Atlantīdas bērni, [C] [PZ] Neparastas spējas, vajāšana un pagātnes noslēpumi. Opcijas

[Elony]

Žeņa Somoļeva, Nika Romānova, Jirži Lada, Rināts Kajumovs un Maikls Demidovs pamodās.

Viņi visi pamodās katrs savā telpā, vieni paši, tiesa, visas šīs telpas bija pilnīgi vienādas, tāpēc arī tiek vienādi aprakstītas.

Atmosties nebija viegli. Likās, ka kāds miegā viņus modina, tāpēc arī pamodās.
Viņi visi gulēja svešā vietā, nelielā telpā, kas atgādināja cietuma - metāla durvis, kas gan bija pavērtas vaļā, neliels, aizrestos lodziņš tuvu griestiem sienā pretī durvīm, lāva uz kuras viņi gulēja un stūrī atejas bedre. Pie griestiem dega nespodra spuldze. No ārpuses skanēja trokšņi it kā tur darbotos kaut kādas mašīnas, vai lidotu lidmašīnās.

Galva sāpēja, likās, ka degunā ir nepatīkama smarža no kaut kā. Atmošanās nebija viegla, viņi konstatēja, ka mugurā ir pelēcīgs kombinezons. Līdzās lāviņai atradās slimnīcas stienis, pie kura karājās plastikāta maisiņš ar caurspīdīgu šķidrumu tajā. No tādiem maisiņiem parasti vēnās ievada kādu šķidrumu, arī šim bija caurule ar adatu galā, tiesa, šobrīd caurule vienkārši nokarājās blakus guļošajam. Tomēr varēja pamanīt, ka uz rokas vēnā ir izdarīti vairāki dūrieni.

Kā nonāca šādā vietā, nevienam nebija atmiņu. Pēdējais ko atcerējās, viņi devās gulēt (savās mājās, vai kur nu tobrīd atradās) Un tikai tāds kā zibsnis - pirms miega vai miegā laikā, kaut kas iekoda vai iedzēla kaklā. Un ja tagad sakustina galvu, tad jūt, ka tajā vietā kakls sāp.

Vienīgā atšķirība bija Maiklam, viņa kamerā, līdzās lāvai, uz kuras viņš gulēja, atradās jauna sieviete, apmēram 25 gadus veca. Liekas, ka viņa arī bija tā, kas modināja.

[Elony]

Ja Rināts neizņēma cigarešu paciņu no šī formastērpa biksēm, vēl cietumā, tad tur tā arī palika.

Maikls, Nikola, Alīna, Jirži

"A kas jūs tādi? No cietuma izbēgāt, ka ar ieroci draudat un jums dzenas pakaļ?" ievaicājās šofera blakussēdētājs. Abi gan nelikās diez cik mierīgāki no Nikolas vārdiem jo apzinājās, ka vienalga ir iekūlušies nepatikšanās.
Šoferis nošņāca: "Klusu!" sak, mazāk zināsi, mazāk problēmu. Pēc tam teica: "Mēs varam braukt pilsētā iekšā un tad pa kreisi, izgriezties uz maģistrāli un atkal uz dienvidiem." viņš pateica. "Tik jūs tak uz Tulu gribējāt." liekas, ka turpināt šādā kompānijā ceļu uz kaimiņu pilsētu, šim negribas.

[Sindra]

"Nē. Nevajag vēl kaut kādas pilsētas." Maikls paskatījās uz Nikolu.
"Izlaidiet mūs kādā nomaļākā vietā un viss." būt par pasažieri, protams, bija ērti, ja vien bija skaidrs uz kurieni brauc.
Visa šī nenoteiktība puisim krita uz nerviem. Tādēļ vajadzēja dabūt pašiem savu transportu un tālāk braukt bez lielās, neveiklās fūres.

[Miervaldis Gotiņ...]

Ejiet pa taciņu uz priekšu! - Rināts palaida meitenes pa priekšu, un pats, sadabūjis cigaretes, ņēmās tās pluinīt un kaisīt tabaku uz takas savās pēdās. Tā viņš, turpinādams ceļu, izkaisīja vairākas pāris cigaretes aiz sevis. Paciņu ar palikušajām cigaretēm Rināts noglabā atpakaļ kabatā.

Pēc tam Rināts turpina iešanu, laiku pa laikam atskatīdamies un ieklausīdamies, vai nedzirdēs vajātājus.

[Malduguns]

Nika palaida Žeņu pa priekšu un, dzirdēdama ka Rināts čabinās pa abatām, atskatījās.
-Tu traks esi? Ko tu dari?-viņa šausmās iepleta acis un ciešāk sažņaudza ieroci.

[Miervaldis Gotiņ...]

Tas pret suņiem, - Rināts attrauca, - nekā labāka par tabaku mums šobrīd nav.

[Malduguns]

-Pret suņiem,-Nika gari novilka, tomēr turpināja iet uz priekšu.-Pret suņiem derētu iebrist kādā upē un gabaliņu paiet pa to uz priekšu,-viņa sacīja.
-Jo lai arī tabaka būtu pret suņiem, tie tur, kas mūs meklē, noteikti sapratīs, kas te ir gājis,-viņa nomurmināja.

Šo rakstu rediģēja Malduguns: 19.01.2010 12:07

[Džea]

Tikai vai tu šeit redzi kādu upi.Žeņa sacīja nepaskatoties uz Niku un tikai turpinot doties uz priekšu.
Vai kādam ir idejas, ko darīt kad nonāksim pilsētā? Bez naudas? Bez sakaru līdzekļiem?

[Ungaarijas ragas...]

Alīnai nepatika doma par pakaļdzenošos helikopteri, bet patika doma par pilsētas nomali.
— Pasakiet, ka citādi jūs piekristu uzņemt stopotājus? — Alīna pasmaidīja, palūkojusies uz ziņkārīgo šofera līdzbraucēju un piemiedza viņam ar aci.

[Miervaldis Gotiņ...]

Vispirms pa ceļam uz pilsētu nospersim drēbes, - Rināts teica, atsaucoties uz Žeņas jautājumu, - par naudu gan nezinu. Nāksiet to nozagt, bet par to domāsim, kad dabūsim drēbes un tiksim tuvāk pilsētai.

Apklusis viņš turpināja klausīties, kas notiek aiz muguras.

[Malduguns]

-Tad mēs varētu pielikt soli,-Nika ierosināja un tā arī darīja. Viņa vēlējās ātrāk nokļūt tālāk no šīs vietas. Un punkts.

[Elony]

Maikls, Nikola, Alīna, Jirži

Pilsētas dienvidos, kur viņi brauca iekšā, atradās privātmāju rajons, kas saucās Skuratovskiy (krievu burtiem savādāk). Jebkurā gadījumā, šeit netrūka koku un zaļumu, zem kuriem helikopterim, kurš tepat vien lidinājās, būtu grūtāk saskatīt bēgļus. No pilsētas pretī brauca dažas mašīna, vārdu sakot, bija normāla satiksme.
Šoferis apstājās vietā, kur māju ceļa vienā pusē nebija, tikai koki.
Uz ziemeļiem bija manāmas jau daudzstāvu mājas, kamēr dienvidos pārsvarā bija privātmājas.

Rināts, Nika, Žeņa

Kamēr vien viņi steidzās un neapstājās, nemanīja un nedzirdēja sekotājus. protams, varēja jau apstāties un gaidīt, ko izdzirdēs...
Žeņai un Rinātam nebija grūti steigties uz priekšu, abi bija gatavi maratonam, bet Nikai pēc laika nācās secināt, ka viņai gan sāk trūkst spēka sekot šiem abiem.
Lai nu kā, pēc laika viņi tuvojās mežmalai, tur tālāk bija ūdens grāvis, līdzīgs upei. Bet vietā, kur gāja taka, atradās veca laipa, pār kuru varēja tikt pāri. Otrā pusē sākās pilsēta un bija privātmājas. Ielas nebija, uz viņu pusi bija tikai māju aizmugures.

[Roviela]

- Paldies! - Nikola izvilka un pēc izkāpšanas piedāvāja šoferiem 50 eiro zīmi.
Nekādiem cietumniekiem nav nekādu eiro. Par to viņa bija pārliecināta. Un to, ka neviens tāpat nezina, cik naudas šoferiem ir kabatās - arī.
Pēc tam viņa "zūd kokos", lai fūrei nav ilgi jāstāv.

[Miervaldis Gotiņ...]

Ja gājiena laikā nepieciešams, Rināts pagaida Niku, neļaujot viņai atpalikt.

Nonākot pie laipas, Rināts nesteidzās tai pāri. Vispirms viņš paskatījās uz sāniem - vai gar grāvi uz labo pusi neiet vēl kāda taciņa vai dajebkāda pēdas slikti saglabājoša grunts. Pēc tam - uz pilsētu kopumā, it kā novērtējot to, vai viņus, iznākot no meža, kāds nejauši varētu redzēt pa logiem, kā arī to, vai tuvumā nav dzirdams/redzams helikopters. Pašās beigās Rināts novērtē distanci līdz mājām un apvidu pa vidam - nu, vai tur ir pļava, krūmājs, dobes vai dajebkas cits. Un, vai no šīs puses mājas aizsedz žogi, dārzi vai tamlīdzīga veģetācija.

Tagad vajadzētu tikt vaļā no izteikti armijas lietām, - Rināts teica, nolikdams malā automātu un vilkdams nost uzkabes sistēmu (vai vesti), - un iegūt vietējiem vismaz līdzīgu izskatu.

Ja vajadzīgs, viņš pagaida, kamēr Nika pēc ātrā gājiena atgūst elpu.

OOC: Varbūt neesmu bijis pietiekoši uzmanīgs, bet - kāds ir gadalaiks un laikapstākļi?

[Malduguns]

Taisnību sakot, Nika nebija nogurusi. Viņa vienkārši nebija tik ātra kā tie tur un tas lika viņai maķenīt atpalikt. Sakodusi zobus viņa centās pielikt tempu un jau pēc neliela brīža bija klāt pie laipas. To škērsojusi viņa veltīja nelielu mirkli, lai atvilktu elpu.
-Man viss labi. Tikai nesaprotu, kādā veidā jūs varat paaulekšot tik ātri,-viņa elšot sacīja.

[Džea]

Em..Ilgus gadus treninji?
Lai gan Neizskatījās ka Žeņa patiešām tā domāja. patiesūbyu sakot agrāk viņa nemaz tik ātra nebija.
Ir jādabū normālas drēbes un tad mēgināsu tikt uz Saratovu. Nav nemaz tik tālu no šejienes.
Žeņa sacīja Līdz ar Rinātu pagaidot Niku. Tiešām. Visērtāk kā bez naudas kaut kur nokļūt bija stopojot.

[Miervaldis Gotiņ...]

Es kaut kā pēdējā laikā esmu palicis veiklāks un stiprāks, - Rināts atzinās, turpinādams vērot ainavu priekšā, - varu šo to vairāk, ātrāk un tālāk, nekā agrāk. Nezinu gan, no kā tas tā, neko sevišķi trenējies kā reiz neesmu.

[Malduguns]

Nika aizdomīgi palūkojās uz abiem līdzgājējiem.
-Un es caurām dienām skraidu augšā un lejā pa trepēm pie pacientiem, turklāt ilgus gadus esmu dejojusi, bet netieku jums līdzi,-viņa novilka.-Lai nu kā, dodamies uz mājelēm un raudzīsim, ko var nočiept vai kādā citā veidā pgādāt,-viņa sacīja un paslēpa šautei, kaut gan nazi un pistoli paglab'ja pie sevis ne tik uzkrītoši redzamus. Cepuri viņa atstāja un pieraudzīja, lai košie mati nesprauktos no tās ārā. Pēc tiem jau nu noteikti viņu būtu viegli atpazīt.

Šo rakstu rediģēja Malduguns: 19.01.2010 14:15

[Ungaarijas ragas...]

— Paldies! — Alīna laipni patencināja šoferi un arī aši iztrausās no kravas mašīnas un pazuda starp kokiem, sekojot čehietei.
Drēbes, tagad vajadzēja drēbes. Variantu daudz: nopirkt humpalās, pačolēt pie miskastēm, jo cilvēki reizēm mēdza savas vairs nelietotās drēbes sabāzt maisā un atstāt pie miskastēm, lai kāds kuram vajag savāc.
— Kā tu domā, mums izdotos tiem tur privātmājās uzdoties par labdarības organizācijas pārstāvēm, kuras vāc nelietotās drēbes, — Alīna panākusi Nikolu ierunājās. Tā bija viena no tām ašajām idejām, kas piepeši uzrodas ne no kurienes.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 19.01.2010 15:03

[Roviela]

Nikola palūrēja uz sevi.
- Baidos, ka nē... - viņa šauboties novilka. Nekādu piederības zīmju gan nemanīja, bet viņai šķita, ka kombinezons ir līdzīgs tiem, ar kādiem apkārt skraida lauka sanitāri. Tikai nav apsēja ar sarkano krustu un maza lakatiņa-trīsstūrīša.
Bet ko nu viņa! Izruna uzreiz nodotu, ka Nikola nav krieviete, bet gan horvātiete. Ja viņi te vispār atšķir dažādas slāvu valodas.
- Vismaz es ne par ko nevaru izlikties, ja runāju.

[Sindra]

"Mēs varam mēģināt dabūt vieglo mašīnu un braukt uz Maskavu?
Tur pieteiksimies savās vēstniecībās."
Maikls domīgi noteica visai nekaunīgi blenzdams kā Nikola izģērbjas.