Atlantīdas bērni, [C] [PZ] Neparastas spējas, vajāšana un pagātnes noslēpumi. Opcijas

[Elony]

Žeņa Somoļeva, Nika Romānova, Jirži Lada, Rināts Kajumovs un Maikls Demidovs pamodās.

Viņi visi pamodās katrs savā telpā, vieni paši, tiesa, visas šīs telpas bija pilnīgi vienādas, tāpēc arī tiek vienādi aprakstītas.

Atmosties nebija viegli. Likās, ka kāds miegā viņus modina, tāpēc arī pamodās.
Viņi visi gulēja svešā vietā, nelielā telpā, kas atgādināja cietuma - metāla durvis, kas gan bija pavērtas vaļā, neliels, aizrestos lodziņš tuvu griestiem sienā pretī durvīm, lāva uz kuras viņi gulēja un stūrī atejas bedre. Pie griestiem dega nespodra spuldze. No ārpuses skanēja trokšņi it kā tur darbotos kaut kādas mašīnas, vai lidotu lidmašīnās.

Galva sāpēja, likās, ka degunā ir nepatīkama smarža no kaut kā. Atmošanās nebija viegla, viņi konstatēja, ka mugurā ir pelēcīgs kombinezons. Līdzās lāviņai atradās slimnīcas stienis, pie kura karājās plastikāta maisiņš ar caurspīdīgu šķidrumu tajā. No tādiem maisiņiem parasti vēnās ievada kādu šķidrumu, arī šim bija caurule ar adatu galā, tiesa, šobrīd caurule vienkārši nokarājās blakus guļošajam. Tomēr varēja pamanīt, ka uz rokas vēnā ir izdarīti vairāki dūrieni.

Kā nonāca šādā vietā, nevienam nebija atmiņu. Pēdējais ko atcerējās, viņi devās gulēt (savās mājās, vai kur nu tobrīd atradās) Un tikai tāds kā zibsnis - pirms miega vai miegā laikā, kaut kas iekoda vai iedzēla kaklā. Un ja tagad sakustina galvu, tad jūt, ka tajā vietā kakls sāp.

Vienīgā atšķirība bija Maiklam, viņa kamerā, līdzās lāvai, uz kuras viņš gulēja, atradās jauna sieviete, apmēram 25 gadus veca. Liekas, ka viņa arī bija tā, kas modināja.

[Džea]

Iesaistīties kautiņā sieviete netaisījās. Tas nebija viņas lauciņš. Pat ja aizstāvēt viņa sevi mācēja, vairs tas nebija. Toties Maikls bija jādabū projām. Lai pārējie parūpējas par šiem te un policiju.
Es protams saprotu ka tev gribējās palīdzēt bet tagad tiešām derētu nozust. Jeb arī tu esi aizmirsis, ka mums pakaļ dzenas vesels bars armijnieku un policija gan jau ka arī ir informēta
Klusi tika pateikts puisim. Pietiekami klusi lai to dzirdētu tikai viņš, tiesa, balsī bija jūtama nepacietība

[Sindra]

"Jā, jā es jau eju." Maikls atteica Žeņai, kad izskatījās, ka visi ļaundari bija paspējuši notīties un palikuši bija tikai cietušie.
Nu cietušajiem gan puisis nekā nespēja palīdzēt. Tur atlika tikai gaidīt ārstus.
Citādi arī Žeņas mudināts, Maikls devās atpakaļ uz mašīnu. Droši vien cerēt, ka neviens to neievēro un nespēs norādīt uz mašīnu, kad atbrauks kārtībnieki, droši vien bija naivi.
Bet tā īsti viņi arī nevarēja braukt prom un atstāt Rinātu un Alīnu šeit.
Tā ka nāksies vien palikt un paļauties uz likteņa labvēlību.
"Mēs paliekam šeit un gaidām?" viņš paskatījās uz abām meitenēm. "Vai arī kāds iet un mēģina noziņot, ka pārparkojamies citā vietā?" Maiklam jau pašam izskatījās, ka sāk palikt vienalga. Viņš tāpat pārāk ilgi vairs šo bēguļošanu nespēs izturēt.

[Ungaarijas ragas...]

Alīna izgāja no sieviešu tualetes un paskatījas apkārt, vai tur kaut kur nerēgojas Rināts. Un pēc tam, neatkarīgi no tā ieraudzīja viņu vai nē, devās laukā no veikala pie biedriem.

[Roviela]

Nikola, Maiklam tuvojoties, pārlīda uz blakussēdētāja vietu.
- Rināts un Alīna vēl nav.
- Nē, nē, zinu, ka norādīs, bet milicija gribēs redzēt mūsu dokumentus, un to mums nav! Tikai tā ārsta dokumenti, un nekā vairāk.

Viss tiešām sāka izskatīties kaut kā pēc murga, ne pēc normālas dzīves normālā pilsētā. Vai tas viss tiek tīšām sarīkots viņiem par godu? Tā taču nenotiek! Ne vārtrūmes, nekā, un kautiņš pie veikala ieejas... tā nenotiek!
Nikola bija mācījusies stastistiku un, līdz ar to varbūtību teoriju. Nupat jau tika pārkāpti dzelžainie statistikas likumi, un pasaule sāka šķist sirreāla. Viens nejaušs notikums - labi, tā gadās, divi - reti, bet gadās, bet vairāk - tas jau ir brīnums. Šimpanze, kas uz rakstāmmašīnas drukā Šekspīra sonetus. Tā nenotiek.
Varbūt, ka viņa pārspīlēja, nogurums tomēr, bet citkārt mundrajai un optimistiskajai meitenei pamazām sāka pielipt Maikla noskaņojums. Vismaz vienaldzība par to, kas būs.

[Sindra]

"Alīna nāk." Maikls noteica skatoties kā meitene tuvojās viņu mašīnai. Pagaidām vēl puisis nesēdās mašīnā. Atnāks biedrie, redzēs, ko šie teiks.
Tikmēr viņš centās saskatīt vai Alīna ir dabūjusi viņiem drēbes, vai nē.
Šīs drēbes viņu tracināja, bezpalīdzīgā sajūta tracināja, likās, ka viss notiek pārāk lēni. Un nervi uzvilkās arvien vairāk.
Droši vien pie vainas bija arī tā saķeršanās ar pusaudžiem. Tagad viņiem noteikti būs jāmēģina aizšmaukt pirms ierodas kārtībnieki.

[Miervaldis Gotiņ...]

Redzēdams Alīnu iznākam no tualetes un aizejam, Rināts pagaidīja, kamēr viņa izzūd skatienam un vēlreiz palūkojās apkārt, vai neviens neseko Alīnai un vai nezvana pa mobilo telefonu vai ko līdzīgu rācijai. Ja neviens no šādiem aizdomīgiem ļaužiem nav redzams (OOC: un es saprotu, ka nav), Rināts steidzīgi seko Alīnai.

[Ungaarijas ragas...]

— Nogarlaikojāties un paspējāt jau sarīkot tusovku? — Alīna, uzrāvusi uzacis tēlotā izbrīnā, apvaicājās Maiklam, savainotie jaunieši pie veikala nebija paslīdējuši garām viņas uzmanībai. — Sarunāju ar māti satikties vakarā, pēc viņas darba, cerams sagādās visu prasīto.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 06.05.2010 14:04

[Miervaldis Gotiņ...]

Rināts, iznācis no veikala, vispirms uzmeta aci kautiņa sekām, tad uzreiz uzmanīgāk palūkojās apkārt, vai briesmas nepamanītas nedraud no kādas citas puses. Ja neko tādu, kas liecinātu, ka kautiņš izcēlies vien uzmanības novēršanai, neredz, viņš pa dodas pie pārējiem.

Pienācis pie mašīnas, Rināts netērēja laiku Alīnas izvaicāšanai (bija skaidrs, ka tikšanās ar māti bija notikusi pietiekoši veiksmīgi, bet detaļas var aprunāt jau mašīnā, braucot prom), bet uzmetis īsu skatu bēdubrāļiem, lai pārliecinātos, ka kautiņā neviens nav cietis, ierosināja: Laižam prom, kamēr nav atbraukusi milicija.

Ja neviens cits nav paspējis iesēsties pie stūres, Rināts ieņem šo vietu.

[Sindra]

"Tikai nevajag!" Maikls diezgan saīdzis novilka Alīnai.
Viņam nepatika, ka nekas nebija pavirzījies uz priekšu. Nekas! Pilnīgi nekas! Drēbju nav, nekādas informācijas nav.
Tad jau tikpat labi pie Alīnas mātes viņi varēja braukt uzreiz vakarā.
Nu labi, iespējams, ka līdz darba dienas beigām vairs nebija pārāk daudz laika. Un tik un tā tas nozīmēja braukāt apkārt. Un benzīns jau viņiem arī bākā no svaiga gaisa nelija. Tas vienkārši kādā brīdī izbeigsies un arī nauda drīz izbeigsies.

Manīdams, ka Rināts tā kā taisās uz vadītāja vietu mašīnā, Maikls visai bezkaunīgi apsēdās vadītāja vietā pirms otrs vīrietis bija paguvis savu nodomu izpildīt. Šobrīd viņš vismaz braukšanas ziņā vēlējās paļauties uz saviem spēkiem.
Sagaidījis, kad visi sasēžas mašīnā, Maikls uzsāka ripināties prom no lielveikala stāvvietas.
Uz kurieni? Viņam nebija ne mazākās nojausmas. Vienkārši prom. Uz kuru pusi patiks braukt uz to arī brauks.

[Elony]

Kad viņi brauca prom, redzēja, kā pie veikala apstājas ātrā palīdzība un arī milicijas automašīna. Kamēr likuma kalpi steidzās izjautāt cietušos un aculieciniekus, mediķi sāka rūpēties par ievainotajiem.
Parastā Maskavas dzīve.

Jebkurā gadījumā, viņi bija brīvi un sekotājus nemanīja, tomēr jautājums par to, kurp doties, gan palika. Bija vakars un pēc kāda laika iestāsies tumsa. Lai arī automašīnām benzīna netrūka, nez vai iespēja braukāt apkārt visu nakti bez jēgas ir laba ideja.

[Miervaldis Gotiņ...]

Braucam laicīgi sagaidīt Alīnas māti, - Rināts ierosināja un paskatījās uz Alīnu, - rādi šoferim, kur jābrauc.

[Sindra]

Nu ja. Rināta ierosinājums droši vien bija prātīgs.
Maikls bija gatavs klausīties, kur viņam tālāk jābrauc. Tāpat arī viņa skatiens ik pa brīdim pavērās debesīs, lai pārliecinātos, ka tur nelidinās nekādi helikopteri ar ieslēgtiem prožektoriem.
"Ko mēs darīsim pa nakti?" viņš tāpat vien apjautājās. par to taču vajadzēja padomāt, vai ne?
Jo visticamāk palikt pie Alīnas mātes nebūtu prātīgi. Bet nu, sajūtas bija tādas, ka par dušu un ērtu gultu, Maikls drīz vien būs gatavs daudz atdot.

[Ungaarijas ragas...]

Alīna pēc īgnās Maikla atbildes vien paraustīja plecus un iesēdās mašīnā.
— Mums jābrauc uz turieni… — viņa sāka stāstīt, kur jābrauc un kā jānogriežas, lai nokļūtu pie mērķa.
— Ko darīt pa nakti nezinu, droši vien manas mājas novēro, mammu jau paspēja miliči iztaujāt, kur es esot… Pankūka, nepaprasīju sīkāk, ko tieši viņi prasīja, — meitene iesita ar plaukstu pa pieri. Bet ilgi nepukojās un pa ceļam (pa vidam starp ceļa rādīšanu) pastāstīja jaunākās piektā septembra ziņas.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 07.05.2010 18:03

[Miervaldis Gotiņ...]

Pastāsti par māju un apkārtni, kurā dzīvo, - Rināts palūdza Alīnai, - cik stāvu māja, kurā stāvā dzīvojat, braucat ar liftu vai kāpjat kājām? Vai dzīvokļu durvis ir turpat blakus trepēm, vai trepes ir atsevišķi, ar izeju uz katru stāvu un koridoru labirintu. Īsāk sakot - visus sīkumus. Mums jāizdomā, kā pārķert tavu māti pa ceļam uz dzīvokli tā, lai neviens to nepamanītu.

Paklau, - tālāk viņš uzrunāja Maiklu pie stūres, - kad piebrauksim pie mājas, pirmajā reizē nestājies, bet izbrauc apli. Jāpamēģina laicīgi pamanīt un atpazīt novērotājus, ja tādi ir.

[Sindra]

Maikls klausījās meitenes norādījumos, cenšoties likt sev nedomāt par to, ka Alīna pat nav pajautājusi par ko viņās mātei jautāja miliči.
Gan jau šī nebūs no ļaunākajām situācijām un drīz, pavisam drīz viņi atkal satiks cilvēku, kurš viņiem vismaz nedaudz spēj palīdzēt.
Puiša domas un iekšējie pārdzīvojumi nekā neatspoguļojās viņa braukšanas mākā. Brauca viņš neskatoties ne uz ko, labi.

Pamājis Rinātam ar galvu, viņš gaidīja, kad tiks parādīta, kura ir Alīnas mātes māja.
Lai arī viņš varētu pavērot vai acīs neduras kāds vērotājs. Aizdomīgas mašīnas ceļa malā vai kas tāds.

[Elony]

Pēc kāda laika viņi sasniedz vietu, kur dzīvo Alīnas ģimene. Parasta daudzdzīvokļu ēka, kuras pagalmā bija rinda ar automašīnām. Jau bija vēls, stāvvietas pilnas, un tumsā grūti visu rūpīgi saskatīt, tomēr Alīnai, Rinātam un Žeņai kaut kā izdevās tumsā saskatīt, ko pagalma malā atradās necila, pelēka automašīna, kurā atradās divi stāvi, no tās ērti varēja vērot ieeju kāpņu telpā, kur dzīvoja Alīnas ģimene, kā arī vienu no ceļiem, caur kuru varēja iebraukt pagalmā.

[Miervaldis Gotiņ...]

Pamanījis mašīnu ar iespējamajiem novērotājiem, Rināts uzsauca Maiklam: Tikai nestājies šajā pagalmā! Stājies tur, kur no tās mašīnas mūs nevar redzēt!

Kad Maikls eventuāli apstājas, Rināts paziņoja: Tātad, pie Alīnas mājas stāv novērotāju postenis, vismaz viens. Alīna, vai kāpņu telpā ir iespējams pa citu ceļu, piemēram, no mājas otras puses? Ja nevar, nāksies ātri izdomāt, kā novērst novērotāju uzmanību, lai viņi nepamana, ka Alīna ieiet mājā. Ja nevienam nav labāku ideju uzmanības novēršanai, es piedāvāju, ka mēs ar Maiklu pieejam pie viņu mašīnas un apdullinam novērotājus. Tikmēr Alīna dodas iekšā mājā un gaida māti kāpņu telpā. Ja vien ir iespējams, Alīna ar māti runā kāpņu telpā - nevar zināt, vai dzīvoklī nav noklausīšanās iekārtu. Bet novērotājus, - viņš pakasīja pakausi, - varbūt pat izdotos saņemt gūstā un tad mēs no viņiem iespējams varētu uzzināt, kas mūs vajā un... emm, viņus iznīcināt?

[Sindra]

"Es redzu." Maikls atteica Rinātam. Nu ja, tas droši vien bija iemesls kādēļ prātīgi bija satikt meitenes māti veikalā nevis mājās.
Nez vai tiem tur ir zināms ar kādu auto viņi pārvietojas. Un vai viņus jau ir pamanījuši.
Puisis apturēja mašīnu tālāk prom no vajadzīgās ēkas. Tomēr īsti līdz galam viņš nebija pārliecināts, ka tik lēts manevrs varētu kādu apmuļķot.

Maikls nopūtās.
"Iespējams, ka doma viņus nopratināt nav slikta. Tomēr es negribētu nevienu nogalināt. Tas pilnīgi un totāli sabeigtu manu dzīvi. Jelkādas iespējas, ka man kādreiz vēl būs normāla dzīve." viņš paziņoja savu viedokli par Rināta plānu.
Protams, piekaut tos pāris purnus mašīnā būs vieglāk nekā likt Alīnai uzkāpt pa sienu līdz sava dzīvokļi logiem vai ko tamlīdzīgu. Lai gan.. Varbūt viņas spējas viņai to ļauj.
"Es tikai nezin. Ja viņi uzreiz noziņo, ka mēs esam šajā punktā, varētu sanākt pagrūti ar to aprunāšanos ar māti. Vajadzēs uzreiz bēgt."

[Miervaldis Gotiņ...]

Mums viņiem jāuzbrūk pēkšņi un negaidīti, - Rināts paskaidroja, - sākumā vajadzētu viņus uzreiz izslēgt, lai nepaspēj paziņot savējiem pa rācijām vai telefoniem, kas nu viņiem tur ir. Pēc tam pārmeklēt, atņemt rācijas un telefonus, ja tādus atrodam, pašus sasiet, un kopā ar viņiem mierīgi pagaidīt, kamēr Alīna izrunājas ar māti un dabū no viņas naudu un drēbes, vai ko nu mums tur vajag. Nogalināt nevajag, pirms iešanas prom iedosim pa galvu vēlreiz un atstāsim sasietus. Līdz brīdim, kamēr viņiem nebūs jāpiesakās pa radio pēc grafika, neviens viņiem palīgā nenāks un mūs nemeklēs. Nu, tas tad, ja mēs negribam ar viņiem runāties... es jau nu no diskusijām gan neatteiktos.

[Džea]

Viņi sapratīs ka mēs runājām ar Alīnas māti lai arī cik spēcīgi būsiet iedevuši pa galvu. Labāk lai jūs viņiem nerādīeties acīs. Aizsieniet tās ar kaut ko vai.. es nezinu. lai domā ka viņiem uzbruka parasti laupītāji.
Žeņa sacīja palūkodamās ārpusē.