Absolventi dzelteno štrumbanšu gaumē, [GM][PZP][gandrīz HP] Opcijas

[Beppo]

Cūkkārpas Ekspresis — šoreiz gan saīsinātais sastāvs — nosvilpās un sāka braukt Londonas virzienā. Skolēni, nē, nu jau absloventi un pilntiesīgi burvju sabiedrības locekļi sēdēja kur nu kurais, bet pārsvarā tomēr kupejas bija pārpildītas un pa vienam vai diviem sēdēja tikai dažs labs iepriekšējā vakarā pārballējies jaunietis, kuram vilciena šūpošanās izraisīja vēlmi turēt pie deguna papīra maisiņu un kurš bija pietiekami neaptēsts vai pietiekami nemākulīgs, lai neattaptos savu pašsajūtu uzlabot ar zižļa palīdzību.

Taču vairumā kupeju valdīja jautra murdoņa. Daži apsprieda savus nākotnes plānus, daži kavējās atmiņās par skolas laiku, daži tenkoja par iepriekšējā vakara notikumiem… Tā tomēr bija jauka tradīcija braukt mājās ar vilcienu, gluži ka pirmajā skolas dienā. Nebija gan nekāds retums, ja kāds izvēlējās teleportēšanos vai Knakts autobusu, taču šie izlēcēji savu izvēli nepopularizēja un burvju sabiedrībā valdīja uzskats, ka visi svaigi izceptie absolventi sēžas vilcienā un brauc uz Londonu.

Labi, ka septiņus gadus Cūkkārpas un Raganības skolā nomācījušamies burvjiem un raganām smagu lāžu pārvietošana nebija problēma, citādi itin siltajā, kaut arī mākoņanajā laikā, viņi krietni iesvīstu.

Ir jūnijs, jūs esat nule kā no izlaiduma. Kupejas varat izvēlējušies paši, taču tie, kas tur jau sēž, drīkst arī pasūtīt jūs trīs mājas tālāk.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 07.02.2009 00:08

[Roviela]

Vilcienam atsākot kustēties, Aludra, kas bija nevērīgi kāju pār kāju pārlikusi atspiedusies pret sienu, gandrīz pakrita.
- Un kāpēc man tas vilciens nesāka braukt? - viņai nevilšus izlauzās, kad meitene bija atguvusi līdzsvaru.
Reizē ar līdzsvara atgūšanu viņa ieraudzīja, kādā kļūmīgā stāvoklī nonākusi Mailo. Kraukļanadze iesteidzās kupejā, saķēra meiteni, kas karājās logā, un sāka stīvēt atpakaļ vilcienā.

[Seratna]

Labi, ka Mailo nedzirdēja, ka bērni viņu par bērnu nodēvēja. Tas rosinātu vēl tūkstošiem teoriju par mazajiem zaļajiem marsiešiem, zemes dieviem un kambalu.

Tā vietā viņa šobrīd vēroja garām slīdošos kokus. — Un ko es teicu! Mēs esam nolaupīti! — viņa bļāva neesošiem klausītājiem, vai drīzāk vējam, kas aprija vārdus gluži kā oļus.

Pametusi skatienu abpus logam, cerībā ievērot ko interesantu (piemēram, kāpnes uz jumtu), viņa sāka kārpīties atpakaļ vilcienā, kleitai uzraujoties nepieklājīgi augstu.

Mēs esam nolaupīti! — bija pirmie vārdi, ko kupejā esošie dzirdēja no gavilējošās Mailo (ja vien viņai izdodas tikt atpakaļ kupejā).

[Mattiass]

Daniels bija it kā devies nopakaļ Mailo, taču gaiteņa vidū apstājās. Viņam tā tomēr nelikās laba ideja. Un tad atskanēja sarunas no stopkrāna puses. Pats savām acīm pārliecinājies, ka septiņus gadus vecie sīkaļas tiešām komandē parādi vilcienā, viņš ievilkās atpakaļ savā kupejā, pie meitenēm.

— Tie bija tie sīkaļas? — Daniela neizpratne bija neizmērojama.
— Tādi no vilciena jāizsēdina tāpat, brauciena laikā. Bet tie divi aizmugurējie atgādina zombijus, tā vien šķiet, ka sūdus vāra tā lielā runātāja…

Šo rakstu rediģēja Mattiass: 17.03.2009 14:25

[Ļipa]

ooc= Labojiet, ja esmu kaut ko palaidusi garām, jo tiešām postiem tikai pārskrēju pāri. Zinu, ka slikti.

Ak, šausmas, ko viņi te raustījās. Te stāv, te brauc, te spiedz, te dara vēl nez ko! Nolaupīti? Efija lielām acīm vērās Endijā. Tas jau izklausījās pēc kaut kā.
Varbūt mums jāiet paskatīties?
Patiesību sakot gan vagons likās drošāks patvērums nekā gaitenis. Piedevām cilvēki ir ziņkārīgi, jo sevišķi, ja ir Kraukļnagi.

[Džea]

Kraukļnagu Endija paraustīja plecus un sekoja Mailo un Aludrai uz kupeju. Darīt tapat nebija ko, taču brīdī kad Mailo bija izlīdusi ar galvu ārā un vilciens sāka bļaut, Endija aprauti iekliedzās.
Paklau tu taču esi traka.
Viņa noteica, manot ka Mailo tomēr kāpj atpakaļ iekšā. Un pa kuru laiku vilciens sāka kustēties?
Tie sīkaļas bija mašīnista kabīnē un tā vien rādās, ka tev daudzmas taisnība. Varbūt tie ir kādi daudzsulu mikstūru sadzērušies laupītāji?Nu jau arī Endija sāka pieķerties Mailo domai.

[Roviela]

Aludra, kas bija centīgi vilkusi Mailo atpakaļ vagonā, aizelsusies apsēdās uz kupejas mīkstā sola.
- Ja mēs esam nolaupīti, par ko es stipri šaubos, es gribētu būt nolaupīta mierīgos apstākļos viena pati savā kupejā. Bez histērisku jaunavu klātbūtnes, kas murgo par marsiešiem! Mailo, lūdzu, kāp nost no galdiņa. Tas nav tik izturīgs, ka nesalūst. Un, kad nākamo reizi rausi stopkrānu, lūdzu, pielūko, ka ārā spīd saule.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 16.03.2009 16:11

[Pūķēns Sāra]

Kad Daniels atgriezās kupejā, visas mantas bija savāktas un lāde nolikta zem loga, jo pārstiepties viņa netaisījās, bet lādi uzlikt atpakaļ uz plaukta varēja tikai ar vīrieša cienīgu spēku.

-Kādi tie? Kas pa bērniem?- Elizabete neizpratnē uzlūkoja Danielu, ērti sēžot un pirms puiša ierašanās domīgi uzlūkojot savu zizli, kurš gulēja uz viņas ceļiem. Plauksta joprojām sūrstēja.

[Mattiass]

— Kāds norāva stopkrānu, tādēļ vilciens tik strauji apstājās. No lokomotīves atnāca septiņgadīga meitene ar diviem citiem sīčiem, kas izskatījās zombēti. Viņa visus norāja par stopkrāna noraušanu, tad — tu neticēsi — dabūja atpakaļ to kloķi, un vilciens tāpat vien, gandrīz uzreiz, sāka braukt. Dīvaina viņiem bremžu sistēma, ne? Dzirdēju, ka tas neesot tik vienkārši… Ja nokļūsim mājās, gribēšu papētīt vientiešu enciklopēdiju rūpīgāk.

[Beppo]

Stjuarts, Margarita un Veronika stāvēja kā apstulbuši, blenzdami pārmaiņus uz sīčiem, tad uz zēnu vecāko, it kā gaidīdami no viņa kādu rīcību. Pīters gan likās tikpat apstulbis un neko nepasāka.

Bērneļi tikmēr vienā mierā iesoļoja atpakaļ savā rotaļu placdarmā lokomotīvē.

Bija migla, tomēr varēja samanīt, ka pamazām sāk krēslot. Un tas pavisam noteikti nebija normāli. Ap šo laiku absolventiem vajadzētu apskaut savus tuviniekus uz platformas 9¾.

[~SweetIrony~]

Endija vien pamāja ar galvu, Varbūt jāiet gan.
Tā īsti jaukties visā tajā putrā meitene negribēja, bet vēlme uzzināt, kas pie velna notiek šajā vilcienā bija spēcīgāka, tāpēc Endija pamāja Efijai un devās uz vilciena galu, kur stāvēja pāris cilvēku, lai uzzinātu, kas notiek un kurš apturēja un tad atkal iedarbināja vilcienu.
Marsieši, nudien..
Ja Endijai būtu rokas pulkstenis, viņa droši vien pinteresētos, cik tas rāda, vēlāk būs jāpajautā Efijai.

[Ļipa]

Efija bija pārēnmta ar vilcienu, ne laiku saskaņošanu ar gaismām.
Nu, ko ejam!
Un prom viņa bija kopā ar visu savu draudzeni, lai apstātos turpat, kur Endija.
Kā iet?
Jautājums sastaptajiem cilvēkiem. Var jau būt, ka amzliet muļķīgs, bet nekas labāks Efijai tik tiešām nenāca prātā. Un, nē, viņa nevarēja paklusēt, ja nav ko teikt.

[Ungaarijas ragas...]

Mirabella bija gatava kādu noburt, nē, ne noburt, drīzāk nosist, jo burvestības atkal nedarbojās. Par to viņa dabūja pārliecināties, kad Elizabetes lādes saturs nobruka viņai gar degunu un nācās sevi apvaldīt, lai automātiski neuzburtu kādu vairogburvestību, jo Merlins vien zina, ko tā izdarītu.

Daniela stāstītais lika viņas acīm ieplesties.
— KO? Sīkie sīkie, maitas! — Mirabella uzlēca kājās ar spiedzienu. Viņa gribēja mājās!
— Pareizi teic, ja noklūsim mājās. Bet mums ir jānokļūst, lai gan, kas zina kur mēs vispār ceļojam! Mums jāpiedabūn tie sīkie šmurguļi, lai vilcienu aizstūrē atpakaļ uz mājām. Ja mēs te esam ieslodzīti, tad diezin vai ir prātīgi mēģināt viņu nožmiegt… — meitenes dūres pirksti savilkās dūrēs, bija skaidri redzams, ka viņa labprāt viņus tagad pārmācītu ar vientiešu metodēm, — …drīzāk jāpiespiež vispirms aizvest uz Kingskrosu vai Cūkmiestiņu, un tad…

— Nolāpīts! — Mirabella vēl nošņācās satīdamās ciešāk apmetnī.

[Mattiass]

— Nu, ja jau ar lokomotīvi tiek galā septiņgadīgie… — Daniels nosmīnēja, — Tas ir tad, ja viņi nav mikstūru sadzērušies. Bet lokomotībi jau nav jāstūrē pa labi, pa kreisi, tā kā par to, kur īsti mēs nonācām, vajadzētu pajautāt pārmijniekiem. Ja vien sīkie nav apbūruši visas ceļā esošās pārmijas.

[Seratna]

Ūja!

Mailo noleca no galdiņa, saķēra divus tuvumā esošos aiz rokām un atspērusies rāva tos uz durvju pusi, Alundru ieskaitot, kas bija sadomājusi gaidīt savu galu dīvāniņā. Nekā nebija! Mailo bija cieši apņēmusies noskaidrot, kas tieši tas par kakao bija tai saldumu večiņai!

A-ū! — meitene klaigājot vilka visus uz to vilciena galu, kur viņi vēl nebija bijuši un kur vismaz agrāk bija bijušas durvis uz ārpasauli. Ar parastu alohomora aizslēgtas durvis.. A-ū, saldumu tantiņ, a-ū!

[Roviela]

- Trakā, ko tu dari! - Aludra protestēja, bet tas neko nelīdzēja. Ja viņa negribēja, lai norauj ādu plaukstai, tad bija jāseko. Tiesa, meitene mēģināja "iesprūst" visās vietās, kur vien varēja ieķerties, cerībā, ka Mailo nogurs un izdosies atbrīvoties no tvēriena. Būs zilums, viņa skumīgi prātoja.

[Beppo]

— Pietiks, — sagurušā balsī teica Pīters, — es eju uz kupeju. Cerams, ka pamostoties būšu Londonā. Es galu galā vairs neesmu Zēnu vecākais.
Viņš arī pagriezās un aizgāja. Pārējie viņam sekoja, un Moda palika pie miglas sienas viena pati.

Nu jau bija krietni satumsis, bet vilciens tikai brauca un brauca.

[Ļipa]

Acīm redzami vilciena galam gāja paŗlieku jautri, lai viņi pievērstos divām meitenām un viņu jautājumam par iešanu. Gadās.
Klau...
Efija bija iemanījusies uzstutēt savu zodu uz Endijas pleca, bet tagad nācās atvirzīties, jo izrādās tā nebija sevišķi ērti sarunāties, piedevām viņas zods bija tikpat kaulains cik Endijas plecs. Iespejams...
...viņi laikam ir ļoti aizņemti ar skriešanu...
Tika izdarīts secinājums.
Vai ārā šai laikā parasti ir tik tumšs?
VAi tagad ir laiks panikot? Vai tomēr nē? Efijai nebija īstas skaidrības un īsts rīcības plāns. Skriešanai pa vilcienu šurpu turpu acīmredzami Efija bija par slinku.

[Ungaarijas ragas...]

Kamēr Mirabella sēdēja un rūga, viņia prātā šaudījās dažnedažādākās domas, sākot jau ar domām bērnus notirgot mežonīgām džungļu kanibālu ciltīm, beidzot ar…

Meitene piecēlās un nometusi apmetni, paskatījās uz Danielu un pagalam mīļi pasmaidīja: — Daniel, mīļo brāļuk, palīdzi man, lūdzu, dabūt lejā lādi.

Kad Mirabella Dievgosniņa šādi smaidīja un tik mīļi runāja, bija skaidrs, ka meitenei prātā ir iešāvies kaut kas pavisam nejauks un bija jāpriecājas, ka esi ar viņu vienā frontes pusē.

[~SweetIrony~]

Jā.. aizņemti. Endija drūmi nopūtās, laikam neviens šeit neko nepaskaidros, bet vilciens brauca, tad jau it kā visam bija jābūt kārtībā.

Tumšs? .. Paklau, Efij, cik ir pulkstenis?
Pēkšņi uzmācās tāda nepatīkama sajūta, nu tā, kad šķiet, ka kaut kas nav kārtībā, tāda kā nelāga priekšnojauta, Endija nodrebinājās, tas laikam bija tikai aukstuma ietekmē.

[Mattiass]

— Jā, protams, — bračka pasmaidīja un nocēla lādi.

— Kas tev padomā?

Tai laikā arī viņam iešāvās prātā kāda doma. Vientiešu vilcienu gaisa bremzes bija tāda interesanta lieta, un šeit tās varētu arī īpaši neatšķirties, jo vilciens bija vientiešu dizaina…