Atlantīdas bērni, [C] [PZ] Neparastas spējas, vajāšana un pagātnes noslēpumi. Opcijas

[Elony]

Žeņa Somoļeva, Nika Romānova, Jirži Lada, Rināts Kajumovs un Maikls Demidovs pamodās.

Viņi visi pamodās katrs savā telpā, vieni paši, tiesa, visas šīs telpas bija pilnīgi vienādas, tāpēc arī tiek vienādi aprakstītas.

Atmosties nebija viegli. Likās, ka kāds miegā viņus modina, tāpēc arī pamodās.
Viņi visi gulēja svešā vietā, nelielā telpā, kas atgādināja cietuma - metāla durvis, kas gan bija pavērtas vaļā, neliels, aizrestos lodziņš tuvu griestiem sienā pretī durvīm, lāva uz kuras viņi gulēja un stūrī atejas bedre. Pie griestiem dega nespodra spuldze. No ārpuses skanēja trokšņi it kā tur darbotos kaut kādas mašīnas, vai lidotu lidmašīnās.

Galva sāpēja, likās, ka degunā ir nepatīkama smarža no kaut kā. Atmošanās nebija viegla, viņi konstatēja, ka mugurā ir pelēcīgs kombinezons. Līdzās lāviņai atradās slimnīcas stienis, pie kura karājās plastikāta maisiņš ar caurspīdīgu šķidrumu tajā. No tādiem maisiņiem parasti vēnās ievada kādu šķidrumu, arī šim bija caurule ar adatu galā, tiesa, šobrīd caurule vienkārši nokarājās blakus guļošajam. Tomēr varēja pamanīt, ka uz rokas vēnā ir izdarīti vairāki dūrieni.

Kā nonāca šādā vietā, nevienam nebija atmiņu. Pēdējais ko atcerējās, viņi devās gulēt (savās mājās, vai kur nu tobrīd atradās) Un tikai tāds kā zibsnis - pirms miega vai miegā laikā, kaut kas iekoda vai iedzēla kaklā. Un ja tagad sakustina galvu, tad jūt, ka tajā vietā kakls sāp.

Vienīgā atšķirība bija Maiklam, viņa kamerā, līdzās lāvai, uz kuras viņš gulēja, atradās jauna sieviete, apmēram 25 gadus veca. Liekas, ka viņa arī bija tā, kas modināja.

[Roviela]

Nikola nebija pārliecināta, ka tā kaut kas sanāks, bet Maiklu šādā situācijā nevarēja atstāt vienu. Tas nekas, ka kauties viņa neprata.
Jauki smaidīdama, sieviete sekoja pirmās formulas diskvalificētajam pilotam. Kaut tie tipi atpazītu Maiklu! Bet cerības mazas.
- Jā, īstenībā jūsu mašīna mums ļoti noderētu. Kad draugi atstāj nelaimē, tad nākas kaut ko izdomāt, - Nikola bija pati saulainā saulīte, kādu vien var iedomāties. Kā dziedāt nodziedāja.

[Elony]

Maikls, Nikola, Jirži , Alīna.

Maikla un Nikolas valoda šos pārāk nepārsteidza. Abi tipiņi arī nelikās nobijušies.
"Vot bezkaunība, pirmīt paši pie autiņa līdāt un tagad šitā muldat?" viens teica. "Nemeklējat nepatikšanas un tinaties." otrs sakrustoja rokas uz krūtīm, bet nopētījis Nikolu, pasmīnēja. "Bet varētu piedāvāt šofera pakalpojumus dāmai, vismaz viņa ir pieklājīga."

[Sindra]

"Un tad jūs to iznācāt apsargāt?" Maikls pavīpsnāja.
"Varbūt vajag ņemt gultā blakus? Vai gulēt mašīnā, lai neviens nenozog." viņš tik un tā tuvojās abiem bumera īpašniekiem.
"Atdodiet atslēgas. Un mēs pat atdosim jums visu naudu, kas mums ir."

Šo rakstu rediģēja Sindra: 09.02.2010 10:52

[Roviela]

- Paldies! Es neticu, ka tu proti uz pusi tik labi braukt, kā viņš, - Nikola, joprojām smaidot, ar galvu pamāja uz Maikla pusi.
- Kur nu uz pusi! Uz ceturtdaļu nē. Bet es dievinu perfektus braucējus. Par naudiņām gan taisnība - atdošu visu, cik ir, un tas nebūs pārdesmit rubļu.

[Elony]

Laikam gan abiem ādas jakās tērptajiem puišiem nepatika Maikla tonis, tāpēc viņi ne visai bija noskaņoti darījumam. Viņš taču atklāti apvainoja un draudēja.

Pēc kaut kādā kaujas mākslu speca Maikls neizskatījās, tāpēc abi bandīti devās viņam pretī un viens no tiem jau cēla roku, lai ar kulaku mauktu Maikla ģīmī.

[Ungaarijas ragas...]

Vot, pamuļķis, Alīna vien nodomāja, ieraudzīdama, ko Maikls dara. Pirmais instinkts bija doties tālāk, bet…
Meitene sekoja Nikai, kura jau bija iesaistījusies sarunā.
Prātā viņa pārcilāja savulaik apgūto. Pipargāzes baloniņa viņai nebija, bet rokas un kājas gan.
Alīna pēc iespējas neuzkrītošāk tuvojās otram tipiņam.

[Sindra]

Maikls novicināja roku tā vīrieša virzienā, kurš viņam taisījās sist un izmantoja telekinēzi, lai viņu atsviestu atpakaļ pēc iespējas tālāk.
"Man liekas, ka jums nevajadzētu līst kauties." puisis noteica. "Es taču teicu, ka mēs atdosim naudu."

Šo rakstu rediģēja Sindra: 18.02.2010 02:11

[Elony]

Maikls, Nikola, Jirži , Alīna.

(OOC: Pārējie tikmēr vēl iet, iet, tāpēc pieņemsim, ka šī grupa var padarboties vairāk)

Vīrietis "atlēca" atpakaļ divus metrus, zaudēja līdzsvaru un nokrita zemē sēdus. Viņš pārsteigts skatījās uz Maiklu, nespējot saprast, kas noticis.
Otrs arī redzēja, ka Maikls izdara kaut kādu žestu un biedrs pēkšņi ir gar zemi. Viņš apstājās un jautāja biedram.
"Kas par lietu? Ko tu dari?"
"Bļiņ, kas tas bija?" otrs tikai nomurmināja.
Abi tipiņi likās apstulbuši un uz doto uzbrukt vairs netaisījās, bet arī uz teiktajiem vārdiem nereaģēja.

[Roviela]

- Mēģinājums jaunai Star Wars sērijai, - Nikola laipni paskaidroja.
- Vai tad neesat redzējuši kā tas notiek?
Viņa cerēja, ka šāds paskaidrojums ir atbilstošs nereālajai situācijai.
- Nevajag kauties, puiši.

[Sindra]

Maikls pagāja tuvāk nokritušajam un pastiepa viņa virzienā roku.
"Lūdzu atdodiet atslēgas. Mums jātiek prom no šīs vietas. Jūsu mašīna ir vienīgā, kas izskatās pēc daudz maz normāla braucamrīka.
Kad nokļūšu mājās, es jums nopirkšu citu vāģi vietā. Jaunāku. Es apsolu. Var pat katram savu." puisis paskatījās uz BMW kā mēģinādams noteikt cik šī mašīna varētu būt veca.

[Elony]

"Bembelis" likās labā stāvoklī, tīrs, pa dubļu ceļiem nebraukāja. Vecumu noteikt bija pagrūti, vismaz no sāniem. Varēja būt pieci gadi vecs, varbūt arī vairāk.


Zemē nogāztais vīrietis izvilka no kabatas atslēgu saišķi un pacēla to augstāk, turot delnā.
"Tu ko dari? Prāta nav?" otrs satraucās.
"Klusē! Tas ir kaut kāds ekstasencs, es negribi negādas darīšanas ar šiem te... vēl paņems un nolādēs."
"Star wars... man pofuj, tava masīna, ja gribi, atdot." otrs tik noteica un pakāpās malā un pēc tam piebilda: "Jūs teicāt, ka samaksāsiet, a tagad pārdomājāt, paņemsiet tāpat, par velti?"

[Roviela]

- Nē, nē, - Nikola papurināja galvu, un izvilka no kabatas naudu. Tieši divus tūkstošus.
Viņa noskaitīja pa tūkstotim eiro katram. Vēl palika gandrīz tūkstotis, bet tas šiem nav jāzina.

[Sindra]

Maikls piegāja pie vīrieša, kurš viņam sniedza atslēgas un izrāva tās viņam no rokas.
Izslēdzis signalizāciju, puisis devās uz mašīnas pusi, lai sēstos vadītāja vietā un beidzot dotos prom no šīs vietas.
Gan jau mašīnas nieciņu glabātuvā varēs atrast kaut kādu nebūt informāciju par mašīnas īpašniekiem.
"Jūs nākat?" viņš uzsauca saviem pārējiem bēdu brāļiem un māsām.

[Roviela]

Nikola nekavējās un sekoja Maiklam.

[Elony]

Maikls, Nikola, Jirži , Alīna.

Abi tipi savāca naudu. Pēc brīža tas, kurš bija notriekts gar zemi, vērsās pie biedra: "Tā ir mana mašīna, atdod to man!" kaut kādas tur Maikla spējas nebija tik svarīgas kā viena "štuka".

Iekšā varēja atrast mašīnas tehnisko pasi uz Andreja Grozinska vārda, kā arī autovadītāja tiesības.
Kamēr viņi vēl sēdās iekšā mašīnā, pagalmā no dienvidu puses parādījās trīs cilvēki, kas arī izbēga no gūsta, bet vēlāk nodalījās no viņiem.

Rināts, Nika, Žeņa.

Pēc krietna gājiena viņi visi trīs nonāca kādas mājas pagalmā, kur redzēja, kā vienā BMW sēžas viņu meklētie biedri.

[Malduguns]

-Voila-Nika noteica un blēdīgi pasmaidīja.
-Hei, jūs tur! sarūmējieties,-viņa uzsauca pārējiem.

[Sindra]

Maikls iekārtojās vadītāja sēdeklī un gaidīja, kad pārējie sakāps, taču izskatījās, ka normāli viņiem aizbraukt neizdosies.
Jo lūk! Tur bija tie, kas iepriekš no viņiem nodalījās.
Un tagad jau viņu bija krietni par daudz priekš vieglās mašīnas.

"Jūs neesat nopietni." puisis atbildēja Nikai.
"Sabāzt septiņus cilvēkus vieglajā mašīnā? Mūs apturēs pirmie menti, kuriem brauksim garām.
Ar četriem vēl aizmugurē varētu mēģināt izšmaukt, bet kur likt vēl vienu cilvēku?
Bagažniekā, vai?"

[Roviela]

Nikola, kas bija paspējusi iekāpt mašīnā, pēc Maikla runas pagriezās un ieraudzīja pazudušo trijotni. Viņa vispirms nopriecājās, ka viņi visi ir sveiki un veseli, un tad sāka apdomāt, ko darīt ar to, ka mašīna ir par mazu. Viņas pašas īpašās spējas nedeva nekādu priekšrocību šādos gadījumos, tāpat Maikka telekinēze nelīdzēja. Par pārējo spējām sievietei nebija īsta priekšstata, jo tādu īstu stāstu par to viņa nebija dzirdējusi.

[Miervaldis Gotiņ...]

Sveikiņi, biedri, - Rināts pasveicināja atkalsatiktos bēdubrāļus un aplūkoja situāciju. - Skatos, ka esat tikuši pie mašīnas. Viņa te tā stāvēja vaļā? - Sēsties iekšā vai lūgt iekāpušos sarūmēties viņš pagaidām negrasījās, tā vietā rūpīgi nopētīja mašīnas īpašniekus, ja tie vēl nebija paspējuši notīties.

[Sindra]

"Nu mēs to nopirkām mazliet brutālā veidā." Maikls smaidīdams paskaidroja.
"Bet tā bija labākā mašīna tuvākajā apkārtnē un man godīgi sakot ir apnicis šeit ciemoties.
Kā redzi, arī ar apģērbiem mums īpaši neveicās. Tādēļ beigās mēs sadabūjām šo mašīnu un tagad brauksim prom.
Uz kurieni, tieši, es vēl izdomāšu."