Viduszeme, Cik grāmatas? Opcijas

[Jeanne]

Vai jūs lūdzu varētu man nosaukt visas grāmatas, kuras saistītas ar Viduszemi? Dažas es jau zinu:
1)Hobits
2)Gredzena brālība
3)Divi torņi
4)Ķēniņa atgriešanās
5)Silmarillions
6)Viduszemes vēsture(laikam)

Vai vēl kas?

[Nulukkizdin]

Tevis nosauktās grāmatas ir pilnīgi preizas...

Vēl noteikti jāpiepluso Unfinished Tales un The Adventures of Tom Bombadil.

Tolkīnam, protams, ir vēl daudz dažādu darbu, tomēr tie nav tieši saistīti ar Viduszemi... ir dažas saiknes, līdzības, bet tas arī viss...

[Immortal]

Es zinu tikai to pašu ko Hermione EW. Tapē ka citādākas nav latviski un par tām citām neko daudz neviens nekur neraksta. Ja rakājas pa internetu var jau vēl kautko atrast....

[Nimue]

tā.. iespējams, ka kaut ko esmu izlaidusi, pie tam, šie ir 2002. gada nogales dati... Te nav iekļautas publikācijas, kas nav kā atsevišķas grāmatas (piemēram, ļoti daudzas publikācijas, veidotas tieši no Tolkīna atstātajiem materiāliem saistībā ar Viduszemes valodām ir žurnālā Vinyar Tengwar, tur publicēti arī daži citur nepublicēti tekstu fragmenti. Cik zinu Vinyar Tengwar gan ne kam citam, kā tieši Tolkīna atstāto valodu analīzei arī nav domāts)

Latviski pagaidām ir tikai Hobits, Gredzenu Brālība un Divi Torņi.

Grāmatas hronoloģiskā secībā pēc pirmā izdevuma angļu valodā:

Hobits jeb Turp un Atpakaļ - 1937, (1955. un 1966. gada izdevumos ir vairāki labojumi; 1988, gadā izdots ar Duglasa Andersona anotācijām)

Gredzenu Pavēlnieks:
1954, Jūlijs - Gredzenu Brālība
1955, Novembris - Divi Torņi
1955, Oktobris - Karaļa Atgriešanās (piedodiet, Ķēniņa atgriešanās man griež ausīs)
(ar labojumiem - 1965, 1966, 1987, 1994, un vēl daži pa vidu)

1962 Toma Bombadila piedzīvojumi

1974 Bilbo Pēdējā dziesma Sirmostā

1977 Silmarilions, Kristofera Tolkīna redakcija

1980 Nepabeigtie stāsti par Numenoru un Viduszemi; Kristofera Tolkīna redakcija

1981 Dž. R.R. Tolkīna vēstules: Izlase, Hemfrija Karpentera un Kristofera Tolkīna redakcija (cik nu tieši par Viduszemi - bet cita starpā arī par to)

1983 Pazudušo stāstu grāmata, Pirmā daļa (Viduszeme vēsture, 1), Kristofera Tolkīna redakcija

1984 Pazudušo stāstu grāmata, Otrā daļa (Viduszemes vēsture, 2), Kristofera Tolkīna redakija
1985 "The Lays of Beleriand" (Viduszemes vēsture, 3), Kristofera Tolkīna redakcija

1986 "Viduszemes radīšana - The Quenta, The Ambarkanta, annāles, agrākais Silmarillions un pirmā karte" (Viduszemes vēsture, 4) Kristofera Tolkīna redakcija (un arī visiem turpmāk, ja nav īpāši norādīts citādi)

1987
Zudušais ceļš un citi stāsti - valoda un leģendas pirms Gredzenu Pavēlnieka (Viduszemes vēsture, 5).

1988
Ēnas atgriešanās: Gredzenu Pavēlnieka vēsture, Pirmā daļa (Viduszemes vēsture, 6)

1989
Aizengardas nodevība - Gredzenu Pavēlnieka vēsture, Otrā daļa (Viduszemes vēsture, 7)

1990
Gredzena karš -Gredzenu Pavēlnieka vēsture, Trešā daļa (Viduszemes vēsture 8)

1992
Saurons sakauts: Trešās ēras beigas - Gredzenu Pavēlnieka vēsture, Ceturtā daļa (Viduszemes vēsture, 9)

1993
Morgota Gredens: Vēlākais Silmarilions, pirmā daļa - Amanas leģendas (Viduszemes vēsture, 10)

1994
Dārgakmeņu karš: Vēlākais Silmarilions, otrā daļa: Beleriandas leģendas (Viduszemes vēsture, 11)

1996
Viduszemes ļaudis (Viduszemes vēsture, 12) - (starp citu, tieši šeit iekļauts arī stāsts, kas norisinās Ceturtās ēras sākumā - Jaunā ēna. Tolkīns pats šo stāstu atmeta drīz pēc tā iesākšanas.)



Vēl neizdots: Hobita vēstura, Džona Ratelifa redakcijā. Publikācija atlitkta.

Šo rakstu rediģēja Nimue: 02.07.2004 14:42

[Jeanne]

Tu gan daudz zini Nimue! No kurienes? Starp citu, kas ir ''F'' pielikums? Teiksim, 2 torņi tur ir rakstīts vienā vietā:''Skat. F pielikumā ''Enti'' ''. Kā to lai saprot? Un arī par Lotloriēnas elfu mēli kaut kas līdzīgs bija...

[Nimue]

Pielikumi (angliski - Appendix) tika publicēti kopā ar Gredzenu Pavēlnieka 3. grāmatu, kas latviski vēl nav izdota. Dažos izdevumos tie pielikumi ir, dažos nav, uz aizdomu pamata, latviski viņi varētu arī netikt iztulkoti un grāmata varētu tikt izdota bez tiem.

Tur ir dažāda papildinformācija - no tā kas tālāk notiek ar Aragonu un Arvenu līdz Hobitonas laika skaitīšanas metodei un norādēm par īpašvārdu pareizu izrunāšanu.


(bet par to, no kurienes man informācijas - vienkārši izfiltrēju Tolkīna bibliogrāfiju, no galvas es, protams, to nezinu - bet arī pašai bija interesanti paskatīties)

[mad]

nevienu nezinu bet noteikti ja pamekleee arii googlee kautko noderiiigu var atrast!!!

[Antons Ego]

apskaties šeit.http://www.tolkien.co.uk/frame.asp
augšpusē būs sadaļa 'books', zem tās 'middleearth'. visas grāmatas tur nau, toties par katru ir interesants apstāsts un dzejolīts (kā pienākas)

Šo rakstu rediģēja Nimue: 12.07.2004 19:29

[Antons Ego]

starp citu. tāds pavediens jau ir-
http://www.kurbijkurne.lv/forums/index.php?showtopic=9358

Moderatora piebilde: Nē, tas pavediens ir par tiem Tolkīna darbiem, kas nav tieši par Viduszemi (un vai tur ir atsauces uz Viduszemi vai nav). Šis ir par tiem, kuri pilnīgi noteikti ir par Viduszemi. Lūdzu turpmāk šajā pavedienā ko rakstīt tikai, ja Jums ir labojumi augstākminētajam sarakstam.

Šo rakstu rediģēja Nimue: 12.07.2004 19:25

[Sol Invictus]

starp citu tos pielikumus vajadzētu izlasīt tulkotājiem - piemēram elfu ķēniņš ir Keleborns nevis Seleborns (IMG:http://www.kurbijkurne.lv/forums/style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)

[Erasmus]

njaa, man shkiet, ka wina pat graamatu naw izlasiijusi, pa taisno saaka tulkot. un tur arii pielikumos ir raxtiits par to kas ir jaatulko, kas naw un kaa ir jaatulko. liidz shim neesmu sastapis newienu fanu kursh buutu apmierinaats ar tulkojomu (pareizaak sakot wersiju)