Gunda. Nakts ragana., [GM][PZP][fantasy] Ko vēlas Dižā Ragana? Opcijas

[Sindra]

Pār Sertonas pasauli bija nolaidusies nakts. Taču visi šamaņi zināja: šī ir īpaša nakts.
Šajā naktī planētas, nu tās zvaigznes debess jumā, ieņēma īpašu stāvokli un šajā naktī šamaņi redz īpašu sapni.
Šāda nakts mēdz būt tikai reizi gadā. Un tas bija kā ceļa rādītājs, kā krustpunkts šamaņa dzīvē.

Katrai ciltij bija savs rituāls kā sveikt šo īpašo nakti, bet vēl svarīgāk bija, katram šamanim sagatavoties savam īpašajam sapnim.
Šamaņi gaidīja savu īpašo sapni, jo tas parasti stāstīja par nākotni. Cits redzēja, kurp viņam tālāk jādodas mācīties.
Cits atkal redzēja pareģojumus savai ciltij. Vēl cits redzēja vietas, kur slēpjas jauni Spēka vārdi, kuri to vien alka, lai viņus kāds atklātu.
Ciltis sveica īpašo nakti un šamaņi devās gulēt gaidīdami īpašo sapni.

Uzausa saule un bija iestājusies jauna diena.
Sertonas pasaule atmodās dienai. Un kā jau pēc īpašās nakts bija ierasts šamaņiem vajadzēja celties un informēt cilti par savu īpašo sapni.
Taču šamaņi atmodās un apdomājoties par pagājušo nakti, apjauta, ka viņu galvā ir tukšums. Nekāda zīmīgā sapņa nav bijis.
Nekā. Viņi ir gulējuši veselīgu, jā visnotaļ veselīgu, bet diemžēl bezsapņu miegu. Kāda sanāksme? Kāda plānu izklāstīšana?
Tā vien gribējās, kā gulēt zemē, sacelt kājas pret sauli un laiski gozēties.

Tik vien tā nelaime, ka šamaņi apjauta, ka tas nav pareizi. Tā nedrīkstēja būt.
Un nevarēja saprast. Varbūt patiesībā sapnis ir bijis un tas ir tukšums?
Vai tomēr sapnis nav bijis? Taču šamaņi tik viegli neapjuka. Tādēļ jau viņi ir šamaņi.
Viņi zināja, kas darāms. Ir jādodas pie Dižā Sapņu Tulka Vecā Sakārņa.

Vecais Sakārnis mitinājās kādā augstā kalnā sauktā par Debesu smaili. Vecajie zināja teikt, ka šis patiešām esot augstākais kalns visā Sertonā.
Tā gan nebija taisnība. Jebkurš, kurš kaut reizi bija redzējis Varenos Pūķu kalnus varēja apstrīdēt šo Vecajo apgalvojumu. Tiesa, uz šo Vecajiem bija sava atbilde gatava:
Debesu smaile esot garīgi visaugstākais kalns Sertonā. Un kamēr tev nebūs skaidrs ko nozīmē garīgi visaugstākais kalns, tikmēr Vecajie atteicās ar tevi runāt, paziņojot, ka neesi gana nobriedis šādai nopietnai sarunai.

Izvēles nebija. Bija jādodās pie Vecā Sakārņa noskaidrot, kas tur īsti ar to sapni atgadījies.
Debesu smaile atradās kaut kur pasaules vidū. Un došanās uz to vienmēr bija pielīdzināma rituālam ceļojumam.
Dienas un naktis bija jāpavada ejot un nedrīkstēja aizmirst arī par rituāliem.
Un tur jau tā bija: Debesu smaile. Atlika tikai uzkāpt augstajā kalnā, atvilkt elpu pāris dienas un tad jau varēs uzzināt atbildi uz neskaidro jautājumu par īpašo sapni.

Tikai šoreiz bija kaut kā neparasti. Kad šamaņi no malu malām bija ieradušies, pie ieejas Vecā Sakārņa alā sēdēja kāds gados jauns puisis.
Viņš bija tērpies ādās un rotājies ar dažādu putnu spalvām. Viņa acis bija tikai iesākušas palikt baltas kā Vecajam Sakārnim. Tas bija Vecā Sakārņa māceklis Jaunais Sakārnis.
Puisis sēdēja alas priekšā sakrustojis kājas un turēja nūju, kuras galā bija kaut kāda dzīvnieka galvaskauss nokarināts ar akmentiņiem, spalvām un citiem priekšmetiem, kuri palīdzēja sapņu tulkam tulkot sapņus.

Vecais Sakārnis ir ļoti aizņemts. Jums būs jāpagaida kamēr viņš spēs jūs uzklausīt. Ziniet tas ir kaut kas neparasts. Tāds ļaužu pieplūdums! Jāsāk domāt, ka atgadījies kas īpašs.
Bet jūs neuztraucieties, viņš jūs uzklausīs. Tikai iekārtojieties tepat ērti. viņš norādīja uz priekšalu, kurā pats sēdēja. Un pagaidiet Jaunais Sakārnis aizvēra acis un ieslīga meditācijā neliekoties vairs par apkārtējiem ne zinis.

[Roviela]

Lēla, pateikusies zālei par mājīgo spilvenu, gāja līdzi ar citiem pie Vecā Sakārņa.
Viņa zinātkāri nopētīja visu, kas te bija redzams, un mierīgi sagaidīja brīdi, kad Sapņu Tulks sāka runāt.
Gunda? Nakts Ragana? Rudmate nekad nebija dzirdējusi par tādu, bet, ja jau sapņu nav, tad tāda ir.
- Tātad, viņa jāatrod un jānoskaidro, ko viņa vēlas, - meitene ierunājās.
- Nakts ir viņas laiks, bet pat dižākais no dižajiem nevar atrasties visās vietās vienlaikus. Kas ir zināms par Gundu? Kas viņa bija, kas viņa ir? Un vai ir zināms, kur viņa mājo?

[echo3]

Enviks gāja līdzi šamaņu bariņam, jo Vecais Sakārnis bija gatavs viņus pieņemt. Apaļajā telpā viņš apsēdās tāpat kā citi, jo Vecais Sakārnis tā vēlējās. Bet šamanis nerunāja uzreiz. Enviks gaidīšanas laiku īsināja, rūpīgi nopētīdams telpu un pašu Veco Sakārni. Kad vēl iznāks te iegriezties?

Stāsts par Gundu, Nakts Raganu, Envikam likās aizraujošs. Katrā gadījumā tas nozīmēja labi ilgu neatgriešanos mājās un klīšanu apkārt pa neredzētām vai senaizmirstām vietām. Enviks padomāja, un uzdeva divus jautājumus, - Kādas tautas šamane ir Gunda? Un ko viņa ņems no mums? - Tad piebilda, - Nakts ir arī mans laiks. Vai man vajadzētu Nakts Raganu zināt?

[Romija]

Nakts Ragana, Klēra nopūtās. Visi, visi šamaņi viņas ciltī bija mācējuši runāt ar nakti, tikai viņa viena ne. Un tieši viņa ir šeit un ir izraudzīta. Bet varbūt tieši tas ir labi, ka viņas laiks bija diena. Varbūt... meitene prātoja un gaidīja tomēr vēl kādu informāciju no Vecā Sakārņa. Tas vien, ka kaut kur jāiet un kaut kas jānoskaidro, bija pārāk plaši un nenoteikti, lai izdotos.

Šo rakstu rediģēja Etasi: 31.01.2009 17:59

[Klusētājs.]

Apkārt virmoja sarunas. Jaunas iepazīšanās, pat pārgalvīgi uzaicinājumi ciemos, īsti nepazīstot nevienu no šejienes, atskanēja no vienas meitenes puses. Cik muļķīgi darīts. Un ja nu atsaucas kāds, kurš labprāt ierodas ciemos, lai pēc tam pārņemtu visu? Ai. Šie ļaudis dara kā vēlas un tas arī neattiecas uz viņu.
Roja nebija izkustējusies no vietas, sēdēja sastingusi savā pozā un koncentrējās uz apkārtni, mēģinot sadzirdēt mierinošās meža šalkas tālumā, ko varēja atnest vējš. Tas lika meitenei palikt mierīgai, jo tas, ka šeit ieradās aizvien vairāk cilvēku, kuriem nebija sapņa, darīja viņu satrauktāku, līdz beidzot atskanēja aicinājums no Jaunā Sakārņa. Viņi drīkstēja doties dziļāk alā. Meitene ar veiklu kustību pielēca kājās un devās uz priekšu, iejukusi pūlī starp pārējiem. Viņa ar interesi nopētīja kristāliskās gaismiņas, kuras tik skaisti un mājīgi mirdzēja pie sienām. Pašā kalna galā nonākusi, apbrīnoja caurspīdīgo mitekli, kas lika justies tik brīvi, jo bija iespējams redzēt visu apkārtni pie kājām un pašas saules pielietās debesis, kuras spīdēja pār viņu galvām un nežēloja savu siltumu un gaismu.
Pašā telpas vidū sēdēja pats varenais sapņu tulks. Vecs, sirms vīrs viscaur balts, pat ar baltām acīm un raudzījās viņos, līdz pamāja, lai apsēžas. Roja nosēdās pie pašas sienas, pusē, no kuras pavērās plašāks skats uz mežiem un nedaudz aizturētu elpu gaidīja, kad viņš sāks runāt. Jeb arī viņiem bija jāsāk? Lai nu ko, bet Roja klusēja un gaidīja, gaidīja.. gaidīja. Un gaidīja, līdz beidzot iestājās vakars un tumsa nolaidās pār zemi. Viņa būtu aizgājusi, ja vien nebūtu tik pacietīga un tik ļoti nealktu pēc atbildēm. Un viņai tika atlīdzināts, kad Sapņu tulks beidzot ierunājās. Nakts ragana? Gunda? Kas viņa bija? Šamane. Bet.. kamdēļ viņa zog sapņus?
- Viņa ir ļauna? – Meitene klusi iejautājās. – Kādēļ? -

Šo rakstu rediģēja Klusētājs.: 31.01.2009 18:21

[Ného]

Akants sekoja pārējiem šamaņiem uz pašu kalna smaili. Telpa, kur viņi visi nonāca bija brīnišķīga, tā nelīdzinājās nekam iepriekš redzētajam, īpaši kad iedegās zvaigžņotā debess.

Pašā sākumā Akants nebija domājis, ka uzdos kādu jautājumu, bet tad, kad tie sāka birt kā no pārpilnības raga, viņš, domājot par mājām, piemeta arī savu - Vai mums obligāti ir jāseko Gundas zīmēm? Vai mēs tas varam ignorēt un atgriezties mājās? Vai nebūs tā, ka tas nesīs lielu postu?

[zenofeX]

Nekāda saruna ar Lēlu Krokusam nesanāca, jo ierunājās Jaunais Sakārnis, aicinādams visus sanākušos dziļāk alā.
Krokuss paklausīja Jaunajam Sakārnim, un kopā ar pārējiem devās dziļāk alas krēslā. Viņš platām acīm pētīja alas sienas un griestus, nekautrēdamies ar rokām nobraukt pa raupjo alas sienu, izjuzdams tās reljefaino, raupjo un auksto virsmu.
Viņi kāpa augšup, līdz sasniedza šo dīvaino istabu. Visapkārt, caur nekur agrāk neredzētu, caurspīdīgu sienu Krokuss redzēja pasauli sev pie kājām. Dzimtenē bija pa kādam pakalnam, bet no tiem knapi varēja pārredzēt tuvīnos mežus, bet te - bezgalīgi plašumi, pauguri, upes un ezeri, meži un pļavas - viss bija tepat, kā ar roku aizsniedzams. Krokuss bija tā aizrāvies, ka tikai pēc brīža ievēroja sirmo večuku telpas centrā.

Viņš paklanījās vecā vīra priekšā, izrādīdams cieņu, un palika stāvot, gaidīdams, kad viņš sāks runāt. Krokuss zināja, ka ierunāties pirmajam būtu necieņas izrādīšana, bet pēc apmēram pusstundas viņš jau bija gatavs izrādīt savu nepatiku pret notiekošo. Vai viņš par mani ņirgājas? Taču, paskatījies uz pārējo sanākušo sejām, Krokuss noprata, ka izvēlējies nepareizu veidu, kā reaģēt uz klusumu, un nomierinājās.

Kad Vecais Šamanis beidzot ierunājās, Krokuss skaitīja zvaigznes, kuras no šejienes bija redzamas daudz labāk, nekā no viņa dzimtā meža augstākā koka.

"Visu cienītais Vecais Sakārni, vai tas nozīmē, ka Gunda cenšas slēpt no mūs nākotni? Varbūt, ka šī nākotne ir viņas radīta, un Gunda paredz, ka ciltīm šai īpašajā sapnī noskatītā nākotne nepatiks?"

"Lai kā arī nebūtu, ja mums ir jāsatiek Nakts Ragana, mums noderēs ikviena sīkākā detaļa par viņu, viss, ko zina augsti godājamais Vecais Sakārnis, un, iespējams, ka jāuzzin vēl citas lietas par Gundu no citiem avotiem", Krokuss nobeidza. Viņš izskatījās ļoti ieinteresēts tajā, ko, jāsaka gan, diezgan skopi un mīklās, pateica Vecais Sakārnis.

[Ungaarijas ragas...]

Serīna vēroja to ko zīmēja un klausījās ko stāstīja Klēra, kamēr rokas turpināja pīt bizi. Meitene sapina pēdējo un kā reiz Jaunais Sakārnis aicināja pie Vecā Sakārņa.

Tagad Serīna sēdēja un klausījās pārējo šamaņu uzdotajos jautājumos un sapņu tulka atbildēs. Meiteni biedēja doma par to, ka sapņa neredzēšana ir Nakts raganas pirksts. Vai atkārtosies sensenā pagātne un Tumsas mošķi atkal ir sarosījušies? Un viņa ir viena no izredzētajiem? Un būs jāmēģina sadzīvot ar nakti, droši vien, ja jau Gunda bija nakts pusē. Serīna palūkojās augšup uz zvaigžņu nosēto debess jumu.

[Elony]

"Jā, es arī labprāt uzzinātu to, ko visi pārējie vēlas zināt." Dženesis ierunājās.
"Es tikai ceru, ka mums nebūs jāgaida uz atbildi rīts? Jo mēs zinām, kāda ir diena, kad nav Gundas laiks. Tāpēc..." viņš pamāja ar roku, mudinot veco vīru runāt.

[Sindra]

Vecais Sakārnis sēdēja neizrādīdams nekādas emocijas un tikai kādu laiciņu pēc tam, kad bija noklusis pēdējais jautājums, viņš pavēra savas baltās acis un pārlūkoja visus sanākušos.
Kā maģisku mantru, vecais vīrs sāka skaitīt:
Kad tavas cilts šamanis vairs nedzird, ko saka viņa totēma aizbildnis, tad vainīga ir viņa. Kad tava klana vectēvs nespēj glābt no nīkuļošanas tavus lopus, tad uzdarbojusies ir viņa. Kad tavas ģimenes māte neredz krāsainos dzīparos rītdienas laiku, tad šeit netālu ir viņa. Kad tavas pilsētas svētnīcas cienījamais priesteris jūt tavu dievu novēršamies, tad smejas viņa.

Viņa smejas arī šobrīd. Gunda.
Reiz viņa bija tikai parasta mirstīga sieviete. Savas cilts šamane.
Tagad Spēki Vārdi pakļaujas viņai padarot viņu pašu par Spēka Vārdu.

Jūs jautājat par viņu kā par parastu personu. Kur viņai mājas, kāda cilts.. Bet viņa tāda nav.
Dēļ tā jau viņa tik varena, ka tik netverama. Pat senākie iedzīvotāji neatceras Gundas cilti.

Ko viņa vēlas? Ko viņa vēlas?
Vai viņa ir ļauna? vecais vīrs pieklusa.

Viņš ar zizli paskrāpēja grīdu savā priekšā.
Es vēlos, lai jūs kļūtu kā viens vesels. Un tad uzzinātu ko vēlas Nakts Ragana.
Tas nebūs viegls ceļš, bet kopīgiem spēkiem jums tas izdosies.

Kur sākt meklēt? Izejiet no kalna un paraugieties apkārt. Kur jaunie asniņi pa nakti nosaluši.
Kur lopu dzirdāmais trauciņš apgāzies un izlijis. Kur uguns nopostījusi skaistāko dižkoku.
Tur visur ir viņa.

Viņas nakts ir melna kā piķis. Kad spocīgas ēnas uzglūn un liek sirdij straujāk sisties.
Kad manīsiet bailēs drebam rokas, jūs būsiet tuvāk viņai.

[Romija]

Vecā Sakārņa stāsts atsauca atmiņā cilts šamaņu no paaudzes paaudzē nodoto nostāstu par to, ka pati pirmā šamane Klēras ciltī bija nakts vistumšākajā stundā dzimusi. Arī viņa bija spēcīga vārdu zinātāja, taču vairāk par to Klēra nezināja - stāsti droši vien bija izplēnējuši cauri tik daudz gadiem. Klēras cilts dažādās sīkās ikdienas nebūšanās biežāk vainoja vēju kā Nakts Raganu, bet ja nu tā ir Gunda, kas apsaldē stādus, nevis auksts jūras vējš. Ja nu podus no sētas mietiem gāž Gunda, nevis vēja brāzma. Ja nu Gunda ir no viņas cilts? Pirms pārsteigties ar šādiem secinājumiem, Klēra pie sevis noskurinājās un mierināja sevi ar domu, ka tās ir tikai nejaušas paralēles, ko izraisījis šis notikums. Viņa noteikti nāk no kādas varenas cilts, kas ir daudz lielāka par pāris ciemiem jūras krastā, meitene sev teica un paraudījās ārā, vai nemanīs kaut ko, kas varētu kaut attāli norādīt uz Gundas pēdām.

[Elony]

"Jā, es zinu, par ko ir runa. Par nedabīgi augstu neveiksms faktoru un neadekvātu elementu savstarpējo mijiedarbību... Nakts ragana Gunda." Atkal ierunājās Dženesis.
"Tātad mēs esam izredzēti, lai uzzinātu, ko Gunda grib. Bet neesam izredzēti, lai viņu iznīcinātu, vai atrastu, kas laikam ir labi. Mums obligāti nav viņa jāmeklē, lai saprastu, ko viņa grib. Bet mums ir jāiet un jāmeklē kaut kādas ķibeles, pie kurām vainīga varētu būt Gunda un tad skatīties, ko tālāk."
Viņš nopūtās.
"Vecais Sakārni, es jau neko, bet vai tiešām grūti runāt drusciņ..." Dženesis pacēla roku, it kā starp īkšķi un rādītājpirkstu turētu ko niecīgu. "... drusku vienkāršāk? Manuprāt poēziju var likt dzejas grāmatās, ne ikdienas runā."

[zenofeX]

Krokuss pavērsās pret Dženesi, kā gribēdams kaut ko sacīt, bet tad atkal novērsās - viņš nolēma Vecā Sakārņa priekšā neiesākt strīdus par Gundu un to, kas viņa tāda ir.

"Gunda ir Spēka Vārds, tā saka Vecais Sakārnis. Vai par spēka vārdiem var runāt tik pat ikdienišķi, kā par, piemēram, akmeņiem vai ēdienu? Mēs visi zinām, kā meklēt Spēka Vārdus", te Krokuss saminstinājās, "droši vien, ka visi zinām", viņš pielaboja paša teikto. "Man šķiet, ka tādā pašā veidā ir jāmeklē Gundas pēdas, jāierauga viņas pēdas, viņas... viņas rokraksts", viņš nedaudz nenoteikti nobeidza un ar savu nūju sāka urķēt akmeni un zemi sev pie kājām.

[echo3]

No šiem vārdiem es daudzus nesapratu, lai arī tie tika izteikti zināmā valodā. - Enviks piecēlās kājās. - Bet neapšaubu to patiesumu. Es došos meklēt Gundu, lai uzzinātu, ko viņa vēlas. Manas cilts asinis man palīdzēs ieraudzīt lietas un notikumus, kas varēja nenotikt, un kas nebūtu notikuši bez Gundas nelabvēlīgā nodoma.

Pateicos par padomu. - Enviks izvilka no jostas mazu brokāta maisiņu, no kura Vecā Sakārņa priekšā izbēra sauju lielu melnu pērļu. - Pateicos par uzdevumu.

Enviks bija gatavs doties prom, līdzko šamanis ļaus.

[Roviela]

Lēla piecēlās no sēdus stāvokļa, kurā viņa bija visu laiku, palikdama uz ceļgaliem. Viņa izvilka līdzdoto dāvanu un nolika to Vecajam Sakārnim pie kājām līdzās Envika dotajām pērlēm.
- Paldies par padomu, Gudrais!
Viņa, tāpat uz ceļgaliem palikusi vērsās pie pārējiem.
- Mēs atradīsim, ja būsim kā viens, bet viens mēs būsim, ja zināsim cits citu. Ne cita vārdus, jo tie dod vienīgi varu, bet cita spēku un prasmes, lai tālākais ceļš iet vienā solī. Es esmu Lēla, jauna šamane no klejotāju mežinieku cilts, no cilts, kam zināmi daudzi dzīvā vārdi, kam dzīvā vārdi paši nāk rokā, ja vien ir spēja tos saskatīt, mežs mums ir draudzīgs, un telts vieta nav jāmeklē, dzīvnieki atnāk paši un izpalīdz, kad lūdzam, un mēs palīdzam tiem, kad tiek lūgts, brīvs meža zirgs un brīvs lācis mani nesa šurp. Tādi ir manas cilts spēka vārdi.
Rudmate pieklusa. Viņa gaidīja, kad citi sekos viņas paraugam un pastāstīs par sevi.

[Elony]

"Spēka vārdi ir tie, kas tie ir - vārdi, kas dod spēku. Nevajag lietas sarežģīt. Un pat ja Gunda arī ir vārds, kas dot spēku, viņa ir arī persona, ar savu gribu. Tas lūk ir svarīgi. Un bīstami." Dženesis teica maskotajam tipiņam. Tad uzklausīja citus runātājus.
"Tātad mums ir viens, kas var palīdzēt meklēt Gundas pēdas, viens, kas saprotas ar dzīvniekiem. Es pats no dabas sastāvdaļām darinu eleksīrus, kuros iepildu dabas zināšanas, gudrību un spēku. Noderīgākais no visa man ir devis spējas uzlabot dažas metālu īpašības, lidot un arī... pazust miglā, tā teikt. Vai ietīt tumsā citus."
Tagad atlika sagaidīt, vai citi ko par sevi pastāstīs, un vai Sakārnis vēl ko teikts.

[Ného]

Akants tomēr nebija mierā ar atbildi, jo netika skaidrībā, vai tas viss ir obligāti jādara, vai viņš var droši atgriezties mājās, bet tā kā tika minēts, ka tikai visi kopā viņi to spēs izdarīt - atrast Gundu, uzzināt viņas mērķus - pagaidām Akantam nekas cits neatlika. Arī viņa skolotājs sen atpakaļ bija teicis, lai nevairās likteņa, jo neiepazīstot to, to nekādi nebūs iespējams mainīt.

Bet viens jautājums gan Akantam degtin dega uz mēles: - Kādēļ tas notiek tagad? Kādēļ ne vēlāk vai agrāk, jo cik var spriest, tad Gunda ir gandrīz mūžsena?

Kad citi sāka saukt savas prasmes, Akants ne visai gribīgi nosauca savas, jo skolotājs bija mācījis ar tām neplātīties: - Mana cilts ir Ziemeļu mežu sargi un pavadoņi, kas iemācījušies atrast ceļu ne tikai savos mežos. Es varu satricināt un likt kustēties zemei, kā arī bezvēja laikā kuģa burām piepūsties.

[Ungaarijas ragas...]

Serīna bijīgi klausījās Vecā Sakārņa runā, lai gan visu no tās neizprata. Tikai viens viņai bija vairāk vai mazāk skaidrs, nāksies ceļot kopā ar pārējiem šamaņiem, kā to savulaik sen sen atpakaļ bija darījuši viņas cilts priekšteči. Meitene centās atvairīt bailes, ko uzdzina Gunda. Vai Tumsa kalpoja viņai, vai otrādi?

Meitene viegli nopūtās un ieklausījās, ko stāsta pārējie.
— Mēs sevi dēvējam par Gaismas glabātājiem. Gaisma man ir dāvājusi spēju svētīt dzīvas būtnes, lai tām būtu vieglas un veiksmīgas gaitas, kā arī radīt gaismu naktī un dziedēt.

Šo rakstu rediģēja Ungaarijas ragaste: 03.02.2009 00:05

[Romija]

Klēra nopētīja Serīnu, kam izrādījās līdzīgas spējas.

"Es esmu Klēra. Mana cilts nelieto daudz vārdus. Es varu izsaukt saules siltumu un gaismu dažādos vaidos, ārstēt un dedzināt!" viņa īsiem vārdiem pastāstīja par sevi. "Diemžēl tā ir sanācis, ka manā ciltī visi pārējie šamaņi mācējuši citus vārdus, kas varbūt pat noderētu vairāk - nakti un tumsu!" viņa nedaudz klusāk piebilda un sajutās nedaudz neērti, ka tieši viņa, kas ne tajā labākajā veidā atšķīrās no pārējiem, bija šeit.

"Atvainojiet, cienītais, bet kas mūs izvēlējās? pati Gunda?" Klēra vaicāja Sakārnim, kad galvenie jautājumi bija noklusuši.

Šo rakstu rediģēja Etasi: 03.02.2009 00:38

[echo3]

Arī man vārdu nav daudz. - Enviks nolēma papildināt savu iepriekš teikto. - Manī vairāk ir manas cilts īpašību nekā īpašo vārdu. Sauc mani par Enviku. Es varu izsaukt viesuli un pārvērst lietas, bet šī maģija ir nākošajā rītausmā izzūdoša.

[Sindra]

Pievērsiet uzmanību Spēka Vietām pasaulē. Vecais Sakārnis noteica biedru diskusijām pa visu.
Tajās atkal var smelties spēku. Jūs taču zināt, kādreiz varēja, tad vairs nevarēja un tagad atkal var.

Gunda jūs ir izvēlējusies. Un tas ir liels gods. Uzdevums nebūs viegls, bet kas zin, var atnest jums daudz jaunu zināšanu.
Iepazīt savas spējas un izprast savu dzīvi un tas nekas, ka jums liekas, ka jūs jau tik daudz zināt.

Kādēļ tieši tagad? vecais vīrs aizdomājās.
Jo Spēka Vietas atjaunojušās? Iespējams pasaulē kaut kas ir mainījies?
Es nezinu. Sakārnis paraustīja plecus un apklusa.