Absolventi dzelteno štrumbanšu gaumē, [GM][PZP][gandrīz HP] Opcijas

[Beppo]

Cūkkārpas Ekspresis — šoreiz gan saīsinātais sastāvs — nosvilpās un sāka braukt Londonas virzienā. Skolēni, nē, nu jau absloventi un pilntiesīgi burvju sabiedrības locekļi sēdēja kur nu kurais, bet pārsvarā tomēr kupejas bija pārpildītas un pa vienam vai diviem sēdēja tikai dažs labs iepriekšējā vakarā pārballējies jaunietis, kuram vilciena šūpošanās izraisīja vēlmi turēt pie deguna papīra maisiņu un kurš bija pietiekami neaptēsts vai pietiekami nemākulīgs, lai neattaptos savu pašsajūtu uzlabot ar zižļa palīdzību.

Taču vairumā kupeju valdīja jautra murdoņa. Daži apsprieda savus nākotnes plānus, daži kavējās atmiņās par skolas laiku, daži tenkoja par iepriekšējā vakara notikumiem… Tā tomēr bija jauka tradīcija braukt mājās ar vilcienu, gluži ka pirmajā skolas dienā. Nebija gan nekāds retums, ja kāds izvēlējās teleportēšanos vai Knakts autobusu, taču šie izlēcēji savu izvēli nepopularizēja un burvju sabiedrībā valdīja uzskats, ka visi svaigi izceptie absolventi sēžas vilcienā un brauc uz Londonu.

Labi, ka septiņus gadus Cūkkārpas un Raganības skolā nomācījušamies burvjiem un raganām smagu lāžu pārvietošana nebija problēma, citādi itin siltajā, kaut arī mākoņanajā laikā, viņi krietni iesvīstu.

Ir jūnijs, jūs esat nule kā no izlaiduma. Kupejas varat izvēlējušies paši, taču tie, kas tur jau sēž, drīkst arī pasūtīt jūs trīs mājas tālāk.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 07.02.2009 00:08

[Malduguns]

Stefans pasmaidīja. Tumšzilajās acīs bija jaušama nedaudz rotaļīga izteiksme, tomēr puisis diezgan ātri palika nopietns.
-Un tad visi tavējie mani apsūdzēs nolaupīšanā,-viņš noteica.-Un mana noziedznieka reputācija aizsniegsies arī līdz tavai apkārtnei.
Neliels smaids un skūpsts. Svētlaimība.

[Roviela]

- Nu pagaidi mazliet, es vismaz pamēģināšu, - Aludra nepiekrita.
Viņa, kamēr neviens vēl nav attapies un izjaucis nodomāto, būra uz durvīm caurspīdību.

[Mattiass]

Daniels nekur nesteidzās. Galu galā, ja viņi grasījās demolēt vilcienu, un tas beigās izrādītos sodāms pasākums, labāk bija neatrasties tuvumā. Tas bija viens no iemesliem, kāpēc daudzus nedarbus tā arī neatklāja…

Viņš aizvēra kupejas durvis no iekšpuses.

— Apstākļos, kad šīs pašas durvis mēģina iznīcināt, nav iespējams mierīgi pārbaudīt drošību. Un es gribu mieru.

[Massacre]

Svāfa iesmējās:
"Kamēr es ar viņiem uzturēšu konkurenci un apsolīšu, ka parādīšos Ziemssvētku vakariņās, viņiem ir vienalga ar ko un kur es esmu." viņa paskaidroja, ar pirkstiem sekodama savasm skatienam, pieskārdamās ar pirkstu galiņiem Sfefana lūpām, zodam, kaklam ... Kamēr vien viņas ceļojumu nepārtrauca tas devās kur vien viņai iepatikās.

[Malduguns]

Stefans pasmaidīja un piegaludās meitenes rokai.
-Tad man vairs nav par ko uztraukties,-tika nobučots meitenes degungals un veltīts smaids. Ar vienu diezgan veiklu kustību Svāfa tika pacelta un iesēdināta klēpī mazliet savādāk - šķita, ka Stefans vēlētos viņu aiznest kaut kur kā līgavu.

[Seratna]

Meitene atgriezās gaitenī, Mēs esam nolaupīti. Teica viņa to vairāk Pīteram, bet īpaši balsi nepieklusināja.

Šo rakstu rediģēja Kaķis: 13.02.2009 14:14

[Massacre]

"Bet vai Tava ģimene nedomās, ka esi pārbēdzis un nemedīs Tevi?" Svāfa jokojot attrauca un iekārtojās ērtāk jaunajā pozīcijā, apliekot rokas Stefanam ap kaklu.

[Malduguns]

-Manai ģimenei lielākoties ir vienalga, vai es esmu dzīvs vai miris un tad, kad tā nav, viņiem labāk patīk, ka es turos nostāk,-šīe vārdi tika pateikti ne bez rūgtuma, tomēr tajā pašā laikā izklausījās, ka puisis pie tā ir pieradis un ar to samierinājies.
-Vai drīkstu tev ko pajautāt?-Stefans palūkojās uz Svāfu.

[Massacre]

"Hmm, šajā gadījumā, tas man der." Svāfa centās nepievērst uzmanību Stefana un vecāku attiecību tumšajai pusei.
"Protams, ka drīksti jautāt. Tomēr es paturu, pārāk liela šoka gadījumā, tiesības kādu laiku neatbildēt." viņa piemiedza Stefanam ar aci un gaidīja, ko tad viņš jautās.

Šo rakstu rediģēja Massacre: 13.02.2009 14:33

[Malduguns]

-Kas Svāfai Rokfellerai, meitenei, kura var dabūt jebkuru īpaši nepiepūloties un nepakustinot daudz vairāk par pāris pirkstiem liek atrasties šeit, šādā stāvoklī ar Stefanu Skotu, kurš ir visai garlaicīgs tipiņš ar nejauku raksturu?-Stefans vaicāja. Viņa acīs mirdzēja nopietnība.

[~SweetIrony~]

Endiju īpaši nesatrauca tracis vilcienā, ja varēja iztikst ar karsto šokolādi nav obligāti jācenšas izdemolēt braucošs vilciens.. Nudien fantastisks jociņš. Un es jau domāju, ka pēdējais atpakaļceļš būs garlaicīgs.
Tātad, kakao, Kakao viņai atgādināja par bērnību, nu ja izaugt lielai vienmēr ir gribējies, bet tad kad esi uz pieaugušo dzīves sliekšņa uznāk vēlme pakāpties atpakaļ, nav jau vienmēr jātēlo pārgudrie pieaugušie, būs sīkajam ir foršāk un Endija zināja, ka savam brālim viņa mūzīgi būs un paliks sīkā, neatkarīgi no tā cil liela viņa izaugtu. Tāpēc Endija uzmeta skatu draudzenēm un s\aka doties saldumu tantiņas virzienā, labāk, kad ir auksts, nevis karsts..

[Beppo]

Nekas no caurspīdīgām durvīm nesanāca gan, tās stāvēja tur tikpat masīvas kā bija iepriekš.

[Roviela]

- Vai! - Aludra paklusu iesaucās un enerģiski papurināja roku gaisā šoreiz neko neburot.
- Nekas nesanāca, tikai man roka notirpa! Nekad neesmu piedzīvojusi, ka no buršanās tirptu rokas, dīvaini.
Viņa paberzēja labo roku, kurā bija zizlis, ar kreiso.

- Klau, puiši, man bezmaz šķiet, ka durvis lauzt nav vēlams. Var notirpt ne tikai roka.

Viņa paskatījās uz augšu.
- Nez... kā būtu ar griestiem? - meitene domīgi novilka.

[Džea]

Endija tikai nobolīja acis par Efijas teikto. Draudzenei vajadzēja zināt, ka kraukļnadze šoreiz bija domājusi karstvīnu, kas sasilda tikpat labi, ja ne vel labāk, kā kakao. Kamēr otra Endija bija devusies meklēt kakao, kraukļnagu Endija savukārt pietuvojās tam bariņam, kur bija Aludra un vel pāris.
Varbūt uzreiz ķerties pie kā smagāka? Kāda jēga padarī durvis caurspīgīgas, ja iekšā tāpat netiek.
Endija noteica palūkodamās uz Aludru.
Deprimo
Meitene noteica pavēršot savu zizli uz griestiem. Šī burvestība bija tieši laikā, lai radītu caurumu izvēlētajā sienā. Šoreiz par mērķi bija izvēlēti griesti.

[Ļipa]

Efija tā arī palika abām draudzenēm pa vidu no, kurām kraukļnagu Endijai jau nu vajadzēja zināt, ka Efija nekad nedomā par alkoholu un patiesību sakot to arī nemaz nelieto.
Oliņ, boliņ, čimpiņ...
Vislabākais veids kā izlemt, kurai no Endijām tagad sekot.
...rimpiņ, vējiņ, kājiņ, bums!
Pēc pantiņa izvēles vajadzēja sekot Kraukļu Endijai, bet Efija pagriezās un sekoja Grifidoru Endijai. Saldumi un karsts kakao tomēr bija uzvarējuši. Galu galā durvis tiks izgāztas arī bez abu meiteņu palīdzības, bet kakao gan neviens nedrīkstēja izdzert bez Efijas.
Pēdējais atpakaļceļš būs arīdzan salds...
Ai, cik bezatbildīga reakcija uz vilcienā notiekošo, bet galu galā te bija vēl simtiem citu absolventu, kas šķiet tāpat kā Efija un Kraukļu Endija negrasījās piedalīties durvju saburšanas pasākumā.

[Roviela]

- Tāda jēga, ka nav vērts taisīt caurumu, ja priekšā nav lokomotīves un mašīnistu, - Aludra, joprojām eleganti vicinot roku, nevainīgi paskaidroja.
- Bet pa caurumiem sienās, un kur nu vēl priekšpusē, pūš caurvējš. Tā var dabūt sāpošas ausis.

[Laululintu]

Moda saspicēja ausis, kad izdzirdēja kādu ierunājamies par nolaupīšanu. Kā izrādījās, to teica kāda meitene, kuru Moda atcerējās redzējusi, bet ne viņas vārdu, ne torņa piederību nezināja.
— Tu tā tiešām domā? — Moda satraukta vērsās pie tumšmates. — Kāpēc?

[Pūķēns Sāra]

Meitene apvaldīja iegribu nokomentēt Daniela vēlmi pēc miera un tā vietā apsēdās, pavelkot sev līdzi puisi. Bez lielām ceremonijām viņa uzlika uz vīrieša pleca galvu un aizvēra acis - iespējams, ka šādā pozīcijā viņai pat izdosies iemigt, kaut gan vienmēr bija ērtāk ielikt galvu otra klēpī. Daniela roku, aiz kuras jauneklis tika novilkts uz krēsla, Elizabete nebija atlaidusi un tagad ar to izklaidīgi spēlējās, cenšoties sevi iemidzināt, kas bija visjēdzīgākasi, ko varēja mēģināt izdarīt, lai spētu noignorēt to trako skuķu izrīkošanos gaitenī.
-Es būtu pateicīga, ja viņas uzspridzinātu viena otru, lai būtu klusums.-

Šo rakstu rediģēja Pūķēns Sāra: 13.02.2009 23:03

[Mattiass]

— Nekas, gan izbeigs. Tu zini, nesmejies, bet buroties es sajutu tādu dīvainu pagurumu. Izskatās, ka kaut kur viņām ir taisnība — vilciens noēd maģiju.
Daniels bija laaiski atmeties un ļāva Elizabetei darīt ar viņu, kā viņai gribējās. Viņam pašam radās zināma vēlme.
— Es tev varētu nolikties klēpī.
Patiesi, ja viņa nebūtu atbalstījusies uz viņa pleca, viņs to būtu izdarījis bez prasīšanas.

[~SweetIrony~]

Panākusi saldumu tantiņu Endija palūkojās pār plecu un redzēja, ka viņas virzienā dodas arī Efija, Divas karstās šokolādes lūdzu! Meitene uzrunāja jauko tantiņu un sāka pārmeklēt kabatas, pēc naudiņas. Maka meitenei nebija, jo tiem vienmēr kaut kādā veidā pieaug kājas, tāpēc meitene labkāk uzticējās kabatām, kuras līdz šim viņu nebija pievīlušas.

Kamēr gaidīja šokolādi, Endija pavēroja apkārt notiekošo .. Tiešām nezinu vai sadragāt vilcienu būs labākā ideja, ja nu tas izjūk pa detaļām, vai vēl sliktāk apstājas .. meitene nogrozīja galvu.