Cerības: Jaunā Nākotne, [GM][PZP][fantasy] Vampīru, vilkaču cīņas Opcijas

[Zōzā zač zač]

Saule jau rietēja un debesis iekrāsojās sārtā, dzeltenīgā un violetā tonī. Un no austrumu puses nāca milzīgi un melni mākoņi, kas aizsedza debesis. Romantiska ainava, ja vien apkārtnē, kur atradās Metjū, nebūtu daudz un dažādu līķu un to ekstremitātes, kas lēnām sadalījās šajā purvājā. Viņš nekur nesteidzoties vēroja kā saule pazūd horizontā.

Tikmēr no Dienvidpola lielās bāzes pacēlās slepeno operāciju Helikopters, kurā iekšā sēdēja Katerina, Nakamura, Kirils un Bleiks, katram bija pie kājām milzīga mugursoma, kurā iekšā bija saliktas visas viņu mantas. Viņi dzirdēja kā pilots nosauc dažādus vārdus, jeb komandas un tad uzņēmis lielāku augstumu ar spēcīgu grūdienu aizsāka savu straujo lidojumu uz noliktajām koordinātām. Caur helikoptera loga rūtīm bija redzama saules maza maliņa, kas zaigoja koši sarkana, spēlējoties ar krāsām debesīs.

Sempera Heila kopā ar Taniju Leiko stāvēja pie pietiekoši jaunā, jeb mazlietotā 22. gs armijas auto. Tas bija ļoti labi saglabājies, jo vilkačiem bija vairākas slepenas noliktavas, kur atradās visādas noderīgas lietas. Acīmredzami šīm sieviešu kārtas vilkatēm bija atvēlēta šī mašīna. Leia, trešā vilkate pēdējā ielika savas mantas šīs mašīnas bagāžas nodalījumā un iesēdās aizmugurējā sēdeklī. Mašīnā tieši panalī bija iestrādāts GPS, kurš norādīja cēļu, kā tikt līdz vietai, kur vajadzēja. tagad atlika izvēlēties šoferi, kas tur aizbrauktu.

Vampīriem, gan vajadzēja gaidīt, kad saule norietēs, lai varētu aizbraukt uz tikšanās vietu, bet dēļ tā, ka viņus aizturēja dienas gaisma, vampīri jau bija netālu no noteiktās satikšanās vietas. Vismaz Bens, Džeroms un Džeikobs. Viņi visi trīs uzturējās speciāli atvēlētā ‘vietā, kur pārlaist dienu. Un ārpusē pie pašām durvīm viņus gaidīja Džips. kurā aŗi bija GPS, kurš rādīja ceļu.

Metjū pagriezās ar muguru pret sauli un vieglā solī devās uz vecas trīsstāvīgas mājas pusi, kura atradās burtiski purvā un uz to veda tikai viens ceļš, kas bija nobērts ar akmeņiem un smiltīm. Netālu no šīs vecās mājas bija milzīga nosēšanās platforma, kura bija apaugusi ar sūnām, krūmiem un nezālēm, bet uz šo vakaru bija ieslēgtas mirgojošas brīdinājuma lampas, kas rādīja nosēšanās platformas atrašanās vietu. Tās bija pavisam jaunas. Acīmredzami nesen uzliktas. Māja izskatījās veca un sabrukusi, vismaz trešais stāvs. Pāris logi bija izsisti un aiznagloti. Visa māja bija apaugusi ar vīnstīgām un dēļ purvainās apkārtnes neizskatījās droša. Bet Metjū nostājās mājas priekšā un palūkojies sev aiz muguras nopētīja šo ceļu, kas veda pie mājas. Viņš ievilka dziļu elpu un palūkojies uz rietumiem vairs neredzēja sauli, tikai tā krāsas spēli ar debesīm. Bija laiks gatavoties viesu uzņemšanai un sevis sakopšanai, jo Metjū bija apaudzis, mati izspūruši, bārda, kas bija pagara un nedaudz saķepusi, kā arī viņa drēbes, kas bija saplēstas un smaržoja pēc trūdošām lapām un purva.

[semo]

Ja vien viņi zinātu, ka eksistē nekskaitāmas slepenas cilvēku radītas organizācijas, kuru mērķis ir pilnīga vampīru un vilkaču iznīcināšana, nebijis viņu, tad arī nebūtu šie Bleika mutanti
Tiesa, mums ir jādabū rokās pirmavots - Bleiks, netērējot veltīgi laiku, cenšoties pārējos iznīcināt, bet gan tikai tos, kas stāvēs ceļā. Kad būsim ieguvuši antiserumu, tad tiksim galā arī ar pārējiem.

[Eņģeļu gūstekne]

Leia nopútás, vírietis platmalē viņu nogurdināja,sieviete tikai nokratīja galvu.
Jūs esat ļoti nervozs, varbūt baderiāņu tēja jūs nomierinātu.
Sieviete nosmējās un pārkrustojusi kāju pār kāju nopūtās, cik gan reizēm cilvēki un pārējās radības bija dīvaini, tās centās par katru cenu ieskaidrot to, ko citi sen jau saprata, tikai ietērpa nepareizos vārdos. Pateikusi pāris asus vārdus holandiski, Leia atkal jau staroja kā maija saulīte.
Kā senās Cilvēku pasaciņās, atradīsi Drakulu un iznīcināsi to, iznīks arī viņa asinssūcēju pēcteči, taču lai cik Drakulas tu atrastu neviena nav īstā, un tie gnīdas aizvien vēl pārtop par asinis sūcošām utīm. Tikai bez aizvainotām sejiņām, es nevienu necenšos aizskart, bet tā jau šai kompānijā saka katrs otrais, vien brīnos pati par savu un pārējo stulbumu.
Leia nošķobīja smalko seju.
Kādam ir kaut mazākā nojausma kāds Bleiks varētu izskatīties tieši šajā brīdī? Mums ir vecs ieraksts un pliks ideju kopums, bet kaut kas tuvāks īstenajai varbūtībai? Tas ir kails nekas. Mēs zinam, ka ir bars Holivudas filmiņas pārskatījušies cilvēki, kas ir kļuvuši par kaut ko zombijveidīgu un pūst neiegūstot barību attiecīgā laika sprīdī, mums ir nojūdzies večuks kam garšo askrubināt arī kauliņus, ko es ļoti labi saprotu.
Vilkate piemetināja.
Un mums NAV ne mazākās nojausmas kas ir mainījies Bleika pašinficētajā ķermenī pēc tam kad mēs redzējām viņa pirmo maltīti. Varu teikt vien... tik pat labi jebkurš no šeit klātesošajiem var būt tas kroplis, jo mēs nezinām kā uz viņu iedarbojās attiecīgais serums ar laiku.

[semo]

Nakamura palika tai pašā stoiciskajā mierā, kā tad, kad ienāca sapuces telpā, viņš nepiegrieza vērību aizvainojošajām piezīmēm.
Lai gan pastāv tāda iespēja, tomēr tam nav pierādījumu. Turklāt ir zināms, ka vairāki inficētie ir iefiltrējušies starp cilvēkiem, ja viņiem būtu tendence ar laiku mainīties izskatam, tad to noteikti cilvēki pamanītu. Datu bāzēs ir saglabājušies arhīvi gan par Bleika izskatu, gan citām pazīmēm, kā par jebkuru, kurš strādājis valdības labā. DNS gan viņam mainījies, tomēr ir metodes, lai atpazītu Bleiku, ja arī viņš būtu mainījies ārējā izskatā. Katrā gadījumā visefektīvākais risinājums būs antiserums no Bleika asinīm. Kamēr nav pamatotu pierādījumu par citu līdzvērtīgu vai labāku efektīvu metodi, kā tikt ar šamiem galā, šī būtu visloģiskākā tad viņš pievērsās Metjū - droši vien šī informācija nav vēl viss, kas zināms

[Malduguns]

Viens no cilvēkiem pārāk skaļi domāja. Skārleat caururbjoši palūkojās uz Nakamuru un pasmīnēja. Vampīri un vilkači noteikti nebūs tie, kuriem klāsies visplānāk.
-Kā jau mūsu kolēģis sacīja,-Skārleta pamāja uz Džeika pusi,-ši vīruss, ja to tā var saukt, ir gluži kā gripa pavisam parastiem cilvēkiem. Tai ir neskaitāmi dažādi veidi un nevar zināt, kura vakcīna nostrādās, tomēr tajā pašā laikā neviens nešpricē simtus vakcīnu, vienkārši cer, ka tā viņu neķers. Vien tagad mums jāapzin jau saslimuši indivīdi, kuriem vakcīnas vairs nelīdz.-Skārleta noteica.

[semo]

Nakamura atbildēja ar tikpat caururbjošu, drosmīgu skatienu, bet saglabājot nesatricināmu iekšējo mieru. Viņš nolēma pagaidām vairs neko neteikt un gaidīja, kad Metjū turpinās prezentāciju. Viss, ko viņi prot, tēlot visgudros, bet sniegt reālu risinājumu ne. Viss, kas viņiem rūp bez barošanās ir intrigu vērpšana un sava pārākuma demonstrēšana

Tomēr jādomā vēsu prātu, hipotēze par mutēšanos un evolucionēšanu nav pilnīgi noliedzama, taču, lai to apstiprinātu, būs jāveic laboratoriski pētījumi un eksperimenti, taču tik un tā - lai to paveiktu, ir jānotver Bleiks un iespējams arī daži no viņa mutantiem. Ja Bleiks būs mainījis ārējo izskatu, būs jāveic DNS atšifrēšana, jo tas pilnīgi droši būs mainījies un mutējies.

Šo rakstu rediģēja semo: 23.03.2009 20:49

[Ķipītis amonjakā]

Vaij, tas bija sarkasms. Nākamo reizi pirms ko tādu teikšu, pabrīdināšu. Iesmējās. Viņu uzjautrināja apkārtējo centība uztvert un saprast, un steidzīgi kaut ko izdomāt. Viss ir skaidrs- jādabū rokā ķertais profesors, jāizštuko viss par serumu, un aiziet, izglābsim pasauli no iznīcības. Tas ir cilvēkus.. Visai vajadzīgi. Viņa iesmējās. Acīmredzot Letīcija bija līksmā noskaņā.
Nakamura vārījās un vārījās, bet pareizi, vismaz kāds centās izštukot visas versijas, līdz pie kaut kā arī apstāsies.
Ēm, paga, tu neredzēji? Aktīvais Bleiks bija tāds pats kā sieviete, tikai miesīgāks, mutējies. Nu varētu gan teikt, ka izskata ziņā ir mainījies. Letīcija pasmaidīja un raidīja to apkārtējiem. Viss šis process viņu padarīja nedaudz nervozu, pacietība nebija viņas stiprā īpašība. Sāka pat nedaudz gribēties ēst, tāpēc acis nemitīgi uzlūkoja Bleiku. ņamīīgi.

[Zōzā zač zač]

Drū palūkojā suz Leiu un vigli pamādama galva acināja iet pievienoties visiem konferenču zālē, un pate iegājusi telpā apstājās blakus Gabrielam, kurš stāvēja aiz uguras Metjū.

Metjū klausījās kā visi diskutē un izvirza savas teorijas un pieņēmumus par Profesoru Bleiku un viņa seruma iedarbību uz pašu Profesoru un citiem cilvēkiem. Ja kāds būtu vērojis tikai Metjū, tad viņa sejā nebūtu manams nekādas izmaiņas. Tā bija nopietna un nosvērta. Un tad viņš pietiekošiskālā balsī ierunājās, kas liecināja, ka visiem ir jāapklust un jāklausās viņā.
-Vairāk vai mazāk jums ir taisnība un pirmārais ko mēs darīsim ir atradīsim Profesoru Bleiku un likvidēsim visus šķēršļus, kas mums gadīsies pa ceļam.- Metjū palūkojās uz cilvēku, kuru arī sauca par Bleiku un tad turpināja.
-Pēc visiem sakopotajiem pierakstiem viņa ķermenis adaptējas, tā pat, kā vampīriem un vilkačiem, kad viņi pārvēršas, bet dēļ seruma, kas rit viņa asinīs, tas liek ķermenim mutēties pat ārpus normām. Nav ne jausmas, kāds viņš tagad izskatās un kā viņš tagad uzvedas un ko ir ieplānojis. Un pārējie, kas viņam klausa, tas ir cilvēki, kas ir inficēti, ir dabūjuši Profesora specifiski radīto serumu no viņa asinīm, kas pakļauj tos cilvēkus tieši viņam un liek viņu ķemreņim līdz noteiktai robežai nopūt, kad viņi ir izsalkuši, vai saskaras ar UV gaismu, bet kad paēd, viņi paliek cilvēciski normāli. Tas ir kā nodrošinājums, lai neviens pret viņu nesaceltos. Pēc visas informācijas vampīri un vilkači pret šo serumu ir imūni. Un kāds jautājums izskanēja, kapēc viņš izdzīvoja un viņa inficētie arī. Atbilde ir vienkārša. Seruma iedarbībai ir arī savi plusi, tas ir spējīgs noturēt šos inficētos dzīvus līdz pat mēnesim, pat tad, ja nav dabūjuši asinis. Varam iedomāties, kādas sekas ir tīrajam serumam, ja tas ar ko viņš inficē pārējos ir tikai viņa asiņu vāja mikstūra. Protams tie ir tie kurus zinam un esam sastapušies. Ir liela iespējamība, ka ir aŗi citi, kas nespēj atgūt cilvēcisko veidolu. Vismaz ne tik dabisku. Un inficētos mēs spējam noteikt, pēc viņu "smaržas" tajā ir jūtams viegla puvuma smaka. -
Metjū noteica un hologramma parādīja milzīgu ēku, kas izskatījās pēc cietuma.
-Mūsu pirmais mērķis būs šī ēka,jeb precīzāk, cietums, no kura nav pienākušas nekādas ziņas jau divus mēnešus. Tas tika paziņots man nesen. Tur tika turēti visdumpīgākie cilvēki, tur atrodas vilkaču un vampīru moku rīki, kas tiek izmantoti uz pašiem vampīriem un vilkačiem. Tas ir plašs kompleks, kurā atrodas, bet tās ir baumas, profesors Bleiks. Izpētot visas viņa pieturas vietas, šī ēka ir vispiemērotāka viņam. Daudz cilvēku pēc kuriem neviens neilgosies, labi nocietināta un grūti pieejama. Mūsu mērķis - tikt iekšā, izdzīvot un visu izpētīt.
Metjū noteica un apsēdās, kamēr ēka riņķojoa savā nodabā tieši galda vidū. Viņšievilka elpu un saprata, ka šī būs viena no grūtākajām un visticamāk viņa pēdējā misija, ko viņs vadīs un ko viņš piedzīvos.

[semo]

Nedomājiet, ka Nakamura runādams rīkojās neapdomīgi un impulsīvi, gluži vienkārši viņš savā dzimtenē bij uzdienējies līdz pašaizsradzības vienības galvenajam vadītājam un viens no viņa pienākumiem bij militāro operāciju plānošana, tāpēc, lai gan ikdienā mazrunīgs, tomēr kad notiek plānošana, tad ir pieradis vadīt to, bet vienkārši izteikties jau vispār ir gluži pašsaprotama lieta. Kļūdainas hipotēzes plānošanas porcesā nav nekas nosodāms, galugalā viens cilvēks visu nevar zināt, tāpēc ir labi, ja vairāki nāk ar savām pieredzēm un zināšanām, un izsaka savus viedokļus, palabo viens otru, tā vismaz notiek Japānā. Tad ir garantija, ka gatava izplānota operācija nebalstīsies uz nepareizu informāciju, kā tas būtu gadījumā, ja vieglu roku noraidītu kādu hipotēzi, kas vēlāk izrādās patiesa vai pieņemut tādu, kas izrādītos nepatiesa. Nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara, bet arī no otras puses - viņš izteicās pietiekami piesardzīgi, lai neieslīgtu otrā galējībā - runājot galīgas muļķības.

Un arī vēlveins aspekts - viņš pamanīja, ka vampīriem un vilkačiem, izņemot dažus indivīdus, ir tieksme būt bravūrīgiem, sarkastiskiem un gluži vienkārši uzvesties, kā neprātīgiem mežoņiem, visi tādi muļķīgi izteikumi tikai kavē laiku un novērš koncentrēšanos no būtiskā. Metjū dara godu savai rasei, bet te viens otrs taisni vai jābrīnās, ka tik daudzus gadus nodzīvojuši, bet tik nenobrieduši

[semo]

Nakamura paskatījās uz Metjū un sāka runāt - Vai mainīts ārējais izskats viņam ir tikai tad, kad viņš pūst vai arī tad, kad barojies un atguvis cilvēcisku veidolu? Cik droši mēs varam būt par to, ka ārējais izskats mainās līdz nepazīšanai - vai tas ir novērots pie jau zināmajiem indivīdiem, tie ir minējumi vai uz faktiem un pētījumiem balstīti pierādījumi? Šis jautājums ir būtisks, jo no tā atkarīgs, cik viegli vai grūti būs Bleiku atrast, pirms sākam meklēšanu, mums jāzina, ar ko rēķināties

Metjū ir gudrs, taču tik un tā vilkacis, pat cilvēku valdībai nevar uzticēties, bet necilvēkiem vēl jo mazāk. Pilnīgi iespējams, ka ir vēl daudz kā, kas mums nav atklāts ar nolūku, iespējams, ka mūs tikai izmanto. Komanda ir neveiksmīgi nokomplektēta, nesaliedēta, dažiem tā šķiet spēlīte, nav nopietnas attieksmes

[Zōzā zač zač]

Metjū palūkojās uz Nakamuru un bezizteiksmes sejas izteiksmē atbildēja uz viņa jautājumu.
-Kā jau Jūs visi zināt, inficētie pēc barošanās atgūst savus cilvēciskos veidolus, kādi tie bija pirms inficēšanās, tapēc tos ir grūti atšķirt no cilvēkiem. Izņemot, pēc specifiskās puvuma smaržas. Un tas ir pierādīts. Un cik zināms par Profesoru Bleiku, tad cik ļoti mainījies viņš tagad ir... Par to ir grūti spriest. Bet pēc pēdējiem video materiāliem, viņa ķermenis ir ļoti mainījies un mainās ik reizi, kad tas, kā pārējo ķermeņi, pūst. Un vienīgās pārmaiņas, kas ir manāmas viņa cilvēciskajā ķermenī, kad viņš ir paēdis, ir tas, ka viņš ir palicis "būdīgāks", jeb precīzāk - viņa ķermenis pielāgojas jaunajiem apstākļiem. Tas tika izpētīts pēc viņa pierakstiem un visas informācijas, ko viņš bija savācis. Un tā ir pietiekoši veca, lai viņš tagad izskatītos savādāk. Bet es šaubos, ka Jūs neatpazīsiet Profesoru Bleiku, kad viņu ieraudzīsiet.-
metjū ieskatījās Nakamuram acīs un tad novērsies pagrieza galvu pret Drū un viņai kaut ko iečukstēja ausī. Vina pamājusi ar galvu izgāja no telpas. Un Metjū pievērsās pārējiem.

[Malduguns]

Skārleta par dažu labu smīnēja. Nakamura domāja pārāk skaļi, turklāt droši vien neapzinājās, ka viņa domas var dzirdēt arī citi, kuri nav gluži cilvēcīgi.
Nolikusi rokas uz glada sev priekšā, neatvairāmā vampīru sieviete palūkojās uz Metjū pusi.
-Vai specifiskā puvuma smaka ir pietiekoši spēcīga, lai to sajustu arī cilvēki vai tā ir saožama tikai indivīdiem ar smaklāku degunu?-viņa vaicāja, kā pēdējos domājot vampīrus un vilkačus.

[semo]

Nakamura viegli pamāja Metjū ar galvu, likdams noprast, ka viņš visu teikto sapratis. Nu skaidrs - viņš pie sevis nodomāja - tātad cilvēciskā veidolā mēs visi viņu viegli atpazītu, taču ja viņš sen nebūs ēdis, tad atpazīt būs grūti Viņš ievēroja, ka Skārleta pasmīn ikreiz, kas viņš ierunājas, taču tas viņu interesēja tikai tādā ziņā, lai zinātu, ar ko ir darīšana, patiesībā tā viņš nopētīja un centās izprast katru no klātesošajiem, profesionāls ieradums - iepazīt komandas biedrus.
Ak tad mums te ir viens domu lasītājs, bet ja tu esi pietiekami gudra, tad tev nebūs daudz jāpūlas lai bez domu lasīšanas saprastu, ka vislabprātāk tevi nogalinātu uz vietas, ikvienu no klātesošajiem necilvēkiem, bet mums ir līgums un mums ir uzdevums, gan jau pēc tam paspēsim nokārtot savstarpējos rēķinus - apbrīnojami bij tas, ka šajā domā nebij ne mazāko emociju, domu lasītājiem, kas lasa domas balstoties uz cilvēka emocijām šādi varētu būt diezgan grūti un tomēr, ja nu kāds vai kāda saprot. Jebkurā gadījumā tiešā vampīru tuvumā viņš nebij aktīvajā apziņā iznesis nekādu tādu informāciju, kuru nevarētu zināt arī bez domu lasīšanas palīdzības. Jāteic gan, ka šoreiz viss bij daudz savādāk, nekā strādājot kopā tikai ar cilvēkiem. Patiesībā viņš nekad mūžā nebij komunicējis ar vampīriem un vilkačiem savādāk, kā ar lodēm, zobeniem un dūrēm. Tā tikai ārēji šķiet, ka viņš brīvi izsakās, patiesībā viņš to darīja vajadzības spiests, vislabprātāk viņš klusētu, taču priekšā stāvošais uzdevums ir pārāk bīstams, lai atstātu kaut ko nenoskaidrotu

occ: cik sapratu, vienīgi Leticija nedaudz prot lasīt domas, bet vai Skārletas prāta kontrole būtu tas pats kas domu lasīšana?

[Ķipītis amonjakā]

Letīcija sēdēja, lūkojās citos, jā pilnīgi ignorēta. Uhh.. nu ātrāk darbībā, ātrāk darbībā. Šajā brīdī viņa sāka domāt par to vai vispār bija tā vērts braukt un piedalīties šajā avantūrā, viss pārāk, pārāk, viņa īsti nemācēja saprast pati sevi. Nu, varbūt ātri noprecizēsim visus sīkumus, un dosimies ceļā?
Citādi man liekas es atstiepšu kājas. Vai tiešām viņa bija vienīgā, kas ātrāk gribēja rīkoties?

[mr Bl@ck]

Džeiks pārējā klausījās ar neitrālu seja izteiksmi, to varētu salīdzināt ar kieģeļu sienu, tik neizteiksmīga tā bija. Viņš tikai ik pa mirklim uzmeta acis vienam vai otram sarunu dalībniekam, nopētot viņu seja izteiksmes.
Lai gan japānis izskatījās ta it kā viņu neutrauca nekas, Džeiks no pieredzes zināja, ka viņam šī kompānija derdzās, nevarētu teikt, ka viņš varētu viņam ko pārmest. Tāpēc viņs tikai iesēdās ērtāk krēslā un novilka zemāk pār acīm platmali.

[Hworang666]

Bleiks tikai sēdēja un nolūkojās visā gluži kā skatītājs no malas. Nakamura diez gan labi pārstāvēja cilvēkus, tiesa Skārleta bija ārkārtīgi tieša un mazliet kaitinoša. Ne uz mirkli nepameta iespaids, ka viņš šo sievieti jau kaut kur ir redzējis. Pēc mirkļa viņš pieķēra sevi domājam, ka iespējams Drakula bijis sieviete, bet, jau pēc pāris sekundēm viņš atkal ar visu apziņu bija telpā. Palūkojies uz apkārt esošajām sejām viņš pēkšņi tēlotā garlaicībā iesaucās: nu labi, cilvēk...veidīgie! Pieņemu, ka prātošanas daļa ir beigusies un mēs patiesi varētu doties tālāk!

[semo]

Nakamura sāka just izsalkumu, pavisam gluzī parastu cilvēka izsalkumu un nav jau brīnums, pēdējo reizi normālu ēdienu dabūja pirms izlidošanas no Dienvidpola, pa ceļam bij paņemtas līdz uzkodas, taču, kas tas ir tādam lielam vīram. Ja būs laiks un Metjū nebūs par cilvēkiem padomājis, nāksies doties medībās...kādu medni vai paipalu, varbūt tuvumā ir upe vai ezers, kur zivi noķert. Jā dīvaini - viņš sprieda, nu jau pilnīgi apzinādamies, ka vismaz Skārleta, ja ne vēl kāds, lasa viņa domas - vai vampīri un vilkači uz mums raugās tāpat, kā mēs uz karbonādēm, suši un augļiem? Droši vien, jā nekādu naidu, tieši otrādi - labpatiku. tik pat labi es varētu līdzīgi Bleikam noplūkt no koka apelsīnu un tad izspiest tā sulu sev mutē, vienīgā atšķirība, ka apelsīnkoks nejūt sāpes un nekliedz

Šķiet viltīgais plāns bij vismaz daļēji nostrādājis, Nakamura iespējams bij radījis neapdomīga un neapķērīga cilvēka iespaidu, kas liktu vampīriem domāt par to, ka viņa CV ir mākslīgi uztjūnēts, lai radītu iespaidu un īsti neatbilst patiesībai. Iespējams, visas viņa domas tiks paziņotas Metjū un pārējiem necilvēkiem, kuri neprot tās lasīt, lai tad nu viņi ir tagad neizpratnē un neziņā par to, kādus pārsteigumus sagaidīt. Nakamura zināja, ka pat vampīri un vilkači baidās no nezināmā. Viens mīnus - tagad viņu vairāk uzmanīs un izturēsies ar aizdomām, taču no otras puses tas radīs starp viņiem nedrošību, jo par Nakamuru nav īsta skaidrība, kas šis ir par "putnu", kā arī Nakamura nezināja vai pārējie cilvēki spēj kontrolēt savas domas, tāpēc šis arī iespējasm novērsa attiecīgo vampīru uzmanību, ka viņi neizlasa pārējo cilvēku domās tiešām ko svarīgu, ko izmantot pret mums. Kopumā ņemot - viņš zināja, ka cilvēka rīcību vada domas, bet daži vampīri tās spēj lasīt, bet diemžēl tā uzreiz nevar pateikt, kurš, tāpēc vajadzēja to noskaidrot un arī viņš saprata, ka šākātā kā nevar zināt kurā brīdī kāds lasa domas, tāpēc viens viltīgs paņēmiens bij domāt tā, lai vampīram tiktu pasniegta juceklīga un nesakarīga informācija, kas ārēji šķiet svarīga un pēc iespējas lai izsakatītos ticamāk, ka cilvēks tiešām itkā domātu brīvi nemaz nenojaušot, ka viņa domas lasa, taču paanalizējot - tās ir tikai pašsaprotamas lietas, kuras vampīrs zin tāpat bez domu lasīšanas - šo plānu viņš izdomāja tiklīdz uzzināja no valdības, ka būs jāstrādā kopā ar vampīriem un vilkačiem, šajā telpā viņš to saprotams neuznesa apziņā, bet ar īpašām metodēm dziļi noslēpa un nošifrēja, ja nu kādam ienāktu prātā "parakņāties pa viņa smadzenēm"

ooc: nesmejieties par mani, esmu lomu spēlēs jauniņais un cenšos būt elastīgs, pielāgoties, bet droši izsakiet man aizrādījumus atd

[Pūķēns Sāra]

Katerīna bija atradusi vietu blakus Bleikam, visas sarunas laikā viņa nebija minējusi ne vārdu un pamatā uzlūkoja Metjū, reizēm pametot skatu uz Gabrielu vai Drū. Dažkārt viņa mapē ko pierakstīja, vairāk, kad runāja Metjū.

-Vai ir zināms kāda tipa ieroči viņus ietekmē visvairāk un kur būtu viņu vājie punkti?- Visi bija kaut vienu reizi redzējuši kādu no stulbajām šausmenēm par zombijiem, kuriem varēja nošaut galvu vai cauršaut sirdi ar simtiem ložu, bet tie tāpat turpināja kustēties un alkt pēc tavas miesas.

[washulis]

Sākās gudras runas par DNS un mutācijām. Tur Sempera neiejaucās. Par to viņa nezināja tik daudz, lai sāktu te gudri diskutēt. Bet jaunā hologramas parādīšanās - tā jau ir cita lieta.

Tātad cietums. Kāpēc tieši šis? Ir informācija, ka Bleiks ir tur? Droši vien inficējis visus ieslodzīvos? Ja tā, tad kāda ir piekļuve cietuam, plānojums, lai varētu sākt taktisku uzbrukumu, nevis pa galvu pa kaklu mesties iekšā, ceroties palikt dzīviem un veseliem. Viņa jautāja.

[Zōzā zač zač]

Metjū palūkojās uz Skārletu un kodolīgi atbildēja. -Jā, tikai indivīdi!-
Tad pa durvīm ienāca Drū, kas nesa divas milzīgas paplātes. Uz vienas bija asins paciņas un uz otras ēdiens, ko ēd cilvēki. Tur bija gaļas gabaliņi. Vismaz tā izskatījās. Drū apgāja apkārt galdam un nolika visiem priekšā "ēdienu". Vampīriem asinis, vilkačiem arī bija asinis, bet savādākas, varētu teikt gaļīgākas. Un cilvēkiem gaļveidīgi gabali, kas atradās uz šķivjiem.
-Droši cienājities. Un ēdiet ātri.- Drū noteica un aizgāja pie Gabriela, kas stāvēja aiz Metjū.
Tad, kad Drū visu izdarīja Metjū ierunājās lūkojoties uz katerīnu.
-Viņus var nogalināt, ja iznīcina viņu centrālo nervu sistēmu. Respektīvi, Šaujiet galvā, par apstiprinošu nāvi.-
Viņš paskatījās uz hologrammu un iesāka.
-Mēs drīz izbrauksim. Mūsu misija ir iefiltrēties šajā ēkā. Tas ir pats drošākais un bīstamākais cietums visā pasaulē. Iespējams esat dzirdējuši par "Izgāstuvi". Cietums, kurā tiek turēti bīstamākie cilvēki un visi vampīri un vilkači, kas ir notverti un atstāti dzīvi. Protams, tur viņiem patīk viņus spīdzināt un sazin ko vēl darīt. UN mēs tur dodadmies, jo tur atrodas profesors Bleiks pēc pēdējās informācija atrodas tur. Un Daži no jums tiks pārģērbti par ieslodzītajiem, pārējie par sargiem, kas jūs tur aizvedīs. Mūsu misija,ir atrast Profesoru Bleiku.- Metjū noteica un hologamma nozuda.
-ātri paēdiet un...- Metjū palūkojās uz Skārletu un turpināja,-..pēc tam, kad visi būs pamielojušies, tad Tu ierādīsi visiem, kur atrodas "Puišu rotaļlietas". Viņš piecēlās kājās un palūkojās uz Semperu. - Ko viņš tur ir sadarījis nav zināms. Un pēc pēdējās informācijas cietums strādājis kā vienmēr. Tapēc mēs tur iefiltrēsimies.-

[washulis]

Labs ir. Iefiltrēšanās izlausās visai bīstams pasākums. Nezinu, kā te dažiem ar aktieru dotībām, viņa nopētīja cilvēkus un vampīrus, pasniedzoties pēc kāda gaļas gabala. Kāpēc nepanašķoties? Šaubos vai tajā cietumā būtu pienācīga ēdmaņa. Varbūt tur tāda svispār nav. Ja ne tikai kameras biedri.

Viņa nedaudz uzkoda, neviļus palūkojoties uz hologrammu vēlreiz. Mēs tur tiksim ievesti, it kā jauns ieslodzīvo pievedums? Noprotu, sargi būs cilvēki, bet, ja kaut kas noies greizi, cik liela būs iespēja no cietuma tikt laukā? Vai arī tiksim tur atstāti, sapūt kopā ar pārējiem ieslodzītajiem. Semperā ierunājās neuzticības balss.