"Dragāras Pilārs" – ATD, [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/pilar_zps0aab2ead.png)

Ģeogrāfija un klimats

Dragāra ir pūķu pasaule.
Šajā pasaulē ir atrodamas pasakaini skaistas vietas, kā arī briesmīgākās vietas, kādas vien vispār varētu pastāvēt jebkurā pasaulē.
Dažkārt liekas savādi, ka vienā pasaulē var būt tik krasi atšķirīgs gan klimats, gan laikapstākļi, gan gadalaiki. Šur tur bija mūžīgas vasaras. Citur valdīja bargas ziemas. Citās vietās atkal gadalaiki mainījās.
Vēl kādā nostūrī bija atrodams mūžīgs purvs.

Pasakaini dzidras lagūnas. Milzu okeāni un jūras. Un purvi.
Arī ūdenskrātuves Dragārā bija visdažādākās.

Starp pasakainajām pļavām, vai mūžīgas sniega segas klātiem līdzenumiem, nevar piemirst arī augstos vulkānus, kas regulāri izmeta karstas lavas, liekot sakust akmeņiem un smiltīm.

Dragāras Pilārs bija īpaša vieta pūķu pasaulē.
Tas bija augsts tornis, kura smaile iesniedzās debesīs.
Pūķu svētvieta. Dragāras pasaules sirds un dvēsele.


Iedzīvotāji

Pasaule tik dažāda, jo tieši tik dažādi bija arī tās iedzīvotāji.
Pūķi.
Tie bija izvēlējušies tādas dzīvesvietas, kuras nu katram lika justies labi. Dažiem tās bija pasakaini skaistas pļavas. Citiem tumši un drēgni purvi. Citam mūžīga sasaluma ieskauti sniegoti līdzenumi vai vēju appūstu kalni. Vēl kādam pazeme. Tuvāk pie karstajām lavām.
Un lai arī viņi visi bija pūķi, tie tomēr nevarēja visi dzīvot, kur nu pagadās. Tie, kas bija iemīlējuši pļavas, tie arī tur labi jutās.
Tāpat, kā sniega līdzenumā mītošos nekādi nevarēja ievilināt pazemē pie karstajām lavām.

Pūķi bija dažādu krāsu.
Un lielākoties krāsa arī bija tā, kas noteica pūķa raksturu un viņa izvēlēto mājvietu.


Dragāras Pilārā mita valdnieks Devans.
Viņš bija vienīgais pūķis, kura zvīņas laistījās zeltītā krāsā.
Devans bija sens. Tikai vecākie no Dragāras iemītniekiem spēja nosaukt valdnieka gadu skaitli. Lielākoties visi apzīmēja viņu kā senu un ar to arī viss bija pateikts. Devans bija pacietīgs, laipns un taisnīgs.
Ja kāds saķīvējās, viņi drīkstēja doties pie valdnieka, lai tas izšķir strīdu. Un Devans to arī darīja. Jo pilārs viņam sniedza viedu gudrību.
Pūķi neapšaubīja Devana spriedumus.
Kad Devans pieņēma savu cilvēka formu, neskatoties uz savu vecumu, viņš izskatījās, kā jauneklis. Zeltainiem matiem un dzidri zilām acīm. Uz viņa pieres allaž atradās vijīga zelta diadēma. Tērpies vieglās, gaisīgās drānās, viņš vadīja dienas kalnos, kur ļāva vējam kopā ar viņu spēlēt stabules.


Dragāras dziļajos krāteros mita darvas, jeb melno pūķu cilts.
Viņus varētu saukt par ļauniem. Vai varbūt nesaprastiem. Taču melnajiem pūķiem pilnīgi un noteikti neinteresēja neviens cits, kā vien viņi paši. Tiesa, viņi spēja sadarboties ar citiem, ja tas bija nepieciešams. Un solīja kaut kādu nebūt labumu viņiem.
Taču citi pūķi ne visai ar šiem mēdza ielaisties attiecībās, jo melnie bija neparedzami. Tie varēja pievilt, nodot. Neturēt solījumu. Apkrāpt. Visu tikai raušot sev, sev, sev...
Viņu kalnu dzīlēs bija saraustas bagātības. Un viņiem nekad nepietika. Vajadzēja vēl!
Melnie pūķi spēja pievilt pat savus ciltsbrāļus. Ja vien tas viņiem bija izdevīgi.
Kaut kā jau viņi paši viens ar otru bija apraduši. Zināja, ka uz katru darījumu jāskatās ar zināmām aizdomām. Un gaidīja izdevīgāko brīdi, kad piešņākt otru. Ooo, bet gaidīt viņi varēja ilgi. Un pacietīgi. Melnie pūķi bija salti aprēķinātāji. Un gudri. Viltīgi.
Kad viņi pieņēma cilvēku formu, tiem allaž bija melni mati. Un melnie pūķi tērpās smagnējās, greznās drānās. Kuras papildināja daudz dārgu rotaslietu.

Melno pūķu pielūgtā dievība bija "Zeltakmens". Tas bija milzu akmens, kurš staroja tik spilgtu gaismu, ka teju apžilbināja, katru, kas uz to palūkojās.
Melnie pūķi lielākoties bija burvji un karotāji.
Retākos gadījumos arī priesteri.
Melnie pūķi esot pūķa formā spļauj darvai līdzīgu karstu šķidrumu, kas upuri iestidzina un sadedzina.
Melno pūķu cilts vadonis ir Obsidiāns. Vidēja vecuma vīrietis. Burvis.


Dragāras augstajos kalnos mita vēja, jeb balto pūķu cilts.
Viņi bija laipnākie pūķu pasaules iedzīvotāji. Uzticami, labestīgi un naivi.
Baltajiem pūķiem nepiederēja bagātības. Taču tiem piederēja brīvība, kuru sniedza kalnu galotnes un vējš.
Viņi allaž bija gatavi palīdzēt. Atdot sevi visu un visu, kas tiem bija pie dvēseles, ja kādam citam vajadzība bija lielāka.
Tiem nebija nekā svētāka par dotu solījumu.
Baltie pūķi mīlēja mūziku. Tie spēlēja stabules, lautas.
Kad viņi pieņēma cilvēku izskatu, tiem bija sniegbalti mati. Tie tērpās vieglās un gaisīgās drānās.

Vēja pūķu cilts dievība bija "Vēja gars"
Viņi to nekad nebija redzējuši, taču svēti tam ticēja. Vēja gars spēcināja nedienās, stiprināja slimībās.
Un Vēja garam baltie pūķi bija ierīkojuši mazas svētvietas ar zvaniņiem. Tur Vēja gars allaž varēja spēlēties.
Baltie pūķi lielākoties bija priesteri, burvji un bardi.
Retākos gadījumos karotāji.
Baltie pūķi esot pūķa formā pūš dziedējošu vēja dvesmu.
Balto pūķu cilts vadone ir Feijana. Viņa ir jauna sieviete. Dziedniece.


Dragāras tumšajos silos mita sūnu, jeb zaļo pūķu cilts.
Viņus nevarēja uzskatīt ne par ļauniem, ne par labiem. Viņi bija kā daba. Pavisam neitrāli.
Viņi mīlēja dabu. Mežus, kuros dzīvoja. Ziedus, zaļos kokus. Peldes meža ezeriņā un naktīs meklēt noslēpumainus augus, kas uzzied reizi gadsimtā, noteiktā laikā uz pavisam īsu mirkli. Viņi gaidīja šo mirkli, lai ietu noskatīties zieda īso ziedēšanas laiku. Nē, sūnu cilts pūķi nenoplūca maģisko ziedu un nenesa to mājās, lai liktu vāzē. Tie ļāva tam atrasties tur, kur tas bija izaudzis. Lai paši varētu priecāties un arī citi.
Viņu garstāvoklis reizēm mēdza būt mainīgs, kā laikapstākļi. Te saulaini un silti un te nāca brāzmains negaiss, kas neko nežēloja savā ceļā.
Zaļie pūķi nesteidza mētāties ar solījumiem. Vislabprātāk viņi neko nesolīja vispār. Jo ar tiem solījumiem dažkārt sanāca tā, kā nu sanāca. Jo lietus taču arī vienmēr nesola tikai veldzi. Tas var noslīcināt ražu. Un saule... tā jau var ne tikai sildīt. Tā spēja dedzināt.
Viņu bagātība bija meži un pļavas. Neko vairāk sūnu pūķiem nevajadzēja. Skrieties kopā ar meža zvēriem. Atdarināt tos.
Un meklēt īpašus augus, kurus kaltēt un vakaros izpīpēt pīpēs, no kurām galva griezās tāpat, kā no zvaigznēm virs augsto koku galotnēm.
Kad zaļie pūķi pieņēma cilvēku izskatu, to mati bija spilgti zaļā krāsā. Viņi izvelējās apģērbus vasarīgās krāsās. Bet labprāt apģērbā izmantoja arī ādas un citas dabas dotus resursus. Piemēram, puķes matos, vai zvēru ilkņu auskarus.

Zaļo pūķu dievība ir Meža māte.
Viņi tic, ka tā ir katrā augā, katrā kokā. Meža māte ir atrodama pat akmenī un smilts graudiņā.
Viņi vienmēr ir kopā ar savu dievību. Viņi tai neveido altārus.
Zaļie pūķi parasti ir druīdi, taku ziņi (reindžeri), mednieki.
Esot pūķa formā zaļie pūķi pūš gļotām līdzīgu zaļu šķidrumu, kurā upuris iestieg un ieķep.
Zaļo pūķu cilts vadonis ir Cermuriņš. Jauneklis. Mednieks.


Dziļajā okeānā mita raju, jeb zilo pūķu cilts.
Zilie pūķi vislabprātāk mitinājās okeāna dzīlēs. Tie dzīvoja alās un jāpiebilst, ka viņiem tīri labi patika spīdīgas lietiņas. Jo tās skaisti spīdēja, kad skaidrā dienā saules stariem izdevās izlausties cauri ūdens dzīlēm, lai iespīdētu viņu mājokļos.
Taču zilie pūķi speciāli nemeklēja dārgumus. Viņi tos nevāca čupās. Negulēja uz tiem.
Tā vietā viņi dienas vadīja ļaujoties straumei gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Ūdens pūķi bija bezrūpīgi. Tiem patika zem ūdens pūst burbuļus un čalot, kā strautiņiem. Zilajiem pūķiem bija grūti, ja tiem nācās ilgi pavadīt laiku prom no ūdens. Tad tie kļuva nomākti, skumji un meklēja kaut mazāko iespēju kur iemērkt savu ķepu, kaut mazākajā ūdens peļķītē.
Lai iegūtu spīdīgas mantiņas, zilie pūķi bija gatavi ielaisties avantūrās.
Tiem pat nevajadzēja, lai spīdīgajai lietiņai būtu vērtība. Galvenais, ka tā spīdēja.
Parasti zilie pūķi citiem pāri nedarīja. Nu ja vien par darīšanu pāri nevarēja uzskatīt mūžīgos aicinājumus un mēģinājumus biedrus aizvilkt uz kādu ūdenskrātuvi. Dažkārt ar šiem uzaicinājumiem, zilie pūķi kļuva visai apnicīgi. Bet viņi jau to nedomāja ļauni. Nevienam sliktu negribēja.
Kad zilie pūķi pieņēma cilvēku izskatu, tiem bija dažādu toņu zili mati. Tie tērpās visai pieticīgos un augumam pieguļošos tērpos, jo nebija jau noslēpums, ka garos lindrakos pa ūdeni kūļāties nav pārlieku ērti.

Zilo pūķu dievība ir "Zilais valis".
Viņi tic, ka lielais zilais valis katru nakti nopeld garām viņu mājai un uzdveš savu svēto elpu.
Tādēļ pie savām mājvietām pūķi izliek spīdīgos nieciņus, lai Zilais Valis var viņus atrast un zināt kurā virzienā pūst.
Zilie pūķi parasti ir blēži (rougs), burvji un priesteri.
Esot pūķa formā, zilie pūķi pūš spēcīgu ūdens strūklu, kas aizskalo visu viņu priekšā.
Zilo pūķu cilts vadonis ir Alakirs. Vidēja vecuma vīrietis. Burvis.


Dragāras vulkānu kalnos mita lavas, jeb sarkano pūķu cilts.
Sarkanie pūķi ir izteikti lepni. Taču to raksturi ir tikpat karsti, kā lava pie kuras tie dzīvo. Sarkanie pūķi ir neiecietīgi, runā tiešu valodu, kas citiem mēdz nepatikt, tie ātri aizsvilstas dusmās. Taču neskatoties uz neiecietīgajiem raksturiem sarkanie pūķi ir ļoti godprātīgi. Un uz viņiem var paļauties. Jo sarkanais pūķis labāk mirs nekā lauzīs savu godavārdu. Aptraipīs savu godu.
Sarkanajiem pūķiem patīk komfortabla dzīve. To mājokļi ir iekārtoti ērti un plaši.
Sarkanie pūķi savas dienas vada stingrā režīmā, kur liela nozīme ir treniņiem, darbam, zināšanu ieguvei. Tie neatļaujas slinkošanas vaļību un necieš to arī citos. Sarkanie pūķi ir nopietni. Necieš muļķību. Nicina krāpniekus un blēžus. Sarkanie pūķi ir kareivīgi.
Kad sarkanie pūķi pieņem cilvēku formu, tiem ir spilgti sarkani mati. Tie izvēlas formālu apģērbu. Karotāji noteikti vēlēsies tikt pie bruņām un ieročiem.

Sarkano pūķu dievība ir "Liesma".
Viņu citadelē Liesmai ir vairāki tempļi. Tajos ir lieli altāri un deg mūžamdegošas liesmas.
Ja liesma kādā no tempļiem izdziest, šīs liesmas pieskatītājs tiek sodīts ar nāvi.
Sarkanie pūķi parasti ir karotāji, burvji.
Retāk bardi un priesteri.
Esot pūķu formā, sarkanie pūķi pūš spēcīgu uguns liesmu.
Sarkano pūķu cilts vadonis ir Kaiross. Vidēja vecuma vīrietis. Karotājs.


~ * ~ * ~

Klases būs vairāk vai mazāk pietuvinātas klasiskajām fantasy klasēm.
Par tiem pūķu klaniem... nu, katrā ciltī jau mēdz būt izņēmumi, taču labāk būtu, ja jūs pieturētos pie dotā kanona. Un neveidotu ļaunus baltos pūķus vai īpaši altruistiskus melnos. Jo tādi savā paša ciltī jau būs izstumtie. Protams, ja tas padara interesantāku jūsu leģendu, tad to var mēģināt darīt.
Būs maģiju saraksti kaut kādi. Un pūķi noteikti ir sorcerer tipa burvji un spellbooks viņiem nav nepieciešams.

Spēles darbība visticamāk notisināsies pūķiem nepierastā pasaulē. Ne Dragārā.
Tās varētu mūsdienas vai pat kaut kāda nākotne. Vai kaut kādas dīvainas fantasy pasaules. Par to es vēl ar sevi vienošos.
Un spēles ideja būs nedienas ar pilāru. Respektīvi, tam draud sabrukšana, kura var izraisīt pūķu mīļotā valdnieka nāvi. Tādēļ valdnieks meklē brīvprātīgos, kuri ir gatavi doties uz citām pasaulēm, lai iegūtu zināšanas, materiālus, vienalga ko, kas spētu pilāru pasargāt no sabrukšanas.
Domāju gan, ka intro es uzrakstīšu rītdien, vai kad nu man būs brīvāks brīdis.
Ja ir jautājumi, droši var jautāt. Tepat ATD pavedienā. Un anketas sūtīt man uz PZ.

Anketā es vēlos šādus parametrus:

1) tēla vārds,
2) dzimums,
3) pūķa klans, (tie ir tās krāsas, melnais, baltais, sarkanais u.t.t.)
4) klase (iespējamās klases katram klanam ir norādītas pie tiem klanu aprakstiem.)
5) augums,
6) vecums,
7) ieroči (tie kuri redzami, kad paskatās uz jūsu personāžu, jā arī tie kas paslēpti zābakos un apakšbiksēs)
8) fotoattēls vai zīmējums (nav obligāti, ja gribas var sameklēt. gan pūķa formu, gan cilvēka.),
9) izskata apraksts, (ja ir bilde šo nevajag)
10) personāža rakstura apraksts
11) leģenda (jā, es gribu tēla leģendu. lai jūs paši labāk iepazītu savu tēlu un saprastu, ko gribat spēlēt. kā arī iekļaut tajā visādus draugus un ienaidniekus, ar kuru palīdzību varu padarīt jums interesantāku dzīvi spēlē)

Par pūķu vecumu:
Līdz 100 gadiem - bērns.
No 100 līdz 250 - jauneklis.
250 - 1000 + - pieaudzis pūķis.
pēc daudziem tūkstošiem gadu - sens pūķis.


~ * ~ * ~

Atļauja

Piekrītu R kategorijas piešķiršanai. Tiem, kuri piemirsuši, ko var un nevar kategorijas ietvaros, pārlasiet šo.


Pūķēns Sāra

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 27.01.2014 23:29

[Roviela]

Varbūt vaina ir tā, ka rakstīšana man nesagādā nekādu baudu. Man nepatīk rakstīt, ja atklāti jāsaka! Tāpēc milzīga (es teiktu - noteicoša) nozīme ir noteikošajam, bet notiekošais ir tāds, kāds ir. Ne vienmēr pa prātam, un tas ir dabiski.
Bet man patīk spēlēt.
Kaut kā jāsaskaņo, lai spēle rit jauki uz priekšu, GM nav ierobežots, spēlētāji arī nē, un beigās visi ir apmierināti. Vispirms gribu sākt ar sevi, protams, ne jau citiem manis dēļ jāmainās.
Tad nu prātoju, ko pasākt. Tēls rīkojās atbilstoši tam, kāds viņš ir, nevis gluži tā, kā es gribētu. Vismaz cenšos, lai tā būtu. Kāpēc tas nodara pāri man pašai, to es nezinu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif) Par daudz laikam iedzīvojos tēlā, un pieņemu viņa emocijas par savējām.
Ek.
Gan jau izdzīvošu kaut kā.
Ieelpa, izelpa un būs.

(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Gluži jau nebija viss tik pareizi. Atorms tīši izaicināja un riskēja ar to, ka burve tiešām piecels tos karotājus, un viņš smagi dabūs pa galvu. Bet tas tāpat nelīdzēja. No tiem karotājiem nekāda īpašā loota nebija, ja nu vienīgi zobens, bet tā kā tas jau ir savākts, tad nekā. Jociņi ar bikšu vilkšanu tā īsti Atormam nepiestāv, viņš tāds puslīdz nopietns ir, bet ideju sapratu, jā.
Jāpaīgņojas brīdi IG. Tas pašlaik viņam ir dabiski.

[Romija]

Es īsti nesaprotu cilvēkus, kas spēlē foruma lomu spēles, ja viņiem nepatīk rakstīt; kas spēlē brīvdabas lomu spēles, ja viņiem riebjas mežs un fiziska kustēšanās; kas spēlē gada spēles, ja viņi necieš cilvēkus; kas spēlē datorspēles, ja viņiem besī spaidīt pogas utt. Ir daudz dažādu veidu, kā kaut ko spēlēt, tāpēc tīši sev uzkraut kaut kādu nepatīkamu, neizbēgamu blakusproduktu ir vienkārši mazohisms. Un, ja visu laiku ir jādzīvo riebumā no tā neizbēgamā, tad, protams, daudz asāk tiek sajusts katrs nelīdzenums. Kam nepatīk augstums, tam arī nobrauciens karuselī nepatiks, bet tad jājautā, kāpēc šāds cilvēks vispār pērk biļeti.

Tā kā problēmu esi atradusi, tad laikam ir jau visai skaidri turpmākie risinājumi:
1) nemocīt sevi ar rakstīšanu un nespēlēt rakstāmās spēles;
2) atrast veidu, kā rakstīt tomēr ir baudāmi vai vismaz pieciešami (īsāk/garāk/noskaņoties/u.c.);
3) turpināt tādā pašā garā, bet pirms katra posta rēķināties ar šādām sekām.

Bet nu respect par tik ilgu izvilkšanu. Es nespētu tik ilgi sevi tā mocīt...

[Roviela]

Redz, es neuzskatu, ka rakstīšana foruma spēlēs būtu tas galvenais. Galvenais, lai ir skaidri pateikta doma un saprotami uzrakstīts, ko tad dari. Skaisti un literāti teikumi izkrāso visu un padara skaistāku, tas nenoliedzami, vienmēr esmu priecājusies par cilvēkiem, kas to spēj, un tomēr man tas nešķiet pats svarīgākais. Vismaz tas nav tas, kā pēc es piedalos spēlē. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Es piedalos notikuma pēc, spēles pašas pēc, stāsta un sižeta pēc. Vislabāk ir, ja spēle top pabeigta (man tas ir svarīgi). Literārā apdare? Tā kā tas nav mans lauciņš, un es to zinu, tad nemaz nepūlos tā izpausties, un no tā arī baudu negaidu.

[Romija]

Rakstīšana ir un paliek rakstīšana. Neko vairāk par skaidri pateiktu domu jau nevajag. Daļā gadījumu pat labāk, lai necenšas skaistināt, jo ne visiem tas izdodas. Bet rakstīšana vienalga ir simbolu virknēšana un pogu spiešana, pat lai uzrakstītu tos dažus vārdus bez izskaistinājumiem. Un no iepriekšējā posta varēja saprast, ka nepatīk pats rakstīšanas process (rindot zīmes, lai pateiktu domu), ko tad var risināt ar izvairīšanos no situācijām, kad tas ir nepieciešams.

Bet ja bija domāta nez kāda "dzejošana", tad jau problēma ir pavisam vienkārši risināma. Ja Tev riebjas izskaistinātā rakstīšana, tad esi mierīga, raksti īsi, skaidri, un visas bēdas pazudušas. Es domāju, ka visi būs laimīgāki ar īsiem, skaidriem postiem un bez liekiem stresiem IG un OOG. Man šķiet, ka pat GM to varētu apstiprināt!

[Roviela]

Man jau dusmas uzdzina nevis tas, ka jāraksta, bet gan Šmarlas nekaunība tad, kad Atormam ir taisnība un viņš neko viņai nedrīkst nodarīt. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Tīri tēla pārdzīvojumi pārnesē uz mani pašu ārpus spēles.
Ja prieku sagādā rakstīšana, tad noteikti var dabūt kādu jaukumu arī no tā, ka IG atbild kādam nejaukākam npc. Tā kā tieši un tikai no rakstīšanas man baudas nav, tad paliek emocijas un, ja tās nav patīkamas, tad sanāk tāds OOG sapīkums uz laiciņu, kamēr nomierinies. Bet gribas prieku, nevis dusmas, jo tās just taču ir patīkamāk, vai ne?
Rakstīties man rakstās pietiekami raiti, ne tur tā problēma.

[Romija]

Tad es laikam risināju neesošu/nepareizo problēmu! Atvainojos!

Šo rakstu rediģēja Romija: 04.04.2014 12:27

[Sindra]

es tā īsti nezinu, kā tur sanāk ar tiem laikiem, tiem, kas Cietoksnī.
Īsti precīzi jau nerēķinājām, cikos piecēlāties un cikos kur gāja.

Man liekas, ka gluži nakts vēl nebūtu, ja tagad ietu pie Šeridana. Uz vakara pusi vilktu gan tur nonākot.

[Lodrāgs]

tēla vārds - Naita
dzimums - sieviete
pūķa klans - melnie pūķi
klase - blēdis/karotājs
augums cilvēks - 174 cm, pūķis - liels
vecums - pūķim ~ 370, cilvēka izskats ~25
ieroči - vieglas ādas bruņas, apmetnis, divi dunči, mazs arbalets, zobens (vienrokas) un vairogs ar iebūvētu asmeni, kas iznāk ārā, kad nepieciešams, uz abu roku pirkstiem masīvi gredzeni, kas var tikt izmantoti kā kastetes.
(IMG:http://s28.postimg.org/pbkvs0gil/heisfejs_by_anikakinka_d4rlz16.jpg) (IMG:http://s2.postimg.org/5axet9mqh/outlaw_by_greg_opalinski_d6jpfgb.jpg)
(IMG:http://s7.postimg.org/gmc5rq6zv/here_be_dragons_ph_dragon_s_nest_by_noiprox_d.jpg)
Kā cilvēkam, augums nebija pārlieku sievišķīgs

[Roviela]

Pagaidīsim kādu no tiem pārējiem un GM. Vismaz man šķiet interesanti uzzināt citu reakciju uz notiekošo. Mēs jau pie torņa esam par daudz ilgi, lai kaut kas nepaspētu notikt.

Turklāt man negribas nākošajā gājienā rakstīt, kā Atorms no visas sirds iesper Marko pa pagriezto pēcpusi. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) No Atorma redzes viedokļa Marko visādā ziņā uz to uzprasās pavisam konkrēti.

[Romija]

Interesanti gan. Kā rūpes par Blinku, Vēja ziņu nodošana, atļauja doties un informācijas sniegšana var uzprasīties pēc spēriena pa pakaļu? Domas jau neviens te nelasa. Bet Tu pamēģini IG to izdarīt, nevis tikai OOG piesolīt, savādāk jēgas nekādas.

[Roviela]

Nu nē taču... es spriežu pēc tā, ko saka, un kā izturas, bet izturas lecīgi, un Atorms JAU ir nīgrā garastāvoklī, tā kā viņam daudz nevajag, bet lai viņš ietu kauties ar kādu, kas skaitās biedrs tieši Vordana torņa pakājē? Vordanam par izpriecu? Nē.

Tik un tā ir jāpagaida, ko taisās darīt pārējie. Nupat tas dialogs mums ir par ilgu. Viņi visi taču nestāv kā mietus norijuši.

[Romija]

Protams, protams, visi ir balti un pūkaini, tikai Marko viens tāds ļauns! Bet OOG draudi kauties joprojām nav īpaši interesanti.

Vai tad es negaidu? Marko godīgi gaida sargu atbildi un netirpina pārējos, jo nekāda bremzēšana jau IG nav.

Šo rakstu rediģēja Romija: 10.04.2014 14:19

[Roviela]

Man salikās, ka, ja vēl turpināsim, tad gan būs jau par ilgu. Tāpēc neturpinu.

Vismaz vēl kāds lai kaut ko ieraksta. Citādi aizrunāsimies tik tālu, ka tiešām atpakaļ uz Pīlāru ceļosim katrs pa vienam, jo tēli taču rīkojas atbilstoši saviem raksturiem! Man nešķiet, ka tas būtu interesants risinājums.

[Romija]

Vai tad tur ir, ko turpināt tieši mums? Es laikam neskaidri uzrakstīju, bet Marko ļauj jums iet, pasaka par Maru un pēc tam neko vairs nav teicis. Kamēr nav citu vai GM reakcijas, man tur nav, ko turpināt vienai. Un domāju, ka arī Atormam nav, ko turpināt, ja citi nav ierakstījuši. Vai es kaut ko ļoti jaucu?

Mēs jau tāpat atpakaļ ceļosim atsevišķi, tā kā viens posts vairāk vai mazāk neko nemainīs.

[Roviela]

Nē, nu citi var iebilst, ka mēs sadalāmies. Tas vēl pagaidām ir ierosinājuma, nevis nolemtā stāvoklī.
Tāpēc pagaidīsim. Nav ko sasteigt nodedzināt visus tiltus.

Turklāt man ir tāda aizdomiņa, ka GM gribētu mūs visus iemest Portālā ātri un reizē, tāpēc ceļošana divas dienas atpakaļ uz Pīlāru varētu nebūt gauži vēlama. Skaidrs, ka GM to visu atrisinās. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)
Līdz tam mums jāizdzīvo gluži nesastrīdējušamies tā, ka vairs nevar sarunāties. Kā tad pēc tam darbosimies?

[Romija]

Marko nekādus tiltus nededzina. Viņš gaida, kad tiks ar Vordanu parunāties. Es tur vispār neredzu nekādu tiltu dedzināšanu. Gribat iet, ejiet, Marko neiebilst. Kas iebilst, tā ir viņa darīšana. Es, protams, nevaru atbildēt par citiem, bet Marko šādas situācijas ir ikdiena. Viņš nav tik cimperlīgs, lai katra šitāda sīkuma dēļ tagad uzmestu lūpiņu un ne ar vienu nerunātu.

IG nekādas aizdomas, ka kāds kaut ko varētu mest portālā, nav. Visticamāk, ka palikušie arī par Galakresas portālu neko nezina. Bet to, ka no Cietuma nevar teleportēties, pateica Blinka. Tāpēc nav nekāda IG iemesla, lai būtu aizdomas par IG neesoša GM plāniem kādu kaut kur mest, jo īpaši portālos, lai tas ietekmētu kādu varoņu izvēli teikt/darīt/iet/u.c.

[Roviela]

Es reizēm mēdzu interesēties arī par GM labsajūtu. Vispār jau. Šoreiz tas bija no tāda viedokļa. Tīrs OOG, nevis IG.
IG man nav skaidrs, kāda velna pēc Marko grib runāt ar Vordanu, un IG Atorms gaida, ko teiks citi par iešanu uz krogu, kur galvenie gājēji bija Batirhans un Elgārs. Tāpēc vien Atorms tur vēl stāv un gaida. Ne jau Marko dēļ.

Par Portāliem runa bija arī tikai un vienīgi no OOG viedokļa. IG mēs, tie, kas Cietoksnī, par to neko nezinām.
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) OOG - Blinka teica - slēp prātu! Marko zina, kādā pasaulē ir Mia.

[Romija]

Nu jā, man jau kā melnajam GM ir pie kājas, lai tik drukā, ka tik man labi, jo pasaule jau griežas tikai ap mani.

Paldies par atgādinājumu, bet tik sūdīgi ar mani vēl nav, lai aizmirstu, ka ir jāslēpj prāts.

[Roviela]

Ņemot vērā, ka Atormam nav ne jausmas par kaut kādu prāta slēpšanu vispār kā sugu, tad viņš arī nezina, vai to tā vienkārši pieprot visi burvji. OOG šoreiz, jo IG viņš nezina, kas Marko ir zināms, un kas nē.

[Romija]

Es saprotu, ka tas ir OOG aizrādījums, jo tas ir rakstīts ATD pavedienā un atbilst loģikai, ko katrs IG zina. Bet paldies arī par norādi.