"Izraidītie" – ATD, [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

(IMG:http://i869.photobucket.com/albums/ab251/gabrielmoro/celestial.png)
Lomu spēle fantasy pasaulē

Skaistā pasaule Astindela ir serafu mājvieta.
Cilvēki droši vien to dēvētu par Paradīzi. Bet serafi paši? Tā vienkārši ir viņu mājvieta. Drīzāk viņi to sauc par - soli pirms Paradīzes -. Tā tas arī ir. Šī ir pasaule, kas sevī sargā Vārtus.
Kas atrodas aiz Vārtiem, serafi paši tā īsti nespēj paskaidrot. Taču tur dvēseles saņemot atpestīšanu. Viņi paši nekad nedevās cauri vārtiem, jo tas ir vienvirziena ceļš. Tas, kurš reiz devies cauri Vārtiem, atpakaļ ceļu vairs nerodot.
Taču baumoja, ka serafu valdniekam gan piemītot spējas doties cauri Vārtiem un tikt arī atpakaļ. Taču līdz galam drošs nebija neviens. Neviens nebija redzējis valdnieku dodamies cauri Vārtiem.

Astindelas debesīs allaž mirdzēja divas saules. Tās mainīja dienu un nakti. Bet nakts šeit nekad nebija tumša. Tā bija kā krēslaina pēcpudiena.
Gaisā virmoja savāda skaņa. Tāda, kā mūzika. Tāda, kā melodija, kas šķita tik mierinoša un skaista. To varēja klausīties bezgalīgi un likās, ka tā dziedina. Piepildot sirdi un dvēseli ar iedvesmojošu spēku.
Šīs pasaules lielāko daļu klāja brīnumskaisti meži, ziedošas pļavas. Tad skaisti ezeri un jūras ar kristāldzidru ūdeni. Šeit dzīvnieki dzīvoja harmonijā. Pat plēsīgiem dzīvniekiem serafi droši varēja pieskarties. Tie nedarīja eņģeļiem pāri.
Serafi mitinājās mazos ciematiņos. Kur viens otru pazina, uzturēja saimniecības.

Pati iespaidīgākā celtne šajā pasaulē bija Metatrona pils. Tā atradās uz salas, kura levitēja gaisā, līdzās ar citām mazām saliņām.
Metatrons bija Astindelas valdnieks. Varenākais no Eņģeļiem.
Savas dienas valdnieks vadīja savā pilī kopā ar serafu padomi, kurā ietilpa viņa dēli, dēlu mātes un citi padomnieki.

Kad serafi sasniedza pilngadību, kuru dēvēja par Pirmo Soli, (tas ir aptuveni 18 gadi pēc cilvēku vecuma) viņi devās vizītē pie valdnieka, lai apliecinātu savu gatavību kalpot Gaismai. Tad jaunie eņģeļi arī izvēlējās savu nākotnes profesiju. Un saņēma svētību no valdnieka. Šī svētība jaunajiem eņģeļiem piešķīra Gaismas spējas.

Serafi zin, ka bez viņu pasaules pastāv arī citas pasaules. Viņi spēj tajās nokļūt, taču kurš gan to vēlas! Nevienā no citām, apkārt esošajām pasaulēm, serafi nejūtas tik labi, kā savējā. Nemaz jau nerunājot par Tumsas pasauli, no kuras, līdzīgi, kā no Vārtiem atpakaļceļa nebija. Nē, patiesībā, tas nemaz nebija līdzīgi. Stāstīja, ka no Vārtiem neatgriežas, jo otrpus esot tik labi, ka neviens nevēlas doties atpakaļ.
Ar Tumsas pasauli bija savādāk. Ja eņģeļiem šeit gadījās iekļūt, tad prom viņi netika tādēļ, ka viņus prom nepalaida tumsas radības, kas bija Tumsas pasaules iemītnieki.
Jau kopš mazām dienām ikvienam serafam tika stāstīts, ka viņš nekad un nekādos apstākļos nedrīkst spert savu kāju Tumsas pasaulē.

Tas tā kā bija skaidrs.
Taču kā bija ar tiem Vārtiem?
Vai tiešām atpkaļceļa nebija?

* * *

Te arī sākas mūsu stāsts.
Spēlētāji attēlo personāžus, kuri ir jauni serafi.
Iepriekšējā dienā apliecinājuši savu gatavību kalpot Gaismai un vaigu vaigā tikušies ar Astindelas valdnieku, viņa pilī.
Patiesībā, ar to vaigu vaigā tikšanos gan ir mazliet sarežģīti. Jo Metatrons bija tērpies gaišā apmetnī. Viņa galvu sedza kapuce un no tās apakšas staroja gaisma, tā ka valdnieka seju saskatīt nemaz nebija iespējams. Jaunajiem serafiem bija vēlme tikai godbijīgi nolaist skatienu, kad valdnieks viņus uzlūkoja.
Pēc svinīgā zvēresta seko svinības. Pirms doties atpakaļ pie saviem vecākiem, jaunie serafi nakti drīkst pavadīt uz salām, kuras atrodas ap valdnieka pili. Šeit ir jauki atpūtas namiņi.
Taču vārds pa vārdam un izaicinājums pēc izaicinājum, kā jau tas jauniešiem gadās un kā bija un kā ne, tikko iesvētītie izdomāja, ka viņiem ir jāpārbauda, kas īsti slēpjas aiz Vārtiem. Nav taču jāiet cauri. Var jau tikai pavērt un palūkoties. Un var jau pieturēt to, kurš skatās un paraut atpakaļ, kad tas gana redzējis.
Nakts aizsegā devušies uz vārtiem, jaunie eņģeļi nolēma īstenot savu plānu.
Taču necik tālu ar to netika, jo tika sardzes pieķerti. Redz! Šeit bija sardze un par to gan viņi nebija informēti.
Tagad bija.

Tagad arī bija par vēlu. Sardze nogādāja jaunos pārkāpējus uz salu, kas atradās pie valdnieka torņa. Jā, tā principā īpaši neatšķīrās no tās salas, kur viņiem iepriekš bija ierādītas guļvietas. Tikai ... ak vai... šis bija cietums. Jaunieši nevarēja pamest salu, ja viņiem nedeva atļauju.
Tika noteikts gaidīt līdz rītam, kad tiks ziņots valdniekam par pārkāpumu un tālāk izlemts ko iesākt ar šiem neapdomīgajiem jauniešiem.

Piesakoties, jums jānorāda šādi parametri:

1)tēla vārds,
2)dzimums,
3)rase - serafs
4)klase (karotājs, dziednieks, orākuls)

Karotājs - cīnītājs. Labi pieprot kaujas mākslu, veikli darbojas ar ieročiem. Spēcīgs, veikls, labu reakciju un refleksiem. Minimālas spējas izdziedēt kādu no biedriem.
Dziednieks - specializējies dziedināšanas maģijās. Viņš, protams, var arī ķerties pie ieročiem, ja vēlas, taču viņam tie liksies smagi un neveikli.
Orākuls - viņu dažkārt piemeklē vīzijas, viņš spēj sazināties no attāluma ar personu, ar kuru noslēdz saikni. Vieds, ar lielu zināšanu bagāžu. Viņš spēj nedaudz dziedināt, taču ātri nogurst. Ar ieročiem drīzāk uz jūs, nekā uz tu.

5)augums,
6)vecums,
7)izskata apraksts,
8)rakstura apraksts


NB!
Serafiem ir spārni. Astindelā pavisam noteikti. Viņi tos izmanto lidošanai. Kaut vai lai uzlidotu uz salas, kur atrodas valdnieka pils.
Varat izvēlēties vai jūsu spārni ir melnā, baltā vai pelēkā krāsā.
Citās pasaulēs serafu spārni var nebūt redzami, kā arī mainīties viņu ārējais izskats pielāgojoties vietējiem pasaules iemītniekiem. (izņemot Tumsas pasauli. Šajā plānā serafi nespēj sevi nomaskēt) Taču, kad serafi izmanto savas specifiskās maģijas, to spārnu būs manāmi. Ēteriski, caurspīdīgi.
Visiem serafiem acis ir violetā krāsā. Astindelā pavisam noteikti. Citās pasaulēs pielāgojas vietējiem iedzīvotājiem. Kad bur specifiskās eņģeļu maģijas, acis vienmēr ir violetā krāsā, kas savā ziņā serafus nodod.
Serafs nespēj dziedināt pats sevi. Tikai citus!


Savu tēla leģendu sūti man uz PZ kasti.

Atļauja

Piekrītu R kategorijas piešķiršanai. Ievērot noteikumus, pieklājību un, galvenais, piešķirto R kategoriju; ja liksies, ka kāds raksts ir nevietā "izskaistināts" ar vardarbību un seksuālām ainām, dzēsīšu bez žēlastības!

Pūķēns Sāra

[echo3]

Ja mēs to zinām, tad viss ir kārtībā. Gaidīsim mierīgi (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[washulis]

Tas ļoti labi saliekas kopā ar manu "so much to do in so little time" periodu, tā kā es neprotestēju un gausāks temps kā reiz man palīdz izsekot visam līdzi.

[Urdrunir]

Vārds - Tajs (Tajandriels)
Dzimums - puika
Rase - serafs
Klase - orākuls
Augums - 170 cm
Vecums - Pirmais Solis un vēl daži mirkļi
Izskats - pasīks, stiegrains, veikls un izmanīgs, īsiem blondiem matiem (sīks incidents ar kāda karotājserafa ugunīgo zobenu), baltiem, viegli zeltainiem (blondiem) spārniem
Raksturs - pašpārliecināts, drosmīgs, bezkaunīgs, vīzijas uztver kā neērtu lietu, jo tās mēdz atgadīties nepiemērotos brīžos; neviens viņam līdz šim vēl nav varējis ieskaidrot, ka Tajs nav karotājs

[echo3]

Virves nav rituļos. Virves ir mazās kārbiņās, kuras var iebāzt kabatā. Nu, pēc izskata kā saritināmās mērlentes.

[Roviela]

Ārprāts! Es beidzot nevaru paklusēt, tik esmu sašutusi par Mejas stulbumu. Tā, zināms, ir GM, nevis mana darīšana, bet es kā spēlētājs tiešām ļoti vēlētos, lai viņa pie mūsu bariņa neatgriežas. Tas nav izturams. Pamodina manus ļaunākos un neserafiskos instinktus.
Ar drausmīgi naivo domu - es nedrīkstu iegāzt parējos, bat darot tieši un precīzi to, viņa tiešām mūs iegāzīs un nevienu neizglābs.
Nevaru rimties. NEVIENS nedrīkst būt TIK drausmīgi stulbs! Tas jau ir pretdabīgi un prasās pēc dziednīcas.

Aj nu... tikai bojā spēli citiem. Viņai, iespējams, ir baigi interesanti. Man nav. Ņemies te ar tādu - kas tur interesants? Tikai dusmas vien nāk.

[Romija]

Vai tad Joels jau pirms vairākiem postiem nebija ielīdis alā? Vai viņš no alas vēl runājās ar ārā palikušajiem?

Šaurā alā gadījumā nav svarīga secība? Vismaz pirmie. Ereijass ir pirmais, ja?

Šo rakstu rediģēja Romija: 02.09.2013 05:50

[Roviela]

Joels līda uzreiz pirms Taja.

Es savā aprakstā neskaidri uzrakstīju - Joels no mazā laukumiņa sāk iet uz šaurākās alas pusi, bet vēl paspēj pamanīt, ka Meja (mančkinojoties, jo to viņa būtu izdarījusi neatkarīgi no apstākļiem, esmu par to pārliecināta!) aizlido un dzird to, ko Sariša saka, un tad lien pavisam iekšā.
Aka ir zema, bet vai tik šaura, ka jau no ieejas jālien pa viena, to īsti nezinu.

Vispār, jā, secība ir svarīga.
Ereijass ir pirmais.

[Sindra]

Es nedomāju, ka Joels lienot pirms Taja vēl spēj izvērst veselu scēnu ar tiem, kas tusē ārpus alas.
Par secību man ir skaidrs tikai tas, ka pirmais ir Ereijass un otrais ir Tajs.

Pārējie pagaidām ir miglā tīti...

[Romija]

No ielīdušajiem laikam Flēra sanāk pēdējā? Ereijass, Tajs, Joels, Flēra, tad būtu Sariša, par Aristu un Safīru pagaidām ziņu nav.

[Roviela]

Tad Joels lien aiz Taja, bet viņš dzird, kas notiek.

[Sindra]

To es pamanīju, ka viņš dzird.
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)

[Roviela]

Domāju, Gabriels to arī dzirdēja. Pat bez īpašas teikšanas. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)
Orākuls vēl nekad savā īsajā mūžā nav bijis tik ļoti pārskaities.

[Sindra]

Gabriels, beidzot iepriekšējo sarunu ar Joelu, bļoķēja saikni.
Joels to juta.

[Roviela]

Aha. Tad Gabriels arī neuzzin par Mejas pašdarbību.
Tas man jāpasaka citiem pavedienā.
Ka ir vēl sliktāk, nekā var domāt.

[echo3]

Cik daudz vietas mums ir pie tā aizguvuma? Zems, tas ir skaidrs, bet cik eja ir plata? Vai bez Ereijasa vispār citi varēja saprast, ka tālāk netiek?

[Rouzijs]

NEVIENS nedrīkst būt TIK drausmīgi stulbs! / Joels/

Starpcitu, to stulbumu attiecini vairāk uz sevi, jo tu sapinies meistarībā, ja nebūtu to izdarījusi, es nekur nebūtu aizlidojusi.

[echo3]

Nestāsti. Neapšaubāmi būtu aizlidojusi jebkurā gadījumā. Mejai nebija nekāda iemesla būt aizdomīgai jau pašā sākumā.

[Rouzijs]

Es savu tēlu labāk zinu, nebūtu aizlidojusi, jo es uzticos Flērai.

[Roviela]

Nesapratu.

Es pateicu skaļi to, ko zināju, un kas būtu jāzina Mejai. Tu būtu sākusi domāt par promdošanos, ja pavedienā nebūtu ierakstīts, ko Gabriels pateica Joelam? Bet godīgi!
Arists un Flēra pirms tam jau Mejai pateica visu, kā tas ir un kas vislabāk palīdzētu - Meja klausās, ko vispār viņai saka? Joels teica reizes divas - klausās? Nu nē taču!

Un uz kurieni tad tagad skrēji? Galamērķis būtu kur, lūdzu? Meja nezina, kur ir Alekss, meklēt viņu miljonu pilsētā, pie tam lidojot - tas nekādi nav gudri, Tu ne ar kādiem argumentiem ne mani, ne Joelu nepārliecināsi par pretējo.

[Rouzijs]

Nu mani īsti nerausta ko Joels saka. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif)