Atlantīdas bērni, [C] [PZ] Neparastas spējas, vajāšana un pagātnes noslēpumi. Opcijas

[Elony]

Žeņa Somoļeva, Nika Romānova, Jirži Lada, Rināts Kajumovs un Maikls Demidovs pamodās.

Viņi visi pamodās katrs savā telpā, vieni paši, tiesa, visas šīs telpas bija pilnīgi vienādas, tāpēc arī tiek vienādi aprakstītas.

Atmosties nebija viegli. Likās, ka kāds miegā viņus modina, tāpēc arī pamodās.
Viņi visi gulēja svešā vietā, nelielā telpā, kas atgādināja cietuma - metāla durvis, kas gan bija pavērtas vaļā, neliels, aizrestos lodziņš tuvu griestiem sienā pretī durvīm, lāva uz kuras viņi gulēja un stūrī atejas bedre. Pie griestiem dega nespodra spuldze. No ārpuses skanēja trokšņi it kā tur darbotos kaut kādas mašīnas, vai lidotu lidmašīnās.

Galva sāpēja, likās, ka degunā ir nepatīkama smarža no kaut kā. Atmošanās nebija viegla, viņi konstatēja, ka mugurā ir pelēcīgs kombinezons. Līdzās lāviņai atradās slimnīcas stienis, pie kura karājās plastikāta maisiņš ar caurspīdīgu šķidrumu tajā. No tādiem maisiņiem parasti vēnās ievada kādu šķidrumu, arī šim bija caurule ar adatu galā, tiesa, šobrīd caurule vienkārši nokarājās blakus guļošajam. Tomēr varēja pamanīt, ka uz rokas vēnā ir izdarīti vairāki dūrieni.

Kā nonāca šādā vietā, nevienam nebija atmiņu. Pēdējais ko atcerējās, viņi devās gulēt (savās mājās, vai kur nu tobrīd atradās) Un tikai tāds kā zibsnis - pirms miega vai miegā laikā, kaut kas iekoda vai iedzēla kaklā. Un ja tagad sakustina galvu, tad jūt, ka tajā vietā kakls sāp.

Vienīgā atšķirība bija Maiklam, viņa kamerā, līdzās lāvai, uz kuras viņš gulēja, atradās jauna sieviete, apmēram 25 gadus veca. Liekas, ka viņa arī bija tā, kas modināja.

[Miervaldis Gotiņ...]

Rināts klusēdams noklausījās, ko Maikls stāsta, un tad teica: Piekrītu, laižam uz vēstniecību.

Ja neviens nezin, kur atrodas vēstniecība, viņš piezvana uz uzziņu dienestu un noskaidro adresi.

[Elony]

Ja neviens tiešām nezina, tad uzziņu dienests palīdz noskaidrot Lielbritānijas vēstniecības adresi, kas atrodas centra rajonā, rietumos no Kremļa. Maskavas upes krastā. Smoļenskaja Nabereževaja 10. Četru, vairāku stāvu ēku komplekss.

[Sindra]

Kad Maiklam izstāstīja kā viņam jābrauc, puisis bija gatavs braukt.
Vislabāk, ja kāds no biedriem uzņēmās stūrmaņa pienākumus. Viņš ierosināja visiem piesprādzēties, ja arī aizmugurē sēdošajiem ir šāda iespēja un mašīna devās ceļā.
Uz Lielbritānijas vēstniecību.
Maikls uzmanīgi vēroja ceļu. Centās pamanīt, vai viņiem kāds neseko. Vai gaisā neparādās kaut kādi helikopteri vai kas tāds. Kopumā viņš brauca ievērojot noteikumus, lai lieki neizraisītu aizdomas.

[Miervaldis Gotiņ...]

Pirmajā reizē nobrauc vēstniecībai vienkārši garām, - Rināts teica, kad/ja viņi tuvojas galamērķim. - Apskaties, kas un kā, un īsto piebraucienu mēģināsim otrajā aplī.

Nez kā būtu labāk darīt, apstāties tieši pie vārtiem, vai pamēģināt tos izgāzt ar inerci? - Viņš retoriski jautāja sev un visiem. - Pirmajā gadījumā mūs var paspēt pārķert, kamēr vēl esam šaipus žogam. Otrajā gadījumā mēs no mašīnas izkāpjam jau uz Lielbritānijas zemes...

[Ungaarijas ragas...]

Kur atradās vēstniecība, Alīna zināja miglaini, tāpēc arī šoreiz vienkārši izbaudīja braucienu, jo līdz šim nebija gadījies skaitīties noziedzniecei, turklāt vēl militāra ranga. Līdz ar to, brīdi pa brīdim, jauniete pie sevis pasmaidīja par radušos situāciju, pārējā laikā grimstot pārdomās par tēmu "Ko es darīšu pēc tam?".

— Pabrauksim garām pirmo reizi, tad jau redzēs, — Alīna ieminējās, — ja izskatīsies, ka nevienam mēs neinteresējam, varēs ieiet pieklājīgi, ja izskatīsies aizdomīgi, tad varēsim taranēt.

[Elony]

Tuvojoties vēstniecībai, nekā aizdomīga nemanīja, tiesa, uz lielajām, daudzjoslu ielām sekotājus būtu pamanīt grūti, īpaši, ja tie nedara kaut ko tik stulbu, lai sekotu, braucot tieši aiz bēgļiem ar vienu un to pašu auto.
Kad viņi tika beidzot līdz Lielbritānijas vēstniecībai, tad redzēja, ka no Smoļenskas krastmalas puses to veido četru, vairāku stāvu ēku komplekss, ar vienotu stilu un plāksnēm starp ēkām, kas tās savienoja. No liela attāluma varētu domāt, ka ēkas savieno tuneļi, bet patiesībā tā nebija.
Vēstniecības priekšpusē atradās zālājs ar pāris nelieliem kokiem un krūmiem. Lielbritānijas zemi no Maskavas teritorijas norobežoja augsta mūra siena, turklāt ar kolonnu virkni virs tās. Un šajā pusē ieejas nebija. Savā ziņā vēstniecība atgādināja cietoksni.
Ieeja atradās sānos, uz mazākās ielas Protočnova Pereuloka. Tumši metāla vārti un durvis mūrī, gar kurām patrulēja vīrietis formastērpā, kas īsti neatgādināja miliča formu. Ielas malā atstāt automašīnas bija aizliegts abās pusēs. Arī šeit neko aizdomīgu no pirmā acu uzmetiena neredzēja, vismaz braucot garām.

[Roviela]

Nikola raudzījās apkārt un prātoja, vai viņi tiks iekšā vēstniecībā? Bez dokumentiem? Un kas būs pēc tam? Specdienesti neliksies mierā, ja uzzinās, tas ir droši.
Tikai viņa nespēja izdomāt, ko vēl citu varētu darīt.

[Miervaldis Gotiņ...]

Izskatās smags variants, - Rināts nokomentēja, vērodams vēstniecību, kad viņi brauca tai garām. - Ko darām? Par spīti aizliegumam, mēģinam piestāt pie vārtiem un lecam ārā, rokas pacēluši un aurodami par to, ka gribam politisko patvērumu?

Puisis tomēr nebija līdz galam pārliecināts, ka afēra pie vēstniecības ir labākais risinājums, tomēr izskatījās, ka ideju par dajebkādu citu alternatīvu ne viņam, ne arī kādam likteņa biedram nebija.

[Ungaarijas ragas...]

— Aurošana varētu būt laba lieta, pievērsīs apkārtējo uzmanību, — Alīna ierunājās, — Varbūt vēl var izsaukt presi, lai tie nevar jūs tā vienkārši pa kluso nobēdzināt.
Un vēl man liekas laba doma, ka kāds paliek pie auto stūres, ja nu gadījumā neiet gludi, tad varēs uzreiz laist projām.
Zinot savējo valdību, Alīnai likās visai ticama doma, ka varbūt ārzemniekus arī aizsargās, bet Krievijas pilsoņus, tādus kā viņa pati, nē.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 07.10.2010 13:27

[Sindra]

Braucot garām vēstniecības ēkai, Maikls to rūpīgi nopētīja un nu jā... tādā cietoksnī iebraukt ar mašīnu nebija iespējams. Un viņš noteikti nevēlējās savainot nevienu no saviem līdzbraucējiem. Tomēr arī doma par preses piesaistīšanu un tamlīdzīgas lietas puisim nelikās gana saprātīgas.
- Nu es te netaisos riņķot kā apdullusi muša. Teiksim tā... Viss ir vienkārši. Apbraucu vēl vienu līkumu, nekaunīgi piestāju pie vārtiem un skrienam iekšā. Citu ideju man nav. - viņš atzina un grasījās izpildīt savu plānu.
- Varbūt varat aizvākt drošības siksnas, lai var uzreiz ātri izkāpt un nekavējas laiks. Izskatās, ka neviens mūsu mašīnu taranēt vai kā citādi mocīt netaisās. - Maikls arī savējo aizvāca. Nav ko. Un puisis pieturējās pie sava plāna, ja protams neviens no biedriem nesāk kaut ko protestēt.

[Miervaldis Gotiņ...]

Darām, kā Maikls saka! - Rināts atbalstīja bēdubrāli un laicīgi atbrīvojās gan no drošības siksnas, gan no ieročiem - politisko patvērumu labāk prasīt bez tādiem kabatā.

Uzlicis roku un durvju atvēršanas kloķa, puisis bija gatavs atvērt durvis un lekt ārā, tiklīdz mašīna būs pietiekoši tuvu vārtiem.

[Roviela]

Nikola nopūtās. Kaut kas tajā visā viņai nepatika. Pārāk vienkārši? Varbūt arī, tomēr jaunā sieviete atbrīvojās no drošības siksnām, tas nekas, ka auto, visticamāk, sāks iekšpusē pīkstēt par to. Varbūt arī nē, ja bembis ir pārlieku vecs.
Atlika sagatavoties vismīļākajā nāras balsī palūgt, lai ielaiž iekšā.

[Ungaarijas ragas...]

Alīna neticēja veiksmīgam iznākumam vēstniecībā. Toties ticēja tam, ka viņi būtu varējuši nozust kādā mazapdzīvotā Krievijas vietā un mēģināt izkalt plānus, kā piežmiegt nolaupītājus pie sienas. Taču labāk kaut kas nekā nekas, un meitene noņēma drošības jostu, sagatavojoties lēkt laukā no mašīnas un skriet uz vēstniecību.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 18.10.2010 13:49

[Sindra]

Tā kā neviens Maikla domai neiebilda. Tieši pretēji, izrādīja tai atbalstu, puisis iekārtojās braukšanas joslā, kas atradās blakus ēkai, kurā viņiem bija jānokļūst un tad pie vēstniecības vārtiem strauji nobremzējis uzbrauca uz ietves un apstādinājis mašīnu, veikli lēca ārā un skrēja uz vēstniecības pusi. Ja var ieskriet iekšā, tad to dara, ja nesanāk, tad apstājas pie pirmā brīdinājuma šaut pa viņu.

[Miervaldis Gotiņ...]

Rināts seko Maikla paraugam, tieši tāpat lecot ārā no mašīnas un skrienot uz vēstniecības ieeju. Skrien viņš tik tālu, cik ir iespējams tikt, un, ja tuvumā ir redzams kāds, kurš izskatās pēc vēstniecības darbinieka vai vismaz apsarga, puisis angliski kliedz: Es gribu politisko patvērumu!

Klaigāšana gan var nebūt gramatiski un stilistiski pareiza, taču tai būtu jābūt gana saprotamai.

Ja vēstniecības apsardze ķeras pie ieročiem, Rināts apstājas un, rokas pacēlis, turpina klaigāt savu teikumu.

[Roviela]

Nikola darīja to pašu, ko abi vīrieši. Viņa vienīgi skaļi nesauca neko. Tikai, ja pret viņu pavērš ieroci, vai nelaiž iekšā, sāk pierunāt, lai tomēr ielaiž un lai nešauj.

[Elony]

Metāla vārti nav atverami no ārpuses. Arī durvis ir aizslēgtas.
Taču kameras visu filmē un arī apsargs, kas šeit patrulē, visu redz. Uzlicis roku uz ieroča maksts, viņš aizdomīgi pēta visu grupu, kas tik aktīvi uzvedās.
"Nomierinieties!" apsargs atbildēja angliski. "Kas jūs esat, kāpēc prasāt patvērumu?"

Vēl skrienot uz vēstniecību, Nikola sajūt tādu kā bites dzēlienu kreisajā plecā un tūlīt pat jūt, kā roka strauji paliek nejūtīga un neklausa un ķermenis arī. Liekas, ka viņa teju teju zaudēs samaņu,

Alīna pamana kaut ko adatai līdzīgu palidojam gar viņas vaigu un atsitamies pret asfaltu. Likās, ka tādi sīki, asi nieciņi te lidinās ne viens vien.

Lai situācija būtu interesantāka, no ielas pretējā pusē esošās ēkas izskrēja bariņš vīrieši kamuflāžā un īsiem futūriska izskata ieročiem rokās. Viņi apņēmīgi steidzās šurp.

[Miervaldis Gotiņ...]

Rināts, ja pamana, ka ir uzradušies vajātāji, kas viņus apšauda ar noslēpumainajiem šāviņiem, cenšas nostāties tā, lai atrastos tieši starp vajātājiem un apsargu, respektīvi, lai arī apsargs nonāktu apšaudes sektorā.

Mēs sargājam UK pilsoni! - atbildot uz sarga jautājumu, viņš pamāja ar galvu Maikla virzienā un, ja ir pamanījis vajāšanas faktu, piemetina: - Neredzat, ka mūs vajā?

[Roviela]

Nikola, protams, sajuta dūrienu. Ā!
Viņa pacentās tikt cik vien var tālu, nokrita uz ceļiem, pagriezās tā, lai dūriena vietu redzētu, lai kas tur arī būtu, gan sargs, gan kameras, un vēl pūlējās pateikt nāras balsī.
- Hrvatski pilsone.... ielaidiet!

Nikola cenšas nezaudēt samaņu, paliekot sēžam uz ietves.

[Ungaarijas ragas...]

Alīna joprojām neticēja, ka ar vēstniecību sanāks kaut kas labs, tāpēc arī mašīnu viņa pameta visai negribīgi. Drīzāk sajutusi, ka kaut kas aizlido garām viņas vaigam, jauniete notupās, lai būtu mašīnas aizsegā, bet tā, lai caur logiem redzētu, kā pārvietojas vajātāji.
Izskatījās, ka bez cīņas viņi prom netiks.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 20.10.2010 10:48