Atlantīdas bērni, [C] [PZ] Neparastas spējas, vajāšana un pagātnes noslēpumi. Opcijas

[Elony]

Žeņa Somoļeva, Nika Romānova, Jirži Lada, Rināts Kajumovs un Maikls Demidovs pamodās.

Viņi visi pamodās katrs savā telpā, vieni paši, tiesa, visas šīs telpas bija pilnīgi vienādas, tāpēc arī tiek vienādi aprakstītas.

Atmosties nebija viegli. Likās, ka kāds miegā viņus modina, tāpēc arī pamodās.
Viņi visi gulēja svešā vietā, nelielā telpā, kas atgādināja cietuma - metāla durvis, kas gan bija pavērtas vaļā, neliels, aizrestos lodziņš tuvu griestiem sienā pretī durvīm, lāva uz kuras viņi gulēja un stūrī atejas bedre. Pie griestiem dega nespodra spuldze. No ārpuses skanēja trokšņi it kā tur darbotos kaut kādas mašīnas, vai lidotu lidmašīnās.

Galva sāpēja, likās, ka degunā ir nepatīkama smarža no kaut kā. Atmošanās nebija viegla, viņi konstatēja, ka mugurā ir pelēcīgs kombinezons. Līdzās lāviņai atradās slimnīcas stienis, pie kura karājās plastikāta maisiņš ar caurspīdīgu šķidrumu tajā. No tādiem maisiņiem parasti vēnās ievada kādu šķidrumu, arī šim bija caurule ar adatu galā, tiesa, šobrīd caurule vienkārši nokarājās blakus guļošajam. Tomēr varēja pamanīt, ka uz rokas vēnā ir izdarīti vairāki dūrieni.

Kā nonāca šādā vietā, nevienam nebija atmiņu. Pēdējais ko atcerējās, viņi devās gulēt (savās mājās, vai kur nu tobrīd atradās) Un tikai tāds kā zibsnis - pirms miega vai miegā laikā, kaut kas iekoda vai iedzēla kaklā. Un ja tagad sakustina galvu, tad jūt, ka tajā vietā kakls sāp.

Vienīgā atšķirība bija Maiklam, viņa kamerā, līdzās lāvai, uz kuras viņš gulēja, atradās jauna sieviete, apmēram 25 gadus veca. Liekas, ka viņa arī bija tā, kas modināja.

[Ungaarijas ragas...]

Nelietojamo apģērbu Alīna sameta miskastē, ar pārējo maisa saturu atgriezās pie Nikolas un Jirži un parādīja maisa saturu:
— Mums te ir pāris sieviešu džinsu, pāris netīru T-kreklu, viens kaut kāds kombinezons, viena ieplēsta vējjaka. Sliktākajā gadījumā, ja mums tas viss der, mēs varam tēlot remontniekus.

[Sindra]

Svešās pensionāres skatiens savā ziņā Maiklu atgrieza realitātē.
Nopūties, puisis pameta mašīnas un devās uz kāpņu telpu pie Nikolas.
"Klau... es nezinu, kas ar mums noticis, nezinu kādēļ esam nonākuši šādā situācijā, bet tas mani nepadara par zagli.
Es nezagšu mašīnu, nevilkšu no miskastēm salasītas drēbes. Man vienalga.
Es... es nezinu. Es iešu ar kājām." viņš noteica klusā balsī.

Lai arī kas bija noticis, viņš negrasījās savu reputāciju bojāt vēl vairāk.
Varbūt šiem ļaudīm bija vienalga, taču ja viņu vēl pie visām likstām klāt paziņos kā zagli un noziedznieku, tas pilnīgi konkrēti nozīmē karjeras beigas.
Un kad ir beigusies karjera, tad arī izbeidzās nauda un visas pārējās ērtības.

[Miervaldis Gotiņ...]

Pagaidiet mani šeit, es mēģināšu sadabūt drēbes un varbūt sameklēt naudu. - Atradis māju, kuras pagalmā žāvējās noskatītā veļa, Rināts teica biedrenēm. Īsi ieskrējies, viņš pārleca žogam un, drošs paliek drošs, slēpdams rokā nazi (ja nu tomēr pēkšņi nez no kurienes uzrodas suns?) devās mājas virzienā.

Pa ceļam Rināts cenšas klausīties, vai mājā neskan kādi cilvēka klātbūtni liecinoši trokšņi, kā arī vēro, vai mājai nav atstāti vaļā logi/durvis.

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 20.01.2010 17:21

[Ungaarijas ragas...]

— Klau, kā tevi tur sauca, — Alīna cieši paskatījās uz Maiklu, — Tu vari iet kājām un nezagt. Man arī negribas zagt. Taču viņi droši vien zina ko meklē un papūlēsies tevi atrast un tādus cilvēkus kā mūs viņiem pavisam noteikti vajag. Filmas neesi skatījies un grāmatas lasījis?
Jauniete pacilāja maisu: Tavējās jau nu būs grūti nepamanīt uz ielas. Un šitās es tev nelieku vilkt, tāpat diez vai derēs.
Cimperlējas kā jaunava kāzu naktī… Alīna atturējās nobolīt acis. Galu galā viņas amtas liedza viņai reizēm izpaust savas emocijas un domas visiem redzot un dzirdot.

[Malduguns]

Nika sekoja Rinātam. Gaidīt viņai nepatika, tomēr meitene palika žoga ārpusē un gaidīja, tajā pašā laikā, vērojot vai kāds netuvojas.

[Roviela]

- Es arī neko nevēlos zagt. Nekad neesmu zagusi, un vispār, zagt ir grēks! - Nikola atteica.
- Man jau pietiek ar to, ka nācās nozagt tam ārstam visu naudu, un tā nemaz nav maza nauda. Mašīna - tas ir kā gangsteru filmās. Pilnīgs trilleris! Un kā mēs to mašīnu dabūsim vaļā, lai visi, kas te ir, nesaskrietu pie loga skatīties, kāpēc dampis tā auro? Tādā ziņā Maiklam ir pilnīga taisnība.
Viņa nopētīja drēbes. Nav nemaz tik ļoti sliktas.
- Tomēr pārģērbties vajadzētu. Nerauksim savus smalkos degunteļus un pārģērbsimies, tomēr, ko? Starp citu, jums nevienam pašam te, tuvumā, nav nekādu paziņu? - viņa cerīgi ievaicājās.
- Telefonu gan mums nav... tāpat nepazvanīsi.

[Elony]

Rināts, Nika, Žeņa

Suns sāka riet kādas divas mājas tālāk. Un kaut kur vēl. Šajā mājā - nē. Tomēr neredzēja logus vai durvis, kas būtu vaļā. Lai arī septembris bija vēl silts un turēt vaļā logus nebija auksti.
Drēbes, ja tās patausta gan vēl nav kārtīgi izžuvušas, jūtams mitrums.

Maikls, Nikola, Jirži , Alīna.

Kamēr viņi tā stāvēja un kavēja laiku, varēja manīt, ka pa tuvāko pirmā stāva loga šos nopēta kāda pensionāre. Citādi pagalmā joprojām bija kluss un mierīgs.

[Roviela]

Nikola, pamanījusi, ka uz viņiem skatās, līksmi uzsmaidīja pirmā stāvā esošajai, un pat mazliet pakniksēja, ar rokām paplešot platās kombinezona staras kā kleitu.
- Tagad tā, - viņa, tāpat smaidot, bet klusi, lai caur logu nedzird, teica biedriem. - Ja tantuks gribēs aprunāties, tad būs mazliet jāpamelo. Ceru, jūs to pratīsiet? Tātad - jūs abi, kas protat krievu valodu, esat sagaidījuši ciemos mūs divus, kas nemaz tik labi nerunājam, un sarīkojuši mums izklaidi - kaut ko līdzīgu realitātes šovam no sērijas - "izdzīvo bez..." ar garu uzskaitījumu, bez kā, mums - vispār ir tikai nauda un arī tā ne krievu, tikai mazliet ir nogājis greizi, un mūsu citi draugi nav ieradušies mūs savākt norunātajā vietā. Un tagad esam spiesti vazāties apkārt ne gluži normālā paskatā, bet mūs gaida citur. Vai spēsiet?

[Ungaarijas ragas...]

Alīna saspringti centās atminēties, vai viņai šajā apkaimē būtu kādi paziņas, senaizmirsti rada gabali, laba bijusī klasesbiedrene, kas nezkādā vīzē sadomājusi pārvākties uz šejieni…

Tāpēc jauniete palaida Nikolas sakāmo pa pusei garām un pieslēdzās kaut kur pusē, arī runājot klusām: — Izklausās jau jautri. Ko tik cilvēks nespēj, kad nonāk briesmās. Starp citu, tad jau jāiepazīstas tuvāk — Alīna.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 21.01.2010 10:25

[Miervaldis Gotiņ...]

Rināts aplūkoja mājas durvis - vai tās gadījumā nav verandas tipa, ar stikliem gar stenderēm. Piegājis klāt pie mājas, viņš ieskatījās logos, pats gan pēc iespējas cenšoties tajos nerādīties. Ja nevienu neredz, Rināts piespiež ausi pie rūts un cenšas paklausīties, vai iekšā nav dzirdami kādi cilvēku klātbūtni liecinoši trokšņi, vai lai tās būtu skaņas no virtuves, mūzika no radio vai ierakstiem, televizors vai dajebkas cits.

Rināts cenšas ieskatīties un ieklausīties pēc iespējas vairākos logos, lai būtu maksimāli drošs, ka mājā neviena nav. Ja tomēr atklājas cilvēku klātbūtne, viņš uzreiz atkāpjas, pa ceļam savākdams izkarinātās drēbes.

[Džea]

Sasodīts.Žeņa nevēlējās zagt. Ne velti tas lika atcerēties par senajiem laikiem un protams arī solījumu vairs nezagt. Nē, viņa nezgs. Tikai aizņemties un tiklīdz tiks pie savām drēbēm, tā nosūtīs šīs uz šejieni. Tieši tādēļ Žeņa meklē vietu, kur varētu būt adrese. Un vispār mēģina lūkoties apkārt. Proti vai nekur nemana kādus cilvēkus.

[Sindra]

"Kādēļ Tu vēlies kavēt laiku runājot ar pensionāriem?" Maikla izbrīnītais skatiens pievērsās Nikolai.
"Ja mēs negrasamies te neko zagt, tad tas nav svarīgi. Vienkārši mūs tāpat jau ir ievērojuši un zagt vairs nav iespējams.
Teiksim tā. Es labprāt ietu uz pilsētas centru un mēģinātu tur kaut kā sadabūt iespēju piezvanīt savam aģentam."
viņa skatiens pievērsās biedriem gaidot tālāko risinājumu. Vai viņi nāks vai nē.
"Prieks iepazīties Alīna. Es esmu Maikls." puisis tā starp citu piebilda.

[Roviela]

- To es gadījumam, ja viņa gribēs runāt ar mums, nevis, ka es kārotu runāt ar viņu, - Nikola atteica.
- Man vajag iespēju piezvanīt uz manu vēstniecību, bet mums vajag pārģērbties vispirms! Helikopters aizlidoja centra virzienā, mūs meklēs tur, un pirmais, pēc kā meklēs, būs mūsu izskats. Pēc apraksta, jo ne jau visa bāze mūs nāca aplūkot kā tādā zoodārzā.
- Jauki, Alīna! Mani sauc Nikola.

[Sindra]

Maikls nopūtās. Savā ziņā Nikolai bija taisnība.
Un vistracinošākais bija fakts, ka nokļūstot šādā situācijā viņš izrādās bija visai bezpalīdzīgs.
Un tomēr pārģērbties viņš vēl negrasījās.

[Elony]

Maikls, Nikola, Jirži , Alīna.

Pensionāra nebija ieinteresēta iet laukā no mājas pie kaut kādiem cilvēkiem pelēkos tērpos, kas slaistījās pa pagalmu. Bet bija skaidrs, ka viņi bija tomēr pietiekami uzkrītoši, lai ilgstoša atrašanās pagalmā, nedarot neko normālu, var piesaistīt cilvēku uzmanību.

Rināts, Nika, Žeņa

Rināts pie viena loga redzēja viesistabu, dīvānu, kur kāds plikpauris sēdēja pret viņu ar muguru un skatījās televizoru. Vai bija vēl citi trokšņi, noteikt nevarēja, bet televizoru gan dzirdēja.
Drēbes varēja nozagt bez problēmām, vismaz neviens nepamanīja.
Varēja nozagt visiem trim bikses (divas džinsa un vienas parastās) kā arī pietiekami daudz džemperu un kreklu. Tiesa, tās pārsvarā bija vīriešu drānas. Bija gan divas sieviešu jakas, bet ne sieviešu bikšu vai svārku.

Ja Žeņa grib atrast cilvēkus, tad vajag iet pa taciņu līdz ielai. Viņi joprojām ir līdzās grāvim, māju aizmugurē. Mežs no kura viņi izbēga, vēl joprojām ir netālu un sekotājiem, ja tādi ir, nebūtu grūti viņus pamanīt, kad tie tiks līdz mežmalai. Tā kā šeit ir privātmājas, pie tam strupceļa ielas galā, nekādi ielas nosaukumi šeit nav.

Šo rakstu rediģēja Elony: 21.01.2010 13:20

[Miervaldis Gotiņ...]

Rināts ar nozagtajām drēbēm atgriezās pie žoga, pārlēca tam pāri un, pagājis nostāk, lai no mājas nebūtu redzams, pasniedza meitenēm* laupījumu: Izvēlaties, kas patīk vai der.

Pats viņš sev izvēlas bikses, kuras nekrīt nost un ir ar pietiekoši ietilpīgām kabatām. Ja apstākļi ļauj, Rināts pārģērbjas.

_________
*Ja Žeņa nav uz vietas, Rināts uzprasa Nikai, kur Žeņa palikusi.

[Džea]

Labi, par ielas nosaukuma nēesamību Žeņa īpaši neuztraucās. Gan jau ka būs kāds veids, tagad tik bija jaizomā ko darīt.
Mums derētu pēc iespējas ātrāk no šejienes pazust.
Žeņa sacīja atgriežoties pie abiem pārējiem un uzvelkot pirmās drēbes, ko paņēma. Īpaši neizvēlēdamās.
Tur mazliet uz priekšu ir iespējams satikt cilvēkus un palūgt piezvanīt. Vai arī mēģinam stopēt mašīnu un doties uz kādu citu pilsētu

[Miervaldis Gotiņ...]

Jā, pazust vajag! - Rināts piekrita. - Bet kam tu domā zvanīt? Es vispār domāju, ka tā ir slikta ideja šobrīd. Par to varētu domāt tad, kad mēs tiktu pie naudas un varētu izmantot taksofonu vai nopirkt mobilo ar priekšapmaksas karti.

Ja visi ir pārģērbušies, Rināts dodas prom, lai tiktu vispirms uz strupceļa ielas, un pa to izietu uz lielās ielas.

[Malduguns]

Nika paķēra bikses un džemperi un turpat bez īpašas kautrības arī pārģērbās. Mācībās ne tas vien bija redzēts un kailums - savs vai citu - meiteni sen jau vairs neuztrauca.
-Mobilais no vienas puses būtu labāks, ja nu mēs aizmaldamies uz kaut kurieni, tad vismaz var piezvanīt, no otras puses, to vajag lādēt,-meitene sacīja, nospriedusi paturēt armijnieka cepuri.

[Miervaldis Gotiņ...]

Vecās drēbes Rināts nesa līdzi, lai tās kaut kur nogrūstu. Viņš pa ceļam skatās pēc iespējām - kanalizācijas lūkām ar šķībiem vākiem vai bez tiem, atkritumu konteineriem, dēļu žogiem, kam otrā pusē ir samērā cieši piespiedušās šķūnīšu sienas. Vienlaicīgi Rināts pārdomāja tālākos plānus.

Stopēt mašīnu ir laba ideja. - Viņš nokomentēja Žeņas ideju. - Jāskatās pēc mašīnas, kas brauc ārā no pilsētas pēc plāna, tātad - vēlams kraviniece. Zagt mašīnu neder, tas mums uzrīdīs uz pēdām arī miliciju.