Alomohoras burvju zīmes, Izglābt visumu... Pieteikšanās beigusies Opcijas

[Zobena iznēsātāj...]

Šižets:

Kaut kur tālā vietā,citā dimensijā,ja to varētu saukt par dimensiju,ir pasaule,maģiskā Selfīna.Tajā dzīvoja cilvēki,enģeļi,elfi un citas maģiskas būtnes,gan ļaunas gan labas.Viņas visas dzīvoja harmonijā.To noturēja ļaunās būtnes un Labās būtnes, Gaismas spēki un Tumsas spēki (ievērot lielos sākuma burtus).Šī pasaule bija maģijas pilna,un ikviena lieta kas eksistēja,noturēja pie eksistēšanas citu,tā veidodama Mūžīgo Harmoniju.Pār šo pasauli valdīja desmit Dievi,desmit Elementu aizgātņi,kuri kopā ar Alohomoras Zīmēm veidoja Mūžīgo Harmoniju.
Gaismas spēkiem un Tumsas spēkiem katram piederēja piecas Alohomoras Zīmes,kuras arī papildināja viena otru.Viņas kopā bija desmit,senais skaitlis.
Bet tad viena no Zīmēm nozuda.Un arī otra zīme,kuru papildināja pirmā Zīme,nozuda.Mūžīgā Harmonija biju zudusi,pagalam.Gaisma ar Tumsu sanaidojās,Mūžīgās Harmonijas zuduma dēļ.Arī dieviPasaulei draud iznīcība,ja vien Viņi to neglābs.Kas ir šie Viņi,to neviens nezina,pat Viņi.Bet Viņiem ir jāglābj šī pasaule,ja ne,tad Visumu ietver Nekas,un arī fantāzijas vairs nebūs.Viņiem ir jāatgūst visas Zīmes no Nekā,lai Mūžīgā Harmonija atkal eksistētu.
Redzēdami,ka un Selfīnas sāk veidodies haoss un Harmonijas vairs nav,Dievi nolēma ka visiem Viņiem vajadzētu sapulcēties Dersīmas mežā.
tu esi viens no Viņiem,un tev ir sākumā jā iet uz Dersīmas mežu,bet tālākie piedzīvojumi būs aizrauroši...


OOC-Jums visiem tagat ie savstarpēji jāiepazīstās. Šobrīd Jūs atrodaties pie Selfīnas lielākās upes lejteces Milango. Ceļojums varēs sākties kad visi būs iepostojuši pirmo (vai vairāk) rakstu/rakstus. Uz priekšu! Mēs ar Aureliu patēlosim arī dažas blakus būtnes kuras jūs sastapsit.


(Atvainojos, ka spēle sākās tik vēlu. Man LightAngel atsūtija PZ ka jau ir sūdzības. Sorry, ka tik vēlu. Viņš tagat deva ziņu, lai sākam.)

[Idril]

Sveiki, sveiki..
Dziedoši atbildēja Satina..Viņas blass likās klusa, ka to tikk tikko varēja atšķirt no pārējiem dabas trokšņiem, taču tā bija un palika skaidri sadzirdama, kura sadzirdēta izgaisa tālumā.
Nē.. Ja es kādu pazītu es būtu piegājusi pie šī kāda.
Satina noteica. Vēja brāzmas maigi glāstīja seju un saulīte sildīja.
Diena ir pārāk jauka, lai jauki turpinātos..
Satina nodomāja, taču to neizrādīja. Viņa gan centās būt optimiste, taču, ko lai padara, ja rodas nelaba nojauta.
Tas ir skaists putns.. Tiku par to lasījusi, taču allažiņ aizmirstu, kad ievajagās..
Viņa domīgi noteica.. Vai tiešām kāds spētu iedomāties, ka šī slaikā būtne bija spējīga uz ilgiem un gariem klejojumiem un ka viņai bija vairāk kā 26 gadsimtus jauna?

[tiigjeris]

adrija veeroja savu slapjo iikshkji. peec kaada brizha vinja izdzirdeeja sveicienu, un veel peec mirklja jau bija iesaakusies saruna. vinja pagrieza galvu pret runaataajiem, bet klaat negaaja. sirdi nedaudz sazhnjaudza nezinja par sevi. meitene papurinaaja galvu, lai atkratiitos no shiim domaam, un palika staavam uudens malaa.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Balodītis paskatījā uz Hilisu,un zeltainā spalva pākrāsojās par parastu baltu spalviņu.Balodītis pacēlās spārnos,un uzlidoja uz tuvējā ozola zara,un sāka skaisti dziedāt.Viņš jautri vīteroja,bet,ja rūpīgi ieklausījās,varēja dzirdēt šādus vārdus:

Es esmu putniņš Lilīgais,
Tik skaisti zeltaini krāsainais,
Varbūt mazlietiņ lielīgais,
Jo esmu no meža Sirītnas!

Ne katrs to varēja dzirdēt,tikai daži.

[Snorkes Jaunkund...]

Darina nopētīja priekšā stāvošo kaķmeiteni un sniedza roku:Darina!Jūs būtu....? viņa gaidīja atbildi un nemaz nedomāja par rokas nepasniegšanu.Tas viņai bija pieņemts,ka sasveicinoties un iepazīstotoies sniedz roku.

[Ungaarijas ragas...]

Vampīrs palūkojās uz pulciņu un saviebās, elfi, kaķi un cilvēki. Visumā jaukas būtnes, jaukas būtnes, Varimands nošņācās. Un kas šeit vispār bija noticis. Viņš piegāja pie Hilisa, jo izskatījās, ka viņš varētu varbūt kaut ko zināt.
"Tumsas sveicināts!" piegājis tumsas enģelim klāt, viņš ierunājās saltā, vienaldzīgā balsī, "Varbūt tu varētu paskaidrot, kas te notiek?"

[Kaķurēgs]

Lora bija nonākusi pavisam netālu no vietas, kur bija sapulcējušies pārējie. Būdama pārāk kautrīga, lai uzsāktu sarunu, Lora neko neteica, tikai aplūkoja katru atnākušo. Tur bija dažādu rasu pārstāvji, pat kaķcilvēks. Njā... pulks ne pa jokam viņa nodomāja. Te Munera metās uz priekšu, sķaļi rūkdams un riedams, suns metās uz kākcilvēka pusi. Suņa acīs dzalkstīja savādas liesmiņas. Ātri attapusies Lora skrēja sunim pakaļ.

[Idril]

Satina ieklausoties saprata putniņa dziedāto un pasmaidīja.. Par spīti gariem klejojumiem elfa nebija zaudējusi spēju izjust prieku dzirdot vienkāršu klusu dziesmiņu. Ieraudzījusi vampīru Satina uz brītiņu aizvēra acis, taču nekā citādāk savas aizdomas neizrādīja. Tumšā matu cirta noviļņoja gar seju, bet viņa klusēja. Viņai bija jau sākusi iepatikties saruna ar enģeli, taču tas bija apklusis.
Tu man nenosauci savu vārdu..
Glāsmainā balsī pavēstīja Satina un ar vērīgu skatienu pievērsās atkal Hilisam.

[Džea]

Silvija kadu britinju turejas atstatus no parejiem.Tomer saprata ka ilgi ta nevares darit tapec piegajusi barinjam klat sieviete klsui notieca.Sveiks.Tad uzmetusi neduadz aizdomigu skatu elfietei Slvija vel nopetija parejos

[tiigjeris]

adriju no paardomaam izraava balsis. vinja jutaas nedaudz paarsteigta, ka reizee ar vinju sheit sanaakushi tik dazhaadas buutnes. vinaj pagriezaas pret tiem, ieintereseeta, ko vinji dariis.

[Zobena iznēsātāj...]

Visi kas stāvēja pie upes sadzirdēja kādu balsi. Tāda kā klusa dziedāšana. Tā skanēja kā šūpuļdziesma.
Dūūūū... Dūūūū... Tā skanēja.
Visi bija ļoti apjukuši un Hiliss pat mazlietiņ izbijās.
Pēkšņi noslēpumainā balss pazuda.

Šo rakstu rediģēja Zobena iznēsātājs: 30.05.2005 18:21

[Leerlaufo]

Kaķmeitene nopētīja savu uzrunātāju ar vērīgo, violēto acu pāri un klusi noņaudējusies pasniedza pretī rokasspiedienam savu spēcīgo ķepu.
-Madžesko Rāma. viņa strupi un diezgan lepni noteica un pievēra spožās acis.
Pēc neilga brītiņa kaķmeitene uzjautrināti pasmaidīja un zibenīgi savicinājusi asti piebilda:
-Jūsu vietā es uzmanītos ar kaķiem. Ar mums nekad neko nevar zināt.

[Zobena iznēsātāj...]

Sāka pūst diezgan pastiprs vējiņš.
Nu varbūt iepazīsimies? Hiliss jautāja. Mani sauc Hiliss.
Viņš pieliecās un pakasja labo kāju.
Au! Man iekoda ods!

Šo rakstu rediģēja Zobena iznēsātājs: 30.05.2005 19:46

[Ungaarijas ragas...]

Varimands paskatījās uz tumsas enģeli - viņš bija ignorēts. Nu labi, vampīrs nebija no tiem, kas lūgsies, lai kaut ko pastāsta. Un tā dziedāšana, tā mazliet bija viņu apmulsinājusi, bet vampīrs ātri saņēmās un mazliet atkāpies, palika neuzkrītoši vērot pārējos.

[Snorkes Jaunkund...]

Darinai sašaurinājās acis. Nu protams ja māk ar kaķiem apieties. Bet es jums piekrītu. Darina vēljoprojām vēroja šo kaķmeiteni un viņas kustības. Darina pasmīnēja. Tad viņa novērsās bet jautāja: Vai zināt, man lieka ka tas kaķīts bija jūsu. Vai ne?

[Idril]

Satina viegli saurauca pieri, bet tikai uz brītiņu. Viņa biegli, zīdainajam tērpam nošalcot piecēlās kājās.
Es biju domājusi, ka Tumsas engeļi ir izturīgāki, bet nu..
Viņa nodomāja vērojot Hilisa reakciju uz odu.. Matu cirta aizplīvoja sejai priekšā, bet tikai uz brītiņu, gluži kā šaubas, kas uz mirkli apmāca viņas prātu. Viņa nolēma vēl brītiņu palikt šajā zīžainajā tērpā pirms atklāt savu ceļotājas tērpu - tās bija bikses, kuru audums bija maigs, bet izturīgs kā samts, bet krāsa lāsumaina un ar apkārtni saplūstoša, jaka bija gluži tāda pati, bet blūzīte zem jakas bija gaišzaļgana no patīkama materiāla.Bet tas viss bija zem zilganā, plīvojošā tērpa.
Anne Eleonora Nefrīte Satīne le Sanatine
Satīna nosauca savu vārdu. Viņai likās, ka visi tāpat sapratīs bez frāzes "mani sauc.."

[tiigjeris]

adriana iisti nesaprata, kaapeec jaaiepaziistas, taadeelj klusi staaveeja malaa. aciis viideeja nenosakaama izteiksme.

[Zobena iznēsātāj...]

Dīvainā balss atkārtojās vēl kādas vairākas reizes.
Vējš sāk pūst stiprāk, mums kautkur ir jāpaslēpjās. Iepazīšanās laikam nesanāks. Ieskriesim tajā klints alā, kas stāv tur blakām. Mums jāpatverās, jo pēc manām domām var sākties vētra. Hilis norādija uz alu kas bija aiz lielā koka.
Ala bija diezgan izskalota, kānekā tā atradās upes krastā un viļņi to varēja sabojāt.

[Mākoņkaķis Aurēl...]

Selīna domīgi klaiņoja pa mežu.tagad bija saulains,bet vējš sāka pieņemties spēkā.Tālumā bija skaista upīte,to Selīna zināja,un pašlaik viņa devās tieši uz turpieni.Atnākusi pie tās viņa ieraudzīja dažādu būtņu pulciņu.Tākā tas izrādījās interesants Selīna priecīgi teica
-Sveiki!Mani sauc Selīna.

Baltais balodītis atkal iedūdojās.Tagad varēja saprast,ka dīvainā skaņa nāca no viņa.
-dūūū,dūūū...
Viņš dobji dziedāja.

[Leerlaufo]

Madžesko arīdzen pasmīnēja, tikai ar savādu aizrautību, it kā emociju izteikšana viņai sagādātu neaprakstāmu baudu un prieku.
-Nē, kaķis nav mans. viņa klusi piezīmēja un pakāpās pāris soļus atpakaļ, lai pēc iespējas labāk varētu nopētīt savu sarunu biedreni.
-Jocīgs eksemplārs, patiesi. Būs vērts, būs vērts... kaķmeitene jautri nodomāja un savicināja savu oranžo asti, lai apliecinātu, cik jautras un pārdrošas domas tagad domā. Viss viņas augums izstaroja velmi izcelties, velmi cīnīties par saviem uzskatiem, bet it īpaši to parādīja viņas acis- spožas un drosmes pilnas.
Un tagad šīs acis aizslīdēja pie Hilisa.
-Ziniet, man nepatīk, ja mani komandē, tomēr izmirkt es arī netaisos. viņa skaļā balsī nosaucās un veikli nometās uz visām četrām. Ar vienu vienīgu, spēcīgu atvēzienu, Madžesko jau bija kokā un pārdroši lēkājot tuvojās alai, uz kuru Hilis bija norādījis.

[Ungaarijas ragas...]

Vēl viens elfs, Varimands sarauca pieri. Viņš lēnām cienīgā gaitā tuvojās alai, liekamies nemanām baloža dūdošanu. Tā viņam jau sāka krist uz nerviem. Vampīrs nemaz nesteidzās, vētras viņam patika, tomēr samirkt nebūtu labi.