Atlantīdas bērni, [C] [PZ] Neparastas spējas, vajāšana un pagātnes noslēpumi. Opcijas

[Elony]

Žeņa Somoļeva, Nika Romānova, Jirži Lada, Rināts Kajumovs un Maikls Demidovs pamodās.

Viņi visi pamodās katrs savā telpā, vieni paši, tiesa, visas šīs telpas bija pilnīgi vienādas, tāpēc arī tiek vienādi aprakstītas.

Atmosties nebija viegli. Likās, ka kāds miegā viņus modina, tāpēc arī pamodās.
Viņi visi gulēja svešā vietā, nelielā telpā, kas atgādināja cietuma - metāla durvis, kas gan bija pavērtas vaļā, neliels, aizrestos lodziņš tuvu griestiem sienā pretī durvīm, lāva uz kuras viņi gulēja un stūrī atejas bedre. Pie griestiem dega nespodra spuldze. No ārpuses skanēja trokšņi it kā tur darbotos kaut kādas mašīnas, vai lidotu lidmašīnās.

Galva sāpēja, likās, ka degunā ir nepatīkama smarža no kaut kā. Atmošanās nebija viegla, viņi konstatēja, ka mugurā ir pelēcīgs kombinezons. Līdzās lāviņai atradās slimnīcas stienis, pie kura karājās plastikāta maisiņš ar caurspīdīgu šķidrumu tajā. No tādiem maisiņiem parasti vēnās ievada kādu šķidrumu, arī šim bija caurule ar adatu galā, tiesa, šobrīd caurule vienkārši nokarājās blakus guļošajam. Tomēr varēja pamanīt, ka uz rokas vēnā ir izdarīti vairāki dūrieni.

Kā nonāca šādā vietā, nevienam nebija atmiņu. Pēdējais ko atcerējās, viņi devās gulēt (savās mājās, vai kur nu tobrīd atradās) Un tikai tāds kā zibsnis - pirms miega vai miegā laikā, kaut kas iekoda vai iedzēla kaklā. Un ja tagad sakustina galvu, tad jūt, ka tajā vietā kakls sāp.

Vienīgā atšķirība bija Maiklam, viņa kamerā, līdzās lāvai, uz kuras viņš gulēja, atradās jauna sieviete, apmēram 25 gadus veca. Liekas, ka viņa arī bija tā, kas modināja.

[Malduguns]

Nika paspēja ielēkšot aizmugures kabīnē vēl pirms tā sāka braukt. Meitene lūkojās uz to, kas paliek aiz muguras un nopūtās.
Ko viņiem īsti vajadzēja?

[Miervaldis Gotiņ...]

Paklau, - Rināts uzrunāja Maiklu (krieviski), - negribi palaist pie stūres mani un pats nogulties zemē tā, lai tevi neredz? Pamēģināsim izšmaukt ārā bez trokšņa.

[Ungaarijas ragas...]

Alīna tikusi kravas kastē, ierīkojās tā, lai gadījumā, ja jaukie puiši kabīnē sāktu gonkot, viņa varētu normāli turēties savā vietā un netiktu svaidīta pa kravas kasti, kā pupu kūlis.

[Sindra]

Maikls sākumā nesaprata, ko Rināts grib. Kas viņš prot teleportēties kopā ar visu mašīnu?
Ah... viņam bija forma.

"Mums taču dzenās pakaļ. Kamēr Tu runāsi tikmēr tie tur, kas šāva gaisā atskries līdz šejienei. Un domā, ka tad Tevi kāds laidīs ārā?
Varēsi no tuva attāluma strauji uzņemt ātrumu un izgāzt vārtus? Vadīt tālāk mašīnu lielākā ātrumā nekā tai būtu piemērots?
Es domāju, ka jāmauc uzreiz cauri vārtiem un tālēs zilajās.
Taču, es nevienam nevēlos uzspiest savu viedokli. Un vēl mazāk riskēt ar citu dzīvībām." puisis bija gatavs palaist svešinieku pie stūres, ja viņš uzskata, ka viņa plāns strādātu.

[Miervaldis Gotiņ...]

Ja es redzēšu, ka viņi mūs grib nostopēt agresīvāk, nekā parasti, es neapstāšos un nesīšu nost vārtus ar lielāko ātrumu, kādu šis dranduļets var izspiest. - Rināts aizstāvēja savu plānu. - Ja mūs apturēs tikai tik daudz, lai pajautātu, kur braucam, teikšu, ka uz bodi pēc šņabja. Tam vajadzētu nostrādāt, un ja tā - tad tiksim prom bez lieka riska un, iespējams, vinnēsim drusku laika. - Viņš uz brīdi apklusa, tad turpināja. - Ir gan alternatīva. Tu uzvelc formas jaku un ķiveri, un uz grīdas noslēpjos es.

[Sindra]

"Ai, nu sūds!" Maikls sirsnīgi nolamājās. Viņš neticēja ne tam, ka svešais vīrietis spēs saprasties ar šo mašīnu labāk kā viņš un tāpat neticēja, ka viņus kāds laidīs ārā, kad bāzē jau bija dzirdami šāvieni. Vēl mazāk viņš ticēja, ka strādās iemesls braukšana pēc šņabja.
Tomēr Maikls nevēlējās, lai uz viņu pēc tam bakstītu ar pirkstiem teiktu, ka lieliskie plāni nav izdevušies tikai tādēļ, ka viņš ir bijis ietiepīgs un nav vēlējies sadarboties. Nē, nē! Vainīgs būs Rināts.
Un viņš nekādi negrasījās pārģērbties tagad, braucošas mašīnas kabīnē.
"Man tāpat neticēs, nav pareizie sejas vaibsti." viņš uzmeta skatienu uz savu nosauļoto mūli mašīnas sānu spogulī un pamāja Rinātam, ka viņš ir gatavs mainīties. "Turi stūri un lien man pāri. Es pieturēšu pedāļus." viņš palaida vaļā stūri un bīdījās uz blakussēdētāja krēsla pusi, cik tālu vien spēdams, bet lai ar kājām aizsniegtu pedāļus līdz brīdim kamēr Rināts spēs pats tos aizsniegt.

[Miervaldis Gotiņ...]

Pirms pārvietoties šofera vietā, Rināts savā vietā atstāja automātu, un, kad viņi bija samainījušies, uz to norādīdams, uzrunāja Maiklu: Ja vajadzēs, varēsi lietot to?

Pats paturēdams pie rokas pistoli, Rināts stūrēja vārtu virzienā un uzmanīgi vēroja, ko pie vārtiem dara kareivji, ja tur tādi ir, un kā viņi reaģē uz mašīnas tuvošanos.

Ja karavīra formā un uzkabē, kuru Rināts novilka no neitralizētā kareivja, bija rācija, viņš cenšas arī to uzmanīgi klausīties - vai ēterā nesadzirdēs kaut ko, kas varētu noderēt.

[Sindra]

Maikls pablenza uz automātu. "Ne visai, bet vienalga."
Viņš iekārtojās zemē pie pasažieru krēsla tā, lai viņu nevarētu redzēt un klusībā cerēja, ka svešajam ir vismaz kāda nojēga par to, ko viņš dara.
Viņš varēja būt militārists? Un zināt, ka no bāzes vienmēr ir jālaiž ārā tos, kas brauc pēc šņabja?

[Elony]

Viņi vēl nav tikuši līdz vārtiem, kad atskan trauksmes sirēna aizmugurē. Sargkareivis pie vārtiem un arī tie, kas atrodas šajā pagalmā uzreiz satraucas un veras apkārt, kas noticis.
Rinātam ir rācija, un tajā kanālā, kas ir uzstādīts, kāds pieprasa kaprāli Guļiginu atsaukties.

[Sindra]

Izdzirdot sirēnas Maikls tā kā nopūtās.
Patiešām nebija skaidrs uz ko svešais vīrieties bija cerējis.
Bet nu vienalga. Iespējams, ka ir vienalga, kurš brauc cauri un izgāž vārtus.
Puisis tikai pieturējās stingrāk, lai nesavainotos trieciena rezultātā.

[Miervaldis Gotiņ...]

Redzēdams, ka iecere acīmredzami neizdosies, Rināts sakoda zobus un darīja visu iespējamo, lai mašīna pirms sadursmes ar vārtiem uzņemtu maksimālo ātrumu.

Ja stūri ir iespējams noturēt ar vienu roku, viņš paņem rāciju un atsaucas, kā to paredz reglaments: Kaprālis Guļigins klausās! Uztveru.

Ja izskatās, ka kareivji pagalmā un/vai vārtiem gatavojas šaut, Rināts noliecas zemāk, lai būtu pēc iespējas mazāks mērķis.

Šo rakstu rediģēja Miervaldis Gotiņš: 14.01.2010 10:55

[Elony]

"Ir sacelta trauksme! Kas ar objektiem, uz vietas?" no rācījas skanēja balss.

Tikmēr, uzņemot kravas mašīnai ātrumu, sargkareivis izgāja no sava namiņa un māja ar roku, lai tā apstājas, bet saprotot, ka tā nenotiks, palēca malā, lai netiktu notriekts.
Mašīna izlauza vārtus un triecienu sajuta visi, gan tie, kas kabīnē, kad piekabē. Bet viņi tika laukā, uz neslikti asfaltēta ceļa, apkārtne bija mežaina, un viņi tuvojās šosejai, kur ceļa zīmes rādīja, ka uz vienu pusi ir Tulas pilsēta, bet uz otru pusi, ceļš, kas ved prom no Tulas.

[Sindra]

"Es taču teicu." Maikls angliski noteica Rinātam pēc tam, kad bija sajutis triecienu kā tiek "iznesti" vārtiņi.
Puisis izlīda no savas slēptuves un normāli apsēdās sēdeklī.
Viņš skatījās uz ceļazīmēm un kaut kādas Tulas esamība tuvumā nemaz nedarīja viņu laimīgu.

[Miervaldis Gotiņ...]

Brīdi pirms mašīna ietriecās vārtos, Rināts iekrampējās stūrē ciešāk. Kad mašīna, vārtus iznesdama, atstāja bāzes teritoriju, viņš atkal paņēma rāciju.

Tieši tā, objekti ir uz vietas! - Rināts atbildēja runātājam rācijā. - Viņi gan pamodās un satrakojās, nācās nomierināt un, drošs paliek drošs, mēs aizslēdzām visas durvis! Kas, pie velna, tie objekti vispār ir? Uztveru!

Izbraucam uz šosejas! Uz vienu pusi ir Tula, uz otru - prom no Tulas! - Krustojumam tuvojoties, Rināts uzkliedza aizmugurē sēdošajiem. - Uz kuru pusi braucam?

[Roviela]

Nikola jutās pietiekami kratīta un triekta pret bortiem. Viņa visiem spēkiem bija turējusies, lai nedabūtu daudz lieku zilumu.
Tagad bija jautājums - uz Tulu vai projām no tās. Kas ir Tula? Kur tas ir?
- Nav ne jausmas! - sieviete atsaucās.
- Es nezinu, kur tas ir!

[Sindra]

"Uz pilsētu." Maikls atbildēja. Vienalga ko, bet viņš vēlējās nokļūt civilizācijā.
Lai gan no otras puses. Viņam nebija ne naudas, ne telefona. Nekā nebija. Un tas nozīmēja tikai to, ka būs problemātiski sazināties ar kādu, kas spētu palīdzēt šajā dumjajā situācijā.
Nekas cits neatlika kā izvilkt cigarešu paciņu un šķiltavas. Eh, vajadzēja no tiem tur savākt telefonu arī. bet nu jau vairs neko. Maikls aizpīpēja.

[Roviela]

Nikola tikmēr piecēlās sēdus un atstutējās pret bortu. Viņa katram gadījumam sāka pārbaudīt kabatas un, izrādās, tajās kaut kas bija. Tā daktera maks!
Sieviete sāka pētīt maku - vai tas ir tikai maks, vai arī tur ir nauda?

[Džea]

Tula ir Krievijā. Kādas stundas trīs četras no Maskavas
Žeņa sacīja izdzirdot kur viņi atradās. Protams ka tuvak laikam bija viņas dzimta pilsēta taču vienalga. Gribējās beidzot kaut ko noskaidrot

[Elony]

(OOC: omg, jūs nepaņēmāt telefonus? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/tongue.gif) )

"Objekti nevarēja pamosties!" rācijā sauca. "````... ejam uz cietumu. Objektus nedrīkst nogalināt, atkārtoju! Sliktākajā gadījumā - šaujat kājās. Un ko tas jūsu ārsts? Viņam taču vajadzēja uzmanīt, lai visi gulētu. Un kas sacēla trauksmi, jūs?" uz Rintāja jautājumu atbildes nebija.

Daktera makā bija nauda, vairāk kā 2000 rubļu un vēl 1000 eiro.
Vēl tur bija divas bankas automāta kartas un lapiņa ar sešciparu skaitli, PIN kods vai kas cits.

[Roviela]

(OOC - Nikola paņēma visu, kas ārstam bija, bet tur nebija telefona)
- 2000 rublja ar drusciņu, 1000 euro, divas ATM kartes un kods ar sešt cipariem.
No kravas kastes atskanēja Nikolas balss.
Seši cipari? PIN parasti ir četri. Nez, kas tas par kodu?