Atlantīdas bērni, [C] [PZ] Neparastas spējas, vajāšana un pagātnes noslēpumi. Opcijas

[Elony]

Žeņa Somoļeva, Nika Romānova, Jirži Lada, Rināts Kajumovs un Maikls Demidovs pamodās.

Viņi visi pamodās katrs savā telpā, vieni paši, tiesa, visas šīs telpas bija pilnīgi vienādas, tāpēc arī tiek vienādi aprakstītas.

Atmosties nebija viegli. Likās, ka kāds miegā viņus modina, tāpēc arī pamodās.
Viņi visi gulēja svešā vietā, nelielā telpā, kas atgādināja cietuma - metāla durvis, kas gan bija pavērtas vaļā, neliels, aizrestos lodziņš tuvu griestiem sienā pretī durvīm, lāva uz kuras viņi gulēja un stūrī atejas bedre. Pie griestiem dega nespodra spuldze. No ārpuses skanēja trokšņi it kā tur darbotos kaut kādas mašīnas, vai lidotu lidmašīnās.

Galva sāpēja, likās, ka degunā ir nepatīkama smarža no kaut kā. Atmošanās nebija viegla, viņi konstatēja, ka mugurā ir pelēcīgs kombinezons. Līdzās lāviņai atradās slimnīcas stienis, pie kura karājās plastikāta maisiņš ar caurspīdīgu šķidrumu tajā. No tādiem maisiņiem parasti vēnās ievada kādu šķidrumu, arī šim bija caurule ar adatu galā, tiesa, šobrīd caurule vienkārši nokarājās blakus guļošajam. Tomēr varēja pamanīt, ka uz rokas vēnā ir izdarīti vairāki dūrieni.

Kā nonāca šādā vietā, nevienam nebija atmiņu. Pēdējais ko atcerējās, viņi devās gulēt (savās mājās, vai kur nu tobrīd atradās) Un tikai tāds kā zibsnis - pirms miega vai miegā laikā, kaut kas iekoda vai iedzēla kaklā. Un ja tagad sakustina galvu, tad jūt, ka tajā vietā kakls sāp.

Vienīgā atšķirība bija Maiklam, viņa kamerā, līdzās lāvai, uz kuras viņš gulēja, atradās jauna sieviete, apmēram 25 gadus veca. Liekas, ka viņa arī bija tā, kas modināja.

[Miervaldis Gotiņ...]

Mediķis? Tas ir labs jaunums! - Rināts nopriecājās. Tad, pamanījis, ka fūre ir apgriezusies un arī brauc Tulas virzienā, atkal sadrūma. - Nu kāpēc tas idiots brauc vienā virzienā ar mums?

Izdzirdis helikopteru, Rināts kļuva vēl drūmāks, un vēroja apvidu ceļmalā, kāds tas ir, vai nebūtu kāda iespēja nogrūst armijas mašīnu.

[Malduguns]

-Mediķis bez lielā diploma. Es skaitos kā ārsta palīgs šobrīd. Un tie ir tikai sīkumi,-viņa sacīja. Arī Nika dzirdēja helikoptera rūkoņu.
-Kā jums šķiet, tas ir uz sliktu?

[Roviela]

Nikola sēdēja blakus Maiklam, nedaudz rauca degunu par cigarešu smaku (viņai, nez kāpēc, to kopš neilga laika bija grūti pieciest), kas gan nebija stipra, un prātoja par to, kur viņa Maiklu ir redzējusi. Nē, viņa viņu nepazina, bet kaut kur un kaut kad IR redzējusi. Bet kur?
Helikoptera rūkoņa viņai uzdzina mērenu paniku. Tā vien gribējās lēkt ārā no mašīnas un skriet slēpties tuvākajā iespējamā vietā.

[Elony]

Maikls, Nikola, Alīna, Jirži

Kravas mašīna mierīgi brauca pilsētas virzienā. Abi šoferi likās uztraukušies un arī sadzirdēja helikopteri, bet neko nerunāja vai nejautāja. Ik pa brīdim pameta skatienu uz šiem "stopotājiem" iespējams, pētīja, vai viņiem arī nav kāds ierocis.

Rināts, Nika, Žeņa

Spogulīti atrast varēja, tiesam cimdu nodalījumā nekā derīga nebija, skrūvgriezis, kaut kāda lupata, reklāmas lapa no sadzīves preču veikala un trīs tukšas pistoles čaulītes.
Apskatot vietu kaklā, neradās iespaids, ka zem ādas kaut kas atrastos, vismaz neko cietu sataustīt nevarēja, drīzāk, ka miesa vienkārši miesa tā reaģēja, kad tur kāds iedzēla vai iekoda, vai kas nu tas bija.

Ja labi papūlas, varēja iebraukt mežā zem kokiem, lai helikopteris neredzētu, tiesa, ja kāds brauks pa ceļu zem 90 km/h un nebūs piedzēries un nebūs dziļa nakts, tad noteikti pamanīs atstātās pēdas.

[Miervaldis Gotiņ...]

Tas helikopters noteikti meklē mūs, - Rināts atbildēja Nikai, - un es sāku domāt par to, ka pametam mašīnu un laižam mežā ar kājām. Ja paspēsim to izdarīt, pirms helikopters mūs ierauga, pastāv zināma cerība, ka viņš dzīsies pakaļ fūrei.

Vai otrādāk, dzīsies pakaļ mums un liks fūri mierā.

Ja vismaz viena ceļabiedrene piekrīt doties mežā kājām, Rināts uzreiz griež uz ceļmali un bremzē nost.

[Ungaarijas ragas...]

Alīna juta vieglas satraukuma trīsas, kad saprata, ka tā dūkoņa ir no helikoptera. Tācu viņa tās ātri apslāpēja un turpināja mierīgi sēdēt. Tik uzmeta skatienu abiem līdzbiedriem un nomierinoši uzsmaidīja Nikai, sak, nav ko satraukties, viss būs kārtībā.
Tā, un, ko mēs darīsim Tulā? Naudas nav. Būs kāds vietējais jāaplaupa, vai?

[Sindra]

Maikls sēdēja mierīgi un domīgi raudzījās pa mašīnas priekšējo stiklu.
Dumja situācija. Bet šobrīd neko mainīt nevarēja.
Tādēļ viņš arī neko nepasāka. Vienkārši gaidīja vai viņi tiks līdz pilsētai vai nē.

[Malduguns]

Nika ar naža palīdzību izķeksēja spogulīti no tam paredzētās vietas un iebāza kabatā. Tad palūkojās uz Rinātu.
-Es esmu par mežu, man jau sen gribējās nozūmēties no ceļa,-viņa sacīja.
Ja Rināts griež malā, viān ir gatava lekt ārā no mašīnas un zust kokos.

[Miervaldis Gotiņ...]

Labi, laižam mežā! - Rināts nobremzēja mašīnu ceļmalā. Paķēris automātu, viņš izleca ārā un metās iekšā mežā tajā pašā (labajā) ceļa pusē. Nonācis koku aizsegā, viņš pagaidīja, kamēr viņam piebiedrojas vismaz Nika. Ja Žeņa kavējas, Rināts viņai uzsauc, lai netūļājas.

[Džea]

Žeņa netūļājas un seko abiem diviem līdzi. Viņai gan nav ne jausmas kā visi trīs tālāk tiks līdz pilsētai un ko pilsētā darīs, taču tas varbūt ir labāk nekā tikt notvertiem.

[Malduguns]

Nika bija izlēkusi uzreiz pēc Rināta un steigšus pazuda kokos, te viņa vienreiz dziļi ievilka elpu, gluži kā svētlaimē pēc sasmakušajiem armijas mašīnas sēdekļiem.
-Ja līdz Tulai ir septiņi kilometri un mēs nenomaldāmies, vajadzētu līdz tai tikt maksimāli pusotras stundas laikā,-Nika sacīja.-Ejam?

[Miervaldis Gotiņ...]

Ejam, - Rināts piekrita, - tomēr turamies dziļāk mežā, it īpaši, ja dzirdam, ka helikopters sēžas lejā. Un pirms Tulas būtu lietderīgi kādā viensētā vai ciemā nospert kādas drēbes, lai nonākot līdz Tulai, mēs izskatāmies pēc cilvēkiem.

Un viņš devās prom no šosejas, apmēram 45° leņķī no tās.

[Malduguns]

Nika pamāja un droši brida mežā iekšā tieši Rinātam pa pēdām. Vēl aizvien pa tvērienam turēdama ieročus.

[Džea]

Iespējams šajā brīdī Žeņa nožēloja to, ka nepaņēma abus šaujamos bet gan tikai nazi. Taču ko gan viņā ar tiem darītu ja tā pat nemāk ar tādiem rīkoties. Šobrīd atlika vien sekot abiem pārējiem.

[Miervaldis Gotiņ...]

Rināts klusēdams dodas izvēlētajā virzienā, un brīdi pa brīdim apstājas, lai ieklausītos, ko dara helikopters, un vai nedzird kādus citus trokšņus.

[Ného]

Jirži pēc helikoptera izdzirdēšanas mēģināja mazināt spriedzi un centās uzsākt sarunu ar šoferīšiem, lai viņi justos drošāk: - Sakiet, kāds bija jūsu galamērķis? es ceru, ka mēs jūs pārāk neapgrūtinām? - pēdējais jautājums gan izklausījās smieklīgs, jo vismaz Jirži pats to uzskatītu par kaut ko vairāk, kā apgrūtinājumu.

[Elony]

Maikls, Nikola, Alīna, Jirži

"Voroneža." šoferis nosauca pilsētu, kas atradās uz dienvidiem no Tulas. Vairāk gan neko neteica. Un ko gan varētu vēl teikt ļaudīm, kas izskatās izbēguši no cietuma (jo vienādos, pelēkos tērpos), piedraudēja ar ieroci un liek braukt pretējā virzienā?
Lai nu kā, pēc neilga brīža viņi jau tuvojās pilsētai un ja neviens neiebilst, tad šoferi brauc iekšā pa galveno ielu, jo cilvēkos tomēr drošāk.
Cik nu viņi dzirdēja un, ja paskatījās pa logu, redzēja, helikopteris arī lidoja virs ceļa uz pilsētas pusi.

Rināts, Nika, Žeņa

Helikopteris aizlidoja tālāk, bet neilgi pēc tam, kad viņi devās mežā, sadzirdēja krava mašīnas braukšanu, kura laikam apstājās netālu no vietas, kur viņi atstāja savu mašīnu.
Pašā mežā nebija nekā interesanta, tikai egles un nedaudz lapu koku. Pēc laika viņi atrada taciņu, kas stiepās apmēram paralēli ceļam.

[Miervaldis Gotiņ...]

Izdzirdējis apstājamies mašīnu viņu pamestās tuvumā, Rināts klusi nolamājās un pārmeklēja formas tērpa kabatas, vai tur nav cigarešu paciņa.

[Roviela]

- Neuztraucieties, lūdzu! - Nikola ierunājās, vēršoties pie šoferiem.
- Neesam ļaundari, neko sliktu negribam darīt. Tiešām. Vai jūs pa citu ceļu, lūdzu, nevarat braukt turp, kurp jums jānokļūst un izmest mūs laukā vairāk pilsētas nomalē? Kur būtu kāda humpalu bode, ja jūs, zināt, protams, kādu. Lūdzu?

[Džea]

Atliek ceēt ka nekādi asinsuņi viņiem nav.Žeņa klusi nomurmināja sekojot paŗējiem. Aptuvenā nojausma, kas bija kravas mašīnās bija. Un tas nebija uz labu. Mazliet protams iepiecināja tas, ka helikopters devās citā virzienā