"Dragāras Pilārs" – ATD, [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/pilar_zps0aab2ead.png)

Ģeogrāfija un klimats

Dragāra ir pūķu pasaule.
Šajā pasaulē ir atrodamas pasakaini skaistas vietas, kā arī briesmīgākās vietas, kādas vien vispār varētu pastāvēt jebkurā pasaulē.
Dažkārt liekas savādi, ka vienā pasaulē var būt tik krasi atšķirīgs gan klimats, gan laikapstākļi, gan gadalaiki. Šur tur bija mūžīgas vasaras. Citur valdīja bargas ziemas. Citās vietās atkal gadalaiki mainījās.
Vēl kādā nostūrī bija atrodams mūžīgs purvs.

Pasakaini dzidras lagūnas. Milzu okeāni un jūras. Un purvi.
Arī ūdenskrātuves Dragārā bija visdažādākās.

Starp pasakainajām pļavām, vai mūžīgas sniega segas klātiem līdzenumiem, nevar piemirst arī augstos vulkānus, kas regulāri izmeta karstas lavas, liekot sakust akmeņiem un smiltīm.

Dragāras Pilārs bija īpaša vieta pūķu pasaulē.
Tas bija augsts tornis, kura smaile iesniedzās debesīs.
Pūķu svētvieta. Dragāras pasaules sirds un dvēsele.


Iedzīvotāji

Pasaule tik dažāda, jo tieši tik dažādi bija arī tās iedzīvotāji.
Pūķi.
Tie bija izvēlējušies tādas dzīvesvietas, kuras nu katram lika justies labi. Dažiem tās bija pasakaini skaistas pļavas. Citiem tumši un drēgni purvi. Citam mūžīga sasaluma ieskauti sniegoti līdzenumi vai vēju appūstu kalni. Vēl kādam pazeme. Tuvāk pie karstajām lavām.
Un lai arī viņi visi bija pūķi, tie tomēr nevarēja visi dzīvot, kur nu pagadās. Tie, kas bija iemīlējuši pļavas, tie arī tur labi jutās.
Tāpat, kā sniega līdzenumā mītošos nekādi nevarēja ievilināt pazemē pie karstajām lavām.

Pūķi bija dažādu krāsu.
Un lielākoties krāsa arī bija tā, kas noteica pūķa raksturu un viņa izvēlēto mājvietu.


Dragāras Pilārā mita valdnieks Devans.
Viņš bija vienīgais pūķis, kura zvīņas laistījās zeltītā krāsā.
Devans bija sens. Tikai vecākie no Dragāras iemītniekiem spēja nosaukt valdnieka gadu skaitli. Lielākoties visi apzīmēja viņu kā senu un ar to arī viss bija pateikts. Devans bija pacietīgs, laipns un taisnīgs.
Ja kāds saķīvējās, viņi drīkstēja doties pie valdnieka, lai tas izšķir strīdu. Un Devans to arī darīja. Jo pilārs viņam sniedza viedu gudrību.
Pūķi neapšaubīja Devana spriedumus.
Kad Devans pieņēma savu cilvēka formu, neskatoties uz savu vecumu, viņš izskatījās, kā jauneklis. Zeltainiem matiem un dzidri zilām acīm. Uz viņa pieres allaž atradās vijīga zelta diadēma. Tērpies vieglās, gaisīgās drānās, viņš vadīja dienas kalnos, kur ļāva vējam kopā ar viņu spēlēt stabules.


Dragāras dziļajos krāteros mita darvas, jeb melno pūķu cilts.
Viņus varētu saukt par ļauniem. Vai varbūt nesaprastiem. Taču melnajiem pūķiem pilnīgi un noteikti neinteresēja neviens cits, kā vien viņi paši. Tiesa, viņi spēja sadarboties ar citiem, ja tas bija nepieciešams. Un solīja kaut kādu nebūt labumu viņiem.
Taču citi pūķi ne visai ar šiem mēdza ielaisties attiecībās, jo melnie bija neparedzami. Tie varēja pievilt, nodot. Neturēt solījumu. Apkrāpt. Visu tikai raušot sev, sev, sev...
Viņu kalnu dzīlēs bija saraustas bagātības. Un viņiem nekad nepietika. Vajadzēja vēl!
Melnie pūķi spēja pievilt pat savus ciltsbrāļus. Ja vien tas viņiem bija izdevīgi.
Kaut kā jau viņi paši viens ar otru bija apraduši. Zināja, ka uz katru darījumu jāskatās ar zināmām aizdomām. Un gaidīja izdevīgāko brīdi, kad piešņākt otru. Ooo, bet gaidīt viņi varēja ilgi. Un pacietīgi. Melnie pūķi bija salti aprēķinātāji. Un gudri. Viltīgi.
Kad viņi pieņēma cilvēku formu, tiem allaž bija melni mati. Un melnie pūķi tērpās smagnējās, greznās drānās. Kuras papildināja daudz dārgu rotaslietu.

Melno pūķu pielūgtā dievība bija "Zeltakmens". Tas bija milzu akmens, kurš staroja tik spilgtu gaismu, ka teju apžilbināja, katru, kas uz to palūkojās.
Melnie pūķi lielākoties bija burvji un karotāji.
Retākos gadījumos arī priesteri.
Melnie pūķi esot pūķa formā spļauj darvai līdzīgu karstu šķidrumu, kas upuri iestidzina un sadedzina.
Melno pūķu cilts vadonis ir Obsidiāns. Vidēja vecuma vīrietis. Burvis.


Dragāras augstajos kalnos mita vēja, jeb balto pūķu cilts.
Viņi bija laipnākie pūķu pasaules iedzīvotāji. Uzticami, labestīgi un naivi.
Baltajiem pūķiem nepiederēja bagātības. Taču tiem piederēja brīvība, kuru sniedza kalnu galotnes un vējš.
Viņi allaž bija gatavi palīdzēt. Atdot sevi visu un visu, kas tiem bija pie dvēseles, ja kādam citam vajadzība bija lielāka.
Tiem nebija nekā svētāka par dotu solījumu.
Baltie pūķi mīlēja mūziku. Tie spēlēja stabules, lautas.
Kad viņi pieņēma cilvēku izskatu, tiem bija sniegbalti mati. Tie tērpās vieglās un gaisīgās drānās.

Vēja pūķu cilts dievība bija "Vēja gars"
Viņi to nekad nebija redzējuši, taču svēti tam ticēja. Vēja gars spēcināja nedienās, stiprināja slimībās.
Un Vēja garam baltie pūķi bija ierīkojuši mazas svētvietas ar zvaniņiem. Tur Vēja gars allaž varēja spēlēties.
Baltie pūķi lielākoties bija priesteri, burvji un bardi.
Retākos gadījumos karotāji.
Baltie pūķi esot pūķa formā pūš dziedējošu vēja dvesmu.
Balto pūķu cilts vadone ir Feijana. Viņa ir jauna sieviete. Dziedniece.


Dragāras tumšajos silos mita sūnu, jeb zaļo pūķu cilts.
Viņus nevarēja uzskatīt ne par ļauniem, ne par labiem. Viņi bija kā daba. Pavisam neitrāli.
Viņi mīlēja dabu. Mežus, kuros dzīvoja. Ziedus, zaļos kokus. Peldes meža ezeriņā un naktīs meklēt noslēpumainus augus, kas uzzied reizi gadsimtā, noteiktā laikā uz pavisam īsu mirkli. Viņi gaidīja šo mirkli, lai ietu noskatīties zieda īso ziedēšanas laiku. Nē, sūnu cilts pūķi nenoplūca maģisko ziedu un nenesa to mājās, lai liktu vāzē. Tie ļāva tam atrasties tur, kur tas bija izaudzis. Lai paši varētu priecāties un arī citi.
Viņu garstāvoklis reizēm mēdza būt mainīgs, kā laikapstākļi. Te saulaini un silti un te nāca brāzmains negaiss, kas neko nežēloja savā ceļā.
Zaļie pūķi nesteidza mētāties ar solījumiem. Vislabprātāk viņi neko nesolīja vispār. Jo ar tiem solījumiem dažkārt sanāca tā, kā nu sanāca. Jo lietus taču arī vienmēr nesola tikai veldzi. Tas var noslīcināt ražu. Un saule... tā jau var ne tikai sildīt. Tā spēja dedzināt.
Viņu bagātība bija meži un pļavas. Neko vairāk sūnu pūķiem nevajadzēja. Skrieties kopā ar meža zvēriem. Atdarināt tos.
Un meklēt īpašus augus, kurus kaltēt un vakaros izpīpēt pīpēs, no kurām galva griezās tāpat, kā no zvaigznēm virs augsto koku galotnēm.
Kad zaļie pūķi pieņēma cilvēku izskatu, to mati bija spilgti zaļā krāsā. Viņi izvelējās apģērbus vasarīgās krāsās. Bet labprāt apģērbā izmantoja arī ādas un citas dabas dotus resursus. Piemēram, puķes matos, vai zvēru ilkņu auskarus.

Zaļo pūķu dievība ir Meža māte.
Viņi tic, ka tā ir katrā augā, katrā kokā. Meža māte ir atrodama pat akmenī un smilts graudiņā.
Viņi vienmēr ir kopā ar savu dievību. Viņi tai neveido altārus.
Zaļie pūķi parasti ir druīdi, taku ziņi (reindžeri), mednieki.
Esot pūķa formā zaļie pūķi pūš gļotām līdzīgu zaļu šķidrumu, kurā upuris iestieg un ieķep.
Zaļo pūķu cilts vadonis ir Cermuriņš. Jauneklis. Mednieks.


Dziļajā okeānā mita raju, jeb zilo pūķu cilts.
Zilie pūķi vislabprātāk mitinājās okeāna dzīlēs. Tie dzīvoja alās un jāpiebilst, ka viņiem tīri labi patika spīdīgas lietiņas. Jo tās skaisti spīdēja, kad skaidrā dienā saules stariem izdevās izlausties cauri ūdens dzīlēm, lai iespīdētu viņu mājokļos.
Taču zilie pūķi speciāli nemeklēja dārgumus. Viņi tos nevāca čupās. Negulēja uz tiem.
Tā vietā viņi dienas vadīja ļaujoties straumei gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Ūdens pūķi bija bezrūpīgi. Tiem patika zem ūdens pūst burbuļus un čalot, kā strautiņiem. Zilajiem pūķiem bija grūti, ja tiem nācās ilgi pavadīt laiku prom no ūdens. Tad tie kļuva nomākti, skumji un meklēja kaut mazāko iespēju kur iemērkt savu ķepu, kaut mazākajā ūdens peļķītē.
Lai iegūtu spīdīgas mantiņas, zilie pūķi bija gatavi ielaisties avantūrās.
Tiem pat nevajadzēja, lai spīdīgajai lietiņai būtu vērtība. Galvenais, ka tā spīdēja.
Parasti zilie pūķi citiem pāri nedarīja. Nu ja vien par darīšanu pāri nevarēja uzskatīt mūžīgos aicinājumus un mēģinājumus biedrus aizvilkt uz kādu ūdenskrātuvi. Dažkārt ar šiem uzaicinājumiem, zilie pūķi kļuva visai apnicīgi. Bet viņi jau to nedomāja ļauni. Nevienam sliktu negribēja.
Kad zilie pūķi pieņēma cilvēku izskatu, tiem bija dažādu toņu zili mati. Tie tērpās visai pieticīgos un augumam pieguļošos tērpos, jo nebija jau noslēpums, ka garos lindrakos pa ūdeni kūļāties nav pārlieku ērti.

Zilo pūķu dievība ir "Zilais valis".
Viņi tic, ka lielais zilais valis katru nakti nopeld garām viņu mājai un uzdveš savu svēto elpu.
Tādēļ pie savām mājvietām pūķi izliek spīdīgos nieciņus, lai Zilais Valis var viņus atrast un zināt kurā virzienā pūst.
Zilie pūķi parasti ir blēži (rougs), burvji un priesteri.
Esot pūķa formā, zilie pūķi pūš spēcīgu ūdens strūklu, kas aizskalo visu viņu priekšā.
Zilo pūķu cilts vadonis ir Alakirs. Vidēja vecuma vīrietis. Burvis.


Dragāras vulkānu kalnos mita lavas, jeb sarkano pūķu cilts.
Sarkanie pūķi ir izteikti lepni. Taču to raksturi ir tikpat karsti, kā lava pie kuras tie dzīvo. Sarkanie pūķi ir neiecietīgi, runā tiešu valodu, kas citiem mēdz nepatikt, tie ātri aizsvilstas dusmās. Taču neskatoties uz neiecietīgajiem raksturiem sarkanie pūķi ir ļoti godprātīgi. Un uz viņiem var paļauties. Jo sarkanais pūķis labāk mirs nekā lauzīs savu godavārdu. Aptraipīs savu godu.
Sarkanajiem pūķiem patīk komfortabla dzīve. To mājokļi ir iekārtoti ērti un plaši.
Sarkanie pūķi savas dienas vada stingrā režīmā, kur liela nozīme ir treniņiem, darbam, zināšanu ieguvei. Tie neatļaujas slinkošanas vaļību un necieš to arī citos. Sarkanie pūķi ir nopietni. Necieš muļķību. Nicina krāpniekus un blēžus. Sarkanie pūķi ir kareivīgi.
Kad sarkanie pūķi pieņem cilvēku formu, tiem ir spilgti sarkani mati. Tie izvēlas formālu apģērbu. Karotāji noteikti vēlēsies tikt pie bruņām un ieročiem.

Sarkano pūķu dievība ir "Liesma".
Viņu citadelē Liesmai ir vairāki tempļi. Tajos ir lieli altāri un deg mūžamdegošas liesmas.
Ja liesma kādā no tempļiem izdziest, šīs liesmas pieskatītājs tiek sodīts ar nāvi.
Sarkanie pūķi parasti ir karotāji, burvji.
Retāk bardi un priesteri.
Esot pūķu formā, sarkanie pūķi pūš spēcīgu uguns liesmu.
Sarkano pūķu cilts vadonis ir Kaiross. Vidēja vecuma vīrietis. Karotājs.


~ * ~ * ~

Klases būs vairāk vai mazāk pietuvinātas klasiskajām fantasy klasēm.
Par tiem pūķu klaniem... nu, katrā ciltī jau mēdz būt izņēmumi, taču labāk būtu, ja jūs pieturētos pie dotā kanona. Un neveidotu ļaunus baltos pūķus vai īpaši altruistiskus melnos. Jo tādi savā paša ciltī jau būs izstumtie. Protams, ja tas padara interesantāku jūsu leģendu, tad to var mēģināt darīt.
Būs maģiju saraksti kaut kādi. Un pūķi noteikti ir sorcerer tipa burvji un spellbooks viņiem nav nepieciešams.

Spēles darbība visticamāk notisināsies pūķiem nepierastā pasaulē. Ne Dragārā.
Tās varētu mūsdienas vai pat kaut kāda nākotne. Vai kaut kādas dīvainas fantasy pasaules. Par to es vēl ar sevi vienošos.
Un spēles ideja būs nedienas ar pilāru. Respektīvi, tam draud sabrukšana, kura var izraisīt pūķu mīļotā valdnieka nāvi. Tādēļ valdnieks meklē brīvprātīgos, kuri ir gatavi doties uz citām pasaulēm, lai iegūtu zināšanas, materiālus, vienalga ko, kas spētu pilāru pasargāt no sabrukšanas.
Domāju gan, ka intro es uzrakstīšu rītdien, vai kad nu man būs brīvāks brīdis.
Ja ir jautājumi, droši var jautāt. Tepat ATD pavedienā. Un anketas sūtīt man uz PZ.

Anketā es vēlos šādus parametrus:

1) tēla vārds,
2) dzimums,
3) pūķa klans, (tie ir tās krāsas, melnais, baltais, sarkanais u.t.t.)
4) klase (iespējamās klases katram klanam ir norādītas pie tiem klanu aprakstiem.)
5) augums,
6) vecums,
7) ieroči (tie kuri redzami, kad paskatās uz jūsu personāžu, jā arī tie kas paslēpti zābakos un apakšbiksēs)
8) fotoattēls vai zīmējums (nav obligāti, ja gribas var sameklēt. gan pūķa formu, gan cilvēka.),
9) izskata apraksts, (ja ir bilde šo nevajag)
10) personāža rakstura apraksts
11) leģenda (jā, es gribu tēla leģendu. lai jūs paši labāk iepazītu savu tēlu un saprastu, ko gribat spēlēt. kā arī iekļaut tajā visādus draugus un ienaidniekus, ar kuru palīdzību varu padarīt jums interesantāku dzīvi spēlē)

Par pūķu vecumu:
Līdz 100 gadiem - bērns.
No 100 līdz 250 - jauneklis.
250 - 1000 + - pieaudzis pūķis.
pēc daudziem tūkstošiem gadu - sens pūķis.


~ * ~ * ~

Atļauja

Piekrītu R kategorijas piešķiršanai. Tiem, kuri piemirsuši, ko var un nevar kategorijas ietvaros, pārlasiet šo.


Pūķēns Sāra

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 27.01.2014 23:29

[Mattiass]

Mattiasa postus nav īpaši jāgaida. Viņš nav tik svarīga figūra uz laukuma. Turklāt iepriekšējā spēlē jūs varējāt saspamot vairākas lapas uz priekšu, un es, šķiet, par to īpaši nesūdzējos (atskaitot, ja ņerkstēja kāds cits, kurš citkārt dara to pašu). Kas šoreiz traucē?

Nav man vairs ikdienā TIK dauidz laika spēlei, un aprīlī būs vēl trakāk. FYI

Varbūt nesalasāma noformējuma vietā brīžos, kad tiek aizvērtas durvis, labāk atgriezties pie atspēles pa PZ vai savādāk? Tur tāpat nebūs informācija, ko IG uzzina pārējie, kamēr tas netiek pateikts pa spēlei (vai nenobūkšķ cauri grīdai).

+ 1

Atbalstu šo priekšlikumu

[Romija]

Ja nav jāgaida, tad kāpēc tiek labots uz atpakaļu? Tad rēķinies, ko ir sarakstījuši citi un pielāgojies. Kāpēc citi tā var, bet Tu nē?

[Sindra]

Man, personīgi, tādi teksti netraucē, ja vien tiem pa vidu nav kas tāds, kas būtu jāpamana citiem. Jo tad ir grūti to atrast. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)
Manis pēc var slēpt, var neslēpt.
Te svarīgas ir to domas, kam tas traucē - kā viņi grib labāk.

Es skype jau iemetu savu jautājumu, pie reizes atkārtošu šeit:
[10:18:28] Roviela: Man tāds tehnisks jautājums. Es zinu, ka galda spēlēs priesteriem katru dienu ir jālūdzas vienu stundu kādā noteiktā laikā, lai uz nākošo (vai to pašu) dienu saņemtu dieva svētību burties un dziedēt.
Vai te ir tāpat, vai arī mēs esam neformālāki un to neievērojam? tas ir, šis nav svarīgi?

Jo Lilija saka, ka pamostas, un tad lūdz dievu pirms brokastīm. Ja viņa lūdzas stundu, tad mums savs laiks tā kā būtu jāpavelk nesteidzīgāk.

ok ok.
Turpmāk sex un tās lietas, kas notiek čariem atsevišķi un citi tās nezin, pa pz.

Bet, kas attiecas uz priestiem.
Tad es nedomāju, ka viņas lūgšanas, kā īpaši ietekmē jūsu laiku, jo jūs jau visi nemodāties vienā laikā.

Priesterim ir jāveic rituāls, bet tas nav definēts, kā tieši stunda. Tas būtu pārāk sīkumaini foruma spēlei. Viņa vienkārši notur rituālu.
Ideja ir: priesteris ir noturējis rituālu - viņam ir maģija. Ja priesteris, iestājoties jaunai dienai, to nav izdarījis, tad viņam maģijas nav.

[Roviela]

Tehniskais jautājums atrisināts. Paldies! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Urdrunir]

Es ļoti atvainojos, ka izraisīju šo diskusiju. Mans nodoms nebija norādīt, ka kāds spēlē nepareizi. Tas ir vienīgais tabu, ko es cenšos ievērot spēlēs. Es tikai gribēju samusināt pūķus, kas nav Marko, uz aktīvāku rīcību diennakts saulainajā laikā. Nāciet ar Batiru sadot kādam mužikam pa ķobi. Marko droši drīkst turpināt spēlēt dakterus.

Manis pēc nevajag neko maskēt. Esmu gana saprātīgs, lai pārtrauktu lasīt pēc tam, kad kāda plauksta jau ir noslīdējusi līdz kādai mugurai zemāk par jostasvietu, ja man tobrīd nav kāres uz naksnīgām kaislībām. Un Batira domas jūs droši varat lasīt. No tā mans tēls nabadzīgāks nepaliks. Gluži otrādi, puse no manas leģendas ir tāda, kuru labprāt atklātu, ja vien kāds painteresētos.

Ar cieņu,
Vienmēr jūsu alfa tēviņš Batirhans (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/cool.gif)

[Roviela]

Kenoltu šodien nevajag gaidīt, viņš arī, šķiet, visu ir sarunājis un neko vairāk darīt īpašu negrasās.
echo3 aizbrauca uz Ventspili, un būs atpakaļ sazin kad vēlu vakarā.

[Sindra]

Oh, es jau tāpat drīz uz darbu.
Un nezinu vai līdz postam tikšu. Man te iesākās rakstīties leģenda tai spēlei.

[Roviela]

Es tikai informācijai, jo "rakstīties leģenda tai spēlei" aizņem daudz laika. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Es zinu!

[Mefistofels Vīve...]

Sveiki, jauniņais. Jautājums, vai drīkst vēl piebiedroties?

[Sindra]

Viena no problēmām noteikti ir tā, ka esi jauniņais.
Un man, diemžēl, nav tik daudz laika, lai šobrīd apmācītu, izmācītu, kā lietas notiek šādās foruma spēlēs.

Otra no problēmām: mani pilnībā apmierina šī brīža spēlētāju sastāvs un jaunus spēlētājus nerekrutēju.
Ja kaut kas mainīsies šajā jomā, ziņošu tepat, ATD pavedienā.

Trešā problēma: es gribu, lai spēlētāji raksta katru dienu un dažkārt pat vairākas reizes dienā, lai veidotos saspēles starp spēlētājiem.

[Roviela]

Žēl, ka Šmarlu vēl, laikam, vajag. Atorms mēģinātu viņu novākt. Viņa ir par daudz nekaunīga.
Un ja vēl kāds labums no viņas būtu bijis! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)
Abet nekāda.

Citi neskaitās, viņi kaut ko dabūja. Elgārs arī. Tika no zīmes vaļā un vēl zobenu dabūja.
Bet lai necer, ka Atorms viņam mācīs kauties ar to. Atorms ir īgns, ievainots un bez kāda profita šajā dēkā.
Lūk.
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)

Grrr... es noskaitos OOG, jo man drausmīgi riebjas nekaunīgi cilvēki, un IG nav nekāda prieka ne ar vienu kašķēties. Tāpēc tāda īgna reakcija. Atvainojiet, lūdzu. IG Atorms nav tik noskaities.

[Sindra]

Jūs varat pieņemt, ka Šmarla aizgāja.
Un runāties.
man taga nav laika ierakstīt. Blinka nemostas.

[Sindra]

To postu par Šmarlu pamanīju tikai darbā.
Man domāt, ka ar Šmarlu viss ir kārtībā. Viņa ir melnā pūķene un var atļauties būt gan nejauka, gan nekaunīga.

Jūs droši drīkstat galināt nost visus npc, kas jums nepatīk.
Nevaru apsolīt, ka šis bija vienīgais nekaunīgais npc.

[Roviela]

Nē, man ir aizdomas, ka viņa vēl vajadzīga, nevar galināt nost. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Es to rakstīju tāpēc, ka man šķita, ka Šmarla ir gudrāka, un tāpēc, ka man tik ļoti riebjas ar kādu strīdēties (it īpaši tad, ja es OOG uzksatu, ka manam tēlam IG ir taisnība), ka gandrīz nolēmu, ka Atorms muti vaļā vairāk nevērs - lai skaidrojas citi.
Nekāda gandarījuma (IG ne morāla, ne materiāla) par šo epizodi, tāpēc ņerkstu. Nav funa. Man, protams, par citiem nezinu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Nevajag solījumus par to, kādi būs npc. Kādi būs, tādi būs. Man jāmēģina jau sākumā saprast, kādi viņi ir, lai neiesaistītos sarunās ar tādiem. Ja izdosies.

[Romija]

Ja jau runā par šīs epizodes izdevīgumu, tad Šmarla pazaudēja veselus divus miesassargus, ko uzcelt vai izārstēt noteikti ir sarežģītāk nekā cīņā gūtos ievainojumus!

Man likās, ka viņa uzvedas vecai, untumainai melnajai raganai pat pārāk normāli, jauki un pieklājīgi! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

[Sindra]

Man tā pagrūti izdabāt visiem.
Es laikam labāk iešu pagulēt.

[Roviela]

Vienīgi žēl, ka tai vecajai raganai patiešām nevarēja sadot pa galvu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)
Kā jau teicu - man šķiet, ka viņa vēl ir vajadzīga. Diemžēl...

Vienbrīd tā apskaitos, ka gandrīz sāku prātot, ka, ja beigu beigās mēs no Devana dabūsim jel kādu atalgojumu, tad prasīt Šmarlas un Bartoka galvas, un izlaist Šeridanu. Ļoti nesaprātīgi no IG viedokļa, protams, bet ko neizdomāsi, ja OOG esi saskaities!

A to uzbrukumu es vispār nesapratu. Ja nu kas. Ja vien tas nebija domāts kā izklaide mums, karotājiem. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Romija]

Ne vienmēr ļaunākie ir tie, kas redzami tā izrīkojas. Koks, kas čīkst, nelūzt, suns, kas rej, nekož.

Šmarlas motivācija visai vienkārša — ieraudzīja Blinku, pavēlēja novākt traucēkļus un gribēja savākt puiku sev. Nesanāca, izsita sev maksimālo labumu un palaida, lai izmantotu kādu citu izdevīgāku situāciju. Karotāji nosargāja, varētu varbūt pat just gandarījumu, ka uzvarēja. Kāpēc palaida pašu Šmarlu, tā jau ir katra paša darīšana.

[Roviela]

Ja nevajadzētu tās zālēs, kuras varot izgatavot vienīgi Šmarla, Atorms būtu viņai uzbrucis. Tas ir 100%. Tā viņš darītu tad, ja to nezinātu. Protams, vienmēr var cerēt, ka pasaulē Šmarla nav vienīgā burve, kas spēj izgatavot zāles. Tas pat būtu dīvaini, vai ne? Tikai kamēr uzzināsi, kamēr atradīsi, kamēr... utt.
Nācās šamo palaist, lai staigā.

Par viņas motivāciju un uzvedību jau nav jautājumu vai pretenziju! Tāpat kā par pārējo personāžu uzvedību jautājumu un pretenziju nav. Viņi visi rīkojas dabiski. Es žēlojos par to, ka pati, diemžēl, OOG pamatīgi noskaitos (un tas man galīgi nepatīk). Arī IG Atorms nebūt nav tajā labākajā garastāvoklī (ievainojumi, kas nav vēl sadzijuši, mantu nekādu, zāļu arī nav, pat duelis nebija īsti godīgs, jo Elgārs iejaucās), protams, bet viņš jau ta savāksies. Man pašai to izdarīt ir grūtāk. Vārdu sakot, par to, ka tas nebija funis itin nemaz.
Es nezinu, kā es varētu no tādām situācijām izvairīties. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif) Nav kāds labs padoms?

[Romija]

Ļoti efektīvs variants — vispār neiesaistīties. Tas ir, nepieteikties, nespēlēt, nelasīt un forumu vaļā nevērt. Tad šādu situāciju pavisam noteikti nebūs.

Savādāk — dziļi ieelpot, padarīt kaut ko citu, pievērst domas kaut kam citam, tad dusmas pāriet. Nu, tāpat kā ikdienā, ārpus spēlēm.

Vēl savādāk — vienmēr noder kaut kādi tēla knifi, izdomātas lietiņas. Kaut vai pazaudēt savaldību un izlikt visu sāpi IG, izārdīties. Vai kaut kāda IG lieta, kam piesiet domu (aiz dusmām sāk raustīties labais plakstiņš, pēkšņi atceras kaut ko), jebkas, kas tāpat novērš domas, tad var par to rakstīt un nav jāīd par nepatīkamajām lietām.

Vēl, vēl savādāk — kāpēc žēloties par situāciju, kamēr nav izspiests maksimālais labums no tās? Novelc bikses nosistajam, vismaz tas būs jocīgi un varēs pasmieties ārpus spēles.

Kaut gan varbūt tas viss ir galīgi nepareizi. Varbūt vienīgais, kas pa lielam līdz, ir nelikt visas savas dzīves cerības un izklaides iespējas uz vienu spēli. Tā teikt, nelikt visas olas vienā groziņā. Kad ir par kaut ko citu jādomā vai citas iespējas izklaidēties, tad kaut kas tāds ne īpaši vairs uztrauc, ne taisa stresu. Galu galā bija iespēja izkauties, bija iespēja savākt lootu, bija iespēja nekauņai sadot pa muti, bet, ja baidās kaut pašu sīkāko lietiņu izdarīt nepareizi, tad, protams, nekas no tā neder. Vismaz man tā izskatās, ka lielākā daļa gandrīz vai paniski baidās ar kaut ko kļūdīties. Varu teikt pavisam droši - es, gandrīz katru postu rakstot, riskēju, ka kaut kas no tā noies greizi, toties kāds funs no tā ir! Un nav vilšanās, ja noiet greizi, jo tas jau sākumā bija zināms.

(IMG:http://img.photobucket.com/albums/v482/dachux2/85756356-d09d-4dc3-911b-1692b431490e_zpsea219cde.jpg)