Absolventi dzelteno štrumbanšu gaumē, [GM][PZP][gandrīz HP] Opcijas

[Beppo]

Cūkkārpas Ekspresis — šoreiz gan saīsinātais sastāvs — nosvilpās un sāka braukt Londonas virzienā. Skolēni, nē, nu jau absloventi un pilntiesīgi burvju sabiedrības locekļi sēdēja kur nu kurais, bet pārsvarā tomēr kupejas bija pārpildītas un pa vienam vai diviem sēdēja tikai dažs labs iepriekšējā vakarā pārballējies jaunietis, kuram vilciena šūpošanās izraisīja vēlmi turēt pie deguna papīra maisiņu un kurš bija pietiekami neaptēsts vai pietiekami nemākulīgs, lai neattaptos savu pašsajūtu uzlabot ar zižļa palīdzību.

Taču vairumā kupeju valdīja jautra murdoņa. Daži apsprieda savus nākotnes plānus, daži kavējās atmiņās par skolas laiku, daži tenkoja par iepriekšējā vakara notikumiem… Tā tomēr bija jauka tradīcija braukt mājās ar vilcienu, gluži ka pirmajā skolas dienā. Nebija gan nekāds retums, ja kāds izvēlējās teleportēšanos vai Knakts autobusu, taču šie izlēcēji savu izvēli nepopularizēja un burvju sabiedrībā valdīja uzskats, ka visi svaigi izceptie absolventi sēžas vilcienā un brauc uz Londonu.

Labi, ka septiņus gadus Cūkkārpas un Raganības skolā nomācījušamies burvjiem un raganām smagu lāžu pārvietošana nebija problēma, citādi itin siltajā, kaut arī mākoņanajā laikā, viņi krietni iesvīstu.

Ir jūnijs, jūs esat nule kā no izlaiduma. Kupejas varat izvēlējušies paši, taču tie, kas tur jau sēž, drīkst arī pasūtīt jūs trīs mājas tālāk.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 07.02.2009 00:08

[Malduguns]

Stefans apčubināja Svāfai segu vēl nedaudz labāk apkārt un palūkojās meitenei acīs.
-Tu esi skaista,-viņš sacīja, viegli noskūpstīdams viņu uz degungala.-Un auksti nepaliks,-viņš sacīja, piekļaujot meitenes augumu sev ciešāk klāt, lai viņa spētu sajust puiša auguma siltumu.

[Beppo]

Aludras uzburtais termometrs uz loga rādīja akurāt +23°C, apmēram tāpat kā vakar un aizvakar. Visu nedēļu bija bijis neticami vasarīgi laiks.

Taču iekšā pilnīgi noteikti nebija vairāk par sešpadsmit, kas, mierīgi sēžot, diezko silti vis nelikās. Labi vismaz, ka nekļuva aukstāks, varbūt pateicoties sildīšanas burvestībām, kuras komfortablu mikroklimatu kupejās gluži sagādāt nespēja.

Vilciens tikmēr, kā allaž, metodiski pieveica gulsni pēc gulšņa. Kalni vairāk redzami nebija, pareizāk sakot, redzams nebija tikpat kā nekas, jo vilcienu ieskāva bieza migla. Ja labi ieskatījās, varēja nojaust, ka Cūkkārpas Ekspresis ir iebraucis mežā.

[Roviela]

Aludra brīdi padrebinājās, gaidot slīdeņu atbildi, un, kamēr gaidīja, pameta acis uz logu. Plus 23 grādi!

Viņa apņēmīgi piecēlās kājās, itin kā būtu drosminiece no Grifidora.
- Man izskatās, ka te ir paslēpušies kādi atprātotāji vai kas tāds. Ārā ir silti!
Vispirms atvērusi logu, lai kupejā iekļūtu siltais gaiss, meitene žilbinoši baltajā talārā apņēmīgi paņēma zizli un devās aukstuma avota meklējumos, izpētot gaiteni un nopētot visu kupeju durvis. Galu galā viņa bija nodomājusi aizkļūt līdz mašīnistam un pavaicāt, ko tas viss te tagad īsti nozīmē.

[Laululintu]

Moda, redzot, kā meitene no Kraukļanaga aizdodas, pielēca kājās.
— Es arī gribu zināt, kas te notiek, viņa noteica Mirabellai, izsteidzās ārā no kupejas, un devās nopakaļ Aludrai, kas nekur tālu vēl nebija tikusi.

[Massacre]

"Savukārt Tu esi vienkārši velnišķīgi pievilcīgs." Svāfa pasmaidīja un pieglaudās Stefanam, nemanīdama miglu aiz loga, jo galvu bija pagriezusi otrā virzienā. Šādā brīdī nekādas domas par to, ka kaut kas varētu būt nepareizi, prātā neienāca.

[~SweetIrony~]

Endija iesmējās - Jā, arī mans brālis man arī visādas muļķības paspēja sastāstīt, atceros, ka pēdējā vakarā pirms braukšanas uz skolu man bija nelaba dūša un es vakariņās neko nespēju ieēst, visu laiku bija nelāga sajūta, ka kaut kas nebūs labi...

Endija, sajutusi vēsumu nodrebinājās, Nu apmēram tā, kā šobrīd.
Klau, vai arī visus citus gadus vilcienā ir bijis tik vēss, vai arī vainīga būs vakardienas balle? Meitene smaidīja, atcerēdamās iepriekšējā vakara izklaides un daudzos tostus - par Grifidoriem, par Cūkkārpu, par elfiem, kas visus šos gadus bija cītīgi klājuši skolnieku gultas un gatavojuši gardāko maltīti visbeidzot pat par to, ka vairs nekad mūžā nebūs jāmācās Mikstūras un tomēr Endijai šķita, ka tā visa pietrūks

[Ļipa]

Mmm... Es īsti nezinu...
Efija centās atcerēties par aukstumu iepriekšējos gados un uzmeta jautājošus skatienus abām Endijām.
Sajūta tāda it kā mūs būtu nākuši pavadīt spoki!
Nē, kā aukstu dušu saņēmusi Efija īsti nejutās tomēr biezā migla vedināja tieši uz tādām domām. Ai, arī domām par atprātotājiem, bet tā kā savā mūžā atprātotājus viņa redzējusi nebija un biedēt draudzenes ar atprātotāju epitetiem negrasījās tad atlika vienīgi spoki.
Varbūt jāaizver logs?
Efija paraudzījās apkārt, lai secinātu, ka tie jau tā kā ir ciet un neko aizvērt nevajag. Varbūt viņi varēja uzburt tās jaukās liesmiņas, kas rada siltumu?

[Beppo]

Logs laikam bija iesprūdis, jo Aludrai to nekādīgi neizdevās attaisīt. Ja viņa mēģina to atburt, arī tad neizdodas.

[Ungaarijas ragas...]

— Kas tad nu, un es domāju, ka Ekspresis nav vis tāds lūznis, kam pat logus nevarēs attaisīt, — tomēr tas, jau kļuva pat ļoti interesanti.
Tāpēc, lai arī Mirabella varēja palikt kupejā un izbaudīt jauko vientulību, meitene devās līdzi Aludrai un Modai, jo arī viņa gribēja zināt, kāpēc.
Pirms tam gan viņa nobūra savu lādi ar jauku burvestību, kas tai liktu sāpīgi iebelzt katrai nepiederošai personai, kas mēģinātu lādi jebkādā veidā atvērt bez saimnieces atļaujas. Viņa jau nebija tāda auša, kas atstās savas mantas bez pieskatīšanas. Apmierināta ar padarīto, slīdene devās pakaļ abām pārējām meitenēm, cēli un cienīgi slīdēdama aiz viņām, it kā Aludra un Moda būtu viņu pavadošas galmadāmas. Protams, ja kāda no meitenēm sadomāja pamest skatienu atpakaļ, tad viņas redzēja tikai jauki smaidošo Mirabellu.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 10.02.2009 12:02

[Roviela]

Aludrai iesprūdušais logs nekādi nepatika, un tas, ka burvestība nenostrādāja - vēl mazāk. Bet šos atklājumus viņa šoreiz skaļi neizteica, tāpat kā nemēģināja logu izsist. Vēl nē.
Viņa staigā pa gaiteni un meklē, kāpēc vagons ir kaut kāds nenormāls. Ar mērķi - nonākt līdz mašīnistam. Ja tur vispār tāds vēl ir! Tas, ko dara abas slīdenes, kas piesitās līdzi, kraukļanadzi īpaši neuztrauca, lai neteiktu, ka īpaši neinteresēja. Te bija problēma, un tā bija interesantāka.

[Džea]

Laikam tiešām prātīgāk bija uzreiz teleportēties mājās.
Endija drūmi norūca palūkodamās uz Efiju. Elšpūte, nu jau bijusī, patiešām to gribēja darīt, taču draudzene nebija ļāvusi. Sak, gribot vel pēdējo reizi ar viņu kopā braukt. Līdz ar temperatūras pazemināšanos Endija aizdomīgi paskatījās pa logu, toties nekas neliecināja par to, ka pie tā ir vainojams klimats.
Kopš kura laika kupejās ir tik auksti?
Endija nomurmināja. Pat ziemā, te bija daudz siltāk. Taču migla bija kas jauns. Meitene neatcerējās, kad būtu redzējusi miglu braucot uz skolu. Piecēlusies no savas sēdvietas Endija arvērusi kupejas durvis ielūkojās gaitenī cerot saprast, kas notiek.

[Laululintu]

Moda redzēja, kā Aludra nopēta durvis, tad, saprazdama, ka arī Mirabella ir viņām pievienojusies, palēlināja gaitu, lai ar nu jau bijušo torņabiedreni ietu blakus.
— It kā nez no kurienes varētu izlēkt kāds aukstuma rūķis un nokliegties: nosaldēju tevi! Moda klusi nosmīkņāja. Te jau atkal parādījās viņas "jaukais" raksturs: vienā brīdī jauki patērzēt, bet otrā - jau aprunāt, bija meitenes vājība.

[~SweetIrony~]

OOC: Bet pirmā Endija taču bija no Kraukļanaga, tā bija anketā . (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/huh.gif) .

Meitene nolūkojās kā Endija atver kupejas durvis, cerībā, ka varbūt pa tām uzvēdīs kāda siltāka gaisa plūsma, bet sapratusi, ka tā laikam nenotiks, viņa piecēlās, piegāja pie savas lādes un kaut arī bija vasaras sākums, izvilka sarkanoranžo grifidoru šalli, ko aptina ap kaklu..

Kamēr vilciens kustējās uz priekšu viss bija kārtībā, meitene bažījās par to, kas gan notiku, ja tas pēkšņi apstātos nekurienes vidū, kur visapkārt ir tā drūmā migla, iedomājoties vien par atprātotājiem Endijai uzmetās zosāda..

Kā jums šķiet, vai vasarā pie tās saldumu tantiņas var nopirkt karstu kakao? Endija, tā vietā lai gaustos, izlēma saglabāt optimismu.

[Džea]

ooc: Atvainojos, mana vaina

Par kakao nezinu, taču es daudz labrātāk noskaidrotu kas pie velna te notiek. Ceru ka tas ir kāds vadības atvadu jociņš.Endija nomurmināja lūkodamās gaitenī. Taču pēc visa spriežot, nekas īpašs nebija. Tikai pa gaiteni staigāja tādi paši apjukuši absolvenit, kā Endija un izskatījās, ka ne tikai viņu kupejā bija sabojājusies apkure.

[Ļipa]

Efija īsti nezināja vai šeit notiekošajā aukstuma situācijā vajag uztraukties un krist panikā vai arī gaidīt, kamēr vilciens izbrauks no miglas un iebrauks siltākos laika apstākļos.
Vienmēr jau var nopirkt parasto šokolādi un izkausēt to...
Kaut kādas mājsaimniecības burvestības Efija bija apguvusi no savas mammas un, ja to vēl papildina ar skolā gūtajām zināšanām, tad varētu sanākt karstā šokolāde ar kādu no izkausēšanas burvestībām, kurai pievieno sildīšanu.

Tomēr Efiju nenodarbināja šokolādes un burvestību gars, drīzāk viņā pamazām ieperinājās piedzīvojumu gars. To pavisam noteikti varēja nolasīt viņas acīs, kas tā vien zibēja uz visām pusēm.
Te ož pēc piedzīvojuma!
Cerams ne atprātotājiem...
Ejam?...
Un klupdama, krizdama (braucošs vilciens nav skolas gaiteņi) viņa izklupa gaitenī. Ak, Merlin, cik neveikli!
Meitenes uz kuru pusi ejam meklēt vilciena galvenos?
Vilciena šoferis sēdēja vilcienam priekšpusē vai aizmugures pusē? Jā, jā bija lietas, kuras Efija īsti neizprata.

[Seratna]

Meiteņu trijotne, kas izskatījās tā, it kā kaut ko meklētu. Un bija tikai viena lieta, ko varētu meklēt Cūkkārpas ekspresī.

— Tur uz priekšu, — Mailo gremoja šokolādes vardi (patiesībā tās kājiņa vēl spirinājās meitenes mutes kaktiņā) un laipni norādīja Aludrai ceļu uz saldumu ratiņiem, — Kad paiesiet uz priekšu, būs redzami.

Un meiteni ne sevišķi uztrauca tas, ka iespējams viņas sarunu biedrs vispār neaptvers kas un kā un galvenais — kāpēc.

[Roviela]

- Sveika! - Aludra diezgan izklaidīgi pamāja sveicienu Mailo.
- Tu par ko runā? Tur sēž aukstuma rūķi, par kādiem dzirdēju sarunas sev aiz muguras?
Tagad bija Aludras kārta nevainīgi izrādīt, ka ar dzirdi viņai viss ir kārtībā.
- Labāk rij nost to kāju, citādi vēl aizmuks.

[Beppo]

Auksti bija vilcienā, ne tikai dažās īpaši izvēlētās kupejās, un no dažas labas pabāzās ārā galvas, lai noskaidrotu, kas te notiek.

Taču visādi citādi viss likās pilnīgā kārtībā — saldumu tantiņa atradās turpat, karstu šokolādi no viņas varēja dabūt, ja vien bija nauda.

Tikai migla, ja vien tas vispār iespējams, kļuva aizvien biezāka un biezāka. Brīžiem spokaini tuvu varēja samanīt kādas egles stumbru. Sasodīts, vai tiešām dzelzceļnieki nejēdza likvidēt tik tuvu augošos kokus? Brīžiem likās, ka skujas skaras klāt loga stiklam.

Šo rakstu rediģēja Antaress: 11.02.2009 14:47

[Roviela]

Aludra nopirka karstu šokolādi no saldumu tantiņas un apvaicājās, ko viņa domā par šādu aukstumu. Tā teikt, saviesīgas sarunas par tēmu "kāds šodien laiks", kā jau tas angļiem ļoti ierasts.
Pēc tam viņa grasījās iet pie mašīnista, lai redzētu, kā tas viss izskatās no viņu kabīnes, un vai tiešām nav iespējams noregulēt apkuri?

[Beppo]

— Jā, meitiņ, aukstumiņš ne pajokam, — piekrita tantiņa, tīstīdamās rūtainā vilnas pledā, — bet tā jau arī vasarā mēdz gadīties, tas nav nekas neparasts. Atceros, kad man bija pieci gadi, mēs piedzīvojām negantu krusu jūlija vidū. Vai arī tas bija, kad man bija septiņi? Jāpadomā. Es tiešām nevaru atcerēties, vai krusttēvs Edvards jau bija pakāries vai nē… Laikam tas bija, kad man bija pieci. Tu saki, visā vilcienā ir auksti? Tad jau būs pieprasījums pēc karstas šokolādes? Ui, paldies meitiņs, tad nu es apdtaigāšu pārējos, lai jumsīm visiem nav pie manis jānāk, brauciena laikā klejot pa gaiteni nav droši, labāk rātni sēdiet kupejās.
Sirmā ragana, tā arī Aludru pie vārda vairs nelaidusi, aizsteidzās karsto šokolādi un citus saldumus notirgot vēl kādam.

Vilciena priekšgalā bija durvis, kas, iespējams, veda pie mašīnista, taču tās bija ciet.