"Izraidītie" – ATD, [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

(IMG:http://i869.photobucket.com/albums/ab251/gabrielmoro/celestial.png)
Lomu spēle fantasy pasaulē

Skaistā pasaule Astindela ir serafu mājvieta.
Cilvēki droši vien to dēvētu par Paradīzi. Bet serafi paši? Tā vienkārši ir viņu mājvieta. Drīzāk viņi to sauc par - soli pirms Paradīzes -. Tā tas arī ir. Šī ir pasaule, kas sevī sargā Vārtus.
Kas atrodas aiz Vārtiem, serafi paši tā īsti nespēj paskaidrot. Taču tur dvēseles saņemot atpestīšanu. Viņi paši nekad nedevās cauri vārtiem, jo tas ir vienvirziena ceļš. Tas, kurš reiz devies cauri Vārtiem, atpakaļ ceļu vairs nerodot.
Taču baumoja, ka serafu valdniekam gan piemītot spējas doties cauri Vārtiem un tikt arī atpakaļ. Taču līdz galam drošs nebija neviens. Neviens nebija redzējis valdnieku dodamies cauri Vārtiem.

Astindelas debesīs allaž mirdzēja divas saules. Tās mainīja dienu un nakti. Bet nakts šeit nekad nebija tumša. Tā bija kā krēslaina pēcpudiena.
Gaisā virmoja savāda skaņa. Tāda, kā mūzika. Tāda, kā melodija, kas šķita tik mierinoša un skaista. To varēja klausīties bezgalīgi un likās, ka tā dziedina. Piepildot sirdi un dvēseli ar iedvesmojošu spēku.
Šīs pasaules lielāko daļu klāja brīnumskaisti meži, ziedošas pļavas. Tad skaisti ezeri un jūras ar kristāldzidru ūdeni. Šeit dzīvnieki dzīvoja harmonijā. Pat plēsīgiem dzīvniekiem serafi droši varēja pieskarties. Tie nedarīja eņģeļiem pāri.
Serafi mitinājās mazos ciematiņos. Kur viens otru pazina, uzturēja saimniecības.

Pati iespaidīgākā celtne šajā pasaulē bija Metatrona pils. Tā atradās uz salas, kura levitēja gaisā, līdzās ar citām mazām saliņām.
Metatrons bija Astindelas valdnieks. Varenākais no Eņģeļiem.
Savas dienas valdnieks vadīja savā pilī kopā ar serafu padomi, kurā ietilpa viņa dēli, dēlu mātes un citi padomnieki.

Kad serafi sasniedza pilngadību, kuru dēvēja par Pirmo Soli, (tas ir aptuveni 18 gadi pēc cilvēku vecuma) viņi devās vizītē pie valdnieka, lai apliecinātu savu gatavību kalpot Gaismai. Tad jaunie eņģeļi arī izvēlējās savu nākotnes profesiju. Un saņēma svētību no valdnieka. Šī svētība jaunajiem eņģeļiem piešķīra Gaismas spējas.

Serafi zin, ka bez viņu pasaules pastāv arī citas pasaules. Viņi spēj tajās nokļūt, taču kurš gan to vēlas! Nevienā no citām, apkārt esošajām pasaulēm, serafi nejūtas tik labi, kā savējā. Nemaz jau nerunājot par Tumsas pasauli, no kuras, līdzīgi, kā no Vārtiem atpakaļceļa nebija. Nē, patiesībā, tas nemaz nebija līdzīgi. Stāstīja, ka no Vārtiem neatgriežas, jo otrpus esot tik labi, ka neviens nevēlas doties atpakaļ.
Ar Tumsas pasauli bija savādāk. Ja eņģeļiem šeit gadījās iekļūt, tad prom viņi netika tādēļ, ka viņus prom nepalaida tumsas radības, kas bija Tumsas pasaules iemītnieki.
Jau kopš mazām dienām ikvienam serafam tika stāstīts, ka viņš nekad un nekādos apstākļos nedrīkst spert savu kāju Tumsas pasaulē.

Tas tā kā bija skaidrs.
Taču kā bija ar tiem Vārtiem?
Vai tiešām atpkaļceļa nebija?

* * *

Te arī sākas mūsu stāsts.
Spēlētāji attēlo personāžus, kuri ir jauni serafi.
Iepriekšējā dienā apliecinājuši savu gatavību kalpot Gaismai un vaigu vaigā tikušies ar Astindelas valdnieku, viņa pilī.
Patiesībā, ar to vaigu vaigā tikšanos gan ir mazliet sarežģīti. Jo Metatrons bija tērpies gaišā apmetnī. Viņa galvu sedza kapuce un no tās apakšas staroja gaisma, tā ka valdnieka seju saskatīt nemaz nebija iespējams. Jaunajiem serafiem bija vēlme tikai godbijīgi nolaist skatienu, kad valdnieks viņus uzlūkoja.
Pēc svinīgā zvēresta seko svinības. Pirms doties atpakaļ pie saviem vecākiem, jaunie serafi nakti drīkst pavadīt uz salām, kuras atrodas ap valdnieka pili. Šeit ir jauki atpūtas namiņi.
Taču vārds pa vārdam un izaicinājums pēc izaicinājum, kā jau tas jauniešiem gadās un kā bija un kā ne, tikko iesvētītie izdomāja, ka viņiem ir jāpārbauda, kas īsti slēpjas aiz Vārtiem. Nav taču jāiet cauri. Var jau tikai pavērt un palūkoties. Un var jau pieturēt to, kurš skatās un paraut atpakaļ, kad tas gana redzējis.
Nakts aizsegā devušies uz vārtiem, jaunie eņģeļi nolēma īstenot savu plānu.
Taču necik tālu ar to netika, jo tika sardzes pieķerti. Redz! Šeit bija sardze un par to gan viņi nebija informēti.
Tagad bija.

Tagad arī bija par vēlu. Sardze nogādāja jaunos pārkāpējus uz salu, kas atradās pie valdnieka torņa. Jā, tā principā īpaši neatšķīrās no tās salas, kur viņiem iepriekš bija ierādītas guļvietas. Tikai ... ak vai... šis bija cietums. Jaunieši nevarēja pamest salu, ja viņiem nedeva atļauju.
Tika noteikts gaidīt līdz rītam, kad tiks ziņots valdniekam par pārkāpumu un tālāk izlemts ko iesākt ar šiem neapdomīgajiem jauniešiem.

Piesakoties, jums jānorāda šādi parametri:

1)tēla vārds,
2)dzimums,
3)rase - serafs
4)klase (karotājs, dziednieks, orākuls)

Karotājs - cīnītājs. Labi pieprot kaujas mākslu, veikli darbojas ar ieročiem. Spēcīgs, veikls, labu reakciju un refleksiem. Minimālas spējas izdziedēt kādu no biedriem.
Dziednieks - specializējies dziedināšanas maģijās. Viņš, protams, var arī ķerties pie ieročiem, ja vēlas, taču viņam tie liksies smagi un neveikli.
Orākuls - viņu dažkārt piemeklē vīzijas, viņš spēj sazināties no attāluma ar personu, ar kuru noslēdz saikni. Vieds, ar lielu zināšanu bagāžu. Viņš spēj nedaudz dziedināt, taču ātri nogurst. Ar ieročiem drīzāk uz jūs, nekā uz tu.

5)augums,
6)vecums,
7)izskata apraksts,
8)rakstura apraksts


NB!
Serafiem ir spārni. Astindelā pavisam noteikti. Viņi tos izmanto lidošanai. Kaut vai lai uzlidotu uz salas, kur atrodas valdnieka pils.
Varat izvēlēties vai jūsu spārni ir melnā, baltā vai pelēkā krāsā.
Citās pasaulēs serafu spārni var nebūt redzami, kā arī mainīties viņu ārējais izskats pielāgojoties vietējiem pasaules iemītniekiem. (izņemot Tumsas pasauli. Šajā plānā serafi nespēj sevi nomaskēt) Taču, kad serafi izmanto savas specifiskās maģijas, to spārnu būs manāmi. Ēteriski, caurspīdīgi.
Visiem serafiem acis ir violetā krāsā. Astindelā pavisam noteikti. Citās pasaulēs pielāgojas vietējiem iedzīvotājiem. Kad bur specifiskās eņģeļu maģijas, acis vienmēr ir violetā krāsā, kas savā ziņā serafus nodod.
Serafs nespēj dziedināt pats sevi. Tikai citus!


Savu tēla leģendu sūti man uz PZ kasti.

Atļauja

Piekrītu R kategorijas piešķiršanai. Ievērot noteikumus, pieklājību un, galvenais, piešķirto R kategoriju; ja liksies, ka kāds raksts ir nevietā "izskaistināts" ar vardarbību un seksuālām ainām, dzēsīšu bez žēlastības!

Pūķēns Sāra

[Roviela]

Aha. Tad skaidrs. Jā, tad būs vien jāpasaka Lianai, kā tās lietas īsti ir.

[Sindra]

Jā, nu kārtējā bezcerības fāze.

Bet nu... jums bija iemesls, kādēļ jūs braucāt uz Vatru.
Idejiski jau nekas nav mainījies, tikai ziņa, ka amulets it kā esot Hatrā, nevis Vatrā.

[Roviela]

Nē, nē! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)
Ne gluži tā.
Ir pilnīgi skaidrs, ka kaut kas ir jādara, proti, amuleti ir jāmeklē, un, tā kā nav zināms, kā to var izdarīt, tad tik un tā ir jādodas uz Hatru un jāmēģina atrast.

Nepamēģināsi, tad arī nezināsi, ir šis, trešais, atrodams, vai nē. Pa gabalu sajust nevar.
IG Joelam nav šaubu, ka jādodas uz Hatru un jāmēģina meklēt.

Tas man kā spēlētājam nav pamata kaut ko štukot, prātot un domāt, jo nav pamata, uz kā domāt.

[Romija]

Nav jau tā, ka tikai Joels un tikai ar meditāciju var mēģināt meklēt... Joprojām strādā visi pārējie paņēmieni.

Vismaz Flēra vēl nav zaudējusi ticību saviem spēkiem, kaut arī reāli viņa neko nav ne izdarījusi, ne var izdarīt! Bet mēģināt jau var vienalga.

[Roviela]

Joels gan ir zaudējis ticību saviem spēkiem, bet cerību zaudējis viņš nav, tāpēc mēģinās vēl un vēl, un vēl.
Ar meditāciju varēja noteikt virzienu un aptuveno vietu. To var.

[Roviela]

Apsveicu mūsu GM vārda dienā!

(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/dodrozi.gif) (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wub.gif)

[Sindra]

Paldies!
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[Sindra]

(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/plushkjis_zpsdaee3861.png)

Tas Būra zvērelis līdzīgs šim.

[Roviela]

Es tā saprotu, ka Joels ar Meju laikā ir stundas 10 priekšā tiem, kas darbojas templī.
Tāpēc Joels domās nesauc Ereijasu, ko, vispār jau, viņš noteikti darītu šajā situācijā.

[Sindra]

Jā, ir laika nesakritības atkal.
Sariša arī ir dienu priekšā.

Bet, nu... man nebija ar jums ko darīt.
Un Meja īdētu, ka es jums nerakstītu.

Bet idejiski jau var saukt, ja ir vēlme.
Gan jau es kaut ko izdomāšu, kāpēc Ereijass nevar atbildēt.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 17.01.2014 18:33

[washulis]

Man nav iebildumu pagaidīt uz notikumiem, lai tā +1 diena netraucē sižetam, ja nu kas.

[Roviela]

Jā, tas nekas, gan izdzīvosim. Mums vēl ar kājiņām tālu jāiet, vai ko nu mēs tur darīsim.
Varam pagaidīt to laiciņu.

[Sindra]

A, davai nevajag dot to grāmatu kādam konkrēti.
Tajam var nebūt laiks atbildēt. Un tad visi blisināsies un gaidīs.
kurš grib, lai lasa.

[Mattiass]

Nonāca pie Joela, un nekāds sliktums no tā necēlās. Būs jāatceras turpmāk tādas lietas iebarot tieši viņam (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Sindra]

BTW, es iespējams neskaidri uzrakstīstīju, bet tie seši punkti ir apkārt tai vienai Svētnīcas ēkai.
Attālums nudien nav liels.
Tur nav īsti kur braukt ar mašīnu. Nu, ja vien Arists nav no tiem, kas pat piecus metrus līdz veikalam brauc ar mašīnu.

[Romija]

Ā, ok, es sapratu, ka vismaz pāris kvartālu, bet tad jau vnk paiet līdz vietai.

[Roviela]

Joels pamodās un aizgāja meklēt, kuram Svētnīcā sāp.

Man salikās, ka tas nav tikai pēc pāris stundu gulēšanas, un es tagad nezinu, kāds laika moments ir Joelam, un kāds Flērai un Maiklam, un nevaru ierakstīt, ko redzu Dziednīcā, kad tur iebāžu degunu.

[Sindra]

Visiem ir viena laika līnija.
Tur tās Sīlijas skumjas. Pēc tām var sasinhronizēties.

[Roviela]

Ā. Labi. Tad es redzu, kā Flēra dziedē Maiklu.

[Romija]

Tieši šobrīd īsti vēl nedziedē. Vismaz kamēr neesmu to aprakstījusi.