Meklējam muižas pārvaldnieku/-ci!, [GM][PZP][fantasy] Pārvaldnieka meklējumi Opcijas

[Ļipa]

Šī nu gan nebija piemērota diena tādai lietai kā jaunu darbinieku pieņemšana. Drīzāk diena bija domāta tam, lai ļaudis pēc iespējas vairāk laika pavadītu svaigā gaisā, kur maigi pūta silts vējiņš. Šur tur aiz koku lapām čivināja kāds putniņš un saule šķiet ritinājās pa pašu zemes virsu.
Tomēr iespējams, ka tieši patīkamā diena piesaistīs daudz vairāk darba kārotāju nekā nepieciešams, jo kas var būt labāks kā apvienot šādu dienu ar nelielu izbraukumu, kas beidzās kaut kur pie lieliem, senatnīgiem vārtiem, kuri kādā svētdienas dienā precīzi pulksten 12.45 paši čīkstēdami atvērās vaļā. Šķiet tos darbināja kāds īpašs mehānisms, kurš prasīties prasījās ieeļļojams.
Aiz vārtiem sākās plašs, grantēts iebraucamais ceļš, kura malas rotāja koku aleja. Alejas galā braucējam pavērās skats uz itin glītu savrupmāju.
Pie muižas parādes durvīm, uzkurām veda plati akmens pakāpieni, viesus aicinoši sagaidīja ķēdīte, kuru tā vien gribējās paraustīt, lai uzzinātu, kas slēpjas aiz masīvajām, kokgriezumiem rotātajām durvīm. Nabadziņi, kam bija jātīra šo durvju putekļi!
Ja, aukliņas raustītājs, gaidot, kamēr to ielaiž, uzgrieztu muguru durvīm, tad visā krāšņumā tam varētos skats uz senatnīgu, bet labi koptu dārzu, kur koku lapas deva tieši tādu pavēni kāds nepieciešamas šai dienai.

[Roviela]

- Jā, tāda sarmas aleja, ka prieks skatīties, - Endrjū piekrita.
- Kā mazi dimantiņi būtu ietērpuši katru mazāko zariņu, katru pumpuriņu. Skaisti!

[essy]

Vai, cik viņš ir romantisks sieviete pie sevis pasmaidīja. Zini, es labprāt pa šādu vietu pavizinātos zirga pajūgā. Iedomājies - divi balti zirgi, sudrabota kariete, zvārgulīšu skaņas, Amanda aizsapņojās vaļā acīm. Viņa nepieminēja, ka iedomājusies šajās kamanās sevi un Endrjū zem siltas segas sēžam un baudām braucienu.

[Roviela]

- Vaļējās ērtās kamanās, - puisis smaidot piebalsoja.
- Kažokādu segās ietītām kājām, un maigām laternām visos četros kamanu stūros, lai izgaismo to skaistumu no apakšas.
Būs kas tāds jāsarīko, viņš nodomāja. Tikai jāpagaida ziema.

[essy]

Jā, kamanās. Es teicu - kariete?, Amanda samulsa un pasmējās. Sen viņai nebija bijis tik labs garastāvoklis. Bet kopš ierašanās dārzā sievietei slikts garastāvoklis bija tikai vienreiz - kad parādījās tie dīvaini augstprātīgie spoguļattēli.
Tāds brauciens būtu neaprakstāmi skaists! Amanda spēja vien jūsmot. Varbūt no malas šķita, ka izskatās dīvaini, bet viņa jutās tik labi, ka visu laiku smaidīt, smieties un smaidīt vien gribējās.
Es vēlos, kaut parastajā pasaulē būtu tik skaista ziema, lai to varētu izbaudīt.

Amanda pavērās uz nosalušo puisi. Pavērusi paša puiša jaku, bet nenovelkot to nost, viņa pasmaidīja Nāc kaut mazliet pasildies.

Šo rakstu rediģēja essy: 14.01.2009 16:48

[Ungaarijas ragas...]

Amanda un Endrjū.
Zvārgulīši neatskanēja, toties ceriņos ieskanējās satraukta svilpošana un starp zariem pazibēja kaut kas sarkans.
Tauriņš strauji uzlidoja gaisā, brīdi paplivinājās virs takas, tad nolaidās zemāk kāda spoguļa priekšā un ielidoja tajā. Vēl pēc mirkļa tauriņa pēdās sekoja sarkans putniņš.

[Mattiass]

Simons, parunājies ar Sigvardu, atgriezās. Pēc viņa sejas izteiksmes nevarēja spriest par sarunas iznākumu un tematu, jo tā bija izteikti neitrāla.

[Roviela]

Endrjū paķēra Amandu aiz rokas un piesteidzās pie Šī spoguļa. Viņš mēģināja tam izbāzt cauri roku, ja iet, tad līda iekšā pats.

[Pūķēns Sāra]

Trēla ar nelielu aizdomību uzlūkoja Simonu, kurš bija atgriezies no sarunas ar īpaši neizsakošu izteiksmi. Viņa zināja, ka vīriešu sarunas ir kas īpašs, bet kas šāds jau šķita aizdomīgi - te vien nebija runa par viņu piezemētajiem prātiņiem... Vai viņi ir atklājuši veidu kā tikt laukā? nedaudz pietuvojoties ugunij, bet saglabājot drošu attālumu, Trēla pie sevis prātuļoja.

[essy]

Nepaspēja Amanda ne acis paplikšķināt, kad Endrjū viņu jau rāva spoguļa virzienā. Tā paša spoguļa, kur pazuda tauriņš. Interesanti gan - vai arī viņi tādā pašā veidā kaut kur aizkļūs?

[kukainis ragaini...]

Sigvards sekoja Simonam, joprojām pie sevis šķendēdamies par sabeigtajām biksiņām. Ugunskuru viņš vairs nepūlējās iznīcināt, puisis apsēdās pa gabaliņu no uguns un vēroja Simonu.

[Massacre]

Sāra stāvēja pietiekami tālu no ugunskura, lai ar smīnu uz lūpām noskatītos degšanu un liesmu spēku. Protams, viena brīdī arī viņa satraucās par to kas notiks ar Sigvardu, bet Simons jau pasteidzās pirmais. Nu, laikam te nu bija atbilde par to, kādā veidā dusmas te labāk neizlikt. Cik jauki, ka Sigvards pats pieteicās par izmēģinājumu trusīti.
Smīnu pēc kāda laika viņa noslēpa un izlikās nopietna, noskatīdamās tajā ko abi iesāks tālāk.
Un vēl viņa aplūkoja apkārtni, lūkodamās vai neieraudzīs kaut ko tādu, kas dos viņai ideju, lai zinātu kur iet tālāk vai vismaz mēģināt.

[Mattiass]

Mirkli padomājis, par nākamo savu upuri Simons izvēlējās Trēlu un palūdza viņu malā. Un viņi arī pagāja malā.

OOC: Pūķēns Sāra tam piekrita.

[Ungaarijas ragas...]

Endrjū un Amanda.
Endrjū roka atdūrās pret aukstu spoguļa stiklu. Savukārt spogulī redzamais Endrjū attēls, kas bija apvilcies āksta kostīmu, parādīja īstajam Endrjū mēli.

Sigvards, Simons, Sāra un Trēla.
Cik nu Sāra un Trēla varēja redzēt, tad Simons bija Sigvardu šķietami iespiedis mežrozēs un novicinājis puisim gar degunu pāris lapas. Izskatījās, ka Simons beidzot dara to, kas viņam bija liegts laikā, ko viņš bija pavadījis iepriekšējā dārzā — strādāšanas.
Atšķirībā no Sigvarda, ar Trēlu Simonam bija garāka pastaiga, tāpēc pie ugunskura palikušie varēja vien zīlēt liesmās par to kas un kā.
Tagad izskatījās, ka bija pienākusi Sāras kārta pārrunām, ja vien Simons piepeši nebija pārdomājis.

[Roviela]

Īstais Endrjū nopūtās.
- Te paliek mazliet vienmuļi, vai tev tā nešķiet, Amanda? Skaisti gan, to nenoliegsi.
Spoguļus dauzīt viņam nenāca ne prātā. Pirmkārt - puisis nemēdza nodarboties ar demolēšanu, otrkārt, un tas, protams, bija vecmāmiņas nopelns, ka viņš to atcerējās! - sasists spogulis ir uz nelaimi.
- Iesim vien tālāk. Neko citu neizgudrosi. Tev nesalst?

[Pūķēns Sāra]

Trēla, atgriezusies atpakaļ no sarunas ar Simonu, apstājās tieši tur pat, kur iepriekš pie ugunskura - lai sajustu liesmu siltumu, bet lai liesmas nespētu nodarīt neko ļaunāku. Nekas neliecināja par to, ko darījuši vai runājuši viņi ar Simonu pastaigas laikā - vienīgi varēja likties, ka gaišmate savā noskaņojumā kļuvusi gaišāka, kas gan nebija lasāms uz viņas sejas, kura bija pievērsta ugunij.

[essy]

Kad tu tā pasaki, šķiet, ka tiešām. Mazliet par daudz to spoguļu Amanda piekrītoši māja ar galvu. Manuprāt, nav veselīgi sevi redzēt tik daudzos spoguļos, viņa smējās.

Tev pašam nav auksti? sieviete uztraucās.Tava jaka taču ir man mugurā. Bet, paldies par apvaicāšanos, man ir silti.

Amanda spēra pāris soļus sānis. Ja nu kāds cits spogulis ir izeja no šīs spoguļu zemes?

[Roviela]

- Brr... ir gan mazliet vēsi, - puisis apstiprināja. Lūpas viņam bija mazliet zilganas, tāpat pirkstu nagi.
- Nevajadzēja kaitināt tos mūsu augstprātīgos atspulgus. Re, ko šie izdarīja! Nez, te nav kāds labsirdīgāks atspulgs? Dārzam nav labi tik ilgi būt sasalušam, un prom tikt man nebūtu iebildumu.

[essy]

Saķērusi puiša roku, Amanda vilka viņu uz priekšu. Lai sasildītu un lai Endrjū nenosaltu pavisam. Un ar cerībām, ka tur - priekšā varbūt būs siltāks.

Varbūt tad es tev atdošu tavu jaku? Un gan jau kaut kā tikšu galā. Nevar taču ļaut tev nosalt! viņa vērsās pret puisi. Ļoti šaubos, ka šis aukstums ir atspulgu dēļ. Drīzāk jau saimnieces mūs pārbauda - cik izturīgi esam.

[Roviela]

- Nē, nē, nevajag! - Enrjū neļāva sievietei novilkt jaku.
- Nav jau ļoti auksti, tikai pavēsi, gan nenosalšu!

Viņš ļāvās, lai viņu velk uz priekšu, Amandas roka bija tik patīkami silta!
- Ja viņas domā pārbaudes dēļ vēl papostīt mūsu īpašumu, tad es beigās viņām iesniegšu garu rēķinu apmaksai! - puisis puspajokam, pusnopietni purpināja.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 21.01.2009 14:12

[Ungaarijas ragas...]

Amanda un Endrjū.
Abi pēc brītiņa līkumošanas pa taciņu labirintu nonāca klajumā, kur cēli gozējās liels grezns spogulis, kas iederētos kāda augstmaņa namā, kamēr tam apkārt nostāk puslokā bija izkārtojušies vairāki vienkārši spoguļi. Arī Amanda šajā spogulī izskatījās kā karaļnama galmadāma, kamēr Endrjū spoguļattēls viņai blakus savās paskatā, kādā nu viņš bija nonācis šajā dārzā, atklāti sakot izskatījās neveikli.

OOC: Pārējiem būs, kad noprecizēšu dažas lietas.