"Izraidītie" – ATD, [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

(IMG:http://i869.photobucket.com/albums/ab251/gabrielmoro/celestial.png)
Lomu spēle fantasy pasaulē

Skaistā pasaule Astindela ir serafu mājvieta.
Cilvēki droši vien to dēvētu par Paradīzi. Bet serafi paši? Tā vienkārši ir viņu mājvieta. Drīzāk viņi to sauc par - soli pirms Paradīzes -. Tā tas arī ir. Šī ir pasaule, kas sevī sargā Vārtus.
Kas atrodas aiz Vārtiem, serafi paši tā īsti nespēj paskaidrot. Taču tur dvēseles saņemot atpestīšanu. Viņi paši nekad nedevās cauri vārtiem, jo tas ir vienvirziena ceļš. Tas, kurš reiz devies cauri Vārtiem, atpakaļ ceļu vairs nerodot.
Taču baumoja, ka serafu valdniekam gan piemītot spējas doties cauri Vārtiem un tikt arī atpakaļ. Taču līdz galam drošs nebija neviens. Neviens nebija redzējis valdnieku dodamies cauri Vārtiem.

Astindelas debesīs allaž mirdzēja divas saules. Tās mainīja dienu un nakti. Bet nakts šeit nekad nebija tumša. Tā bija kā krēslaina pēcpudiena.
Gaisā virmoja savāda skaņa. Tāda, kā mūzika. Tāda, kā melodija, kas šķita tik mierinoša un skaista. To varēja klausīties bezgalīgi un likās, ka tā dziedina. Piepildot sirdi un dvēseli ar iedvesmojošu spēku.
Šīs pasaules lielāko daļu klāja brīnumskaisti meži, ziedošas pļavas. Tad skaisti ezeri un jūras ar kristāldzidru ūdeni. Šeit dzīvnieki dzīvoja harmonijā. Pat plēsīgiem dzīvniekiem serafi droši varēja pieskarties. Tie nedarīja eņģeļiem pāri.
Serafi mitinājās mazos ciematiņos. Kur viens otru pazina, uzturēja saimniecības.

Pati iespaidīgākā celtne šajā pasaulē bija Metatrona pils. Tā atradās uz salas, kura levitēja gaisā, līdzās ar citām mazām saliņām.
Metatrons bija Astindelas valdnieks. Varenākais no Eņģeļiem.
Savas dienas valdnieks vadīja savā pilī kopā ar serafu padomi, kurā ietilpa viņa dēli, dēlu mātes un citi padomnieki.

Kad serafi sasniedza pilngadību, kuru dēvēja par Pirmo Soli, (tas ir aptuveni 18 gadi pēc cilvēku vecuma) viņi devās vizītē pie valdnieka, lai apliecinātu savu gatavību kalpot Gaismai. Tad jaunie eņģeļi arī izvēlējās savu nākotnes profesiju. Un saņēma svētību no valdnieka. Šī svētība jaunajiem eņģeļiem piešķīra Gaismas spējas.

Serafi zin, ka bez viņu pasaules pastāv arī citas pasaules. Viņi spēj tajās nokļūt, taču kurš gan to vēlas! Nevienā no citām, apkārt esošajām pasaulēm, serafi nejūtas tik labi, kā savējā. Nemaz jau nerunājot par Tumsas pasauli, no kuras, līdzīgi, kā no Vārtiem atpakaļceļa nebija. Nē, patiesībā, tas nemaz nebija līdzīgi. Stāstīja, ka no Vārtiem neatgriežas, jo otrpus esot tik labi, ka neviens nevēlas doties atpakaļ.
Ar Tumsas pasauli bija savādāk. Ja eņģeļiem šeit gadījās iekļūt, tad prom viņi netika tādēļ, ka viņus prom nepalaida tumsas radības, kas bija Tumsas pasaules iemītnieki.
Jau kopš mazām dienām ikvienam serafam tika stāstīts, ka viņš nekad un nekādos apstākļos nedrīkst spert savu kāju Tumsas pasaulē.

Tas tā kā bija skaidrs.
Taču kā bija ar tiem Vārtiem?
Vai tiešām atpkaļceļa nebija?

* * *

Te arī sākas mūsu stāsts.
Spēlētāji attēlo personāžus, kuri ir jauni serafi.
Iepriekšējā dienā apliecinājuši savu gatavību kalpot Gaismai un vaigu vaigā tikušies ar Astindelas valdnieku, viņa pilī.
Patiesībā, ar to vaigu vaigā tikšanos gan ir mazliet sarežģīti. Jo Metatrons bija tērpies gaišā apmetnī. Viņa galvu sedza kapuce un no tās apakšas staroja gaisma, tā ka valdnieka seju saskatīt nemaz nebija iespējams. Jaunajiem serafiem bija vēlme tikai godbijīgi nolaist skatienu, kad valdnieks viņus uzlūkoja.
Pēc svinīgā zvēresta seko svinības. Pirms doties atpakaļ pie saviem vecākiem, jaunie serafi nakti drīkst pavadīt uz salām, kuras atrodas ap valdnieka pili. Šeit ir jauki atpūtas namiņi.
Taču vārds pa vārdam un izaicinājums pēc izaicinājum, kā jau tas jauniešiem gadās un kā bija un kā ne, tikko iesvētītie izdomāja, ka viņiem ir jāpārbauda, kas īsti slēpjas aiz Vārtiem. Nav taču jāiet cauri. Var jau tikai pavērt un palūkoties. Un var jau pieturēt to, kurš skatās un paraut atpakaļ, kad tas gana redzējis.
Nakts aizsegā devušies uz vārtiem, jaunie eņģeļi nolēma īstenot savu plānu.
Taču necik tālu ar to netika, jo tika sardzes pieķerti. Redz! Šeit bija sardze un par to gan viņi nebija informēti.
Tagad bija.

Tagad arī bija par vēlu. Sardze nogādāja jaunos pārkāpējus uz salu, kas atradās pie valdnieka torņa. Jā, tā principā īpaši neatšķīrās no tās salas, kur viņiem iepriekš bija ierādītas guļvietas. Tikai ... ak vai... šis bija cietums. Jaunieši nevarēja pamest salu, ja viņiem nedeva atļauju.
Tika noteikts gaidīt līdz rītam, kad tiks ziņots valdniekam par pārkāpumu un tālāk izlemts ko iesākt ar šiem neapdomīgajiem jauniešiem.

Piesakoties, jums jānorāda šādi parametri:

1)tēla vārds,
2)dzimums,
3)rase - serafs
4)klase (karotājs, dziednieks, orākuls)

Karotājs - cīnītājs. Labi pieprot kaujas mākslu, veikli darbojas ar ieročiem. Spēcīgs, veikls, labu reakciju un refleksiem. Minimālas spējas izdziedēt kādu no biedriem.
Dziednieks - specializējies dziedināšanas maģijās. Viņš, protams, var arī ķerties pie ieročiem, ja vēlas, taču viņam tie liksies smagi un neveikli.
Orākuls - viņu dažkārt piemeklē vīzijas, viņš spēj sazināties no attāluma ar personu, ar kuru noslēdz saikni. Vieds, ar lielu zināšanu bagāžu. Viņš spēj nedaudz dziedināt, taču ātri nogurst. Ar ieročiem drīzāk uz jūs, nekā uz tu.

5)augums,
6)vecums,
7)izskata apraksts,
8)rakstura apraksts


NB!
Serafiem ir spārni. Astindelā pavisam noteikti. Viņi tos izmanto lidošanai. Kaut vai lai uzlidotu uz salas, kur atrodas valdnieka pils.
Varat izvēlēties vai jūsu spārni ir melnā, baltā vai pelēkā krāsā.
Citās pasaulēs serafu spārni var nebūt redzami, kā arī mainīties viņu ārējais izskats pielāgojoties vietējiem pasaules iemītniekiem. (izņemot Tumsas pasauli. Šajā plānā serafi nespēj sevi nomaskēt) Taču, kad serafi izmanto savas specifiskās maģijas, to spārnu būs manāmi. Ēteriski, caurspīdīgi.
Visiem serafiem acis ir violetā krāsā. Astindelā pavisam noteikti. Citās pasaulēs pielāgojas vietējiem iedzīvotājiem. Kad bur specifiskās eņģeļu maģijas, acis vienmēr ir violetā krāsā, kas savā ziņā serafus nodod.
Serafs nespēj dziedināt pats sevi. Tikai citus!


Savu tēla leģendu sūti man uz PZ kasti.

Atļauja

Piekrītu R kategorijas piešķiršanai. Ievērot noteikumus, pieklājību un, galvenais, piešķirto R kategoriju; ja liksies, ka kāds raksts ir nevietā "izskaistināts" ar vardarbību un seksuālām ainām, dzēsīšu bez žēlastības!

Pūķēns Sāra

[Roviela]

Par bēgšanu mūsu domas saskan... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)
Vajadzēja laisties lapās uzreiz, tagad jau ir par vēlu.
Un es tik ļoti negribēju atkal uzreiz nepatikšanas! Vienkārši apbēdinoši.

[Sindra]

Tā kā es sapratu, ka mašīna atradās nostāk no meditēšanas vietas, var pieņemt, ka tā neatrodas spilgtajā gaismas kūlī.

[Roviela]

Jā, ir nostāk, ne ļoti tālu, bet nostāk un uz ceļa.

Tagad ļoti noderētu Ereijasa raksts, lai zinu, ko viņš dara, un tad Joelam kārta rīkoties atkarībā no situācijas. Visticamāk - mēģināt bēgt.

[Sindra]

Paldies, ka pagaidījāt manu postu.
(IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/getlost.gif)

[echo3]

Ai, kaut ko izjaucām? Piedod.

[Rouzijs]

Piedod...
Tas nebija speciāli.

[Sindra]

Nē, nu neko neizjaucāt.
Tikai man pienāca klāt, iemeta sejā kaudzi ar pārmetumiem un es kā muļķis pastāvēju un laikam jau neko nespēju pateikt.

[Rouzijs]

Nē, nu tu vari uzrakstīt man kaut ko ar atpakaļ ejošu laiku un varu pieņemt, ka Meja neko neatbildēja tev.

[Roviela]

Meja noteikti var atbildēt arī sēžot uz palodzes.

[Sindra]

Blā blā

[Sindra]

Joelam par meditēšanu.

No tēla viedokļa meditēt par sev neskaidru jautājumu, ir pareizi.
Meditēšana ir mirklis miera, kurā tu sakārto savas domas. Ja vien meditācija netiek veikta ar nolūku atrast kaut ko.
Šajā gadījumā nav meditācija, lai atrastu kaut ko, jo Gabriels teica, ka Svētnīcā nevar meklēt. Tas bija iemesls, kādēļ jūs amuletus meklēt ejat ārpus Svētnīcas.

Meditēšana, lai sakārtotu domas spēlē šajā gadījumā paņem laiku.
Bet nesniedz atbildes no GM puses. Jo tas ir Joela lēmums tik un tā.
Respektīvi, meditēšana nestrādās, kā padoma prasīšana kaut kam, nezin kam.
Joels ir apjucis, Joels nolemj meditēt, lai sakārtotu savas domas un sajūtas, Joels pameditējis un pats atbildējis uz saviem jautājumiem.

Ja mērķis ir noskaidrot kādas gudrākas personas viedokli, būtu jārīkojas kaut kā savādāk.
Piemēram, jāmēģina sazināties ar kādu gudrāku personu.

[Roviela]

Ā!
Skaidrs.
Joelam nav iebildumu šādā veidā sakārtot domas.

Kā notiek šāda sazināšanās ar kādu gudrāku personu? Sapratu - tāpat, meditējot (tikai ārpus Svētnīcas, ja?), vai tas ir domāts reālajā Ardas dzīvē?
Jo patiešām Joels vēlas paprasīt padomu. Atvainojos, ja man tas, kā tas notiek, kā spēlētājam nav īsti skaidrs. Joels noteikti to zinātu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Romija]

Joelam tas links no pirmā kvesta vairs nav? Vai tas nestrādāja kā sakari?

[Roviela]

Tas bija ar Aivenu, un, nē, tas vairs nav.

[Sindra]

Nu, vispār Joels ne visai zin, kā sazināties ar citiem serafiem, kas atrodas citā pasaulē.
Un liekas, ka toreiz Aivens teica, ka var sazināties ar viņu, jo viņiem ir saikne.

So... Joelam ir saikne ar Gabrielu. Viņi ir runājuši telepātiski.
Tikai, nu, Gabriels šajā brīdī varētu arī neatbildēt.

Un tad vēl tas, ko Gabriels tikko izdarīja pārējo serafu priekšā.
Viņš vērsās pie Metatrona lūgšanā.
Metatrons uzklausa izmisušus, apjukušus un visādi citādi nomaldījušos serafus.

[Roviela]

Taisnība! Viņš nezina, nav jau pieredzes.

Bet kā ir ar Gabriela māti? Viņa nedzirdētu, ja viņu sauktu? Viņa tā kā bija pievērsusies Joelam pēc Gabriela lūguma. Vai arī tur vajadzētu meditēt ārpusē?

[Sindra]

Nu, Joels var pamēģināt.

[Roviela]

Tiks darīts! Sanāks ārpusē, jo nupat beidzot mēs jau ejam.

[Sindra]

Jā, ārpusē pavisam noteikti būtu prātīgāk.

[Sindra]

Atvainojos par spēles gauso tempu.
Bet ir konkrēti iestājusies: pārāk daudz jāizdara, pārāk īsā laikā, fāze.
Es cenšos...