Atlantīdas bērni, [C] [PZ] Neparastas spējas, vajāšana un pagātnes noslēpumi. Opcijas

[Elony]

Žeņa Somoļeva, Nika Romānova, Jirži Lada, Rināts Kajumovs un Maikls Demidovs pamodās.

Viņi visi pamodās katrs savā telpā, vieni paši, tiesa, visas šīs telpas bija pilnīgi vienādas, tāpēc arī tiek vienādi aprakstītas.

Atmosties nebija viegli. Likās, ka kāds miegā viņus modina, tāpēc arī pamodās.
Viņi visi gulēja svešā vietā, nelielā telpā, kas atgādināja cietuma - metāla durvis, kas gan bija pavērtas vaļā, neliels, aizrestos lodziņš tuvu griestiem sienā pretī durvīm, lāva uz kuras viņi gulēja un stūrī atejas bedre. Pie griestiem dega nespodra spuldze. No ārpuses skanēja trokšņi it kā tur darbotos kaut kādas mašīnas, vai lidotu lidmašīnās.

Galva sāpēja, likās, ka degunā ir nepatīkama smarža no kaut kā. Atmošanās nebija viegla, viņi konstatēja, ka mugurā ir pelēcīgs kombinezons. Līdzās lāviņai atradās slimnīcas stienis, pie kura karājās plastikāta maisiņš ar caurspīdīgu šķidrumu tajā. No tādiem maisiņiem parasti vēnās ievada kādu šķidrumu, arī šim bija caurule ar adatu galā, tiesa, šobrīd caurule vienkārši nokarājās blakus guļošajam. Tomēr varēja pamanīt, ka uz rokas vēnā ir izdarīti vairāki dūrieni.

Kā nonāca šādā vietā, nevienam nebija atmiņu. Pēdējais ko atcerējās, viņi devās gulēt (savās mājās, vai kur nu tobrīd atradās) Un tikai tāds kā zibsnis - pirms miega vai miegā laikā, kaut kas iekoda vai iedzēla kaklā. Un ja tagad sakustina galvu, tad jūt, ka tajā vietā kakls sāp.

Vienīgā atšķirība bija Maiklam, viņa kamerā, līdzās lāvai, uz kuras viņš gulēja, atradās jauna sieviete, apmēram 25 gadus veca. Liekas, ka viņa arī bija tā, kas modināja.

[Sindra]

Kas ir nātrija pentonāls, Maiklam, protams, nebija ne mazākās nojausmas. Ķīmija nebija puiša mīļākais skolas priekšmets.
Arī nekādus jautājumus tā īsti viņš iedomāties nevarēja. Un patiesībā jau Nikolas uzdotais, nemaz nebija slikts. Tikai slikti bija tas, ka no trīs variantiem Maiklu reāli apmierināja tikai viens. Bez tam, tas nederēja tiem, kas nebija ārzemnieki.
Bet hei! Viņš taču nebija nekāda labdarības iestāde. Maikls nudien nebija gatavs upurēt visu to, kas viņam pieder svešu cilvēku dēļ, pat ja viņiem bija līdzīgas spējas un tāpat kā viņš bija iekūlušies nelaimē. Vienīgais, kas Maiklu uztrauca, vai pa šo laiku kamēr viņš bija nolaupīts, vai viņš jau nav pasludināts miris tur priekš viņa cilvēkiem Anglijā. Tas gan būtu nelāgi, jo iespējams, ka viņam vairs neviens neticētu. Un tas atkal visu sarežģītu.

[Miervaldis Gotiņ...]

Nu nē, nomiršanas imitācija mums neder, - Rināts domīgi teica, kad bija noklausījies Karla ieteikumus. - Tās ir pārāk liels risks, ņemot vērā to, ka mums nav ne prasmju, ne resursu, lai ko tādu noorganizētu. Bez tam, viena lieta ir nogalināt kareivi aizsargājoties no noķeršanas, pavisam cita - nogalināt kādu, jo vienkārši vajag kaulus, kurus uzdot par mūsējiem, un arī tas DNS dēļ var nenostrādāt. Tad jau drīzāk vēstniecību variants - vieniem repatriējoties, bet otriem, kas ir Krievijas pilsoņi, pieprasot politisko patvērumu.

[Elony]

"Neko... neko nevajag!" smagi elpojot atsaucas Karls. Viņš arī vairs neko nesaka. Ja sarunu arī aizmirsa, tad tomēr apjēdza, ka viņam kaut ko nodarīja, tāpēc savus sagūstītājus tagad uzlūkoja aizdomīgāk. Pēc tam nolaida galvu un raudzījās uz savām kurpēm.

[Roviela]

- Neuztraucies! Nepateici neko tādu, ko mēs nespētu iedomāties, - Nikola tomēr nespēja būt pārāk cietsirdīga.
- To, ko negribēji teikt, to nemaz neprasījām, vari būt mierīgs, neko neesi nodevis pat, ja neko neatceries.
Viņa sēdēja zemē uz izpurinātajiem matračiem un izskatījās ļoti bēdīga, tad, beigu beigās, nervi neizturēja, un jaunā sieviete sāka raudāt. Nikola mēģināja to izdarīt klusītiņām, un tas nemaz nebija tik grūti, jo asaras bira pašas.

[Ungaarijas ragas...]

Alīna turpināja sēdēt un klausīties un klusēt, pietika jau ar to, ka pārējie biedri runāja gana daudz. Turklāt viņai nebija nācies nokļūt šādās situācijās, līdz ar to, jauniete īpaši arī necentās būt pārlieku aktīva. Kamēr nebija jāmūk, viņa lapbrāt klausījās, arī tajā, kas notiek ārpus "pratināmās telpas".

Tāpat Alīna piefiksēja, ka Nikola izskatās arvien dranķīgāk, emociju ziņā, brīdī, ka horvātiete sāka raudāt, Alīna piecēlās no savas vietas un apsēdusies blakus Nikolai viņu apkampa. Nesakot ne vārda. Īsti jau nezināja ko teikt. Ka viss būs labi? Kā tad, gaidi ar maisu. Tad jau labāk paklusēt, ļaut vienkārši otram sajust, ka nav viens.

[Elony]

Karls paskatījās uz Nikolu, kas sāka raudāt, tad novērsās. Viņam nebija nekā ko teikt. Ko lai viņš teiktu sievietei, kas mierina savu gūstekni, ka viņš zem hipnozes nav izpļāpājies un pēc tam pēkšņi sāk raudāt?

Telpas tālākajā galā no tumsas paspīdēja divas kaķa acis. Dzīvnieks izslīdēja ārā naktī cauri durvju šķirbu.
Pasaulē laiks joprojām gāja uz priekšu, un tur joprojām ritēja dzīve.

[Sindra]

Raudošas sievietes nudien nebija Maikla specializācija. Viņš vienmēr mazliet mulsa, kad daiļā dzimuma pārstāves izplūda asarās viņa klātbūtnē, jo īsti nezināja kā rīkoties. Ko teikt un ko darīt. Teikt, lai liekas mierā un gan jau viss būs labi un piedāvāt uzsmēķēt? Laikam jau nē.

Mazliet atvieglota nopūta redzot, ka Alīna jau bija uzņēmusies rūpes par Nikolu. Tagad tā līst virsū meitenēm būtu vai gluži vai nepieklājīgi, vai ne? Un puisis varēja palikt turpat, kur viņš atradās iepriekš. Tikai pa galvu sāka vandīties citādākas domas. Piemēram, vai raudāšana pieder pie tā, ka sieviete izmantoja savas spējas? Varbūt viņa vienmēr pēc tam raud un tas ir tikai normāli? Viņi taču neko nezināja par nārām. Kas vispār ir nāras? Tām bija tik daudz izdomātu versiju. Varbūt Nikola ir kaut kāda nostaļģiska nāra, kurai vienmēr ir jāraud pēc tam, kad izmantojusi savas spējas?
Nē, nu savā ziņā viņš pats jutās tā it kā varētu raudāt par visu izniekoto laiku, ko viņi te dzēnājās bez normāliem resursiem un naudas. Bet vai viņa raud dēļ tā, ka ir iejaukusies prātā kaut kādam armijniekam? Tā nu gan bija maza bēda. Viņi te cīnās par izdzīvošanu. Par savu izdzīvošanu! Un casualties of war nav svarīgas. Vismaz ne Maiklam. Jā, viņš ir egoists.

[Roviela]

Nikola sēdēja uz matrača, klusi raudāja un ļāva Alīnai sevi apkampt.
Viņa zināja gan, kāpēc raud, bet tas citiem, visticamāk, nav svarīgi, un tāpēc ir jāparaud un pēc tam jāpacenšas ātri nomierināties. Jāsaņemas, vārdu sakot.
Gan jau biedri ieteiks, ko tagad darīt. Viņa pati vēlējās vienīgi gulēt.

[Miervaldis Gotiņ...]

Rināts klusēdams vēroja gan Karla hipnozes seansu, gan arī Nikolas pārdzīvojumus pēc seansa beigām. Līdzīgi kā Maikls, arī viņš īsti nezināja, ko darīt lietas labā.

Vajadzētu mēģināt pagulēt. - Cerībā, ka kaut kāds plāns un organizācija ir labāki par nekādu, Rināts mēģināja izklausīties konstruktīvs. - Tiesa, kādam vajadzētu palikt nomodā un pieskatīt vismaz gūstekni. Es varu sākt.

[Džea]

Vienīgais ko žeņa šobrīd vēlējās tas bija gulēt. Tikai un vienīgi gulēt, tādēļ Rināta ierosinājumu viņa uzņēma ar atvieglojumu. Beidzot vismaz kaut kāda atpūta. Es tevi nomainīšu tad. Mums derētu noteikt cik ilgu laiku katrs sargā, jeb arī spriež pēc pašsajūtas un tā cik ilgi var izturēt?

[Miervaldis Gotiņ...]

Nu kad es jutīšu acis krītam ciet, es tevi pamodināšu, - Rināts atbildēja Žeņai un, pavicinājis pa gaisu pistoli, ko Maikls nesen bija lietojis spēju paraugdemonstrējumam, paziņoja: - Nomodā esošais tur pie sevis šo te.

[Roviela]

- Vispirms pārsieniet viņu, - Nikola nomurmināja, noslaukot asaras un atlaižoties uz matrača.
Viņa nepaskaidroja, kāpēc, bet tas bija tāpēc, lai pārlieku tievas un ciešas saites pavisam nenospiestu gūsteknim asinsvadus. Pāris stundas tā sasiets - un var palikt vismaz bez pirkstiem, ja ne bez visas rokas vai kājas.
Viņa grasījās gulēt, cik vien ilgi iespējams.

[Miervaldis Gotiņ...]

Paņēmis līmlentu, to pašu, ar kuru iepriekš gūsteknim tika aizlīmēta mute, Rināts pārsēja viņam rokas, noraisot siksnu un tās vietā satinot rokas kopā ar līmlenti. Līmlente ir platāka un, ja arī spiež uz asinsvadiem, tad dara to plašākā laukumā.

Tieši tāpat viņš saskočē arī Karla kājas.

[Džea]

Pamājusi ar galvu ka sapratusi, Žeņa mēģināja atrast ērtāko vietu gulēšanai. šobrīd tas bija tieši tas kas vajadzīgs.

[Elony]

Tur bija divi matrači uz dēļiem, tas nozīmē, ka vienlaikus gulēt varēja divi cilvēki. Vēl kāds varēja mēģināt gulēt, sēžot krēslā, un atspiežoties pret galdu. Varēja arī uz viena matrača censties iekārtoties divatā.

[Sindra]

Tā kā pirmie sargi bija jau pieteikušies un patiesībā Maikls labprāt paturētu savas tiesības kā šoferim izgulēties, cik ilgi nepieciešams bez sargāšanas, puisis domīgi nopētīja gulēšanas iespējas un iekārtojās uz otra matrača. Viņam šobrīd bija vienalga vai viņam kāds guļ blakus, vai nē. Vienkārši vajadzēja gulēt. Lai gan Maikls nevarēja teikt, ka viņa acis liptin lipa ciet. Pārāk daudz notikumu, pārāk daudz raižu. Un kad cilvēks ir satraucies, aizmigt nemaz nesanāca tik viegli. Un tad vēl bija jāguļ ar drēbēm, tas arī nebija patīkami. Un tad vēl šīs bija tīrās drēbes un matrači noteikti nemaz nebija tīri. Tas viss nemaz nebija miegu uzdzenoši.
Un tomēr viņš centās. Grozījās, meklēdams ērtāko pozu, līdz miegs viņu pieveica. Lai arī tāds puscaurs un nervozs miegs, bet vismaz kaut kāds miegs.

[Elony]

Nakts pagāja mierīgi, bet jebkādiem neparastiem notikumiem. Tiesa, dēļ neparastajiem apstākļiem pie gultām pieradušiem ļaudīm kārtīgi izgulēties bija grūti. Tomēr vismaz bija klusums.

Gūsteknis negulēja visu nakti, nevarēja, vai negribēja. Viņš gan izskatījās atslābinājies, taču acis neaizvēra un uz tualeti arī neprasījās.

Kad pienāca rīts, gaisma lēnām ielauzās pa nespodrajiem, augstajiem logiem un durvju spraugām.

Visi varēja pamanīt, ka pampumi uz pleciem, kas viņiem bija, ir pazuduši, vai kļuvuši tikko manāmi. Ja neskaita izsalkumu un neērtības no gulēšanas apstākļiem, citādi viss bija labi.

Šo rakstu rediģēja Elony: 12.07.2010 12:36

[Ungaarijas ragas...]

Gulēšana svešā vietā un ne tajos labākajos apstākļos bija draņķīga padarīšana. Visu nakti nogrozījusies un ik pa laikam pamodusies, jauniete beidzot neizturēja un piecēlās. Vienīgais labums, ka pampums bija pazudis.

Nopūtusies, jauniete aizgāja līdz krānam, lai kaut kā nebūt sevi savestu kārtībā, pirms pārējie piecēlušies un tad, izgājusi ārpus kambara, lai citiem netraucētu, viņa ķērās pie pie vingrošanas, lai iekustinātu locītavas un muskuļus.

[Miervaldis Gotiņ...]

Kad Rināts, daudz maz veiksmīgi pārlaidis nakti, pamodās, viņš vispirms pateica pārējiem: Tūlīt būšu atpakaļ! - un uzkāpa ēkas augšējā stāvā. Tur, cenzdamies pats neeksponēties pa logiem, viņš uzmanīgi nopētīja apkārtni visos iespējamos virzienos. Ja augšējā stāvā logu nav uz visām pusēm, tad uz atlikušajām pusēm Rināts meklē citus logus - zemākos stāvos vai kāpņutelpās.

Sevišķu vērību viņš pievērš blakus ēkām un tam, ko var redzēt aiz žoga, it īpaši tajā virzienā, kur viņi naktī atstāja BMW.

Neatkarīgi no novērojuma rezultātiem Rināts atgriežas telpā, kur viņi pārlaida nakti.

[Roviela]

Nikola tiešām gulēja, cik ilgi vien varēja. Piecēlusies, viņa uzmeta acis gūsteknim - vai viss ir kārtībā vairāk vai mazāk? Tad devās nomazgāties un uzvilkt mugurā to, kas jau nu no normāliem apģērbiem bija.
Žēl, nebija ķemmes, un nācās kaut kā izlīdzēties.
Jaunā diena, jāsaka sievieti itin nemaz neiepriecināja. Atkal jau būs jāslapstās un jātēlo kaut kāds spiegu filmas sižets! Nē, viņai nekad nebija patikušas asa sižeta filmas un spiegu filmas jo īpaši, un tagad pašai tādā nokļūt! Briesmīgi. Un kas mājās notiek? Visi taču raizējas, kur viņa palikusi, un nav iespējas paziņot, kas un kā. Vēl vairāk briesmīgi.