Atlantīdas bērni, [C] [PZ] Neparastas spējas, vajāšana un pagātnes noslēpumi. Opcijas

[Elony]

Žeņa Somoļeva, Nika Romānova, Jirži Lada, Rināts Kajumovs un Maikls Demidovs pamodās.

Viņi visi pamodās katrs savā telpā, vieni paši, tiesa, visas šīs telpas bija pilnīgi vienādas, tāpēc arī tiek vienādi aprakstītas.

Atmosties nebija viegli. Likās, ka kāds miegā viņus modina, tāpēc arī pamodās.
Viņi visi gulēja svešā vietā, nelielā telpā, kas atgādināja cietuma - metāla durvis, kas gan bija pavērtas vaļā, neliels, aizrestos lodziņš tuvu griestiem sienā pretī durvīm, lāva uz kuras viņi gulēja un stūrī atejas bedre. Pie griestiem dega nespodra spuldze. No ārpuses skanēja trokšņi it kā tur darbotos kaut kādas mašīnas, vai lidotu lidmašīnās.

Galva sāpēja, likās, ka degunā ir nepatīkama smarža no kaut kā. Atmošanās nebija viegla, viņi konstatēja, ka mugurā ir pelēcīgs kombinezons. Līdzās lāviņai atradās slimnīcas stienis, pie kura karājās plastikāta maisiņš ar caurspīdīgu šķidrumu tajā. No tādiem maisiņiem parasti vēnās ievada kādu šķidrumu, arī šim bija caurule ar adatu galā, tiesa, šobrīd caurule vienkārši nokarājās blakus guļošajam. Tomēr varēja pamanīt, ka uz rokas vēnā ir izdarīti vairāki dūrieni.

Kā nonāca šādā vietā, nevienam nebija atmiņu. Pēdējais ko atcerējās, viņi devās gulēt (savās mājās, vai kur nu tobrīd atradās) Un tikai tāds kā zibsnis - pirms miega vai miegā laikā, kaut kas iekoda vai iedzēla kaklā. Un ja tagad sakustina galvu, tad jūt, ka tajā vietā kakls sāp.

Vienīgā atšķirība bija Maiklam, viņa kamerā, līdzās lāvai, uz kuras viņš gulēja, atradās jauna sieviete, apmēram 25 gadus veca. Liekas, ka viņa arī bija tā, kas modināja.

[Sindra]

Maikls mirkli apdomājās.
"Nu labi. Es piemēram varētu vienu atsist pret stiklu vai kaut kā tā. Bet kā Tu veikli tiksi klāt otram?" viņš jautājoši palūkojās uz Rinātu.
Vērotājiem nenoliedzami bija priekšrocības. Viņi atradās mašīnā, droši vien durvis ir ciet. Un pat stikla izsišana, viss prasa laiku.
Un puisis nezināja, cik daudz laika abiem vērotājiem vajadzēja, lai nodotu ziņu, ka viņi te ir sastapušies ar kaut ko interesantu.

Žeņas versija par parastajiem laupītājiem, īsti neizturēja kritiku Maikla skatījumā. Diez vai tie tur, ir tik naivi.
"Mēs viņus vēlamies iztaujāt. Ta, ka patiesībā ir diezgan vienalga, ko viņi domā. Svarīgāk ir nepieļaut, ka viņi noziņo papildspēkiem."

[Miervaldis Gotiņ...]

Taisni tā, iztaujāt. - Rināts atbalstīja Maiklu diskusijā ar Žeņu. - Uzdot šito par laupīšanu nesanāks, laupītāji, manuprāt, nemēdz aplaupīt mašīnas, kurās sēž cilvēki.

Es izsitīšu stiklu un pie viena arī to, kas aiz viņa sēž. - Paskatījies uz Maiklu, viņš konkretizēja plānu. - Tas nozīmē, ka mēs ejam tās mašīnas virzienā, un es ņemu to, kas sēž tuvāk, jo cerams, ka tu kā telekinētiķis varēsi aizsniegt arī tālāko? Principā pat pietiktu, ja tu viņam telekinētiski turētu rokas un muti ciet, tas ir iespējams vienlaicīgi? Kad mēs ar viņiem esam tikuši galā, Alīna steidzas pie mātes, bet mēs tikmēr runājamies ar novērotājiem, nu vismaz ar tavējo novērotāju, jo es savu pacentīšos izslēgt visai pamatīgi. Runājamies tikmēr, kamēr Alīna neatgriežas atpakaļ, tad mēs izslēdzam tavu novērotāju un vēlreiz manējo, un satiekamies šeit ar Alīnu un pārējiem šeit, pie mašīnas. Ko sakat par šito?

[Roviela]

- Trakie! - tādas bija Nikolas domas par šo visu. - Nekādas slepkavības! Tad es kāpju laukā, un lai viņi mani medī kaut kur vienu pašu. Slepkavībās es nepiedalos!
- Izslēdz ar telekinēzi viņu raidītāju. Vai motoru, vai, vienalga, kas viņiem tur strādā tai mašīnā, un kamēr viņi būs aizņemti ar noskaidrošanu, kas tur īsti un kāpēc nestrādā, jūs tiksiet viņiem klāt.

[Miervaldis Gotiņ...]

Var arī tā, - Rināts piekrita. - Maikl, vai tu vari `redzēt` vai sajust, kas viņiem ir - telefoni vai rācijas? Pag, vēl viena lieta, vai mēs sagaidām Alīnas māti un tikai tad sākam rīkoties, vai arī sākam laicīgi un tad Alīna gaida viņu kāpņutelpā? Cikos māte parasti pārnāk mājās? - Pēdējais jautājums bija domāts Alīnai.

[Sindra]

"Nē, nē!" Maikls noteica sparīgi pakratīdams galvu. "Es esmu pilnīgi un galīgi pret nogalināšanu. Man jau tāpat mēslu pietiek." Tam noteikti vajadzēja nomierināt satraukto meiteni. Lai vai ko tur plānoja Rināts, viņš negrasījās nevienam sist vairāk kā tikai, lai izraisītu bezsamaņu un viss.

"Es varu turēt rokas un muti. Lai gan tas ir grūti. Es noteikti neko nejūtu. Es varu manipulēt tikai ar lietām kuras redzu." viņš mēģināja labāk paskaidrot savas spējas. "Nu iedomājies, man ir tā kā garākas manis paša rokas un tās iet cauri stikliem, lietām. Bet man ir jāredz tas ko vēlos izdarīt. Es varu aizspiest muti un pieturēt vienu no tiem cilvēkiem pie krēsla, bet lai sameklētu viņu trauksmes ierīces un tamlīdzīgas lietas, man vajadzēs laiku, jo man tās ir jāierauga."

[Ungaarijas ragas...]

— Kāpēc vienkārši nesagūstīt, neaizvest viņus pēc tam ar visu mašīnu kaut kur tālu un nepamest? — Alīna vientiesīgi pajautāja.
— Ziniet, tas varētu izklausīties neprātīgi, bet, es varētu mēģināt aizlidot līdz dzīvoklim pa sētas pusi un pēc tam dabūjusi mantas aizlidot kaut kur uz to pusi, kur jūs mani savāktu… — Alīna norādīja ar roku uz pretējo pusi nekā viņi atradās.
— Nē, stulba doma, — viņa pati pie sevis pasmējās, — kur nu vēl labāk sev pievērst uzmanību.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 11.05.2010 10:59

[Roviela]

Nikola spēji pagriezās uz Alīnas pusi.
- Ā!... tad tu proti lidot? Un kāpēc agrāk neteici? Nē, es jau neko, bet tā būtu vieglāk saplānot, ko un kā darīt, vai tad nē?
- Tad derētu paskatīties, vai sētas pusē arī nav kādi novērotāji.

[Miervaldis Gotiņ...]

Jā, lidošana atrisinātu problēmu, - Rināts piekrita, - ja vien novērotājiem varam neuzbrukt, varam to nedarīt. Lai viņi turpina sēdēt un gaidīt mūs vēl tad, kad jau sen būsim prom. Bet pirms tam tiešām vajag pārbaudīt, vai novērotāju nav arī otrā pusē.

[Ungaarijas ragas...]

— Nu, tāpēc, ka to nevar saukt vienkārši par levitēšanu un lielizmēra putns pilsētā noteikti tiktu pamanīts, tāpēc līdz šim neredzēju tam iemeslu, — Alīna izklāstīja savus apsvērumus, — Turklāt, pārāk esmu pieradusi slēpt no visiem to, ko protu. Lai gan tomēr mani uzķēra.

[Sindra]

"Nu vēl labāk." Maikls noteica.
"Es tikai ceru, ka Tava māte arī zin, ka Tu spēj lidot un nedabūs trieku, kad Tu pēkšņi parādīsies pie loga." viņš nedaudz ironiski noteica.
Puisis nu jau vairs neko nesaprata. Tāpat arī nebija līdz galam pārliecināts, ka viņus jau tie tur nebija pamanījuši. Varbūt viņi zināja ar kādu mašīnu viņi brauc. Varbūt pamanīja, ka mašīna, kas aizbrauca garām vajadzīgajam namam bija piebāzta ar ļautiņiem. Visādi varēja būt.

Un savā ziņā Maikls pat vēlējās aprunāties ar novērotājiem. Vajag taču beidzot tikt kaut kādā skaidrībā. Ko no viņiem grib un kāpēc.
Šī neziņa tracināja, nomāca.
Steidzami vajadzēja kaut ko izklaidējošu un atslābinošu.

[Elony]

(OOC: Parāk nejēdzīgi čakarēties ar to, ka bija vēl otra mašīna ar diviem biedriem - pieņemsim, ka no tiem šķīrās vēl pie benzīntanka, kur atpūtās. Tagad esat pieci iekšā BMW ne vien de fakto, bet arī de juri. )

Kamēr notika dzīva un dedzīga apspriešanās par stratēģiju, pagāja kāds laiciņš. Pagalmā nekādas lielās pārmaiņas nenotika, bet viens no tipiem mašīnā stāvvietas malā klusi izkāpa laukā un ātri devās prom, pazūdot aiz kaimiņu mājas stūra. Apejot ēku no otras puses viņš varēja viegli varēja pienākt biedru mašīnai no aizmugures.
Tiesa, to varēja redzēt Zeņa, Rināts un Alīna, Maiklam un Nikolai redze nebija tik laba, jeb bija normāla.

[Džea]

Rodas sajūta, ka vairs nēesam vieni.
Žeņa sacīja. Viņas skatiens visu laiku tika pievērsts mašīnai, jo sarunās viņa īpaši neiesaistījās. Līdz ar viena vīra izkāpšanu, Žeņa juta, ka saspringst

[Ungaarijas ragas...]

— Nezin un nedabūs, — Alīna atbildēja Maiklam, un pasmaidīja, kā bērns, kas dabūjis konfekti, — mums ir balkons, otrā mājas pusē, šitie neredzēs.
Meitene pamāja ar galvu novērotāju virzienā un pamanīja, ka viens no tiem kā reiz izkāpj un dodas prom.
— Aha, — Alīna piekrītoši pamāja, — Kurš iet viņu sagaidīt no šīs puses?

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 12.05.2010 16:02

[Sindra]

Nu lūk! Maikla bažām bija pat reāls pamats. Viņi jau bija pamanīti.
"Es varu tikt galā" puisis noteica izkāpdams no mašīnas.
Varbūt viss vēl nebija zaudēt. Varbūt viņi no sākuma nāca noskaidrot pirms ziņot citiem.
"Vai arī ar šo var tikt galā Rināts un es tikmēr "pieturēšu"otru, kas atrodas mašīnā."
Iespējams, ka arī tā varēja.

Šo rakstu rediģēja Sindra: 12.05.2010 17:25

[Miervaldis Gotiņ...]

Labi, Maikl, `pieturi` to, kas palika mašīnā, bet sāc tikai tad, kad es ķeros klāt otram! - Rināts teica. - Un pārējie, sēdiet it kā nekas nebūtu noticis, lai tas mājai apkārt gājējs nenojaustu lamatas.

Izkāpis ārā no mašīnas, Rināts dodas apkārt mājai, pretī novērotājam, kurš varētu nākt šurp un skatās, kur noslēpties tā, lai novērotājam, kad tas pienāks klāt, varētu uzbrukt no muguras vai vismaz no sāniem.

[Sindra]

Maikls pamāja un uzsāka doties mašīnas virzienā izmantodams krūmus par aizsegu, līzdams gar mājas sienām, pat nekautrēdamies parāpot, ja nepieciešams, lai tikai tiktu līdz novērotāju mašīnai un nepamanīts varētu palūkoties, kas tajā notiek.
Ja mašīnā būs palicis tikai viens no vērotājiem puisis izmanto savas spējas, lai aizspiestu viņam muti ar vienu roku un ar otru piespiestu vērotāju pie krēsla. Tā, lai šis nevar pakustēties un nospiest kādus saziņas signālus raidošus agregātus.

[Elony]

Rināts droši tiek līdz stūrim un redz, ka kaimiņu mājas otra puse ir apgaismota ar vairākām laternām. Tuvu stūrim ir krūmu puduris, kura aizsegā var redzēt, kā pa trotuāru ātri iet vīrietis virs trīsdesmit gadiem, tumšā vējjakā, spēcīgu augumu, resnu kaklu un ezīti apgrieztiem matiem. Tērpies vējjakā, rokas sabāzis kabatās, kuras nez vai bija tukšas. Vīrietis vairāk skatījās uz ēkas stūri, bet viņa skatiens ik pa brīdim pārslīdēja arī apkārtnei, modri nopētot katru detaļu un lielāku kustību. Nonākt vīrietim aiz muguras būtu pagrūti, jo tuvumā nebija gana daudz objektu, kuruas varētu izmantot slēptuvei, bet tikt līdz tālākajiem nebija laika. Bet vīrietim būtu jāiet garām krūmu pudurim, kas likās gana biezs, lai arī tuvumā otrā pusē neredzētu Rinātu. Varēja jau arī skriet atpakaļ līdz ēkas stūrim, kuram arī būtu jāiet garām.

Tumsas dēļ Maikla nevarēja labi saskatīt novērotāju mašīnu un ko cilvēks tur iekšā dara. Bet viņš redzēja stāvu vadītāja sēdeklī, tātad tur kāds iekšā bija gan. Citu cilvēku iekšā neredzēja. Ja arī cilvēks mašīnā būtu Maiklu pamanījis, tad viņš nelikās to manām. Vienkārši sēdēja sēdeklī un nekustējās.
Kad Maikls uzsāka izmantot savas spējas, uzreiz sajuta spēcīgu pretestību. Bija skaidrs, ka ja viņš to darītu ar īstajām rokām, šo personu nenoturētu. Bet tā aizturētais centās ar rokām sataustīt neredzemās plaukstas, kas spieda viņu pie krēsla un neļāva pavērt muti, bet nekādas jēgas. Tiesa, arī Maikls nezināja cik ilgi varēs noturēt šo personu, ja tā turpinās tik aktīvi pretoties.

[Miervaldis Gotiņ...]

Rināts paslēpjas aiz krūmu pudura ar aprēķinu, lai varētu uzklupt no sāniem (vai vēl labāk - no muguras) nācējam, kad tas būs pienācis pietiekoši tuvu, kā arī, lai pats nebūtu pārāk redzams no muguras, ja kāds nejauši nāk no otras puses. Slapstoties pie krūmu pudura, viņš cenšas īpaši nekustēties, lai nepiesaistītu nācēja uzmanību.

[Elony]

Vietā, kur Rināts bija ieplānojis uzbrukumu, nebija blakus autostāvvietai un arī trotuārs stiepās tālāk. bet galvenais, bija jau nakts un tumšs un cilvēku tuvumā nemanīja. Ja visu nostrādās klusām, varbūt arī neviens nekā nenojautīs.
Bija iespējams apiet apkārt krūmam un uzbrukt no mugurpuses, tiesa, tad viņam nāktos virzīties tai brīdī, kad vīrietis gāja apkārt krūmam un tas varēja radīt troksni. Lai nu kā, vīrietis gāja uz priekšu stingriem, noteiktiem soļiem, modri veroties apkārt un pie krūma savu ātrumu nesamazināja.

[Sindra]

Hmm, kaut kas viņu plānā tomēr līdz galam nestrādāja.
Šitā viņam pārāk ilgi nesanāks. Tad nu izšķīries par kritisku soli, Maikls trieca svešinieka galvu uz priekšu, pret paneli vai stūri, kas nu tur sanāca. Labāk, lai viņš tomēr ir bezsamaņā. Tālāk tad jau redzēs.