"Normālisma" atskaites punkts, Ko nozīmē īpašība "Normāls"? Opcijas

[Hermaine]

Kādu dienu apcerot 1. HP grāmatu un tajā ietvertās Roulingas dažādās idejas, nonācu pie tēmas - kas tad skaitās "normāls". Teiksim "normāls" cilvēks. Kā jūs atšķirat "normālos" no "īpašajiem" un "neparastajiem" cilvēkiem? Vai esat sev nodefinējuši kādus kritērijus un pie kuriem paši sevi pieskaitāt? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Grendžera]

Es parasti saku tā:
"Kur ir normālisma atskaites punkts? Tāda nav. Tātad mēs nevaram nevienu dzīvu būtninosaukt par normālu vai nenormālu, jo nav divu identisku radījumu. Ja mēs pieņemtu, ka kāds ir normāls, tad viss pārējais automātiski kļūtu nenormāls."
To es ierakstīju arī vienā domrakstā un skolotāja priecājās (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

[Hermaine]

Es parasti saku tā:
"Kur ir normālisma atskaites punkts? Tāda nav. Tātad mēs nevaram nevienu dzīvu būtninosaukt par normālu vai nenormālu, jo nav divu identisku radījumu. Ja mēs pieņemtu, ka kāds ir normāls, tad viss pārējais automātiski kļūtu nenormāls."
To es ierakstīju arī vienā domrakstā un skolotāja priecājās (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)

Man tava doma ļoti patīk un ideālā gadījumā tā ir pilnīgi patiesa, un tomēr, ja mēs šo ideju pamēģinam transformēt matemātiskos jēdzienos, tad šis gadījums pilnībā atbilstu delta funkcijai - kur tikai viena lieta, viens punkts ir pieņemams un pārējie ir kaut kas vērā neņemams jeb nenormāls. Tad sanāk, ka, ja par normālisma atskaites punktu pieņem sevi, tad visi pārējie ir nenormāli, bet, ja kādu citu - nu tad pašam nākas atzīties, ka esi nenormāls, ne tā? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Protams, tieši tas tev liek secināt, ka tāda atskaites punkta un jēdziena - normāls vispār nav.
Un ja nu tomēr mēs paņemam nelielu, piemēram, epsilon apkārtni ap izvēlēto normālu lietu. Tad mēs iegūtu, ka dažas lietas ir tikpat kā normālas vai "skaitliskajā izteiksmē" - praktiski neatšķiras no normālās lietas un arī būtu uzskatāmas par normālām, savukārt viss pārējais ārpus izvēlētās apkārtnes, ārpus izvēlētā "normālisma" rādiusa ir nenormāls. Šī piemēra gadījumā mēs iegūtu kaut kādu apgabalu, kurā radījumi (indivīdi) ar noteiktām īpašībām tiktu uzskatīti par normāliem attiecībā pret izvēlēto radījumu.

Šādā gadījumā mums patiešām veidojas normālo un nenormālo indivīdu sadalījums, kas atkarīgs no atskaites punkta. Protams, vēl var diskutēt par izvēlētā rādiusa atrašanās vietu pret dažādām īpašībām, kādām tieši - ļaušu izpausties jūsu fantāzijai. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)
Droši vien - cik cilvēku, tik viedokļu, vienam šķiet normāli ēst siļķi ar putukrējumu, citiem (tai skaitā arī man) no tādas domas šermuļi skrien pār kauliem.
Tāpēc laikam viskorektāk būtu jautāt, vai "Jūs esat sevi izvēlējušies par savas normālisma sistēmas atskaites punktu?" (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/cool.gif)

[Miervaldis Gotiņ...]

Tāpēc laikam viskorektāk būtu jautāt, vai "Jūs esat sevi izvēlējušies par savas normālisma sistēmas atskaites punktu?"

Nu bet protams, es taču esmu ideāls, tātad visi man līdzīgie ir normāli (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Ja drusku nopietnāk, tad cilvēks neizbēgami visu vērtē attiecībā pret sevi, un tas ir tikai dabiski. Nu, izņemot tos, kas, izcelties gribēdami, sevi postulē kā nenormālus un par visām varītēm cenšas pierādīt, ka viņi tādi ir.

[Hermaine]

Bet vai nevar gadīties, ka ir cilvēki, kas par sava normālisma atskaites punktu noliek citu cilvēku un par visām varītēm tiecas tam līdzināties - tiecas kļūt pēc iespējas viņu skatījumā normālāki (vai arī nenormālāki, kā nu kura indivīda gadījumā, kaut gan arī šis ir diskutējams jautājums, no kura viedokļa skatoties, kas kuram iznāk normāls un kas nenormāls). Vai arī piekārto savu dzīves un pasaules skatījumu izvēlētā cilvēka uztverei.

Tā kā atbilde "jā" droši vien nebūtu jāgaida ilgi, tad turpināšu savu domu - ja cilvēks izvēlas par "ideāli" normālu uzskatīt kādu citu personību nevis sevi, vai tas nozīmē, ka viņš ir nenormāls, vai arī tas veicina cilvēka personības attīstību? Un vai personības attīstību veicina tas, ja cilvēks sevi uzskata par ļoti normālu?

Manuprāt, ja reiz "indivīds" apzinās, ka nav normāls, tātad viņš spēj saredzēt savas kļūdas jeb redz savā acī arī baļķi, ne tikai citu acīs skabargas.

[Miervaldis Gotiņ...]

Bet vai nevar gadīties, ka ir cilvēki, kas par sava normālisma atskaites punktu noliek citu cilvēku un par visām varītēm tiecas tam līdzināties - tiecas kļūt pēc iespējas viņu skatījumā normālāki

Var gadīties, bet tad jau mēs iebraucam tēmā par autoritātēm. Kaut gan man ir nelabas aizdomas, ka vēsturiski tas ir bijis ne tik daudz gribēšana būt normālam, cik bailes no sankcijām, kuras var sekot kā atmaksa par `nenormālību`. Tais pašos drūmajos viduslaikos piederība `normālajiem` bija izdzīvošanas jautājums, jo, kļūstot `nenormālam`, pastāvēja zināms risks nonākt uz sārta... (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/sad.gif)

ja cilvēks izvēlas par "ideāli" normālu uzskatīt kādu citu personību nevis sevi, vai tas nozīmē, ka viņš ir nenormāls, vai arī tas veicina cilvēka personības attīstību?

Domāju, ka ne obligāti, vismaz tikmēr, kamēr vēlēšanās sekot autoritātei nekļūst slimīga (`re - viņš novilka vienu kurpi! Darīsim arī mēs tāpat!` © Life of Brian (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) )

[Liesma narnia HP]

Nu jā....... Palasot iepriekšējās atbildes un pieliekot savējās klāt, sanāk izsecināt tikai vienu- nav normālu cilvēku, lieu un parādiebu, jo katra persona ir savā ziņā īpaša, natkārtojama. Un tiklīdz kādu vienu sāk uzskatīt par normālu, visi pārejie kļūst nenormāli (kaut ko līdzīgu es izlasīju vienā no iepriekšejām atbildēm).
Protams katra sbiedrības grupa var izstrādāt savas normas, bet tik un tā tās visā pilnībā nevarēs attiekties uz pilnīgi visiem pilnīgi vienādi, pat šajā sbierības grupā, jo katrs ir savādāks.

[Roviela]

Normālība nav punkts, tas ir intervāls. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Tāpēc visai palielam bariņam visi bariņa locekļi šķitīs pilnīgi normāli. Protams, stingrāk skatoties, katrs cilvēks ir unikāls.

[Liesma narnia HP]

...un tāpēc viņš ir īpašs nevis normāls. Bet tomēr par to, vai normālība ir punkts vai intervāls, var vēl pašaubīties.

[Roviela]

Par punktiem un intervāliem es labprāt padiskutētu.
Lūdzu kādu argumentu par labu punktam.

Jo man šķiet, ka tas ir intervāls, citādi katrs būtu par sevi, tikai sevi uzskatītu par normālu, un katra sīkākā atšķirība būtu ļoti būtiska. Kas dabā nav novērojams. Suga izmirtu! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)
Otrs, es vārdu "normāls" apskatu no sabiedrības viedokļa, nevis indivīda, jo, protams, tā mēdz gadīties, ka kāds sevi uzskata par vienīgo normālo, tikai citi to, zināms, uzskata par kārtējās nenormālības pazīmi.

[Liesma narnia HP]

Bet tas, kas ir normāls, parasti ir viena konkrēta lieta vai lietas, kas tiek pieņemtas par normu, nevis intervāls. Intervāls, cik saprotu ir atstarpe statp kaut ko. Tavā, Roviel, gadījumā normālisms ir atstarpe starp īpašo un nenormālo?
Katrā ziņā, manuprāt normālisms ir kaut kas konkrēts un katram cilvēkam tas nav jāattiecina uz sevi, jo kā jau iepriekš tika izsecinārs- katrs cilvēks ir īpašs, tātad nav normāls.

P.S.- es šeit kaut ko samurgoju, bet ceru, ka domu sapratīsiet. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Miervaldis Gotiņ...]

Intervāls, cik saprotu ir atstarpe statp kaut ko. Tavā, Roviel, gadījumā normālisms ir atstarpe starp īpašo un nenormālo?

Nē. Ja skatāmies pēc gudrības, tad `normālie` ir vidusmēra cilvēki, kuri ietilpst sabiedrībai raksturīgā IQ robežās. Ja IQ ir pārāk zems - tad cilvēks ir nenormāls, ir jo pārāk dumjš, lai spētu normāli eksistēt sabiedrībā. Un ir arī otra galējība - ja IQ ir pārlieku augsts, tad cilvēks ir pārlieku gudrs, lai eksistētu sabiedrībā (apkārtējie viņu vienkārši nesaprot, un šī, kā arī citu iemeslu dēļ pārgudrinieks īsti nespēj normāli iekļauties sabiedrībā un tā arī paliek par dīvaini-vientuļnieku).

Nu, teiksim, līdzīgi ir ar svaru. Ir normālisma intervāls - tāds svars, kāds cilvēkam ir vēlams un raksturīgs. Ja svars ir daudz par daudz vai daudz par maz - tā ir nenormālība, kas vairs nav labi.

Un tā var turpināt bezgalīgi.

[Roviela]

Jā, Gotiņam taisnība, es intervālu domāju kā jebkuras darbības veikšanas pieļaujamības robežas. Šausmīgi sarežģīti izteicos! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)
Apmēram tā, ka maisīt salātus ar karoti ir normāli, maisīt ar dakšiņu - vismaz ekstravaganti, bet ar nazi, koka zaru vai pirkstu normāls cilvēks maisa tikai tad, ja pilnīgi nav nekādas citas izejas. Ja tā dara ikdienā, tad tas vairs nav normāli. Protams, tas ir pilnīgi novienkāršots piemērs.

[Sarlote....]

Es domāju, ka kaut kas normāls dažādās vietās ir savādāks. Piemēram mēs esam pieraduši pie baltādainiem cilvēkiem un kad pie mums atbrauc kāds tumšādains tā mēs viņu sākam uzskatīt par savādāku. Viņš nevienmēr būs dīvains vai nenormāls, bet vienkārši savādāks. Savukārt, kad pie melnādainajiem atbrauc baltādainais, tad atkal viņi uzreiz ierauga atšķirību starp parastu t.i. - normālu tāds kā viņi paši un baltādaino tādu kādi esam mēs (pārsvarā). Protams, daži arī atšķirīgas krāsas cilvēkus uzskata par nenormāliem vai kautkādā veidā dīvainiem, bet tā taču nav. Jo pie viņiem normāli ir tā, bet pie mums tā. Dažreiz pat viņiem ir vairāk talantu un dotību kā mums. Tas ir no dabas. Kaut gan arī dabā ir novērojams kaut kas savādāks starp samērā līdzīgiem. Tas var būt no kādas slimības vai no kāda traucējuma. Piemērams pie dārza ir zaļš mauriņš. Es uzceļu telti. Tā tur nostāv kādu nedēļu, tad es to nojaucu un zālīte ir balta. Tas uzreiz ir kaut kas atšķirīgs, pamanāms, bet nav nenormāls. Arī aklie, kurlie, mēmie nav nenormāli, viņi vienkārši ir savādāki. Šis savādums pat ne dīvainība ir iedzimts vai no kādas traumas.

Par punktu un intervālu - to saprotu ka normāli mums pieņemts vilkt to, to, to un to. un ja es uzvelku viena tā vietā kaut ko citu tas nenozīmē ka es esmu nenormāla, bet ja visu to vietā velku ko citu tad gan es esmu nenormāls. Tāpat ja es uzvelku to, to, to un to, un vēl kaut ko citu nepieņemtu, arī tad es esmu nenormāla. Piemēram normāli senākos laikos meitenēm bija pieņemts valkāt tikai kleitas un kurpes un kad kāda meitene uzvilka bikses un kedas to jau uzreiz uzskatīja par nenormālu toties tagad meitenes pat biežāk velk bikses nekā kleitas kur nu vēl svārkus vai brunčus. Un kad kāda uzvelk kleitu vai kaut ko tamlīdzīgu, to uzreiz pamana (nu ne vienmēr, bet ir vietas, kur tā dara). Ja uzvelk bikses ar kurpēm tad tas nav nenormāls, bet tikai savādāks. Tas nevienmēr ir nenormāls, bet atšķirīgs.

Manuprāt intervāls varētu izskatīties apmēram šāds:

nenormāls - savādāks - normāls - ( kaut kur pa vidu normālam var ietilpt arī kaut kas mazliet citāds, bet ne pilnībā savādāks) normāls - savādāks - nenormāls

Bet pukts: .normāls .nenormāls

Vēl pasmejoties pašiem par sevi - kāds arī mūs neuzskata par normāliem. Kā var tā fanot par Hariju Poteru vai par citu grāmatu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/blink_a.gif) Kā var stundām par to diskutēt vai spēlēt spēles vai pat izdomāt vēl citus stāstus par šādu tēmu

[Miervaldis Gotiņ...]

Apmēram tā, ka maisīt salātus ar karoti ir normāli, maisīt ar dakšiņu - vismaz ekstravaganti, bet ar nazi, koka zaru vai pirkstu normāls cilvēks maisa tikai tad, ja pilnīgi nav nekādas citas izejas.

Šis gan būs slikts piemērs, jo vesela rinda pavāru kā reiz iesaka maisīt salātus ar rokām (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Bet nu attiecinot to uz tējas maisīšanu, piemērs ir pavisam vietā (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) Normāli ir maisīt tēju ar karotīti, var to, protams, darīt ar citiem priekšmetiem, ja karotītes nekādīgi nav pie rokas, bet maisīt tēju ar pirkstu, ja karotīte ir blakus, gan ir izteikti nenormāli (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)

[Roviela]

Jā, ar salātiem sanāca neveiksmīgs piemērs, es zinu! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Bet cilvēks, kas krējumu salātos maisa iekšā ar rokām, tomēr īsti nav pareizs. Vienkārši tā var citiem sabojāt apetīti, citas vainas jau nav nekādas. Ja vien olas ar ideju "pie reizes" nevāra tai pašā katlā, kur netīro veļu.

Es īsti nepiekristu piemēram par to, ka mode dažādos laikos (vilkt to vai ko citu, vai slaucīt rokas dvielī vai žāvēt vicinot pa gaisu) noteiktu normālību vai nenormālību. Nenormāli būtu tad, ja cilvēks vispār nepievērš uzmanību savam apģērbam, un ar to arī vēl nepietiek, lai citi viņu uzskatītu par tiešām nenormālu.
Lasīt Potera grāmatas ir tikpat normāli, kā lasīt visas citas grāmatas, gaumes atšķiras, vienam romāni, otram anekdotes un tā tālāk. Spēlēt datorspēles - normāli, ja vien virtuālajā pasaulē nesēž 24/7 režīmā un reālo dzīvi nepamet novārtā.

Jā, un kā var izdot tūkstošiem naudiņu par turnīra bruņām un apmācītu zirgu un vēl to visu vilkt mugurā un tiešām piedalīties turnīros?
Kā var pusi gada ar rokām šūt greznu kleitu no dārgiem, dabiskiem materiāliem, lai ar to palepotos festivālā vienu, divas reizes gadā?
Kā var iepirkt tiešām dārgu ekipējumu un dzenāties pa mežiem airsoftu spēlējot? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif)
Un tā tālāk.
Bet tas viss vēl ir normāli, manuprāt.

[Miervaldis Gotiņ...]

Bet cilvēks, kas krējumu salātos maisa iekšā ar rokām, tomēr īsti nav pareizs.

Nu jā, un cilvēks, kas salātus no bļodas grābj ar rokām un liek tos savā šķīvī pie galda, arī īsti riktīgs tomēr nav (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Bet tas viss vēl ir normāli, manuprāt.

Bet tad, kad cilvēks kļūst par Pasaules Valdnieku, tā jau ir nenormālība.

[Hermaine]

Ja skatāmies pēc gudrības, tad `normālie` ir vidusmēra cilvēki, kuri ietilpst sabiedrībai raksturīgā IQ robežās. Ja IQ ir pārāk zems - tad cilvēks ir nenormāls, ir jo pārāk dumjš, lai spētu normāli eksistēt sabiedrībā. Un ir arī otra galējība - ja IQ ir pārlieku augsts, tad cilvēks ir pārlieku gudrs, lai eksistētu sabiedrībā (apkārtējie viņu vienkārši nesaprot, un šī, kā arī citu iemeslu dēļ pārgudrinieks īsti nespēj normāli iekļauties sabiedrībā un tā arī paliek par dīvaini-vientuļnieku).

Nu, teiksim, līdzīgi ir ar svaru. Ir normālisma intervāls - tāds svars, kāds cilvēkam ir vēlams un raksturīgs. Ja svars ir daudz par daudz vai daudz par maz - tā ir nenormālība, kas vairs nav labi.

Precīzi manas domas. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Un tomēr, nevaru nepiekrist arī Šarlotes viedoklim - "normālisms" pilnīgi noteikti ir relatīvs un to praktiski nosaka sabiedrība, kurā dzīvo konkrēti cilvēki, tāpēc starp normāls/nenormāls tiešām derētu kaut kāds intervāls, kur salikt vienkārši citādākos/pieļaujamos. Savāds un savādāks - tas jau gan velk uz "nenormālo" pusi.

Bet tad, kad cilvēks kļūst par Pasaules Valdnieku, tā jau ir nenormālība.

Pasaules Valdnieks - kas tas par fruktu? Šitādu pirmo reizi redzu! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/ohmy.gif)

[Liesma narnia HP]

Laikam jau vien būs jāpiekrīt pārējo viedoklim. Un kur tad lai lieku savējo, laikam būs jāmet ārā. PALDIES! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif)

[Miervaldis Gotiņ...]

Pasaules Valdnieks - kas tas par fruktu? Šitādu pirmo reizi redzu!

Palasi to linku, tur par viņu diezgan daudz infas ir (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

[Hermaine]

Laikam jau vien būs jāpiekrīt pārējo viedoklim. Un kur tad lai lieku savējo, laikam būs jāmet ārā. PALDIES! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif)

Tādu muļķību gan nevajag darīt! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif) Savs viedoklis ir tikai jāattīsta kārtīgi līdz galam un jāpierāda, ka pārējiem nav taisnība! Protams, ja vien domu kārtošanas laikā neatskārsti, ka tava sākotnējā doma bijusi nepareiza, bet nekad nevajag padoties vairākuma viedoklim, ja šķiet, ka tavējais tomēr ir pareizs arī pēc dažiem domu eksperimentiem. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/cool.gif) /Citādi jau mums vairs nebūs aizraujošu diskusiju, ja ikkatrs bezpalīdzīgi piekritīs vairākuma viedoklim./

Palasi to linku, tur par viņu diezgan daudz infas ir

Būs jāpalasa, vienkārši cerēju, ka kāds man divos vārdos visu par viņu izstāstīs un man pašai nebūs jālasa. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif)