Absolventi dzelteno štrumbanšu gaumē, [GM][PZP][gandrīz HP] Opcijas

[Beppo]

Cūkkārpas Ekspresis — šoreiz gan saīsinātais sastāvs — nosvilpās un sāka braukt Londonas virzienā. Skolēni, nē, nu jau absloventi un pilntiesīgi burvju sabiedrības locekļi sēdēja kur nu kurais, bet pārsvarā tomēr kupejas bija pārpildītas un pa vienam vai diviem sēdēja tikai dažs labs iepriekšējā vakarā pārballējies jaunietis, kuram vilciena šūpošanās izraisīja vēlmi turēt pie deguna papīra maisiņu un kurš bija pietiekami neaptēsts vai pietiekami nemākulīgs, lai neattaptos savu pašsajūtu uzlabot ar zižļa palīdzību.

Taču vairumā kupeju valdīja jautra murdoņa. Daži apsprieda savus nākotnes plānus, daži kavējās atmiņās par skolas laiku, daži tenkoja par iepriekšējā vakara notikumiem… Tā tomēr bija jauka tradīcija braukt mājās ar vilcienu, gluži ka pirmajā skolas dienā. Nebija gan nekāds retums, ja kāds izvēlējās teleportēšanos vai Knakts autobusu, taču šie izlēcēji savu izvēli nepopularizēja un burvju sabiedrībā valdīja uzskats, ka visi svaigi izceptie absolventi sēžas vilcienā un brauc uz Londonu.

Labi, ka septiņus gadus Cūkkārpas un Raganības skolā nomācījušamies burvjiem un raganām smagu lāžu pārvietošana nebija problēma, citādi itin siltajā, kaut arī mākoņanajā laikā, viņi krietni iesvīstu.

Ir jūnijs, jūs esat nule kā no izlaiduma. Kupejas varat izvēlējušies paši, taču tie, kas tur jau sēž, drīkst arī pasūtīt jūs trīs mājas tālāk.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 07.02.2009 00:08

[Džea]

Ar zizli viss bija kārtībā, tas labi. Toties Endija joprojām nesaprata, kas ar to bija noticis. Iepriekšējos gados vilcienā taču viņa bija būrusies bez problēmām.
Zini, es brīnos, kā tu vispār spēja kaut ko saredzēt tādā miglā.
Arī Endija beidzot bija pievērsusies Mailo. Zizlis joprojām atradās meitenes labajā rokā, taču viņa to nemēģināja pašlaik lietot. Kas zina, kas notiks nākamreiz.
Ar burvestībām jau mēģināju, nekas nesanāks, drīzāk tu tiksi pie notirpušas rokas un nekam nederīga zižļa. Tad labāk uzreiz meģināt ar kājām tās izspert.
Endija ar nelielu sarkasmu atbildēja Pīteram.
Turklāt Ziemeļpols atrodas otrpus jūrai. Ja nemaldos, mēs tomēr esam uz salas.

[Ļipa]

Otrā reize bija daudz neveiksmīgāka kā pirmā.
Oho!
Sapurinājusi roku, lai izgaiņātu nejauko tirpoņu viņa pacēla zizli.
Iespējams tev ir taisnība par vientiešiem...
Tas nu pagalam nebija tas, ko Efija vēlējās piedzīvot. Iegūto spēju burt neviens nedrīkstēja tā atņemt! Tomēr tā visa priekšā acīmredzami Efija bija bezspēcīga.
Endij, paturi, lūdzu, es uzvilkšu ko tīru!
Iedevusi Endijai paturēt savu kakao Efija piegāja pie mantu lādes un bez liekām ceremonijām izvilka tīru džemperi, kuru uzvilka mantijas vietā. Galu galā viņi pamazām tuvojās mājām (?) un uz perona burvju mantijas nebija vēlamas.
Paldies!
Pēc nelielās pārģērbšanās Efija paņēma atpakaļ savu kakao krūzīti un apsēdās pretī Endijai.
Ja, godīgi, tad man ir bail!
Mājiens loga virzienā.
Tam aiz loga tā taču nebūtu jāizskatās un manai rokai nebūtu jātirpst!
Nu, jau gan laikam roka vairs īsti netirpa.

[Seratna]

Ha! Šitā ir nolaupītāju sabiedrotā! Mailo ar pirkstu norādīja uz Modu, — Kā tad tu tik daudz zini, kuri plakāti palīdzēs un kuri ne? meitene aizdomīgi (un gavilējoši reizē) noprasīja Modai, pie reizes apiedama tai apkārt, kārtīgi nopētot.

Šo rakstu rediģēja Kaķis: 19.02.2009 13:26

[Laululintu]

Nē, nu tai patiesi visi nav mājās, Moda pie sevis nodievojās.
— Kas tu galīgi jocīga esi? Kāda vēl tur sabiedrotā? — Viņa sašutusi prasīja. — Es vienkārši domāju loģiski. Pamēģini tu arī.

Šo rakstu rediģēja Laululintu: 19.02.2009 20:22

[~SweetIrony~]

Endija pārsteigti vēroja Efijas neizdevušos burvestību un tās sekas, cik nu sekas, bet parasti taču buroties kaut kam ir jānotiek..

Kamēr Efija pārģērbās, Endija malkoja savu kakao, kurš nu jau bija stipri pie beigām un apdomāja notiekošo.
Pie nekāda dižā secinājuma viņa gan nenonāca, bet skaidrs bija tas, kas šis brauciens nemaz nelīdzinājās iepriekšējiem.

Hm.. Nu ne velti laika apstākļi pie mums ir vismīļākā sarunu tēma, tik pat labi tā migla kā uzradusies, tā arī pagaisīs, daba jau visādus jokus izspēlē... meitenei noskrēja šermuļi iedomājoties vēl ko citu, kas varētu būt par iemeslu miglai, bet nē, ne jau nu atprātotāji.

Un tomēr, vilcienā notiek kaut kas savāds, ko sākuma mūs cenšas nosaldēt, tagad bez maz vai aizliedz burties..

Okei, nu man arī palika baisi! Endija nedroši iesmējās.

[Ļipa]

Kāpēc tā?
Efijas galviņā joprojām dzīvoja viena vienīga patiesa doma – burvestības un zizlis. Vai viņai tagad būs jādzīvo ar spēju brūvēt mikstūras un viss?

Vienā rāvienā Efija izdzēra atlikušo kakao, lai domīgi raudzītos uz kokiem, kas bija tik tuvu vilcienam, ka dažu brīdi aizķēra tā logu. Vai varbūt tikai likās, ka tie aizķer?
Vai starp vilcienu un kokiem nevajadzētu būt kādai drošības joslai?
Lai gan droši vien, ka te bija gana mitrs, lai tādas joslas nebūtu un dzirksteles nekam nekaitētu. Katra dabas bērna sapnis ir saplūst ar dabu un, lūk, vilciens jau to centās izdarīt.
Droši vien, ka tev taisnība un jau pēc minūtēm piecām mēs noteikti iebrauksim saulainajā zonā!
Žēl, ka Efija nekādi nevarēja dzirdēt Mailo izteikumus par plakātiņu zīmēšanu. Šobrīd noteikti būtu forši pazīmēt kaut ko pat, ja viņai nešķita, ka viņi ir nolaupīti. Vienkārši zīmēšana ir forša lieta pat, ja māki zīmēt vien kantainas mājiņas un vairāk neko.

Aha, un arī Grifidoru Endijai bija baisi. Tas nebija labi, tiešām vajadzēja kādu mūzikas, grāmatu vai citu terapiju.
Mēs droši vien tika sadomājamies visādas muļķības un viss!
Efija centās uzjautrināti iesmieties, tomēr sanāca tā nedaudz samāksloti.

[~SweetIrony~]

Endija vēlreiz nodrebinājās, kakao beidzās un līdz ar to atkal atgrizās aukstums.
Jānodarbojas ar pašiedvesmu - autogēnais treniņš. Iedomājies - manai labajai rokai paliek silti, un tad tavai labajai rokai patiešām paliks silti, vismaz tā saka.

Endijai par to vienreiz bija stāstījis tētis un cik nu viņa saprata tad tā bija tāda vientiešu metode, maģijas vietā, bet arī tikai retajiem tā izdodoties. Bet nu tādā aukstumā meitene bija gatava izmēģināt gandrīz jebko.

[Beppo]

Vilciens brauca uz brauca, līdz pēkšņi migla apkārt izklīda. Vai arī vilciens no tās vienkārši izbrauca ārā? Kas to lai zina. Galvenais, ka miglas vairs nebija. Pat mākoņi bija izklīduši, vilciena kupejās iespīdēja saule.

Vilciena priekšgalā zēnu vecākais beidzot bija sabīdījis visus, noskatīja līdz trīs un uz trīs jauno burvju dragāšanas burvestība tika vērsta pret durvīm. Labi, ka Pīters nebija saaicinājis visu vilcienu, jo jau tagad tika sadragātas ne tikai durvis smalkos putekļos, bet arī ap tām sienā bija izrauts robs. Tālāk varēja nokļūt pie mašīnista, kurš gan nebija mašīnists, bet trīs gadus septiņus veci bērni, kuri tagad pārsteigti vērās uz caurumu sienā.

Demolēšanas akts nebija visai skaļš, tā ka kupejās esošie to nemanīja. Gaitenī esošie gan.

Šo rakstu rediģēja Beppo: 22.02.2009 16:23

[Ungaarijas ragas...]

— Burvīgi! Saulīte, kas vēl vairāk ir vajadzīgs! — Mirabella dzīvespriecīgi pavēstīja, kad pa viņas degungalu sāka lēkāt sauleszaķīši.

— Labi, jaunieši, aizdošos pēc savas lādes, — meitene piecēlās un devās uz kupeju, kur bija apmetusies pirms tam. Nokonstatējusi, ka tur ir Aludra, kura izskatījās bija nolēmusi pārmaiņas pēc pasnaust, nevis komandēt parādi, meitene pasmaidīja un ar ierastu kustību izpildīja lidināšanas burvestību, kas ļāva smago lādi dabūt lejā no plaukta. Tā kā meitene bija spēcīga Cūkkārpā ieaudzināta atkarība no zižļa, tad viņa bija pavisam piemirsusi faktu, ka burvestības darbojas ne tā kā vajag.

[Beppo]

Burtvestības nedarbojoties tā, kā vajag? Kas to teicis? Lai nu kā — Mirabellas lāde nolidinājās no plaukta tieši tā, kā meitene vēlējās.

[Roviela]

No nelielā būkšķa Aludra pamodās.
- Vai esam jau atbraukuši? - viņa painteresējās, pagaidām no segām ārā netīstīdamās, jo uzreiz nevarēja saprast, vai vilcienā ir auksti vai vairs nē, tikai pameta acis uz logu - cik grādu ārā?

[Ungaarijas ragas...]

Tikai jau brīdī, kad Mirabella bija iesākusi lidināt lādi meitene atcerējās, ka iepriekš burvestības nebija īsti labi darbojušās, tāpēc pārsteigumā viņai sanāca smago priekšmetu nolidināt zemē mazdrusciņ skaļāk, kā parasti.

— Ē… Īsti nezinu, bet jebkurā gadījumā saulīte ārā spīd, — lidinādama pa priekšu lādi laukā no kupejas, Mirabella vēl dodamās prom jauki uzsmaidīja un noteica, — Liekas, ka tu varētu vēlreiz pamēģināt atvērt logu, tagad tas varētu taisīties vaļā.

Un tad jau viņa ar visu lādi aizdevās atpakaļ pie Daniela un Elī.
— Hmm, liekas, ka viss atkal darbojas, vismaz lidināšanas burvestība izdevās nevainojami.

Mirabella drošības dēļ vēl izmēģināja tādu burvestību kā Tīro pa kupejas logu.

[Roviela]

Aludra pabāza roku ar nūjiņu no segu apakšas un pavēlēja logam atvērties. Viņai bija slinkums kaut mazdrusciņ piecelties vairāk sēdus, lai logu varētu normāli aizsniegt. Pie reizes arī sanāks pārbaudīt, vai burvestības atkal darbojas.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 23.02.2009 13:25

[Džea]

Kā rādās šeit darbojas vīriešu spēks.
Endija komentēja notiekošo. Un kapēc viņas burvestība iepriekš nedarbojās, ne tikai nedarbojās, bet arī radīja šoku? Kur te bija taisnība?
Sveiki, jūs nezinat kur palicis mašīnists un ko jūs mazie te darat?
Varēja padomāt, ka Endiju nepārsteidza trīs mazie knēveļi, kurus varētu uzskatīt par vientiešu pirmskolas bērniem. Pārsteidza, tomēr Endija centās to neizrādīt. Varbūt, ja laipni izturēsies, tad bērni atbildēs.

[~SweetIrony~]

ōho, kā piemin, tā laikam ir klāt! - Endija ar galvu pamāja uz saulaino zonu ārpus vilciena, spožie saules stari iespīdēja meitenei sejā un viņa saviebās, Cerēsim tik, ka tagad nepaliks par karstu..

Paklau, varbūt tīro jāizmēģina vēlreiz, un ja nu tā biezā migla pamatīgi absorbēja mūsu maģijas viļņus? Tikai tad meitene saprata, ka patiesībā viņa pati nemaz nebija mēģinājusi burties, tāpēc Endija izvilka zizli un palūkojās apkārt, lūkojoties pēc kaut kā, ko varētu noburt.

[Ļipa]

Nē, par karstu vienkārši nedrīkst palikt!
Šķiet Efiju manāi iejūsmoja saules gaisma. Tā savā ziņā atgādināja pludmali un silto saulīti.
Izmēģināt vēlreiz?
Viņa apdomāja šādu iespēju, tukšo kakao glāzīti noliekot sev blakus. It kā jau varēja palūgt mājās mammai tikt galā ar netīrajām drēbēm... Lai gan varēja jau tiešām izmēģināt arī to kā buras saules gaismā, tiesa gan Efijai nenācās ķerties pie sava zižļa, jo pie tā acīm redzami bija nolēmusi ķerties Endija.
Nu?
Efija nepacietīgi trīņājās pa solu kamēs Endija meklēja, ko labu u buramu.

[Pūķēns Sāra]

-Tu varētu arī pamēģināt atvērt logu,- sieviete ierosināja Mirabellai, lūkojoties uz ainavu aiz loga, kura vairs nesastāvēja no miglas. Interesanti, pusceļu vilciens bija jau veicis?

[~SweetIrony~]

OOC: Efija netīro mantiju pārģerba un noslēpa kaut kur, man nebija nojausmas, cik tālu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/wink.gif)
Ā, mhm! Endija pamāja ar galvu,
un pavērsa zizli pret Efijas mantiju, un noteica tīro, kam sekoja arī skolā apgūtā rokas kustība.. Endija gan cerēja, ka pie notirpušas rokas pēc šīs burvestības viņa nebūs tikusi..

Šo rakstu rediģēja ~SweetIrony~: 25.02.2009 16:57

[Beppo]

Vienas izgāztas durvis vilciena gaitai nebija vis neko kaitējušas, un tas turpināja traukties uz priekšu. Aiz loga pavērās itin patīkama ainava, lauki, pa kādam mazam ciematiņam, visai parasts skats.

Visas burvestības izdevās gluži tā, kā tam bija jābūt. Tīro! nostrādāja, logs atvērās.

Bērni labu brīdi klusēja, tikai nikni skatījās viens uz otru, tad vidū stāvošā meitene panāca pussolīti uz priekšu un ārkārtīgi pieklājīgā tonī teica:
— Mēs te spēlējamies, un lūdzu mūs netraucēt. Kur palika mašīnists, nezinu, te esam tikai mēs.

Tikmēr aiz logiem jau atkal sāka vērpties migla.

Šo rakstu rediģēja Beppo: 25.02.2009 20:01

[Džea]

Tādā gadījumā, kurš vada vilcienu?
Endija jautāja meitenītei, kura bija pienākusi uz priekšu. Ja vien tie nebūtu mazi bērni, tad arī kraukļnadze apsvertu Mailo domu par nolaupīšanu, taču tas jau bija smieklīgi.