Atlantīdas bērni, [C] [PZ] Neparastas spējas, vajāšana un pagātnes noslēpumi. Opcijas

[Elony]

Žeņa Somoļeva, Nika Romānova, Jirži Lada, Rināts Kajumovs un Maikls Demidovs pamodās.

Viņi visi pamodās katrs savā telpā, vieni paši, tiesa, visas šīs telpas bija pilnīgi vienādas, tāpēc arī tiek vienādi aprakstītas.

Atmosties nebija viegli. Likās, ka kāds miegā viņus modina, tāpēc arī pamodās.
Viņi visi gulēja svešā vietā, nelielā telpā, kas atgādināja cietuma - metāla durvis, kas gan bija pavērtas vaļā, neliels, aizrestos lodziņš tuvu griestiem sienā pretī durvīm, lāva uz kuras viņi gulēja un stūrī atejas bedre. Pie griestiem dega nespodra spuldze. No ārpuses skanēja trokšņi it kā tur darbotos kaut kādas mašīnas, vai lidotu lidmašīnās.

Galva sāpēja, likās, ka degunā ir nepatīkama smarža no kaut kā. Atmošanās nebija viegla, viņi konstatēja, ka mugurā ir pelēcīgs kombinezons. Līdzās lāviņai atradās slimnīcas stienis, pie kura karājās plastikāta maisiņš ar caurspīdīgu šķidrumu tajā. No tādiem maisiņiem parasti vēnās ievada kādu šķidrumu, arī šim bija caurule ar adatu galā, tiesa, šobrīd caurule vienkārši nokarājās blakus guļošajam. Tomēr varēja pamanīt, ka uz rokas vēnā ir izdarīti vairāki dūrieni.

Kā nonāca šādā vietā, nevienam nebija atmiņu. Pēdējais ko atcerējās, viņi devās gulēt (savās mājās, vai kur nu tobrīd atradās) Un tikai tāds kā zibsnis - pirms miega vai miegā laikā, kaut kas iekoda vai iedzēla kaklā. Un ja tagad sakustina galvu, tad jūt, ka tajā vietā kakls sāp.

Vienīgā atšķirība bija Maiklam, viņa kamerā, līdzās lāvai, uz kuras viņš gulēja, atradās jauna sieviete, apmēram 25 gadus veca. Liekas, ka viņa arī bija tā, kas modināja.

[Ungaarijas ragas...]

— Man liekas, ka vēstniecība nebūs glābiņš, — Alīna skeptiski noteica. Var jau būt, ka šī paranoiskā sajūta radās dažu izlasīto grāmatu dēļ. Uzpūtīgais Maikla tonis krievietei ne sevišķi patika, bet viņa to noignorēja, kā vienmēr tādos gadījumos. — Bet mēģināt jau var.

Labi, bet runājot par internetzāli, es vienu zinu, varu aizvest, atrodas mikrorajonā, kādas daudzstāvenes pagrabā,— jauniete noteica.

[Sindra]

Pirms kaut kur braukt, Maikls izkāpa no mašīnas un ņēmās aizlīmēt izsistajam logam priekšā plēvi. Tas gan radīs nelielas neērtības braucot, jo plēvei nevar tik labi redzēt cauri. Bet nu neko darīt. Ticis ar to galā, puisis iekāpa atpakaļ mašīnā un palūkojās uz biedriem.
- Tad aizbraucam līdz internetam un pēc tam skatamies, ko darīt tālāk? - viņš katrā ziņā izskatījās gatavs braukt. Pat īsti brokastis viņu neinteresēja.

[Miervaldis Gotiņ...]

Braucam! - Rināts piekrita. - Kamēr vieni rakāsies internetā, citi varētu pameklēt lombardu ar mobilajiem telefoniem.

Ja pārējie ir gatavi braukt, Rināts pēc atmiņas pasaka Maiklam priekšā ceļu līdz Alīnas mikrorajonam.

[Ungaarijas ragas...]

— Domāju, ka lombardu arī tur varēsim atrast, — Alīna izklausījās visai optimistiski noskaņota un nēmās izklāstīt kā jābrauc, pati sekodama līdzi un norādīdama, kur Maiklam jānogriežas.

[Elony]

Miliči joprojām viņus netraucē un arī cilvēki nepievērš uzmanību, tāpēc bez problēmām var tikt līdz attiecīgajam rajonam un atrast arī interneta kafejnīcu. Darbdienas rītā tur gan nav daudz cilvēku.

[Sindra]

Maikls apturēja mašīnu netālu no meklētās intereneta zāles un palūkojās uz biedriem.
Sākumā viņš bija gribējis aizsūtīt kādu citu, lai paskatās arīi par viņu ziņas, bet beigās nolēma, ka dosies vien pats.
- Es iešu paskatīties informāciju. Kāds nāks līdzi? - viņš jautājoši uzlūkoja biedrus un sagaidījis to atbildes, izkāpa no mašīnas.
Ja kāds vēlas palikt mašīnā, tad Maikls to atstāj vaļā, taču ja arī pārējie dodas uz interneta kafejnīcu vai meklēt lombardus, tad puisis mašīnu aizslēdz.

Nonācis interneta kafejnīcā, Maikls samaksāja par stundu un devās pie datora, lai ielūkotos neta dzīlēs.
Pirmais, ko viņš dara, protams iegūglē savu vārdu.

[Džea]

Došos tev līdzi. Žeņa sacīja izkāpjot no mašīnas. Sieviete nesamaksāja, tā vietā apsēdās blakus krēslā un vēroja kādas ziņas izleks uz Maikla ekrāna.

[Miervaldis Gotiņ...]

Tā kā Rināts gribot negribot bija uzurpējis grupas finansu resursus, viņam nācās iet uz lombardu.

Es došos uz lombardu skatīties telefonus. - mašīnai apstājoties, viņš darīja zināmus savus nolūkus. - Priecāšos par kompāniju.

Rināts pagaida, ja nu gadījumā kāds izlemj piebiedroties, un tad dodas uz lombardu.

[Roviela]

Nikola palika mašīnā. Mersim nav viena stikla - kāda jēga to aizslēgt?

[Elony]

Google pirmo uzrāda vikipēdiju, kur Maikls minēts kā F1 braucējs kurā nu tur komandā viņš bija. Pēc tam pāris F1 saitos un blogos ir minēts viņa vārds.
Savukārt ziņu saitos viņš ir minēts tikai saistībā ar visai neparasto viņa pēdējo uzvaru, kur bija aizdomas par iejaukšanos no malas, krāpšanos un kas noveda pie diskvalifikācijas. Kā arī vēl pāris rakstu par šo tēmu, notikuma izmeklēšana (bezjēdzīga) un spriedelējumi vai Maikls atgriezīsies uz nākamo sezonu, ja tiks atcelta diskvalifikācija.
Bet informāciju par viņa nāvi vai pazušanu neizdodas atrast.
Kamēr vēl meklē informāciju, var pamanīt, ka interneta kafejnīcas darbinieks pievērš vairāk uzmanības Maiklam un Žeņai un pēta viņus ar sarauktu pieri.

Lombardu arī izdodas atrast. Blakus aizslēgtām dzelzs durvīm ir neliels logs ar spraugu, pa kuru padot mantas un naudu. Līdzās zīmīte ar zelta uzpirkšanas cenām. Iekšā pie loga sēž skūtgalvis ar aidomīgu skatienu un aiz viņa - rindas ar plauktiem pie sienas ar dažādām mantām - fotokameras, pulksteņi, mobilie rotaslietas, viens PS2, tālāk mana arī sadzīves tehniku kā televizoru, veļasmašīnu un kaut ko, kas atgādina virtuves kombainu. Neko tuvumā apskatīt nevar, jājautā pašam pārdevēja.

[Ungaarijas ragas...]

Alīna izkāpa no mašīnas, noraudzījās, kā aiziet Maikls ar Žeņu, tad ieskatījās mašīnā, kur palika sēžam Nikola: — Veiksmi, centīsimies ātri atgriezties.

— Es iešu tev līdzi, — jauniete paziņoja Rinātam un pasmaidīja, pie sevis nodomādama, kā tas nākas, ka viņu velk pie šitā džeka. Lombardu par laimi arī izdevās atrast. Alīna paskatījās uz skūtgalvi: — Sveiki, mūs interesē mobīlie. Kādi jums ir un pa cik?

Viņa bija pieradusi visu kārtot ātri un jautāt tieši.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 28.09.2010 11:39

[Sindra]

Nu labi. Meklētās informācijas trūkums bija pat laba zīme.
Tātad viss nebija pavisam slikti. Tas savā ziņā priecēja un uzlaboja Maikla garstāvokli.
"Te nekā nav. Ejam." viņš noteica, kad puisim sāka likties, ka apkalpojošais personāls uz viņiem pārāk uzkrītoši blenž.
Pirms piecelties, Maikls iztīrīja pārlūkrpogrammas Historiju, lai nevarētu apskatīties, ko viņš ir pētījis un aizvēris pārlūku, piecēlās, lai dotos prom.

[Elony]

Lombarda darbinieks nopētīja Alīnu, pēc tam aizgāja līdz plauktiem un paņēma trīs dažādus mobilos, pēc tam atgriezās pie lodziņa, taču ļāva tikai apskatīt caur stiklu.
"Ar atvāžamo vāciņu, lielu ekrānu, kameru un citām ekstrām. Otram ir krāsains ekrāns, trešais ir vecs, ar melnbaltu ekrānu. Kādu jums labāk vajag?" Pārdevējs arī nosauca cenas. Telefoni likās nedaudz apbružāti, otrajam bija arī drusku ieplīsis stikls. Darbinieks ieslēdza telefonus, parādot, ka tie arī strādā, (tikai SIM kartes nebija iekšā).
(OOC: cenas latos apmēram šādas: 80ls, 23ls 10ls, ja Rinātam ir vismaz puse no tās naudas, ko viņi dabūja no specdienestu aģentiem, tad pietiktu.)


Kad Maikls piecēlās, kafejnīcas darbinieks novērsās un drusku sanervozējās. Bet neko pasākt acīmredzami netaisījās.
Starp citu, galvenajos Krievijas ziņu saitos bija tā pati vēsts, kas avīzē - Maskavā klejo bīstami armijas dezertieri, noziedznieki. Ar visām bildēm.

Šo rakstu rediģēja Elony: 28.09.2010 18:53

[Miervaldis Gotiņ...]

Dod abus lētākos. Lādētāji ir? - Rināts painteresējās, noskaitīdams attiecīgu naudas summu un sniegdams to kasierim-pārdevējam.

[Sindra]

Maikls nepievērsa uzmanību nervozējošajam darbiniekam.
Tāpat viņš arī nelasīju rakstu par viņiem, kur stāstīja, ka viņi noziedznieki.

Izgājis ārā no interneta kafejnīcas telpām, puisis devās atpakaļ uz mašīnu. Iesēdies tajā, viņš palūkojās uz Nikolu.
- Ārzemju ziņās nekā nav. Par mani neko neraksta. Nav pat ziņu, ka es būtu pazudis. Iespējams, ka tas ir labi. - viņš domīgi noteica.
- Taču turienes darbinieki mūs visticamāk atpazina. Viņi uz mums blenza un izskatījās nervozi. Mēs te nevaram palikt. Viņi visticamāk jau zvana miličiem. - Tās bija sliktās ziņas.

[Elony]

Mobiliem lādētāji bija, tāpēc varēja nokārtot darījumu. Dokumentus neprasīja.

Arī pamest interneta kafejnīcu neviens netraucēja.

[Miervaldis Gotiņ...]

Pa ceļam atpakaļ uz mašīnu, Rināts ielika telefonos SIM kartes un, ja nepieciešams, tās aktivizēja, kā arī ierakstīja katras SIM kartes atmiņā otra telefona numuru.

Nu, ko jaunu uzzinājāt internetā? - Viņš jautāja, saticis Maiklu un Žeņu.

[Roviela]

Nikola nebūt nepriecājās par Maika ziņām.
- Man vajadzēja iet līdzi, - viņa sadrūvējusies noteica.
- Pateikt viņam - aizmirsti! Tev rādās! Un viss būtu kārtībā.
Toties abiem telefonu pircējiem bija paveicies. Arī labi.

[Ungaarijas ragas...]

Telefonu lieta nokārtojās ātri un nesāpīgi, un Alīnas garastāvoklis vēl vairāk uzlabojās.

Taču bažas viesa Nikola, kas sēdēja mašīnā pagalam drūmu seju, arī Maikls izskatījās domīgs, bet pie šādas F1 pilota sejas izteiksmes jauniete jau sāka pierast.
— Nepatikšanas? — Alīna iesēdusies mašīnā noprasīja.

[Sindra]

- Tā varētu teikt. - Maikls atzina, kad atgriezušies bija arī telefona pircēji.
- Izskatās, ka šejienes ļautiņi cītīgi seko ziņām un palīdz ķert izbēgušus noziedzniekus. Interneta kafejnīcā mūs atpazina. - viņš paskaidroja radušos neērto situāciju.
- Bet nav nekādu ziņu par mani. Nekā jauna nav. Pat, ka es būtu pazudis nekur neziņo. Nu man liekas, ka tas ir savā ziņā labi. - Maikls paraustīja plecus un ielika mašīnas aizdedzē atslēgas.
- Es domāju, ka mums vajag braukt uz vēstniecību. Ātri. - viņš noteica un palūkojās uz biedriem. Vai kāds no viņiem zināja, kur atrodas vēstniecība.