Aizspriedumi Opcijas

[Kanea]

Man radaas jautaajums - cik lielaa meeraa lasiitaaja viedokli iespaido ar lasiito darbu tieshi nesaistiitas lietas? Daudz ir naacies lasiit taadus veerteejumus kaa "stulba graamata, jo obligaatajaa literatuuraa". Manupraat, tas graamatu nepadara ne labaaku, ne sliktaaku (aizspriedums - obligataa literatuura = garlaiciiga, kaitinosha, neinteresanta u.tml.). Kaa domaajat juus? Vai tas ir aizspriedums vai nav? Un kaadi, juusupraat, ir visbiistamaakie aizspriedumi, veerteejot literatuuru?

[CityCat]

Ar obligātās literatūras grāmatām man ir tā savādi... Man naw aizspriedumu par to ka tās ir obligātās literatūras grāmatas... Man vnk nepatīk ja ir jālas piespidu kārtā... nu na tā ka es pati nevaru izvēlēties, ko gribu un ko negribu lasīt (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)

[Klāra]

Ar obligātās literatūras grāmatām man ir tā savādi... Man naw aizspriedumu par to ka tās ir obligātās literatūras grāmatas... Man vnk nepatīk ja ir jālas piespidu kārtā... nu na tā ka es pati nevaru izvēlēties, ko gribu un ko negribu lasīt (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/xD.gif)

man tieši tas pats

[Beppo]

Nekad man obligātā literatūra nav likusies kā kaut kas atbaidošs, tieši otrādi. Droši vien tāpēc, ka līdz apmēram devītajai klasei katru gadu obligātās literatūras sarakstā uzreiz varēju atķeksēt teju vai visas grāmatas kā izlasītas — brīvprātīgi un pēc pašas vēlēšanās. Ja pagadījās uzzināt, ka, piemēram, "Dvēseļu putenis" kādreiz tālā nākotnē būs obligātā literatūra, ar prieku ķēros klāt; vasarās sporta nometnēs vienmēr izlasīju visu citu līdzpaņemto obligāto literatūru, tai skaitā gadus piecus vecāku cilvēku.

Pirmām kārtām tā ir attieksme, ar kādu sēsties pie kārtējās obligāti izlasāmās grāmatas. Dabiski, ka cilvēkam rodas pretestība pret visu uzspiesto.

Otrām kārtām, visi cilvēki neizaug vienādi, taču mūsu burvīgā izglītības sistēma cenšas visus novienādot. Uzspiežot, ka tagad tev obligāti jāizlasa tas un tagad šitas, lielākajā daļā gadījumu iedzen tikai riebumu pret literatūras učeni, literatūras stundām, skolu, grāmatu lasīšanu kā tādu. Un pie vainas ir tikai nelaikā uzspiesta neīstā grāmatā. Neredzu nekā laba šobrīdējos reglamentos: tev ir jāizlasa šī grāmata tādā un tādā klasē, tas nekas, ka šī grāmata tev likās ārkārtīgi interesanta pirms gadiem trim un tad tu būtu ar prieku par to diskutējis, tas nekas, ka tev šī grāmat riebjas un šķiet garlaicīga, un tu līdz tai dabīgā ceļā nonāktu pēc gada, bet tagad vairs nenonāksi nekad, jo uz šo grāmatu paskatoties tev vemt gribas, plus vēl sižetu tu zini gluži labi un tas tevi vairs šajā grāmatā nespēj ieinteresēt.

Es iedomājos šādu modeli: labi, ir atstātas dažas obligātās grāmatas, bet ne vairāk kā viena uz mācību gadu, varbūt pat kāda, kas katram skolēnam noteikta individuāli, eksistē ieteicamās literatūras saraksti, no kuriem katrs izvēlas, ko vēlas, ja nezina, ko izvēlēties, ir kāds, kurš aprunājoties ar skolēnu iesaka viņam kādu grāmatu, varbūt pat ne no šī saraksta. Labi, var jau būt, ka diskusijas par izlasītajām grāmatām veicina personības izaugsmi, lūdzu, tad, diskutē ar tiem cilvēkiem, kuri šo grāmatu nesen ir lasījuši, un kuriem ir ko teikt, un nevajag šādas debates reglamentēt ar "tu esi devītajā klasē, bet tu tikai septītajā, jums nebūs kopīgām literatūras stundām būt".

Un vēl šādos sarakstos nevajag iekļaut Mērnieku laikus un tamlīdzīgi. Tos lai lasa tie, kas interesējas par literatūrvēsturi, skolēnam vulgaris tāda veida grāmatas nav vajadzīgas, ja nu iepazīt šo literatūrvēsturē nozīmīgo darbu ir tik ārkārtīgi nepieciešams, var pāris fragmentus likt palasīties.

Šo rakstu rediģēja Roviela: 24.10.2008 22:28

[Mattiass]

Bieži vien obligātajā literatūrā iekļautas grāmatas nav atbaidošas — tās vienkārši var nebūt piemērotas kāda gaumei.

Atbaidoša ir prakse noteiktu grāmatu sarakstu likt piespiedu kārtā lasīt. Jo cilvēkam nevar patikt tas, ko viņam liek darīt piespiedu kārtā, turklāt gaumes atšķiras. Tieši tas arī cilvēkam iedzen aizspriedumus, jo grāmatu, ko viņš citkārt (varbūt pēc gada, diviem) lasītu ar prieku, viņam liek lasīt piespiedu kārtā, un viņš no tā negūst baudu. Tātad, lūk, tā grāmata ir stulba. Kamēr patiesībā tizla ir sistēma.

[washulis]

Es neteiktu,ka tas, ka ir tikai obligātās literatūras iekļauts sējums vai grāmata, nozīmē, ka tā uzreiz būs garlaicīga. Bet tomēr tā lielākoties ir. Kā jau mattiass teica, bieži ne manā gaumē. Tas protams žēl. savāveidā...

Atzīšu, ka mani arī bieži par grāmatām iespaido kādi blakus efekti: citu teiktais, citas lietas, kuras tagad neatceros, kā pieminamus konkrētus piemērus, bet tomēr cenšos spriest par visu pati un tikai par to, ne par kaut ko vēl...

[Sol Invictus]

Nezinu kā citiem, bet man sākumskolā bija tāds labs priekšmets (a varbūt pat nebija atsevišķš priekšmets, bet tam veltītas literatūras stundas, anyway...) - ārpusklases lasīšana: izlasi grāmatu, pieraksti kladē par to informāciju kādās sešās iepriekšnoteikltās pozīcijās un pastāsti citiem - ievērojami interesantāk nekā piespiedu kārtā izvēlēti darbi pēc kuriem vēl jāiet uz biblotēku (manā gadījumā tā atrodas ellē ratā, kur nekad nesanāk pa ceļam). Manuprāt, visu šo pasākumu varētu atsvaidzināt piešķirot nedaudz izvēles brīvības - varētu likt lasīt nevis vienu darbu, bet tā žanra vai autora darbus vai arī ļaut izvēlēties starp kādiem trim darbiem.

Vispār man no šī pasākuma izdevās veiksmīgi izvairīties līdz 12. klasei (nu it kā bija obligātā literatūra, bet neviens par to pēc tam vairs neko neprasīja), 12. klasē skolotājai savajadzējās, lai mēs daļu darbu izlasām pirms tos apspriežm stundā (ja neviens nebija izlasījis lasīja lekciju par to cik mēs slikti) - izlasīju daļu to grāmatu, bet dažas es vienkārši neizpratu un domāju, ka tās būtu piemērotas cilvēkiem kas ir tuvu pensijas vecumam - domāju, ka tās grāmatas ne tikai pēc tēmas, bet arī pēc lasītāja vecuma nav preizi piemeklētas - tiek aprakstīti pārdzīvojumi kādi manā dzīvē nav bijuši, kāpēc, lai mani tas interesētu un lai es to saprastu ? Nesaprotu arī kāds no tā visa ir ieguvums, ja grāmata tiek lasīta skaitot lappuses, kas vēl jāpieveic

Šo rakstu rediģēja Sol Invictus: 03.06.2008 21:35

[Sfinksa ar uguns...]

Stulbs aizspriedums.
Ja man tā obligātā literatūras grāmata patīk tad ok, ja nepatīk nav nekādu problēmu. Nav jau tā ka man tā grāmata nepatīk tikai tāpēc, ka obligātajā!

[Vilks]

Savādi - šāds aizspriedums man it kā nekad nav bijis, tomēr neatceros, ka kāda no obligātās literatūras grāmatām man būtu sagādjusi tik daudz prieka kā tās, kuras izvēlējos pati. Tikai vidusskolā mana gaume sāka sakrist ar obligātās literatūras sarakstu. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Un pat tad - no Remarka mums bija obligāti jālasa "Trīs draugi", bet man daudz labāk patika "Rietumu frontē bez pārmaiņām" un (!) "Mājupceļš". Bet tie ir tikai piemēri.

Kas vēl ir jocīgi - dažas no obligātās literatūras grāmatām man iepatikās daudzus gadus pēc tam, kad tā tika apspriesta skolā. Piemēram, Raiņa "Zelta zirgs" - šī luga man tagad šķiet ģeniāla, bet vai bija liela jēga par to runāt 5. klasē, kad es vēl nevarēju saprast pusi no visiem tēliem un līdzībām?

Šis aizspriedums principā ir diezgan nejauks, jo reizēm ar obligāto literatūru sanāk radīt tieši pretējo efektu - nevis mudināt uz lasīšanu, bet gan radīt alerģiju pret lasīšanu. Citi bīstami aizspriedumi par literatūru? Nezinu, domāju, ka vajag ļaut katram pašam izvēlēties, kādas grāmatas lasīt, un gan jau katrs pats noies ceļu līdz labajiem stāstiem un grāmatām. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Šo rakstu rediģēja stiina: 18.02.2009 14:01

[Malduguns]

Manuprāt, pats trakākais ir tad, kad cilvēks nav lasījis grāmatu līdz beigām, vai nav lasījis vispār un no tām pāris lapām, ar kurām iepazinies, uzreiz par šo grāmatu (vai grāmatu sēriju) sprēz, ka slikta, neinteresanta, garlaicīga, idiotiska u.tml.
Tas dažkārt var šausmonīgi tracināt.
Obligāto literatūru mums skolā nekad nav spieduši lasīt. Ja uzskati par vajadzīgu, lasi, ja neuzskati, nelasi, bet pēc tam nesūdzies, ka kaut kas ar atzīmēm neštimmē. Turklāt, obligātajā literatūrā ir arī ļoooooti foršas grāmatas. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[Violettā Lelle]

Cilvēkiem nekad nav patikušas un nepatiks uzpiestas lietas, tāpēc negatīvas emocijas pret kaut ko, piemēram, grāmatu, kura ir jālasa, noteikti būs. Manuprāt, ta snav gluži aizspriedums, bet vnk dabīga reakcija.
Un jā, pret literatūru cilvēkiem ir aizspriedumi. Tāpat kā pret daudzām citām lietām. Piemēram, cilvēks izlasīs kādu sliktu romānu un nolems, ka vairāk romānus nelasīs. Tas ir aizspriedumaini, bet cilvēku nevar gluži vainot par to, ka tas nevēlas vēl kādu reizi izšķiest savu laiku.
Doma man ir tāda, ka aizspriedumaini ir visi un visur. Tas nav nedz slikti, nedz labi, bet cilvēciski.

[~Vanesa~]

Cilvēkiem nekad nav patikušas un nepatiks uzpiestas lietas, tāpēc negatīvas emocijas pret kaut ko, piemēram, grāmatu, kura ir jālasa, noteikti būs. Manuprāt, ta snav gluži aizspriedums, bet vnk dabīga reakcija.

Jā, obligātajai literatūrai ir savas ēnas puses. Diezgan lielas. Man šī "dabīgā reakcija" reizēm rodas, jo nākas lasīt grāmatu, pat ja tā nepatīk, lai iegūtu labu atzīmi. Kad lasu pati, tad ir izvēles brīvība, jo, ja nepatiks, nolikšu malā un nelasīšu – nekādu atzīmi par to man neliks.

Savukārt daudz esmu manījusi aizspriedumus pret biezām grāmatām. Kad pastāstu, cik grāmata interesanta, spriež, ka varētu izlasīt, bet, ieraugot grāmatas biezumu, cilvēki šo ideju par lasīšanu mēdz uzreiz atmest. It kā biezākas grāmatas būtu mazāk interesantas par plānajām.

[Mattiass]

Kad pastāstu, cik grāmata interesanta, spriež, ka varētu izlasīt, bet, ieraugot grāmatas biezumu, cilvēki šo ideju par lasīšanu mēdz uzreiz atmest. It kā biezākas grāmatas būtu mazāk interesantas par plānajām.

Ļoti vienkārši — biezāka grāmata ir smagsvarīgāks un ilglaicīgs projekts, kuram sevi attiecīgi jāziedo, jo tu tam patērēsi attiecīgi vairāk laika un savas uzmanības.

[Pērkonkaķis]

Khm.. Man obligātas literatūras lasīšana ļoti iepriecina.
Tā teikt, jauka apvienošana ar vajadzīgo un patīkamo.
Bez aizspriedumiem, tikai ar patiku.

[Flightless Bird]

nevarētu teikt, ka man būtu aizspriedumi, man vienkārši nepatīk, ka man spiež kaut ko darīt (šajā gadījumā lasīt kādu konkrētu grāmatu). pie tam man vienmēr problēmas sagādā iekļaušanās jebkādos termiņos. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/silent.gif)
bet obligāto literatūru es par sliktu nekādā gadījumā nesauktu.