garām. Viņa piegāja tuvāk upei. Tā tik tiešām bija seklāka par seklu.

[Zobena iznēsātāj...]

Hiliss sāka brist pāri.
Labi, ka tā ir tik sekla...
Pēkšņi Hilisa kāju kāds sāka tākā vilku tz leju.
Palīgāāā! Kāds mani sagrāba aiz kājas!. Palīdziet man!!!
Hiliss sāka uztraukties nepajokam.

[Idril]

Brīdī, kad bezcerīga nopūta grasījās izlauzties pār lūpām Satīna to pamaīja un novērsa. Ašiem un tomēr nesteidzīgiem soļiem viņa piegāja pie Hilisa un no spēcīgi parāva viņu nelielu gabaliņu atpakaļ, turot aiz pleciem. Elfu izteiktā līdzsvara sajūta ļāva viņai to ne uz mirkli nezaudēt un noturēties kājās nevis rāvienā atkrist vēkšpēdus.
Kas notika?
Viņa vaicāja, lai gan viņai likās, ka Hilis bija vien iekā```` kādās dūņās vai mīkstākās smiltīs.

[Zobena iznēsātāj...]

Mani kāds velk uz leju! Hiliss kliedza. Palīdziet!
Hiliss sāka svīst aukstiem sviedriem.
Kas tā par radību? Kas ar mani nitiek?

[Seila]

Alonso tikai nogrozīja galvu...Ar katru brīdi šis ceļojum viņam sāka ar vien vairāk nepatikt un ar katru brīdi viņa iepatikās vairāk būtnes ar kurām kopā bija jādodas šajā ceļojumā...
Te nemaz nav tik traki ja neskaita...
...Pie Morgota...Viņš jau skaļi izlamās, lai gan elfiem tas nemaz nebija pieņemts un piesteidzās Satīnai palīgā...Bija skaidri redzams, ka Hilisa dzīvībai vairs nekas nedraudēja, bet viņam šķuta esam pamatīgs nervu šoks, kurš vai arī, kaut kas nebija kārtībā un Hillisam viss vispār rēgojās...

[Idril]

Tagad - kas notika?
Satīna atkārtoja savu jautājumu, tiesa viņa to nebija radusi, tādēļ viņu tas neiepriecināja. Satīna uzmeta Alono skatienu, kurā vīdēja kaut kas starp pateicību un bezcerību attiecībā uz Tumsas enģeli.
Nomierinies..
Satīna piebilda un viņas balss bija liega un maiga, kā vilnīši, kas viļņojas mierīgā ezerā un spētu nomierināt gandrīz ikvienu.

[Seila]

Un tas saucas tumsas eņģelis?
Alonso bezcerīgi nodomāja un tā kā tumšā nūtne vēl ar vien nenomierinājās...Alonso izdarīja vienīgo pareizo ideju. Tā kā upīte neatradās nemaz tik tālu tikai dažus soļus aiz muguras viņš piemiedza Satīnai ar aci un pamāja ar galvu uz Hilisa un pēc tam uz upes pusi..."Viņu vajadzētu izpeldināt" Satīnas domās iejaucās Alonso balss. Jeb kurš elfs pieprata sarunāšanos domās, tikai dažs vairāk- dažs mazāk

[Idril]

Tas būtu nežēlīgi..
Elfa atbildēja, bet pār lūpām neiznāca ne skaņa.. Viņa atbildēja Alonso domās.
Turklāt viņš sanervozēsies vēl vairāk..
Pēc brīža viņa argumentēja savu izteikumu.
Turklāt tu gribi klausīties kā viņš pēc tam vaid?
Viņa "nodomāja" un pārmetoši nommirkšķināja acis.

[Seila]

"Un tu gribētu vēl stundu klausīties kā viņš bļauj, ka viņu mēģina ievilkt pazemē?"
Alonso tieši tā pat atbildēja pat nepakustinādams lūpas.
"Tu tak zini, ka nervu šoku var dabū nost tikai ar citu šoku. pie tam tā upīte nav dziļa brienot pāri bija pusplaukstu virs potītēm dziļumā."

[Idril]

Tikai viņu pēc tam žēlosi, tu.
Satīna kategoriski noteica, jo žēlot Enģeli, viņa pamatīgi apšaubīja, to, ka viņš ir Tumsas enģelis. Tad viņu spēra vienu solīti ūdenī, otru, pa kādu mazāku akmentiņu, kādu lielāku olīti, kādu pamazāku laukakmenīti - otrā krastā elfa tika gandrīz nesaslapinot kājas vien nedaudz palokoties un sperot visnotaļ graciozus soļus.
Te nav nekā bīstama..
Viņa noteica.

[Seila]

"nu labi žēlošu es"
Pat domās bija dzirdams ka Alonso smejas par šo domu...
Nu labi, ja nav bīstams, tad labi!
Viņš skaļi uzsauca un cieši satvēris ēnģeli, kurš patiešām izskatījās nevis pēc tumsas eņģeļa, bet gan pēc činkstošā eņģeļa...Jeb kurā gadījumā par ļaunu viņam tas nenāks...nodomāja Elfs lēnām bet straujie ieguldīdams eņģeli ledaini aukstajā ūdenī un pats steidzīgi pārbrizdams uz otru krastu.

[Idril]

Jauki..
Elfa noteica nošņācot līdzīgi ūdenskritumam. Viņa negrasījās izteikt aicinājumu pārējiem, ja gribēs nāks, ja negribēs, nenāks. Šāda lēngaitība elfai šķita pārāk lēna, taču viņa neko neteica, pat nenopūtās.. Lai nevajdzētu stāvet upees malā kā uz vakts gaidot pārējos viņa pagāja nostāk un stāvēja tur.