"Dragāras Pilārs" – ATD, [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/pilar_zps0aab2ead.png)

Ģeogrāfija un klimats

Dragāra ir pūķu pasaule.
Šajā pasaulē ir atrodamas pasakaini skaistas vietas, kā arī briesmīgākās vietas, kādas vien vispār varētu pastāvēt jebkurā pasaulē.
Dažkārt liekas savādi, ka vienā pasaulē var būt tik krasi atšķirīgs gan klimats, gan laikapstākļi, gan gadalaiki. Šur tur bija mūžīgas vasaras. Citur valdīja bargas ziemas. Citās vietās atkal gadalaiki mainījās.
Vēl kādā nostūrī bija atrodams mūžīgs purvs.

Pasakaini dzidras lagūnas. Milzu okeāni un jūras. Un purvi.
Arī ūdenskrātuves Dragārā bija visdažādākās.

Starp pasakainajām pļavām, vai mūžīgas sniega segas klātiem līdzenumiem, nevar piemirst arī augstos vulkānus, kas regulāri izmeta karstas lavas, liekot sakust akmeņiem un smiltīm.

Dragāras Pilārs bija īpaša vieta pūķu pasaulē.
Tas bija augsts tornis, kura smaile iesniedzās debesīs.
Pūķu svētvieta. Dragāras pasaules sirds un dvēsele.


Iedzīvotāji

Pasaule tik dažāda, jo tieši tik dažādi bija arī tās iedzīvotāji.
Pūķi.
Tie bija izvēlējušies tādas dzīvesvietas, kuras nu katram lika justies labi. Dažiem tās bija pasakaini skaistas pļavas. Citiem tumši un drēgni purvi. Citam mūžīga sasaluma ieskauti sniegoti līdzenumi vai vēju appūstu kalni. Vēl kādam pazeme. Tuvāk pie karstajām lavām.
Un lai arī viņi visi bija pūķi, tie tomēr nevarēja visi dzīvot, kur nu pagadās. Tie, kas bija iemīlējuši pļavas, tie arī tur labi jutās.
Tāpat, kā sniega līdzenumā mītošos nekādi nevarēja ievilināt pazemē pie karstajām lavām.

Pūķi bija dažādu krāsu.
Un lielākoties krāsa arī bija tā, kas noteica pūķa raksturu un viņa izvēlēto mājvietu.


Dragāras Pilārā mita valdnieks Devans.
Viņš bija vienīgais pūķis, kura zvīņas laistījās zeltītā krāsā.
Devans bija sens. Tikai vecākie no Dragāras iemītniekiem spēja nosaukt valdnieka gadu skaitli. Lielākoties visi apzīmēja viņu kā senu un ar to arī viss bija pateikts. Devans bija pacietīgs, laipns un taisnīgs.
Ja kāds saķīvējās, viņi drīkstēja doties pie valdnieka, lai tas izšķir strīdu. Un Devans to arī darīja. Jo pilārs viņam sniedza viedu gudrību.
Pūķi neapšaubīja Devana spriedumus.
Kad Devans pieņēma savu cilvēka formu, neskatoties uz savu vecumu, viņš izskatījās, kā jauneklis. Zeltainiem matiem un dzidri zilām acīm. Uz viņa pieres allaž atradās vijīga zelta diadēma. Tērpies vieglās, gaisīgās drānās, viņš vadīja dienas kalnos, kur ļāva vējam kopā ar viņu spēlēt stabules.


Dragāras dziļajos krāteros mita darvas, jeb melno pūķu cilts.
Viņus varētu saukt par ļauniem. Vai varbūt nesaprastiem. Taču melnajiem pūķiem pilnīgi un noteikti neinteresēja neviens cits, kā vien viņi paši. Tiesa, viņi spēja sadarboties ar citiem, ja tas bija nepieciešams. Un solīja kaut kādu nebūt labumu viņiem.
Taču citi pūķi ne visai ar šiem mēdza ielaisties attiecībās, jo melnie bija neparedzami. Tie varēja pievilt, nodot. Neturēt solījumu. Apkrāpt. Visu tikai raušot sev, sev, sev...
Viņu kalnu dzīlēs bija saraustas bagātības. Un viņiem nekad nepietika. Vajadzēja vēl!
Melnie pūķi spēja pievilt pat savus ciltsbrāļus. Ja vien tas viņiem bija izdevīgi.
Kaut kā jau viņi paši viens ar otru bija apraduši. Zināja, ka uz katru darījumu jāskatās ar zināmām aizdomām. Un gaidīja izdevīgāko brīdi, kad piešņākt otru. Ooo, bet gaidīt viņi varēja ilgi. Un pacietīgi. Melnie pūķi bija salti aprēķinātāji. Un gudri. Viltīgi.
Kad viņi pieņēma cilvēku formu, tiem allaž bija melni mati. Un melnie pūķi tērpās smagnējās, greznās drānās. Kuras papildināja daudz dārgu rotaslietu.

Melno pūķu pielūgtā dievība bija "Zeltakmens". Tas bija milzu akmens, kurš staroja tik spilgtu gaismu, ka teju apžilbināja, katru, kas uz to palūkojās.
Melnie pūķi lielākoties bija burvji un karotāji.
Retākos gadījumos arī priesteri.
Melnie pūķi esot pūķa formā spļauj darvai līdzīgu karstu šķidrumu, kas upuri iestidzina un sadedzina.
Melno pūķu cilts vadonis ir Obsidiāns. Vidēja vecuma vīrietis. Burvis.


Dragāras augstajos kalnos mita vēja, jeb balto pūķu cilts.
Viņi bija laipnākie pūķu pasaules iedzīvotāji. Uzticami, labestīgi un naivi.
Baltajiem pūķiem nepiederēja bagātības. Taču tiem piederēja brīvība, kuru sniedza kalnu galotnes un vējš.
Viņi allaž bija gatavi palīdzēt. Atdot sevi visu un visu, kas tiem bija pie dvēseles, ja kādam citam vajadzība bija lielāka.
Tiem nebija nekā svētāka par dotu solījumu.
Baltie pūķi mīlēja mūziku. Tie spēlēja stabules, lautas.
Kad viņi pieņēma cilvēku izskatu, tiem bija sniegbalti mati. Tie tērpās vieglās un gaisīgās drānās.

Vēja pūķu cilts dievība bija "Vēja gars"
Viņi to nekad nebija redzējuši, taču svēti tam ticēja. Vēja gars spēcināja nedienās, stiprināja slimībās.
Un Vēja garam baltie pūķi bija ierīkojuši mazas svētvietas ar zvaniņiem. Tur Vēja gars allaž varēja spēlēties.
Baltie pūķi lielākoties bija priesteri, burvji un bardi.
Retākos gadījumos karotāji.
Baltie pūķi esot pūķa formā pūš dziedējošu vēja dvesmu.
Balto pūķu cilts vadone ir Feijana. Viņa ir jauna sieviete. Dziedniece.


Dragāras tumšajos silos mita sūnu, jeb zaļo pūķu cilts.
Viņus nevarēja uzskatīt ne par ļauniem, ne par labiem. Viņi bija kā daba. Pavisam neitrāli.
Viņi mīlēja dabu. Mežus, kuros dzīvoja. Ziedus, zaļos kokus. Peldes meža ezeriņā un naktīs meklēt noslēpumainus augus, kas uzzied reizi gadsimtā, noteiktā laikā uz pavisam īsu mirkli. Viņi gaidīja šo mirkli, lai ietu noskatīties zieda īso ziedēšanas laiku. Nē, sūnu cilts pūķi nenoplūca maģisko ziedu un nenesa to mājās, lai liktu vāzē. Tie ļāva tam atrasties tur, kur tas bija izaudzis. Lai paši varētu priecāties un arī citi.
Viņu garstāvoklis reizēm mēdza būt mainīgs, kā laikapstākļi. Te saulaini un silti un te nāca brāzmains negaiss, kas neko nežēloja savā ceļā.
Zaļie pūķi nesteidza mētāties ar solījumiem. Vislabprātāk viņi neko nesolīja vispār. Jo ar tiem solījumiem dažkārt sanāca tā, kā nu sanāca. Jo lietus taču arī vienmēr nesola tikai veldzi. Tas var noslīcināt ražu. Un saule... tā jau var ne tikai sildīt. Tā spēja dedzināt.
Viņu bagātība bija meži un pļavas. Neko vairāk sūnu pūķiem nevajadzēja. Skrieties kopā ar meža zvēriem. Atdarināt tos.
Un meklēt īpašus augus, kurus kaltēt un vakaros izpīpēt pīpēs, no kurām galva griezās tāpat, kā no zvaigznēm virs augsto koku galotnēm.
Kad zaļie pūķi pieņēma cilvēku izskatu, to mati bija spilgti zaļā krāsā. Viņi izvelējās apģērbus vasarīgās krāsās. Bet labprāt apģērbā izmantoja arī ādas un citas dabas dotus resursus. Piemēram, puķes matos, vai zvēru ilkņu auskarus.

Zaļo pūķu dievība ir Meža māte.
Viņi tic, ka tā ir katrā augā, katrā kokā. Meža māte ir atrodama pat akmenī un smilts graudiņā.
Viņi vienmēr ir kopā ar savu dievību. Viņi tai neveido altārus.
Zaļie pūķi parasti ir druīdi, taku ziņi (reindžeri), mednieki.
Esot pūķa formā zaļie pūķi pūš gļotām līdzīgu zaļu šķidrumu, kurā upuris iestieg un ieķep.
Zaļo pūķu cilts vadonis ir Cermuriņš. Jauneklis. Mednieks.


Dziļajā okeānā mita raju, jeb zilo pūķu cilts.
Zilie pūķi vislabprātāk mitinājās okeāna dzīlēs. Tie dzīvoja alās un jāpiebilst, ka viņiem tīri labi patika spīdīgas lietiņas. Jo tās skaisti spīdēja, kad skaidrā dienā saules stariem izdevās izlausties cauri ūdens dzīlēm, lai iespīdētu viņu mājokļos.
Taču zilie pūķi speciāli nemeklēja dārgumus. Viņi tos nevāca čupās. Negulēja uz tiem.
Tā vietā viņi dienas vadīja ļaujoties straumei gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
Ūdens pūķi bija bezrūpīgi. Tiem patika zem ūdens pūst burbuļus un čalot, kā strautiņiem. Zilajiem pūķiem bija grūti, ja tiem nācās ilgi pavadīt laiku prom no ūdens. Tad tie kļuva nomākti, skumji un meklēja kaut mazāko iespēju kur iemērkt savu ķepu, kaut mazākajā ūdens peļķītē.
Lai iegūtu spīdīgas mantiņas, zilie pūķi bija gatavi ielaisties avantūrās.
Tiem pat nevajadzēja, lai spīdīgajai lietiņai būtu vērtība. Galvenais, ka tā spīdēja.
Parasti zilie pūķi citiem pāri nedarīja. Nu ja vien par darīšanu pāri nevarēja uzskatīt mūžīgos aicinājumus un mēģinājumus biedrus aizvilkt uz kādu ūdenskrātuvi. Dažkārt ar šiem uzaicinājumiem, zilie pūķi kļuva visai apnicīgi. Bet viņi jau to nedomāja ļauni. Nevienam sliktu negribēja.
Kad zilie pūķi pieņēma cilvēku izskatu, tiem bija dažādu toņu zili mati. Tie tērpās visai pieticīgos un augumam pieguļošos tērpos, jo nebija jau noslēpums, ka garos lindrakos pa ūdeni kūļāties nav pārlieku ērti.

Zilo pūķu dievība ir "Zilais valis".
Viņi tic, ka lielais zilais valis katru nakti nopeld garām viņu mājai un uzdveš savu svēto elpu.
Tādēļ pie savām mājvietām pūķi izliek spīdīgos nieciņus, lai Zilais Valis var viņus atrast un zināt kurā virzienā pūst.
Zilie pūķi parasti ir blēži (rougs), burvji un priesteri.
Esot pūķa formā, zilie pūķi pūš spēcīgu ūdens strūklu, kas aizskalo visu viņu priekšā.
Zilo pūķu cilts vadonis ir Alakirs. Vidēja vecuma vīrietis. Burvis.


Dragāras vulkānu kalnos mita lavas, jeb sarkano pūķu cilts.
Sarkanie pūķi ir izteikti lepni. Taču to raksturi ir tikpat karsti, kā lava pie kuras tie dzīvo. Sarkanie pūķi ir neiecietīgi, runā tiešu valodu, kas citiem mēdz nepatikt, tie ātri aizsvilstas dusmās. Taču neskatoties uz neiecietīgajiem raksturiem sarkanie pūķi ir ļoti godprātīgi. Un uz viņiem var paļauties. Jo sarkanais pūķis labāk mirs nekā lauzīs savu godavārdu. Aptraipīs savu godu.
Sarkanajiem pūķiem patīk komfortabla dzīve. To mājokļi ir iekārtoti ērti un plaši.
Sarkanie pūķi savas dienas vada stingrā režīmā, kur liela nozīme ir treniņiem, darbam, zināšanu ieguvei. Tie neatļaujas slinkošanas vaļību un necieš to arī citos. Sarkanie pūķi ir nopietni. Necieš muļķību. Nicina krāpniekus un blēžus. Sarkanie pūķi ir kareivīgi.
Kad sarkanie pūķi pieņem cilvēku formu, tiem ir spilgti sarkani mati. Tie izvēlas formālu apģērbu. Karotāji noteikti vēlēsies tikt pie bruņām un ieročiem.

Sarkano pūķu dievība ir "Liesma".
Viņu citadelē Liesmai ir vairāki tempļi. Tajos ir lieli altāri un deg mūžamdegošas liesmas.
Ja liesma kādā no tempļiem izdziest, šīs liesmas pieskatītājs tiek sodīts ar nāvi.
Sarkanie pūķi parasti ir karotāji, burvji.
Retāk bardi un priesteri.
Esot pūķu formā, sarkanie pūķi pūš spēcīgu uguns liesmu.
Sarkano pūķu cilts vadonis ir Kaiross. Vidēja vecuma vīrietis. Karotājs.


~ * ~ * ~

Klases būs vairāk vai mazāk pietuvinātas klasiskajām fantasy klasēm.
Par tiem pūķu klaniem... nu, katrā ciltī jau mēdz būt izņēmumi, taču labāk būtu, ja jūs pieturētos pie dotā kanona. Un neveidotu ļaunus baltos pūķus vai īpaši altruistiskus melnos. Jo tādi savā paša ciltī jau būs izstumtie. Protams, ja tas padara interesantāku jūsu leģendu, tad to var mēģināt darīt.
Būs maģiju saraksti kaut kādi. Un pūķi noteikti ir sorcerer tipa burvji un spellbooks viņiem nav nepieciešams.

Spēles darbība visticamāk notisināsies pūķiem nepierastā pasaulē. Ne Dragārā.
Tās varētu mūsdienas vai pat kaut kāda nākotne. Vai kaut kādas dīvainas fantasy pasaules. Par to es vēl ar sevi vienošos.
Un spēles ideja būs nedienas ar pilāru. Respektīvi, tam draud sabrukšana, kura var izraisīt pūķu mīļotā valdnieka nāvi. Tādēļ valdnieks meklē brīvprātīgos, kuri ir gatavi doties uz citām pasaulēm, lai iegūtu zināšanas, materiālus, vienalga ko, kas spētu pilāru pasargāt no sabrukšanas.
Domāju gan, ka intro es uzrakstīšu rītdien, vai kad nu man būs brīvāks brīdis.
Ja ir jautājumi, droši var jautāt. Tepat ATD pavedienā. Un anketas sūtīt man uz PZ.

Anketā es vēlos šādus parametrus:

1) tēla vārds,
2) dzimums,
3) pūķa klans, (tie ir tās krāsas, melnais, baltais, sarkanais u.t.t.)
4) klase (iespējamās klases katram klanam ir norādītas pie tiem klanu aprakstiem.)
5) augums,
6) vecums,
7) ieroči (tie kuri redzami, kad paskatās uz jūsu personāžu, jā arī tie kas paslēpti zābakos un apakšbiksēs)
8) fotoattēls vai zīmējums (nav obligāti, ja gribas var sameklēt. gan pūķa formu, gan cilvēka.),
9) izskata apraksts, (ja ir bilde šo nevajag)
10) personāža rakstura apraksts
11) leģenda (jā, es gribu tēla leģendu. lai jūs paši labāk iepazītu savu tēlu un saprastu, ko gribat spēlēt. kā arī iekļaut tajā visādus draugus un ienaidniekus, ar kuru palīdzību varu padarīt jums interesantāku dzīvi spēlē)

Par pūķu vecumu:
Līdz 100 gadiem - bērns.
No 100 līdz 250 - jauneklis.
250 - 1000 + - pieaudzis pūķis.
pēc daudziem tūkstošiem gadu - sens pūķis.


~ * ~ * ~

Atļauja

Piekrītu R kategorijas piešķiršanai. Tiem, kuri piemirsuši, ko var un nevar kategorijas ietvaros, pārlasiet šo.


Pūķēns Sāra

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 27.01.2014 23:29

[Malduguns]

Un kā tad īsti ir ar to ēšanu? Jo pūķim pūķa formā kuņģī noteikti ieiet vairāk nekā esot cilvēka formā. Vai tur nerodas iztrūkumi vai pāŗpilni puncīši? Es tiešām to starpību jautājumu nesaprotu.

[Romija]

Negatavots pūķa formā vairāk, gatavots cilvēkformā mazāk. Attiecīgi, ja dabūtais ēdamais ir garšīgs (gatavots), tad izdevīgāk ir ēst cilvēkformā, jo jāēd mazāk (lētāk, vieglāk nest). Ja ēdamais ir jēls vai negaršīgs, tad izdevīgāk ir ēst pūķa formā, jo vienkāršāk, bet vajag vairāk. Pieņemu, ka tāpat kā maģija nodrošina masas un enerģijas izmaiņas pārvēršoties (augums paliek lielāks, spēks vairāk), tāpat arī vēdera pilnību un saturu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) Apēdīsi bulciņu pūķī, būs nieks vien būs. Bet apēdīsi cilvēkformā un pēc tam pārvērtīsies, būs uzreiz kā vesels teļš apēsts. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/w00t.gif)

[Sindra]

Nu jā, tā arī ir kā Romija saka.
Ja esot pūķa formā notiesā lielu dzīvnieku, tad pārvēršoties par cilvēku, pūķis vienkārši jūtas paēdis. Bet viņam nav nekādas pārēšanas problēmas.
Otrādi strādā tāpat. Ja paēd cilvēka formā, tik cik gribas cilvēkam, tad pārvēršoties, arī pūķa formā jutīsies paēdis.

Vienīgi tas, ka pūķis ēd jēlu, tā uzreiz nomedītu. Bet cilvēkam vajag tādu ēdienu, kā nu mēs ēdam. Garšīgu, pagatavotu un tā tālāk..

[Sindra]

Vizuālie materiāli tiem, kuriem patīk bildītes.
Ar īsiem personāžu aprakstiņiem.

Valdnieks un Moira
Valdnieks Devans. Zeltains pūķis. Vienīgais zelta pūķis Dragārā.
Pirms viņa pūķu zemes valdnieks bija viņa tēvs. Taču tas bija ļoti sen. Tos laikus īsti neatceras pat vairs dziesminieki.
Valdniekam nav pēcnācēju.
Viņš ir pazīstams, kā laipns un godprātīgs valdnieks.
Devana valdīšanas laikā ir bijis tikai viens gadījums, kad kāds no pūķiem vēlējies ieņemt viņa. Kāds pūķis, saukts par Vordanu.
Taču Vordans tika sakauts. Viņa vārds ir tikai skaņa, ar kuru pūķu vecāki mēdz biedēt nepaklausīgus jaunuļus.

Vējš
Vējš ir sens baltās cilts pūķis. Viņš ir šamanis. Pūķu vidū baumo, ka Vējš spējot kontrolēt laikapstākļus. Un viņam piemīt daudz citi, pūķiem nepierasti un pat neizprotami spēki.
Vējš esot vienīgais, kas vēl joprojām tic senajai Vārdu maģijai. Tā ir maģija, kas ļauj pakļaut jebko, kam burvis ir noskaidrojis patieso vārdu. Tādēļ neviens nezin šamaņa īsto vārdu. Viņš to centīgi slēpj, jo nevēlas, lai kāds viņa vārdu izmantotu pret viņu.
Vējš ir Devana padomdevējs.

Malevons
Lai arī būt par karotāju ir netipiski baltajai pūķu ciltij, Malevons ir Devana ģenerālis.
Viņš ir sens pūķis, kurš jau neskaitāmus gadus vada Devana karotājpūķu spēkus, ja Dragārā ir izcēlušies konflikti un nākas atrisināt karus starp pūķu klaniem.
Malevons pārzin kara taktikas un plānošanu, prot cīnīties ar ļoti dažādu ieroču klāstu.
Malevonam ir bijuši divi mācekļi, taču tie abi ir gājuši bojā. Pēc šiem atgadījumiem, ģenerālis ilgu laiku neņēma mācekļus. Taču tagad ir padzirdēts, ka Malevons apsverot, ka varētu apmācīt vēl kādu karotāju.
Arī Malevons ir Devana padomdevējs.

Moira
Moira ir dziesminiece no sarkano pūķu cilts.
Viņa rūpējas, lai informācija no valdnieka nonāktu līdz pūķu ciltīm. Taču Dragāras iedzīvotāji zin, ka Moira ir arī valdnieka favorīte. Viņa dzīvo pilī un savas dienas pavada kopā ar Devanu.
Viņu varētu uzskatīt par Devana padomdevēju, lai gan meitene vairāk ir viņa balss brīžos, kad ziņas no valdnieka jānogādā tautai.
Moiras vecāki dzīvo sarkano pūķu citadelē. Viņa šad tad mēdz ciemoties pie viņiem. Un atšķirībā no abiem baltajiem pūķiem, Moira ir tikai pieaugusi. Viņa nav sena.

[Sindra]

Cilšu vadoņi.

Darvas cilts. (Melnie pūķi)
Darvas pūķu vadonis ir Obsidiāns.
Viņš ir sens pūķis, kurš Darvas klanu pārvalda jau kopš neatminamiem laikiem.
Obsidiāns ir burvis. Baumo, ka viņa maģiskā spēka līmenis ir tik ļoti varens, ka viņš spējot visu pasauli noslīcināt darvā, ja vien to vēlētos.
Obsidiāns nav pārāk iecietīgs un viņa pavalstnieki labi zin, ka melno pūķi lieki kaitināt nav nepieciešams. Tas var slikti beigties.
Melno pūķu vadonim nav sievas. Pūķene gāja bojā kādā nelaimes gadījumā, par kuru Obsidiāna klātbūtnē labāk nerunāt.
Obsidiānam ir meita Princese Pērle.
Bardi zin stāstīt, ka jaunībā Obsidiāns ir mīlējis piekopt visai izvirtīgu dzīvesveidu.
Protams, neviens to neuzdrošinās stāstīt paša Obsidiāna klātbūtnē.
Darvas pūķu vadonis dzīvo lielā namā, kurš ir bagātīgi izgreznots ar zeltu. Viņa mājas durvju priekšā, pat bruģis ir no zelta. (Vai vismaz apzeltīts)
Obsidiāns kā pūķis


Vēja cilts. (Baltie pūķi)
Vēja pūķu vadone ir Feijana.
Baltmatainā sieviete ir dziedniece. Arī viņa par balto pūķu klana valdnieci ir iecelta sen atpakaļ. Bet baltie pūķi nemaz nealkst vadoņa statusā redzēt kādu citu pūķi. Jo Feijana ir viņiem visiem, kā māte. Viņa ir laipna, mīļa un gādīga. Viņa ir gatava cīnīties par katru savu klana pūķi un arī par citu klanu pūķiem. Viņa nepaies garām, ja kādam kas sāp. Vienalga kura klana pūķis būs ievainots. Viņa neliegs maigu vārdu un glāstu.
Feijanai ir laulātais draugs. Un viņas pēcnācējs ir Kali. Lai arī citi cilšu vadoņi savas atvases sauc par prinčiem un princesēm, baltie pūķi savu vadoņa ģimeni nedēvē titulos. Viņi Feijanu drīzāk sauc par mammu.
Feijanas ģimene dzīvo kalna alā. Tā ir pieticīga, taču ērta un mājīga. Tajā allaž smaržo pēc veselīgām zāļu tējām.
Feijana kā pūķis.


Sūnu cilts. (Zaļie pūķi)
Sūnu pūķu vadonis ir Cermuriņš. Zaļais pūķis gan tikai nesen sasniedza pieauguša pūķa gadus. Viņa tēvs, kurš iepriekš bija zaļo pūķu vadonis, gāja bojā, kad saķērās ar kādu melno pūķi. Tā nu jauneklis kļuva par vadoni. Taču zaļie pūķi neiebilst, ka vadonis ir tik jauns. Viņi pieņem, ka notikušais vienkārši ir dzīves gājums. Un ir noticis tas, kam bija jānotiek.
Bez tam, ja jaunajam medniekam savajagās kādu padomu, cilts senie druīdi viņam to neliedz.
Cermuriņš ļoti mīl dabu. Viņam patīk dzīve mežā un tā pavisam noteikti ir viņa īstā vieta.
Jauneklis ir pacietīgas dabas, nemeklē strīdus un nevienam necenšas uzspiest savu viedokli. Viņam nevajag, lai viņu dēvē titulos. Tad jau drīzāk, lai vakarā, pēc labi pavadītas dienas, kāds pacienā ar druīdu pīpi.
Cermuriņam šobrīd vēl nav dzīvesbiedre. Tāpat, kā pēcnācēji.
Cermuriņš kā pūķis.


Raju cilts. (Zilie pūķi)
Zilo pūķu vadonis ir Alakirs. Senais pūķis, kurš veltījis savu dzīvi, lai izzinātu arkānās mākslas, no strauji tekoši ūdeņa arvien vairāk sāk izskatīties pēc stāvoša ūdeņa. Viņš ir vecs, vieds, noslēgts un nesabiedrisks. Zilie pūķi pat tā īsti nespēj atmiņā atsaukt, kad būtu pēdējo reizi manījuši vadoni nākam ar viņiem aprunāties vai vispār painteresēties par Raju cilts dzīves ikdienu. Ja kādam no vadoņa kaut ko vajadzēja, viņš sūtīja savu dēlu. Arensu.
Daži, vadonim tuvāk stāvoši pūķi, zināja teikt, ka Alakirs esot pārņemts maģisku tīstokļu izpēti. Citi arkal mēļoja, ka senais pūķis vienkārši nespēj pārdzīvot, ka viņa sieva, šo esot pametusi un aizskrējusi pie kaut kāda jauna baltuļa, kas esot jaunāks par viņu abu dēlu. Jo lūk baltulim esot zelta arfa un tā saulē mirdzot, kad viņš to spēlē.
Neviens gan nezin, kā īsti ir patiesībā. Un Arenss, jautāts par tēvu, klusē.
Arenss ir izvēlējies priestera amatu. Un arī par šo ļaužiem ir ko teikt... sak' sīkais gatavojas, ka papuci vajadzēšot ārstēt un no vājprāta. Arenss gan šīs runas neņem vērā. Viņš allaž ir pieklājīgs un laipns. Tiesa, viņu ne visai sajūsmina, ka jāpilda tēva, cilts vadoņa pienākumi, jo Arenss daudz labprātāk vēlētos dienas pavadīt laiski, kopā ar saviem vienaudžiem.
Alakirs kā pūķis.


Lavas cilts. (Sarkanie pūķi)
Sarkano pūķu vadonis ir Kaiross. Viņš ir sens pūķis un karotājs no sākuma līdz beigām. Sarkanajiem pūķiem viņš ir lords Kaiross.
Karotājs ļoti centīgi uzrauga kārtību savā citadelē. Un kārtība ir rakstīta stingros noteikumos, kuru pārkāpšanas gadījumā visādi var klāties. Kaiross mēdz ātri aizsvilties dusmās un viņa valoda ir tieša un bez aplinkiem. Taču nav tā, ka krāmēs pa galvu katram, kurš būs pamanījies sarkano pūķi izvest no pacietības. Viņš pats apzinās, ka viņu izvest no pacietības, nav pārāk liels izaicinājums. Kaiross ir godprātīgs un taisnīgs. Viņš nepieļaus netaisnības un neatzīs krāpšanos vai savādāku blēdīšanos, kas varetu paglābt vainīgo no taisna soda.
Kairosam ir ģimene. Viņa sieva ir skaista, sarkana pūķene lēdija Mara. Un viņiem ir dēls princis Beins. Vecākie pūķi par jauniņo princi gan bieži mēdz smīkņāt, jo Beinam tāds lecīgs raksturs pagadījies. Bet vispār jau zēns nav ļauns. Viņš vienkārši vēlas būt tikpat izcils karotājs (un ne tikai), kā viņa tēvs.
Kaiross kā pūķis.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 02.02.2014 05:42

[Sindra]

Gads ir sezona. (10 cikli)
Cikls ir mēnesis. (5 dienkopas)
Dienkopa ir nedēļa. (6 dienas)


Un par telepātiju.
Vienlaicīgi var savu teikto ļaut dzirdēt tik personām, cik pūķis vēlas.
Nav katram atsevišķi jāatkārto, ja vēlas pateikt visiem.

[Urdrunir]

Tas, ka Batirs ir aprauts savās runās un dzen visus uz priekšu, nenozīmē, ka jums viņam jāklausa un jāpakļaujas. Ja kādam gribas parunāties ar bardu, to varēja darīt.

Negrauj Batiram autoritāti! Batirs ir liels, melns un draudīgs.

[Malduguns]

Cilvēkiem, kuri strādā un mācās tā spēlēšanās ir pat nedaudz par aktīvu.

[Romija]

Cilvēkiem, kuri strādā un mācās tā spēlēšanās ir pat nedaudz par aktīvu.

Kā kuram. Jo vairāk darba un rakstāmo eseju, jo vairāk prasās pa vidu mazliet atslodzi.

Šo rakstu rediģēja Romija: 04.02.2014 17:22

[Mattiass]

Atslodze no rakstīšanas ir… rakstīšana? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Sindra]

Jā, Tu nesapratīsi.
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

[Romija]

Atslodze no rakstīšanas ir… rakstīšana? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Protams! Bet ne jau no pašas rakstīšanas, drīzāk no tēmas un domāšanas veida, ko pieprasa skola un darbs. Ir liela atšķirība starp dažādām rakstīšanām — akadēmiskās, publicistiskās, tehniskās, literārās. Katra prasa un dod kaut ko citu. Posts spēlē ir kā saldais ēdiens.

Šo rakstu rediģēja Romija: 05.02.2014 13:21

[washulis]

Ak, tas man atgādina par rakstnieku problēmām.
Kad nedomā par rakstīšanu? Tajā %, kad guli. Nomodā esot, vienmēr, tika, kā jau Romija norādīja, ir daudz rakstīšanas sugu. Tas palīdz nenojūgties, bet turpināt darīt to, kas patīk.

[Malduguns]

Njā, bet ja darbs ir vairāk kā fiziskais un emcionālais, tam visam klāt vēl pieplusojot nespēju tikt pie datora, tad beigās sanāk tā, ka dažreiz, lai iepostotu, jāizlasa vesels blāķis, kuram pa vidu sanāk arī iemigt un tad vēl sazin kas ir sapostots klāt.
Protams, var jau arī nepiedalīties, bet gribējās. Nebiju domājusi, ka jūs būsiet tik strauji. Un Avengedmike tāpat.

[Roviela]

Es domāju, ka tiem, kas nevar tik strauji postot, vajag iespēju ar GM sarunāt tās lietas, kam citi ir tā pārskrējuši pāri, kā mums sanāca ar iepriekšējo ciemu. Man ir priekšlikums, ka tie, kas nepaspēja tajā laikā neko ierakstīt pilnīgi noteikti drīkstētu iztēloties to, ko viņi ir darījuši vairāk, nekā tikai stāvējuši malā, kā tagad sanāca.
Viņi varēja paspēt ieskriet gan krogā, gan veikalā, vai vēl ko tādu padarīt. Tikai jāsarunā ar GM, un darīts.

Mēs vienkārši esam traki noilgojušies pēc spēlēm. Nudien, tur ir tā lielā vaina.

[Sindra]

Mans pēdējais posts bija 5.februārī.
Šodien ir 8.tais.

Tāpat visi nav ierakstījuši.
Bet man tomēr vajadzētu zināt, kur jūs ejat un ko darat. Arī tie pārējie.
Ja nav laika gari izrakstīties, tad šajā forumā taču var ierakstīt arī vienu teikumu. Nu, spēles pavedienā, ko tēls dara. (ne jau ATD, ka nav laika ierakstīt spēles pavedienā)

un btw, man būs piecas brīvdienas.
Posti būs biežāk.

[Sindra]

ka savu alku apmeklēšanai jāmeklē kāds cits no Arkvilas krogiem.

yeah, right...
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

[Sindra]

Ar naudu ir tā, ka ir četru veida naudiņas:
Vara naudas gabals
Sudraba naudas gabals
Zelta naudas gabals
Platīna naudas gabals

Es īsti negribu iegrimt sīkumainībā, bet nu doma ir tāda, ka paēst krogā varēs pa pāris sudraba gabaliem.
Pa zelta gabalu jau var tīri smuki uzdzīvot ar visām naktsmājām dārgā krogā pāris dienas.
Platīna gabals vispār ir bagātība.

Pat ja tēls nāk no bagātas dzimtas, diez vai viņš staipa apkārt lādi ar naudu.
Izņēmums varētu būt burvji, kuriem ir astrālajā plānā lāde, kura viņiem pieejama jebkurā pasaules vietā.
Taču šajā lādē arī prātīgs burvis neturēs neko super duper vērtīgu, jo šīs lādes var apzagt pa plāniem ceļojoši zagļi.

Un burvju mantas maksā ļoti dārgi.
Arī pakalpojumi. Taču divi zelta gabali pa tīstokli ir ļoti augsta cena.

Katrā ziņā, ja tēlam nav naudas, vēl pastāv arī barteri. Jūs pārdodat savus pakalpojumus, lai iegūtu kāroto.

[Mattiass]

1. Tēla vārds: Elgārs
2. Dzimums: vīrietis
3. Pūķa klans: raju pūķi (Mūra)
4. Klase: amatnieks (rotkalis)
5. Augums: 1,8 m
6. Vecums: 311 gadi
7. Ieroči: duncis (ar šauru, samērā garu asmeni, piemērots galvenokārt duršanai, bet var arī griezt) pie labajiem sāniem, mednieka nazis saimnieciskām vajadzībām, loks ar bultu maku aiz muguras, pie jostas vairāki izmēru ziņā parastāki dunči — zivtiņas
8. Fotoattēls vai zīmējums: kā cilvēks; kā pūķis (1), (2).

[Sindra]

Par runāšanos!

Tiešā runa, cilvēkam esot, runājot, tiek tagota boldā.

Piemērs:
Blinka palūkojās debesīs: - Pēc stundas līs. - viņš noteica, skatienam atgriežoties pie biedriem.

Telepātija tiek tagota italikā, norādot, kurš ir mērķis.

Piemērs:
Blinka skatiens aizkavējās pie Marko: - Droši vien ir labi apzināties, ka ugunslode tev neko nespēj nodarīt. - viņš pasmaidīja.

- Jums nav nekādu izredžu no manis aizbēgt! - Vordana balss, brīdinoši atskanēju pūķu prātos.


Par pūķu elpām.

Kas notiek, kad pūķi savus elpieročus pavērš viens pret otru.

Sarkano pūķu uguns aizdedzina.
Taču zilā pūķa ūdens strūkla spēj nodzēst sarkanā pūķa uguni un aizskalot melnā pūķa darvu.
Arī zaļā pūķa gļotas ūdens strūkla spēj aizskalot.
Zaļā pūķa gļotas var apslāpēt uguni, ja vien tā nav ļoti spēcīga un izpletusies lielos apjomos.

Balto pūķu elpa nekā neiedarbojas uz citu pūķu elpām.

Ja sarkanais pūķis aizdedzina melnā pūķa darvas peļķi, tā iegūst ļoti postošas uguns spēku, kuru zilā pūķa ūdens un arī ne cits, parasts ūdens, tik vienkārši apdzēst nevar.

Ja pūķi vienkārši viens otru apspļauda ar savām elpām, tad tas ir nepatīkami, bet nav nāvējoši. Nu ja vien pretinieks jau nav praktiski miris.
Tad viņu gan var piebeigt ar vienu kārtīgu spļāvienu.

Tie spļāvieni iedalās aptuveni kādās trīs intensivitātes pakāpēs:
- viegls
- nopietns
- spēcīgs

Šo rakstu rediģēja Sindra: 23.02.2014 17:07