"Dragāras Pilārs" – ATD, [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/pilar_zps0aab2ead.png)

Ģeogrāfija un klimats

Dragāra ir pūķu pasaule.
Šajā pasaulē ir atrodamas pasakaini skaistas vietas, kā arī briesmīgākās vietas, kādas vien vispār varētu pastāvēt jebkurā pasaulē.
Dažkārt liekas savādi, ka vienā pasaulē var būt tik krasi atšķirīgs gan klimats, gan laikapstākļi, gan gadalaiki. Šur tur bija mūžīgas vasaras. Citur valdīja bargas ziemas. Citās vietās atkal gadalaiki mainījās.
Vēl kādā nostūrī bija atrodams mūžīgs purvs.

Pasakaini dzidras lagūnas. Milzu okeāni un jūras. Un purvi.
Arī ūdenskrātuves Dragārā bija visdažādākās.

Starp pasakainajām pļavām, vai mūžīgas sniega segas klātiem līdzenumiem, nevar piemirst arī augstos vulkānus, kas regulāri izmeta karstas lavas, liekot sakust akmeņiem un smiltīm.

Dragāras Pilārs bija īpaša vieta pūķu pasaulē.
Tas bija augsts tornis, kura smaile iesniedzās debesīs.
Pūķu svētvieta. Dragāras pasaules sirds un dvēsele.


Iedzīvotāji

Pasaule tik dažāda, jo tieši tik dažādi bija arī tās iedzīvotāji.
Pūķi.
Tie bija izvēlējušies tādas dzīvesvietas, kuras nu katram lika justies labi. Dažiem tās bija pasakaini skaistas pļavas. Citiem tumši un drēgni purvi. Citam mūžīga sasaluma ieskauti sniegoti līdzenumi vai vēju appūstu kalni. Vēl kādam pazeme. Tuvāk pie karstajām lavām.
Un lai arī viņi visi bija pūķi, tie tomēr nevarēja visi dzīvot, kur nu pagadās. Tie, kas bija iemīlējuši pļavas, tie arī tur labi jutās.
Tāpat, kā sniega līdzenumā mītošos nekādi nevarēja ievilināt pazemē pie karstajām lavām.

Pūķi bija dažādu krāsu.
Un lielākoties krāsa arī bija tā, kas noteica pūķa raksturu un viņa izvēlēto mājvietu.


Dragāras Pilārā mita valdnieks Devans.
Viņš bija vienīgais pūķis, kura zvīņas laistījās zeltītā krāsā.
Devans bija sens. Tikai vecākie no Dragāras iemītniekiem spēja nosaukt valdnieka gadu skaitli. Lielākoties visi apzīmēja viņu kā senu un ar to arī viss bija pateikts. Devans bija pacietīgs, laipns un taisnīgs.
Ja kāds saķīvējās, viņi drīkstēja doties pie valdnieka, lai tas izšķir strīdu. Un Devans to arī darīja. Jo pilārs viņam sniedza viedu gudrību.
Pūķi neapšaubīja Devana spriedumus.
Kad Devans pieņēma savu cilvēka formu, neskatoties uz savu vecumu, viņš izskatījās, kā jauneklis. Zeltainiem matiem un dzidri zilām acīm. Uz viņa pieres allaž atradās vijīga zelta diadēma. Tērpies vieglās, gaisīgās drānās, viņš vadīja dienas kalnos, kur ļāva vējam kopā ar viņu spēlēt stabules.


Dragāras dziļajos krāteros mita darvas, jeb melno pūķu cilts.
Viņus varētu saukt par ļauniem. Vai varbūt nesaprastiem. Taču melnajiem pūķiem pilnīgi un noteikti neinteresēja neviens cits, kā vien viņi paši. Tiesa, viņi spēja sadarboties ar citiem, ja tas bija nepieciešams. Un solīja kaut kādu nebūt labumu viņiem.
Taču citi pūķi ne visai ar šiem mēdza ielaisties attiecībās, jo melnie bija neparedzami. Tie varēja pievilt, nodot. Neturēt solījumu. Apkrāpt. Visu tikai raušot sev, sev, sev...
Viņu kalnu dzīlēs bija saraustas bagātības. Un viņiem nekad nepietika. Vajadzēja vēl!
Melnie pūķi spēja pievilt pat savus ciltsbrāļus. Ja vien tas viņiem bija izdevīgi.
Kaut kā jau viņi paši viens ar otru bija apraduši. Zināja, ka uz katru darījumu jāskatās ar zināmām aizdomām. Un gaidīja izdevīgāko brīdi, kad piešņākt otru. Ooo, bet gaidīt viņi varēja ilgi. Un pacietīgi. Melnie pūķi bija salti aprēķinātāji. Un gudri. Viltīgi.
Kad viņi pieņēma cilvēku formu, tiem allaž bija melni mati. Un melnie pūķi tērpās smagnējās, greznās drānās. Kuras papildināja daudz dārgu rotaslietu.

Melno pūķu pielūgtā dievība bija "Zeltakmens". Tas bija milzu akmens, kurš staroja tik spilgtu gaismu, ka teju apžilbināja, katru, kas uz to palūkojās.
Melnie pūķi lielākoties bija burvji un karotāji.
Retākos gadījumos arī priesteri.
Melnie pūķi esot pūķa formā spļauj darvai līdzīgu karstu šķidrumu, kas upuri iestidzina un sadedzina.
Melno pūķu cilts vadonis ir Obsidiāns. Vidēja vecuma vīrietis. Burvis.


Dragāras augstajos kalnos mita vēja, jeb balto pūķu cilts.
Viņi bija laipnākie pūķu pasaules iedzīvotāji. Uzticami, labestīgi un naivi.
Baltajiem pūķiem nepiederēja bagātības. Taču tiem piederēja brīvība, kuru sniedza kalnu galotnes un vējš.
Viņi allaž bija gatavi palīdzēt. Atdot sevi visu un visu, kas tiem bija pie dvēseles, ja kādam citam vajadzība bija lielāka.
Tiem nebija nekā svētāka par dotu solījumu.
Baltie pūķi mīlēja mūziku. Tie spēlēja stabules, lautas.
Kad viņi pieņēma cilvēku izskatu, tiem bija sniegbalti mati. Tie tērpās vieglās un gaisīgās drānās.

Vēja pūķu cilts dievība bija "Vēja gars"
Viņi to nekad nebija redzējuši, taču svēti tam ticēja. Vēja gars spēcināja nedienās, stiprināja slimībās.
Un Vēja garam baltie pūķi bija ierīkojuši mazas svētvietas ar zvaniņiem. Tur Vēja gars allaž varēja spēlēties.
Baltie pūķi lielākoties bija priesteri, burvji un bardi.
Retākos gadījumos karotāji.
Baltie pūķi esot pūķa formā pūš dziedējošu vēja dvesmu.
Balto pūķu cilts vadone ir Feijana. Viņa ir jauna sieviete. Dziedniece.


Dragāras tumšajos silos mita sūnu, jeb zaļo pūķu cilts.
Viņus nevarēja uzskatīt ne par ļauniem, ne par labiem. Viņi bija kā daba. Pavisam neitrāli.
Viņi mīlēja dabu. Mežus, kuros dzīvoja. Ziedus, zaļos kokus. Peldes meža ezeriņā un naktīs meklēt noslēpumainus augus, kas uzzied reizi gadsimtā, noteiktā laikā uz pavisam īsu mirkli. Viņi gaidīja šo mirkli, lai ietu noskatīties zieda īso ziedēšanas laiku. Nē, sūnu cilts pūķi nenoplūca maģisko ziedu un nenesa to mājās, lai liktu vāzē. Tie ļāva tam atrasties tur, kur tas bija izaudzis. Lai paši varētu priecāties un arī citi.
Viņu garstāvoklis reizēm mēdza būt mainīgs, kā laikapstākļi. Te saulaini un silti un te nāca brāzmains negaiss, kas neko nežēloja savā ceļā.
Zaļie pūķi nesteidza mētāties ar solījumiem. Vislabprātāk viņi neko nesolīja vispār. Jo ar tiem solījumiem dažkārt sanāca tā, kā nu sanāca. Jo lietus taču arī vienmēr nesola tikai veldzi. Tas var noslīcināt ražu. Un saule... tā jau var ne tikai sildīt. Tā spēja dedzināt.
Viņu bagātība bija meži un pļavas. Neko vairāk sūnu pūķiem nevajadzēja. Skrieties kopā ar meža zvēriem. Atdarināt tos.
Un meklēt īpašus augus, kurus kaltēt un vakaros izpīpēt pīpēs, no kurām galva griezās tāpat, kā no zvaigznēm virs augsto koku galotnēm.
Kad zaļie pūķi pieņēma cilvēku izskatu, to mati bija spilgti zaļā krāsā. Viņi izvelējās apģērbus vasarīgās krāsās. Bet labprāt apģērbā izmantoja arī ādas un citas dabas dotus resursus. Piemēram, puķes matos, vai zvēru ilkņu auskarus.

Zaļo pūķu dievība ir Meža māte.
Viņi tic, ka tā ir katrā augā, katrā kokā. Meža māte ir atrodama pat akmenī un smilts graudiņā.
Viņi vienmēr ir kopā ar savu dievību. Viņi tai neveido altārus.
Zaļie pūķi parasti ir druīdi, taku ziņi (reindžeri), mednieki.
Esot pūķa formā zaļie pūķi pūš gļotām līdzīgu zaļu šķidrumu, kurā upuris iestieg un ieķep.
Zaļo pūķu cilts vadonis ir Cermuriņš. Jauneklis. Mednieks.


Dziļajā okeānā mita raju, jeb zilo pūķu cilts.
Zilie pūķi vislabprātāk mitinājās okeāna dzīlēs. Tie dzīvoja alās un jāpiebilst, ka viņiem tīri labi patika spīdīgas lietiņas. Jo tās skaisti spīdēja, kad skaidrā dienā saules stariem izdevās izlausties cauri ūdens dzīlēm, lai iespīdētu viņu mājokļos.
Taču zilie pūķi speciāli nemeklēja dārgumus. Viņi tos nevāca čupās. Negulēja uz tiem.
Tā vietā viņi dienas vadīja ļaujoties straumei gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Ūdens pūķi bija bezrūpīgi. Tiem patika zem ūdens pūst burbuļus un čalot, kā strautiņiem. Zilajiem pūķiem bija grūti, ja tiem nācās ilgi pavadīt laiku prom no ūdens. Tad tie kļuva nomākti, skumji un meklēja kaut mazāko iespēju kur iemērkt savu ķepu, kaut mazākajā ūdens peļķītē.
Lai iegūtu spīdīgas mantiņas, zilie pūķi bija gatavi ielaisties avantūrās.
Tiem pat nevajadzēja, lai spīdīgajai lietiņai būtu vērtība. Galvenais, ka tā spīdēja.
Parasti zilie pūķi citiem pāri nedarīja. Nu ja vien par darīšanu pāri nevarēja uzskatīt mūžīgos aicinājumus un mēģinājumus biedrus aizvilkt uz kādu ūdenskrātuvi. Dažkārt ar šiem uzaicinājumiem, zilie pūķi kļuva visai apnicīgi. Bet viņi jau to nedomāja ļauni. Nevienam sliktu negribēja.
Kad zilie pūķi pieņēma cilvēku izskatu, tiem bija dažādu toņu zili mati. Tie tērpās visai pieticīgos un augumam pieguļošos tērpos, jo nebija jau noslēpums, ka garos lindrakos pa ūdeni kūļāties nav pārlieku ērti.

Zilo pūķu dievība ir "Zilais valis".
Viņi tic, ka lielais zilais valis katru nakti nopeld garām viņu mājai un uzdveš savu svēto elpu.
Tādēļ pie savām mājvietām pūķi izliek spīdīgos nieciņus, lai Zilais Valis var viņus atrast un zināt kurā virzienā pūst.
Zilie pūķi parasti ir blēži (rougs), burvji un priesteri.
Esot pūķa formā, zilie pūķi pūš spēcīgu ūdens strūklu, kas aizskalo visu viņu priekšā.
Zilo pūķu cilts vadonis ir Alakirs. Vidēja vecuma vīrietis. Burvis.


Dragāras vulkānu kalnos mita lavas, jeb sarkano pūķu cilts.
Sarkanie pūķi ir izteikti lepni. Taču to raksturi ir tikpat karsti, kā lava pie kuras tie dzīvo. Sarkanie pūķi ir neiecietīgi, runā tiešu valodu, kas citiem mēdz nepatikt, tie ātri aizsvilstas dusmās. Taču neskatoties uz neiecietīgajiem raksturiem sarkanie pūķi ir ļoti godprātīgi. Un uz viņiem var paļauties. Jo sarkanais pūķis labāk mirs nekā lauzīs savu godavārdu. Aptraipīs savu godu.
Sarkanajiem pūķiem patīk komfortabla dzīve. To mājokļi ir iekārtoti ērti un plaši.
Sarkanie pūķi savas dienas vada stingrā režīmā, kur liela nozīme ir treniņiem, darbam, zināšanu ieguvei. Tie neatļaujas slinkošanas vaļību un necieš to arī citos. Sarkanie pūķi ir nopietni. Necieš muļķību. Nicina krāpniekus un blēžus. Sarkanie pūķi ir kareivīgi.
Kad sarkanie pūķi pieņem cilvēku formu, tiem ir spilgti sarkani mati. Tie izvēlas formālu apģērbu. Karotāji noteikti vēlēsies tikt pie bruņām un ieročiem.

Sarkano pūķu dievība ir "Liesma".
Viņu citadelē Liesmai ir vairāki tempļi. Tajos ir lieli altāri un deg mūžamdegošas liesmas.
Ja liesma kādā no tempļiem izdziest, šīs liesmas pieskatītājs tiek sodīts ar nāvi.
Sarkanie pūķi parasti ir karotāji, burvji.
Retāk bardi un priesteri.
Esot pūķu formā, sarkanie pūķi pūš spēcīgu uguns liesmu.
Sarkano pūķu cilts vadonis ir Kaiross. Vidēja vecuma vīrietis. Karotājs.


~ * ~ * ~

Klases būs vairāk vai mazāk pietuvinātas klasiskajām fantasy klasēm.
Par tiem pūķu klaniem... nu, katrā ciltī jau mēdz būt izņēmumi, taču labāk būtu, ja jūs pieturētos pie dotā kanona. Un neveidotu ļaunus baltos pūķus vai īpaši altruistiskus melnos. Jo tādi savā paša ciltī jau būs izstumtie. Protams, ja tas padara interesantāku jūsu leģendu, tad to var mēģināt darīt.
Būs maģiju saraksti kaut kādi. Un pūķi noteikti ir sorcerer tipa burvji un spellbooks viņiem nav nepieciešams.

Spēles darbība visticamāk notisināsies pūķiem nepierastā pasaulē. Ne Dragārā.
Tās varētu mūsdienas vai pat kaut kāda nākotne. Vai kaut kādas dīvainas fantasy pasaules. Par to es vēl ar sevi vienošos.
Un spēles ideja būs nedienas ar pilāru. Respektīvi, tam draud sabrukšana, kura var izraisīt pūķu mīļotā valdnieka nāvi. Tādēļ valdnieks meklē brīvprātīgos, kuri ir gatavi doties uz citām pasaulēm, lai iegūtu zināšanas, materiālus, vienalga ko, kas spētu pilāru pasargāt no sabrukšanas.
Domāju gan, ka intro es uzrakstīšu rītdien, vai kad nu man būs brīvāks brīdis.
Ja ir jautājumi, droši var jautāt. Tepat ATD pavedienā. Un anketas sūtīt man uz PZ.

Anketā es vēlos šādus parametrus:

1) tēla vārds,
2) dzimums,
3) pūķa klans, (tie ir tās krāsas, melnais, baltais, sarkanais u.t.t.)
4) klase (iespējamās klases katram klanam ir norādītas pie tiem klanu aprakstiem.)
5) augums,
6) vecums,
7) ieroči (tie kuri redzami, kad paskatās uz jūsu personāžu, jā arī tie kas paslēpti zābakos un apakšbiksēs)
8) fotoattēls vai zīmējums (nav obligāti, ja gribas var sameklēt. gan pūķa formu, gan cilvēka.),
9) izskata apraksts, (ja ir bilde šo nevajag)
10) personāža rakstura apraksts
11) leģenda (jā, es gribu tēla leģendu. lai jūs paši labāk iepazītu savu tēlu un saprastu, ko gribat spēlēt. kā arī iekļaut tajā visādus draugus un ienaidniekus, ar kuru palīdzību varu padarīt jums interesantāku dzīvi spēlē)

Par pūķu vecumu:
Līdz 100 gadiem - bērns.
No 100 līdz 250 - jauneklis.
250 - 1000 + - pieaudzis pūķis.
pēc daudziem tūkstošiem gadu - sens pūķis.


~ * ~ * ~

Atļauja

Piekrītu R kategorijas piešķiršanai. Tiem, kuri piemirsuši, ko var un nevar kategorijas ietvaros, pārlasiet šo.


Pūķēns Sāra

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 27.01.2014 23:29

[Sindra]

Dārzs ir ārpuse. Tās nav telpas.
Pūķa formā nevajadzētu parvērsties telpās. Dārzā to var.

Teleportēties nevar no Pilāra un gluži tā piekājē.
Jāiziet ārā un tādu gabaliņu nostāk. Tāpēc arī daraktīru teleports gluži pie paša Pilāra vis nenomet.

[Sindra]

Halla tikko mani informēja, ka spēli neturpinās.
Tā ka viņas postus negaidiet.

Un ja kādam vēl ir vēlme mest mieru, vai varbūt mainīt tēlu, tad šis ir īstais brīdis to darīt.
Pirms iziešanas cauri portālam.

[Sindra]

Netika teikts, ka Galakresā nav maģijas.
Kartass teica, ka priesteru maģijas nav tādas, kā viņiem pazīstamas.

Un vēl, tiem, par to nemainīgo pasauli.
Vai jums tiešām liekas, ka pasaules gadsimtu gaitā, gadu tūkstošu, gaitā nemainās?
Un kā tad ar mūsu pašu pasauli? Vēl joprojām mums ir alu cilvēku tikumi? Pēc tiem varētu vadīties mūsdienās?


Nē, nu ir jau ok.
Man tikai laikam atkal uznāca deja vu sajūta par izraidītajiem.
nja.

[Lodrāgs]

Es gan balstījos uz pūķa un cilvēka mūža attiecību. Kamēr paaudzes nomaina iepriekšējās, sev līdzi nesot attīstību un progresu tikmēr viens pūķis vien sasniedz pilngadību. Laiks pūķiem rit savādāk, tādēļ viņi vienprojām atrodas "viduslaikos" nevis mūsdienās vai pat nākotnē. Nemanīju nevienā vietā kur būtu teikts cik ilgi dzīvo otrā pasaulē dzīvojošie, tādēļ ja jau visi saka ka mums līdzīgi vien nepārvēršas pūķos, tad jau dzīvo aptuveni tik ilgi cik mēs. Attiecīgi, "20-40" gadi sen, sarkanais pūķis varēja būt tur bijis, nav nemaz tik daudz laika priekš pūķa, lai viss tik ļoti būtu mainījies līdz nepazīšanai, jo tas pat nav viens pūķa mūžs.
Vismaz man tā šķiet, skatoties no mana tēla skata punkta.

Šo rakstu rediģēja Lodrāgs: 30.04.2014 19:55

[echo3]

Es domāju, ka ir mazliet pārprasts, ko īsti mūsu pūķtēli vēlējās par Galakresu dzirdēt. Īstenībā neko daudz vairāk par "Tur ir pilsētas un lauki, zeme, un upes. Tur pērk un pārdod tāpat kā Dragārā. Dziednieki gan citādi, ne kā mūsu priesteri. Nu, vismaz toreiz tā bija." Un par "piejaucēto" zibeni, kura būtību neviens pūķis nesaprot. Un viss!

Citādi mēs iedomājamies sazin ko! Ka tā pasaule dzīvo ūdenī, ka tur ir mūžīgs sniegs, ka tur visi dzīvo zem zemes un grauž akmeņus. Nu maz ko nozīmē cita pasaule!

[Sindra]

Es īsti nesapratu Lodrāga pārdomas par to pūķu un cilvēku mūžu garumu. Bet nav tā, ka abiem ir viena vērtība, kuru mēs sauksim par mūžu un tā kā pūķi ir ilgdzīvotāji, tad viņi attiecīgi dzīvo lēnāk. Un vēl joprojām atrodas viduslaikos, kamēr cilvēki paspējuši progresēt, jo viņiem mazāks dzīves ilgums.

Patiesība ir tāda, ka pūķi savā pasaulē nemaz nevēlas dzīvot savādāk. Viņiem tā patīk kāda tā ir un viņi netiecas pēc tehniska progresa.
Un ar gadiem ir tā, ka to pūķu vecumu cilvēku formā mēs rakstām klāt tādēļ, ka mums pašiem ir vieglāk saprast, kā tēls izskatās, ja teiksim pasaka, nu... Blinka, kā cilvēks, izskatās 16 gadu vecs. Nevis ja vienkārši uzrakstītu, ka viņa vecums ir tur nez... 170gadi.

A par izmaiņām Galakresā, Kartass apzinās, ka ir pāgājis ļoti ilgs laiks, kopš viņš tur bijis. Tūkstošiem gadu. Un pa šo laiku pasaule var mainīties. Viņš skatās to pagājušo laiku pēc Galakresas laika, nevis pēc savas dzīves ilguma, kas viņam pašam varbūt liekas tikai tāds nieka sprīdis.
Galu galā, Galakresā var būt uznācis ledus laikmets, vai varbūt pasaule ir veikusi kaut kādu milzonīgu attīstību. Varbūt viņiem sen vairs nav ne meži, ne jūras. Kartass to nezin. Tādēļ viņš neuzskata, ka to ir vērts apspriest.

Par sarkanajiem pūķiem vispār bija teikts, ka viņi ir emocionāli. Arī Kaiross, kurš cērt nost galvas sava klana pūķiem par kļūdām. Nezinu kāpēc Kenoltam tas pēkšņi ir pārsteigums. Jo, tas jau ir uz emocijām balstīts, kā arī viņa valdīšanas stils stipri vien balstās uz iedvestām bailēm, pat ja es saprotu, ka jums tāds valdīšanas stils liekas nepareizs un nelabs. Nu, tāds tas ir un pastāv.
Tāpat, arī man laikam ir lielas problēmas ar pieredzējuša karotāja attēlošanu, lai viņš jums neliktos muļķīgs. Nu, es atvainojos.
Gribas arī grupas zagļiem atgādināt, ka tā īsti jau jums nav nojausmas kā tad tos karotājus trenē viņu mācībās. Jūs man tur pārāk gudri esat šajā jomā.

Visādi citādi atvainojos par iebremzēšanu, man tāds drusku saspringts grafiks gadījās, kā arī emo garstāvoklis, kas ir nevis radošās skumjas, bet destruktīvās.

[Rouzijs]

Jā, Atorm, kāda nozīme gan ir laika līnijai?
Man vairs nav ko teikt, izved no pacietības GM un vēl pēc tam skrien paši pa priekšu un negaida citu postus.
Eh...

[Roviela]

Vai tad laika līnija sanāk sajaukta? Man pat šķiet, ka Atorms bezmaz var paspēt ierasties vēl ātrāk.
Bet ja nē, tad atvainojos. Nav jau attaisnojums, bet es arī nepaspēju šodien laicīgi būt pie datora un paspēt uzrakstīt kaut ko sakarā ar notiekošo ēdamistabā.
Nācās izlāpīties kaut kā savādāk.

Un ar GM izvešanu no pacietības vismaz šoreiz man nav nekāda sakara.

[Lodrāgs]

Varbūt es kļūdos, bet man likās, ka vienīgie, kas zina Naitas vārdu ir Lilija, Marko, Halla un Kenolts.... ?

[Roviela]

Mana kļūda! Laboju.

[Rouzijs]

Lilija diemžēl izlēma, ka nevēlas doties uz svešu pasauli. Drīzumā viņa dosies prom no Pilāra.

Jaunā leģenda.
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

1) tēla vārds, Kīra, Kagnāra meita
2) dzimums, sieviete
3) pūķa klans, Lavas, jeb sarkano pūķu cilts
4) klase, burve
5) augums, 170cm
6) vecums, ~ 240 pūķa gadi, 17 cilvēka gadi
7) ieroči, smalks duncis, ar gaiši sarkanu asmeni, rokturis rotāts ar mirdzošiem rubīniem.
8) (IMG:http://i1104.photobucket.com/albums/h325/Rouzijs/Kiira2_zps08e071b1.png)
Kīrai ir gari spilgti sarkani mati, sapīti elegantā frizūrā, uz delma neliels tetovējums, uguns liesma, kura ietverta aplī. Viņa ir smalka auguma, veikla, bet uzreiz ir skaidrs, ka pūķene nav nekāda cīnītāja. Tērpjas sarkanas krāsas drēbēs, bieži vien zaļajās acīs mēdz būt iedomīgs spīdums, viņa bija lepna par ģimeni no kuras nāca.

[Romija]

Doma par tēla mainīšanu varbūt nav nemaz tik slikta... Vai varbūt vienkārši izmantot brīdi, kad nedoties tālāk... Kaut gan ne viens, ne otrs neieviesīs loģiku tajā, kas notiek. Pasaule ir ok, notikumi un uzdevums ir ok, bet viena otra reakcija liek apšaubīt savu veselo saprātu (ja pašam spēlētājam viņa darbība un posts liekas labākais iespējamais, tad kaut kas noteikti nav riktīgi ar mani, ja es nespēju to saskatīt).

[Rouzijs]

Nē, nē, ar tevi viss ir kārtībā, ne tikai tevi kaitina daža laba reakcijas un viss pārējais.
Problēma ir globāla, bet nav jau te jēgas ne ar vienu strīdēties.
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Roviela]

Man vienīgi žēl, ka mums no dziedinātājiem paliek tikai Kenolts, un nav neviena priestera, kam būtu pieejamas priesteru maģijas. Priesteru nekad nevar būt par daudz, it īpaši tad, kad nezini, kur nonāksi, un kā tur būs.

Vēl man mazliet radās neskaidrība par to, ko mēs cilvēku izskatā spējam. Es visu laiku domāju, ka neko tādu īpašu, izņemot to, ka darvas un lavas pūķi ugunī nedeg, zilie var gulēt zem ūdens, baltie nesalst un zaļos nevar noindēt, mēs nevaram. Plus vēl kopējās pūķi īpašības kā spēja iebiedēt, redzēt tumsā un saprast visu humanoīdu valodas.
Redz, Marko atstāja Elgāram uz pleca darvas pleķi nebūdams pūķa izskatā. To spēj visi darvas pūķi jeb tā ir burvestība, ko prot Marko? Ja visi, tad ko spēj pārējo krāsu pūķi?
Tikai nepārprotiet! Tas nav pārmetums nez par ko, es nekasos par to, vai to var vai nē pēc apraksta, bet gan gribu zināt, vai mans tēls (un citu) arī nevar kaut ko tādu savādāku. Tas taču būtu interesanti!

[Romija]

Maģijas lietotājiem ir pieejamas visas viņu maģijas, kam nav specifiski nepieciešama pūķa forma. Marko tas darvas pleķis ir īpaši atrunāta maģiska spēja jau no pašiem tēla radīšanas pirmsākumiem (viņš to ir apguvis ārpus standarta burvju maģijām). Tas nav raciālis, tas tērē maģiskos spēkus, bet vienkārši bija tā vērts.
Kā jau iepriekš tika atrunāts, maģijas nelietotājiem ir visas attiecīgās fiziskās spējas (ieroči, veiklība utt), talanti, šarms. Vai tad tas kaut kur ir pazudis?

Tās īpašās spējas, lai būtu interesanti, ir jāizdomā katram pašam. Es to konkrēti pajautāju GM, vai varu savam tēlam dabūt tādu spēju. Sindra jau tā ir iedevusi visus spelus, raciāļus un citas abilkas. Savu tēlu katrs veido pats.

Vai tiešām šobrīd tik neveselīgai grupai galvenā bēda ir priestera neesamība? Gribi Marko vietā dabūt melno pūķu priesteri? I don't think so!

Mani vairāk interesē, kas ir piesārņojis Dragāras ūdeni, ka zilie pūķi sevī nēsā tādu indi (nav jau skorpioni), kas ir nodedzinājis visu Dragāras kūlu, ka zaļie pūķi kļuvuši tik norūpējušies par pasauli, kas ir nogājis greizi karotāju apmācībās un kāpēc melnie vairs nedrīkst būt egoisti?

[Roviela]

Ā! Tas bija tas, ko es gribēju zināt. Tā ir Marko spēja. Tad tur viss ir kārtībā.

Grupa tiešām mums ir neveselīga sanākusi, un man arī tas nepatīk, bet es pat nezinu, kā to var labot. Mēs katrs esam citas krāsas, katram ir savs raksturiņš, kuru mēs katrs vairāk vai mazāk saskaņojam ar to, kā iedomājamies, kāds ir attiecīgās krāsas pūķa raksturs, bet kāpēc nespējam sadarboties? Es nesaprotu, vai negribam IG vai OOG? Ja OOG, tad tas ir briesmīgi. Ja IG, tad tā ir spēle, un tāda tā ir.

Nē, es gribētu vēl arī kādu balto bardu, jo man šķiet, ka pasaulē, kurp dosimies, kāds, kas prot dziedāt un runāt, būtu ļoti noderīgs. Karotāji, nu tur karotāji. Vai nu kausimies vien? Es gan nezinu, kas un kā tur būs, bet kauties tomēr ir beidzamais, ko vajadzētu darīt.

[Mattiass]

Par zilajiem — brīdī, kad tavs tēls sakāpj kādam citam uz varžacīm (reāli vai iedomāti, nav īsti lielas starpības), tev nevajadzētu īpaši brīnīties, ka tam citam sarodas inde vērsta konkrēti pret tavu tēlu, un tas būtu neatkarīgi no krāsas, ja vien šim citam nav pacietība kā budistu mūkam, vai arī mentalitāte, kā vidējistatistiskam melnajam — smaidīt un tad iedurt dunci mugurā.

Neviens nekur neminēja, ka zilie pūķi ir vispiedodoši. Tādi ir baltie (un ne tuvu ne visi).

Melnie drīkst būt egoisti. Viņi (OOG) nedrīkst sūdzēties, ka citiem tas nepatīk.

Priesteru nekad nevar būt par daudz

Elementāri!

Iedomājies grupu, kurā ir tikai priesteri. Viņus visus apkaus kā kaķēnus. Jo ko gan viņi darīs — dziedēs? Paildzinās agoniju?

[Romija]

Par zilajiem — brīdī, kad tavs tēls sakāpj kādam citam uz varžacīm (reāli vai iedomāti, nav īsti lielas starpības), tev nevajadzētu īpaši brīnīties, ka tam citam sarodas inde vērsta konkrēti pret tavu tēlu

Es nerunāju par to, kā zilais reaģē, lai gan arī tur ir vērojamas tendences, bet drīzāk par to daļu, kas palagu formātā mums tiek prezentēts OOG, kas ir pilns sarkasma, negatīvisma, indes, necieņas un egoisma Tavā gadījumā un depresijas, nožēlas, neizpratnes un negatīvisma Rozija gadījumā. Es saprotu, ka Tavā gadījumā tā ir hroniska nespēja uz pasauli paslūkoties savādāk, bet kāpēc ir jānem tēls, kam tas absolūti nepiestāv? Kas reāli neko nedara, tikai domā ciniskas domas? Un tā nav inde tikai pret manu tēlu. Brīžam šķiet, ka daži no spēlētājiem patiesi ienīst šo spēli vai pasauli, cenšoties to visādos veidos nomelnot, piepildīt ar negācijām un apstrīdēt.

Es nesūdzos par reakcijām, kas tiek balstītas IG apsvērumos. Es sūdzos par reakcijām, kas tiek balstītas uz OOG, un tām kas tiek vērstas ne tikai pret mani, bet arī citiem. Bija taču iespēja paņemt melnu zarazu un sapūt savās nicīgajās domās. Tas būtu IG pilnīgi attaisnojami.

Vai jūs katrs, kad izvēlējāties tēlu, tiešām padomājāt, vai spēsiet tādu nospēlēt? Ja jā, tad lieliski. Diemžēl, to darbos nemana.

[Mattiass]

Pirmkārt, viss teksts pavedienā vairāk vai mazāk pauž tēla, nevis spēlētāja nostāju. Pat, ja tā nav ekspresīva doma slīprakstā. Otrkārt, ir tēli, kuri ir ciniķi, un tādi būs jebkurā klanā. Ja tev tik nīstams ir tieši cinisms, tad tev nepatīk pasaule tev apkārt.

Acīmredzot mēs mazliet atšķirīgi iztēlojamies pūķu klanus. Bet ir visai dīvaini, ka tu šādi izsakies par tēlu, kas nācis no Mūras (kur ir dažādu krāsu sajaukums), pati pie tam atspēlēdama darvainu melno, kur laikam taču, ja ticēt tam, ko OOG uztveru no taviem postiem, visai atšķiras no vidēji statistiskā melnā gnīdas. Vai varbūt tev vienkārši pieklibo zarazu atspēlēšana?

No otras puses, vari nesatraukties, jo vismaz mans tēls tavējā īpaši necentīsies neko labu saskatīt, un tam ir savi īpaši iemesli. Ievēro, ka tāda attieksme ir tieši pret Marko, nevis jebkuru citu. Diemžēl tu sazin kādēļ gribi vispārināt no sevis uz visu.

Rouzija tēls ir no tiem, kas sastrādā mēslus, tad tos nožēlo, tad atkal sastrādā, un tā uz riņķi, arī tur īsti nav nekā, par ko tev brīnīties.

Vai tu labi padomāji, pirms pieteici tēlu? Ja jā, tad paskaties uz Deathwing.

[Romija]

Tieši tas, ka Tavs tēls nāk no Mūras, arī rada vislielāko nesaprašanu. Bet par to, no kurienes nāk Marko, nekur nav teikts. (nesaprotu, kāpēc darvains melnais tiek uzskatīts par dīvainu savienojumu? Vai tad melnie nav darvas pūķi?)

Tāda attieksme nav tikai pret Marko, par to jau arī es saku. Tas ir arī pret dažādiem citiem notikumiem, tēliem, pasauli un norisēm. Ja arī ne visu laiku, tad nepatīkami bieži.

Es nespēlēju Deathwing, manam tēlam vispār nav nekāda sakara ar Warcraft pasauli. Ne jau tur vienīgajā vietā ir kāds melnais, ko atspēlēt, un ne jau obligāti ir jāatspēlē kāds konkrēts jau esošs tēls. Tas, uz kā ir balstīts mans tēls, ir saskaņots ar GM.

Jā, man šķiet, ka es napadomāju pietiekami labi, pirms pieteicu savu tēlu. Man šķita, ka ir iespējams spēlēt un rakstīt ko vairāk par pliku tiešo runu, un citi spēs ar to sadzīvot. Bet izrādās, ka nē. Izrādās, ka šādā kompānijā var spēlēt tikai baltus un pūkainus tēlus un ļaut, lai visi pārējie di.rš uz galvas, jo, redz, daži citi nemaz neuzskata par vajadzīgu kaut kā apvaldīt savus iedomātos vai reālos raksturus. Melnajiem tam bija attaisnojums no pasaules leģendas, un es naivi ticēju, ka uz to var paļauties.