"Izraidītie" – ATD, [PZP] [R] Fantasy Opcijas

[Sindra]

(IMG:http://i869.photobucket.com/albums/ab251/gabrielmoro/celestial.png)
Lomu spēle fantasy pasaulē

Skaistā pasaule Astindela ir serafu mājvieta.
Cilvēki droši vien to dēvētu par Paradīzi. Bet serafi paši? Tā vienkārši ir viņu mājvieta. Drīzāk viņi to sauc par - soli pirms Paradīzes -. Tā tas arī ir. Šī ir pasaule, kas sevī sargā Vārtus.
Kas atrodas aiz Vārtiem, serafi paši tā īsti nespēj paskaidrot. Taču tur dvēseles saņemot atpestīšanu. Viņi paši nekad nedevās cauri vārtiem, jo tas ir vienvirziena ceļš. Tas, kurš reiz devies cauri Vārtiem, atpakaļ ceļu vairs nerodot.
Taču baumoja, ka serafu valdniekam gan piemītot spējas doties cauri Vārtiem un tikt arī atpakaļ. Taču līdz galam drošs nebija neviens. Neviens nebija redzējis valdnieku dodamies cauri Vārtiem.

Astindelas debesīs allaž mirdzēja divas saules. Tās mainīja dienu un nakti. Bet nakts šeit nekad nebija tumša. Tā bija kā krēslaina pēcpudiena.
Gaisā virmoja savāda skaņa. Tāda, kā mūzika. Tāda, kā melodija, kas šķita tik mierinoša un skaista. To varēja klausīties bezgalīgi un likās, ka tā dziedina. Piepildot sirdi un dvēseli ar iedvesmojošu spēku.
Šīs pasaules lielāko daļu klāja brīnumskaisti meži, ziedošas pļavas. Tad skaisti ezeri un jūras ar kristāldzidru ūdeni. Šeit dzīvnieki dzīvoja harmonijā. Pat plēsīgiem dzīvniekiem serafi droši varēja pieskarties. Tie nedarīja eņģeļiem pāri.
Serafi mitinājās mazos ciematiņos. Kur viens otru pazina, uzturēja saimniecības.

Pati iespaidīgākā celtne šajā pasaulē bija Metatrona pils. Tā atradās uz salas, kura levitēja gaisā, līdzās ar citām mazām saliņām.
Metatrons bija Astindelas valdnieks. Varenākais no Eņģeļiem.
Savas dienas valdnieks vadīja savā pilī kopā ar serafu padomi, kurā ietilpa viņa dēli, dēlu mātes un citi padomnieki.

Kad serafi sasniedza pilngadību, kuru dēvēja par Pirmo Soli, (tas ir aptuveni 18 gadi pēc cilvēku vecuma) viņi devās vizītē pie valdnieka, lai apliecinātu savu gatavību kalpot Gaismai. Tad jaunie eņģeļi arī izvēlējās savu nākotnes profesiju. Un saņēma svētību no valdnieka. Šī svētība jaunajiem eņģeļiem piešķīra Gaismas spējas.

Serafi zin, ka bez viņu pasaules pastāv arī citas pasaules. Viņi spēj tajās nokļūt, taču kurš gan to vēlas! Nevienā no citām, apkārt esošajām pasaulēm, serafi nejūtas tik labi, kā savējā. Nemaz jau nerunājot par Tumsas pasauli, no kuras, līdzīgi, kā no Vārtiem atpakaļceļa nebija. Nē, patiesībā, tas nemaz nebija līdzīgi. Stāstīja, ka no Vārtiem neatgriežas, jo otrpus esot tik labi, ka neviens nevēlas doties atpakaļ.
Ar Tumsas pasauli bija savādāk. Ja eņģeļiem šeit gadījās iekļūt, tad prom viņi netika tādēļ, ka viņus prom nepalaida tumsas radības, kas bija Tumsas pasaules iemītnieki.
Jau kopš mazām dienām ikvienam serafam tika stāstīts, ka viņš nekad un nekādos apstākļos nedrīkst spert savu kāju Tumsas pasaulē.

Tas tā kā bija skaidrs.
Taču kā bija ar tiem Vārtiem?
Vai tiešām atpkaļceļa nebija?

* * *

Te arī sākas mūsu stāsts.
Spēlētāji attēlo personāžus, kuri ir jauni serafi.
Iepriekšējā dienā apliecinājuši savu gatavību kalpot Gaismai un vaigu vaigā tikušies ar Astindelas valdnieku, viņa pilī.
Patiesībā, ar to vaigu vaigā tikšanos gan ir mazliet sarežģīti. Jo Metatrons bija tērpies gaišā apmetnī. Viņa galvu sedza kapuce un no tās apakšas staroja gaisma, tā ka valdnieka seju saskatīt nemaz nebija iespējams. Jaunajiem serafiem bija vēlme tikai godbijīgi nolaist skatienu, kad valdnieks viņus uzlūkoja.
Pēc svinīgā zvēresta seko svinības. Pirms doties atpakaļ pie saviem vecākiem, jaunie serafi nakti drīkst pavadīt uz salām, kuras atrodas ap valdnieka pili. Šeit ir jauki atpūtas namiņi.
Taču vārds pa vārdam un izaicinājums pēc izaicinājum, kā jau tas jauniešiem gadās un kā bija un kā ne, tikko iesvētītie izdomāja, ka viņiem ir jāpārbauda, kas īsti slēpjas aiz Vārtiem. Nav taču jāiet cauri. Var jau tikai pavērt un palūkoties. Un var jau pieturēt to, kurš skatās un paraut atpakaļ, kad tas gana redzējis.
Nakts aizsegā devušies uz vārtiem, jaunie eņģeļi nolēma īstenot savu plānu.
Taču necik tālu ar to netika, jo tika sardzes pieķerti. Redz! Šeit bija sardze un par to gan viņi nebija informēti.
Tagad bija.

Tagad arī bija par vēlu. Sardze nogādāja jaunos pārkāpējus uz salu, kas atradās pie valdnieka torņa. Jā, tā principā īpaši neatšķīrās no tās salas, kur viņiem iepriekš bija ierādītas guļvietas. Tikai ... ak vai... šis bija cietums. Jaunieši nevarēja pamest salu, ja viņiem nedeva atļauju.
Tika noteikts gaidīt līdz rītam, kad tiks ziņots valdniekam par pārkāpumu un tālāk izlemts ko iesākt ar šiem neapdomīgajiem jauniešiem.

Piesakoties, jums jānorāda šādi parametri:

1)tēla vārds,
2)dzimums,
3)rase - serafs
4)klase (karotājs, dziednieks, orākuls)

Karotājs - cīnītājs. Labi pieprot kaujas mākslu, veikli darbojas ar ieročiem. Spēcīgs, veikls, labu reakciju un refleksiem. Minimālas spējas izdziedēt kādu no biedriem.
Dziednieks - specializējies dziedināšanas maģijās. Viņš, protams, var arī ķerties pie ieročiem, ja vēlas, taču viņam tie liksies smagi un neveikli.
Orākuls - viņu dažkārt piemeklē vīzijas, viņš spēj sazināties no attāluma ar personu, ar kuru noslēdz saikni. Vieds, ar lielu zināšanu bagāžu. Viņš spēj nedaudz dziedināt, taču ātri nogurst. Ar ieročiem drīzāk uz jūs, nekā uz tu.

5)augums,
6)vecums,
7)izskata apraksts,
8)rakstura apraksts


NB!
Serafiem ir spārni. Astindelā pavisam noteikti. Viņi tos izmanto lidošanai. Kaut vai lai uzlidotu uz salas, kur atrodas valdnieka pils.
Varat izvēlēties vai jūsu spārni ir melnā, baltā vai pelēkā krāsā.
Citās pasaulēs serafu spārni var nebūt redzami, kā arī mainīties viņu ārējais izskats pielāgojoties vietējiem pasaules iemītniekiem. (izņemot Tumsas pasauli. Šajā plānā serafi nespēj sevi nomaskēt) Taču, kad serafi izmanto savas specifiskās maģijas, to spārnu būs manāmi. Ēteriski, caurspīdīgi.
Visiem serafiem acis ir violetā krāsā. Astindelā pavisam noteikti. Citās pasaulēs pielāgojas vietējiem iedzīvotājiem. Kad bur specifiskās eņģeļu maģijas, acis vienmēr ir violetā krāsā, kas savā ziņā serafus nodod.
Serafs nespēj dziedināt pats sevi. Tikai citus!


Savu tēla leģendu sūti man uz PZ kasti.

Atļauja

Piekrītu R kategorijas piešķiršanai. Ievērot noteikumus, pieklājību un, galvenais, piešķirto R kategoriju; ja liksies, ka kāds raksts ir nevietā "izskaistināts" ar vardarbību un seksuālām ainām, dzēsīšu bez žēlastības!

Pūķēns Sāra

[Roviela]

Ta nē, Gabriel!

Joels grib brīdināt, ka Ellē nupat ierodas nevēlams bars. Viņš nezina, ka Gabriels nemaz vairs tur nav.

[Sindra]

Jūs esat nonākuši atpakaļ Svētnīcā.
Un kā jau Sarišai bija norādīts, šeit viss ir kārtībā.
Nekādu problēmu nav.

Ar jums kopā nav Flēras, Mejas un arī Gabriels nav mājās.

[Mattiass]

Vispirms no Elles iznāca Sariša kopā ar iepriekš neredzētu vīrieti, un abi iesēdās Karotāju mašīnā.

Kā gan Sariša nokļuvusi te, ja iekāpa Karotāju mašīnā?

Man OOC jautājums — Ereijasam ir kaut kādas pārdabīgas spējas atpazīt transportlīdzekļus? Arists nebija uniformā, bet gan civildrēbēs, mašīna nebija marķēta (izklaidēties uz klubu neviens nebrauc marķētā vāģī). No tā, ko no malas ārpusē varēja redzēt, Sariša iekāpa civilajā mašīnā kopā ar nepazīstamu vīrieti, un viss. Pēc īsa brīža tā aizbrauca.

[echo3]

Piedod, sapratu, ka mašīna bija marķēta, jo tur visu laiku runāja par marķētām karotāju mašīnām. Nu, ja nebija, tad vienkārši ir jautājums - kā Sariša nokļuva mājās.

[Mattiass]

Es tikai vēlējos ieviest skaidrību. Man patīk tavi apraksti un šībrīža situācija vispār.

Varbūt Ereijass varēja pustumsā pārskatīties un nospriest, ka tā bija Karotāju mašīna (kas šai gadījumā viņa domu gājienu un jautājumu padarītu par laimīgu sagadīšanos, toties viņam nebūtu ne jausmas, kā Arista mašīna izskatās īstenībā)?

[washulis]

Lai visiem vieglāk izsekot:
Sarišas pieņemtais vārds ir Silvija Smita.

[Roviela]

Joela vārds ir Joels Džonstons.
Telefona numurs ir 4.

[Romija]

Flēra Robertsa (telefons nr.2)

[echo3]

Es tikai vēlējos ieviest skaidrību. Man patīk tavi apraksti un šībrīža situācija vispār.

Varbūt Ereijass varēja pustumsā pārskatīties un nospriest, ka tā bija Karotāju mašīna (kas šai gadījumā viņa domu gājienu un jautājumu padarītu par laimīgu sagadīšanos, toties viņam nebūtu ne jausmas, kā Arista mašīna izskatās īstenībā)?

Protams. Ereijass varēja pārskatīties - pieņemsim, ka Arista mašīna bija aiz karotāju mašīnas, un Ereijasam izskatījās, ka iekāpj tieši karotāju vāģī.

Ja visi saka uzvārdus, tad visi - Ereijass Hants. Telefona numuru neatceros, iespējams, ka 7.

[Pūķēns Sāra]

1. Vārds: Safīra
2. Dzimums: Sieviete
3. Rase: Serafe
4. Klase: –
5. Augums: 1,73 m
6. Vecums: 17
7. Izskats: [Serafe] [Cilvēka (Ardas) izskats] Pretēji Astindelas trauslajam izskatam, kur mati un spārni ir gaiši gluži kā sniegs, Ardā viņas mati ir melni, augums nobriedušas sievietes un ledus zilās acis urbsies ikvienā ar izaicinošu saltumu.
8. Raksturs: Viņu varētu nosaukt par jauku serafi, kura nākotnē nestu godu savai dzimtai. Pats dārgākais, kas viņai ir, tas ir ģimene, kuru viņa mīl un tās dēļ spētu izdarīt daudz ko. Ārpus aktīvas skološanās un gudrību uzsūkšanas no vecākajiem serafiem, pavada laiku medījot, ievācot augus un lasot grāmatas. Tā kā galva uz pleciem ir un lieliski darbojas, tad spēj pielāgoties dažādām situācijām gluži kā hameleons (cik nu Astindelā tās daudz atšķiras).

[Sindra]

Astindelas aristokrātija

Astindelā vienmēr ir valdījis Metatrons. Viņš ir bijis valdnieks no sākta gala un neviens no serafiem neatminas, ka eņģeļu pasaulei būtu bijis cits valdnieks.
Metatronam ir divi dēli.
Vecāko sauc Gabriels. Viņa māte ir orākulu aizbildne Tiara.
Jaunāko dēlu sauc Aivens. Viņa māte ir dziednieku aizbilde Meja.

Bez valdnieka dzimtas, vēl ir trīs ievērojamas dzimtas, kuras tiek dēvētas par Astindelas aristokrātiju.
Tā kā serafiem nav uzvārdu, viņu dzimtas tiek dēvētas tēva vārdā. Lai dzimta turpinātu pastāvēt zem šī paša vārda, ir tradīcija vecākajam dēlam vienmēr likt to pašu vārdu, kāds ir tēvam.

Šīs ievērojamās dzimtas ir:
Tenebrona dzimta
Šadrona dzimta
Vesperona dzimta

(Sīlija ir dzimusi Šadrona dzimtā. Šajā dzimtā ir tikai divas meitas. Sīlija un Safīra. Dēls, kurš varētu pārņemt tēva vārdu, vēl nav dzimis)

Serafi zin aristokrātu dzimtas pēc vārdiem, taču pēc izskata labi ja pazīst tikai pašu dzimtas galvu, tēvu. Atvašu vārdi ir dzirdēti, bet nebūs gluži tā, ka visi atpazīs jaunās princeses un prinčus.
Savā starpā gan augstdzimušie varētu būt pazīstami.

[Sindra]

Vizuālie materiāli:

Alekss (vai Maikls)

Naktsklubs "Elle"

Attīrītāju klubiņš (un ne tikai) "Rozes Vārds"

Attīrītāju simbols

"Karotāju" simbols

Aleksa sekretāre Rozītes jaunkundze

Ardas pilsēta Stona

Antīks "Karotāju" vāģis

Aktuāls "Karotāju" vāģis

Ardas automobīļi

Ardas motocikli

Silija Astindelā

Sīlija un Gabriels Ardā

Ardas autobuss
nē, tas nav nopietni

Paldies, par vizuālā materiāla sagādi Romijai un Mattiasam.

[Romija]

Tā kā izrādās, ka cilvēki tomēr spēles pavedienu nelasa, tad te kompilācija no Flēras savāktās infas.

~*~*~Par Antaja siksnu~*~*~

GM: Kamēr Flēra klejoja pa klubu, vienā brīdī, meiteni saķēra kāda roka. Visai spēcīgs tvēriens un tā lāga nemaz neprasot vai viņa to vēlas, vai nē, pagrieza ar seju pret sevi. Tas bija viens no Atkritējiem. Kurš pirms tam jau bija pamanījis sarkanmates, Atkritēju virzienā, vērstos skatienus.
- Pasaki tam, tusnajam āpsim, savam priekšniekam, ka es drīzāk sev roku nokodīšu, nekā gādāšu viņam Antaja siksnu. - skatienam mirkli aizkavējoties pie Flēras acīm, kā gribot pārliecināties, ka viņa sapratusi, svešinieks palaida meiteni vaļā un vairāk neko nepaskaidrodams, uzgrieza viņai muguru un devās atpakaļ uz to telpu, kur bija sēdējis iepriekš.
Tik vien... pēc tā viņa skatiena, Flēra jutās tā... nedaudz savādi, ja vien tas bija pareizais apzīmējums. Viņa nespēja domāt ne par ko citu, kā vien to, ka viņai ir savam priekšniekam jānodod šī svarīgā ziņa, kuru svešinieks viņai tikko uzticēja.

Flēra: "Antaja?" jautājums izskanēja jau aizgriezušās muguras virzienā. Nekāda reakcija neliecināja un apkārtējais skaļums tikai pastiprināja pārliecību, ka atbildes nebūs. Skriet pakaļ un uzprasīties Flēra netaisījās, jo vīrietis tiešām izklausījās dusmīgs. Varbūt roku arī nenokostu, bet diez vai laipni atbildētu uz viņas dumjajiem jautājumiem. Uz tiem noteikti varētu atbildēt Gabriels, vismaz tā Flēra cerēja. Pie tam šķita, ka to noteikti vajag viņam pateikt un pajautāt. Vienīgi šaubas radīja Atkritēja minētais tusnais āpsis. Ne Gabriels, ne Metatrons nebija tusnis, tā kā droši vien bija domāts kāds cits.

Gabriels: Es nezinu, kas ir Antaja siksna. Visticamāk kāds maģisks artefakts. - Mirkli apdomājoties, Metatrona dēlam tomēr nācās secināt, ka viņš tiešām nav dzirdējis šādu nosaukumu. Tāpat viņam nebija arī informācijas par maģiskām mantām, kas atradās šajā pasaulē. Bet laikam jau vajadzēs noskaidrot. Ja jau to vajag Attīrītājiem, tad jādomā, ka šis priekšmets var apdraudēt serafus. Vai arī to vajag demonu valdniecei. Iespējams tas ir tas, ko Sīlija meklē?

Tā kā izrādās, ka cilvēki tomēr spēles pavedienu nelasa, tad te kompilācija no infas, ko Flēra pa vakaru savāca.

~*~*~Par aurām, Vatru un nelāgajām vietām~*~*~

Gabriels: Ne šajā pilsētā, bet Vatrā atrodas muzejs, kur ir saglabājies tāds, kā stūrītis no sendienām, kad Arda vēl nebija tik civilizēta. - Tomēr, viņš nebija līdz galam pārliecināts, ka bija labi meitenei stāstīt šādas lietas. Flēra visticamāk vēlēsies tur nokļūt un Gabriels nebija pārliecināts, ka tā ir laba doma. - Šī vieta, kur atrodas muzejs, uz mums iedarbojas savādi. Serafiem tur var redzēt auras. Tādēļ labāk tur neiet. Kāds var pamanīt un tas sagādās tikai liekas problēmas. -

Flēra: "Vai Stonā ir tādas vietas, kur nevar uzturēties, lai neatklātu, kas mēs esam? Mēs tā vieni paši klejodami pa pilsētu varam nejauši tādā nokļūt. Vai Lilū par to ir informēta?" meitene bažījās. (..) "Amuleti ir maģiski. Viņiem vajag maģisku vietu?" Varbūt Vatrā kādā koka dobumā atradās amulets?

Gabriels: Viņš vēlreiz noraidoši pamāja. - Nē. Stonā jums nav jāuztraucas, ka izskatīsieties savādi. Nu, es domāju par aurām. Jūsu uzvedība, tas ir cits jautājums. - Gabriels pasmīkņāja. Bet tas nebija pārmetums. Saprotams, ka viņš no jaunajiem serafiem nevarēja gribēt, lai tie uzreiz spētu adaptēties.
- Lilū nē. Es neuzticos mākslīgajam intelektam. - eņģelis skeptiski noteica un ķērās pie atnestajām vakariņām. Tās patiešām smaržoja labi un kārdinoši.
- Nē, maģiska vieta nav obligāts nosacījums. Obligāts nosacījums ir vieta ar nelāgu auru. Kur notikušas sliktas lietas. -

[Romija]

Flēras zīmējums - ja atveras photobucketā mazais un nevar salasīt, var mēģināt ar labo klikšķi uz linka un "Save Link As...".

[Roviela]

Flēras zīmējums ir lielisks! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/thumbsup.gif)
Paldies!

[Mattiass]

Jā, šķiet, ka lieliski saliek pa plauktiņiem serafu grupai zināmo. Romija labi pastrādājusi.


Serafi Ardā

1. Gabriels Moro
2. Flēra Robertsa
3. Meja Grīna
4. Joels Džonstons
5. Silvija "Sariša" Smita
6. Alvīna Greja
7. Ereijass Hants
8. Keita "Safīra" Evansa
   Arists Morgans (viņa numurs katram ir viņa paša numurs)

[Sindra]

Man te tā sanācis, ka šīs nedēļas laikā es pārvācos uz citu dzīvesvietu un pēc darba man iespējams, ka vajadzēs pacīnīties ar mantām.
Tas varētu drusku kavēt spēles gaitu.
Bet es centīšos, lai pārāk nebremzējas.

Zinu, ka pauzes, un pārlieku liela gaidīšana, mēdz nokaut spēlētprieku.

[Sindra]

Joelam tā meditācija paņem kādu pusstundu. Plus, mīnuss.

[Roviela]

Aha. Joels mēģina patupēt un pameditēt vēl. Varbūt atrodas vēl kaut kas.

[Sindra]

Mhm. Es tik no sākuma izrēķināšos ar Meju. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)