Man radaas jautaajums - cik lielaa meeraa lasiitaaja viedokli iespaido ar lasiito darbu tieshi nesaistiitas lietas? Daudz ir naacies lasiit taadus veerteejumus kaa "stulba graamata, jo obligaatajaa literatuuraa". Manupraat, tas graamatu nepadara ne labaaku, ne sliktaaku (aizspriedums - obligataa literatuura = garlaiciiga, kaitinosha, neinteresanta u.tml.). Kaa domaajat juus? Vai tas ir aizspriedums vai nav? Un kaadi, juusupraat, ir visbiistamaakie aizspriedumi, veerteejot literatuuru?

Nu dazas graamatas no obligaataas literatuuras man patiik un dazhas nee..Ja graamata patiik tad patiik ja nee tad nee tam nav nekaada sakara ar obligaato literatuuru.

es domaaju, ka taadi aizspriedumi ir stulbi. labi, man neskiet, ka taas graamatas, kas ir obligaatajaa literatuuraa buutu loti interesantas- piem. "suunu ciema zeeni" man toch nepatika, bet ir tacu arii normaalas- kaut vai taa pati "anna no zalajiem jumtiem". vismaz man patiik.

par citiem es neko nevaru teikt, bet man nu galigi neiespaido tas ka gramata ir jalasa ari obligataja literatura. Kaut gan es uzskatu ka ir daudz interesantaku gramatu kuras vajadzetu iekljaut obligataja literatura, tomer reizem gadas ari kada interesanta...
man patiesiba ir aizspriedumi pret latvieshu raxtnieku gramatam, jo shkjiet ka neesmu vel izlasijusi nevienu latvieshu gramatu kura uz mani atstatu lielu iespaidu...
varbut kads var ieteikt kadu?

Wisstulbaakie un biisatmaakie(?) aizspriedumi ir tie ka graamatas principaa ir stulbas... :// wnk kaitina taadi cilveeki kuri naw pat meegjinaajushi lasiit graamatas kuras winjiem patiktu bet wnk saka ka tas ir ````i... Cmon taa naw!!!! un par obligaato literaturu runaajot...hmm nu man personiigi latvieshu literārā dailjrade (runaaju par romaaniem) newisai saista iznjemot dazhas graamatas taapee obligaataa literatuura mani arii neiepriecina bet tas ir tiiri individuaali... Un cilveeki kas lasa taa nesaka wnk ir graamatas kuras aptiik un kuras nee... ")

jo kautkas ir slavenaaks, popularaaks, jo vairaak aizspriedumu par to nakas dzirdet ...
loti uzskatams piemeers ir HP.

par obligaato vai ieteicamo literatuuru gan vairs nav jaasatraucaas - neesmu dzirdejusi ka taada vairs pastaaveetu ...

Njā - man ir pašlaik tā patiešām ir patikusi tikai viena grāmata, kas bijusi (un ir) obligātās literatūras sarakstā - un to es arī ieteicu celebrity zemāk!



Aleksandrs Grīns - "Dvēseļu Putenis"

neslēpshu, ka biezhu sūkstos atkal jālasa kaut kāda obligātā literatūra, bet parasti man tā iepatīkas! Vispār nav bijusi neviena obligātā, kuru es būtu lasījusi ar 0 patiku, man tā liekas smiešānās par grāmatu. mnan ļoti patika gan tas pats vecais labais ''Lāčplēsis'' gan ''Cilvēki laivās" un vēl arī kāda cita (ātrymā neatceros)
bet piekrītu aizspriedumi ir.....kaut galvenokārt nepamatoti...

Nu, nezinu, kaut kā jau parasti uzticos kritiķu viedoklim . Aij, patiesībā ir tā -- ja man ir zināms [jau iepriekš] grāmatas autors, ja man šo grāmatu iesaka paziņas, kam uzticos, tad būs vienalga, ko par to saka kritiķi. Grāmatas vairāk vai mazāk izvēlos intuitīvi -- vienkārši sajūtu . Citu viedoklim ticu tikai tad, ja zinu, ka ar šiem cilvēkiem man ir līdzīgas gaumes [skaidrs, ka visos paziņās un kritiķos neklausos ].
Obligātā literatūra skan tik šausmīgi, ka tiešām man nekad nav ar patiku nācies izlasīt nevienu grāmatu no tās saraksta. Varbūt tāpēc, ka parasti arī iesaka kaut kādus ķieģeļus vai smagus darbus :\ ? Nepatīk, ka kaut ko uzspiež [principā].

Pamatā jāpiekrīt tam, ka aizspriedumi par obligāto literatūru ir. Un tomēr tie man šķiet saglabājušies no padomju laikiem, kad bieži vien nācās lasīt neinteresantu padomju literatūru. Pašlaik tomēr obligātā literatūra ir kļuvusi daudz daudzveidīgāka, kaut gan aizspriedums par to, ka viss kas ir obligātā literatūra ir neinteresants un garlaicīgs, ir saglabājies. Tomēr nevar velt visu uz aizspriedumiem, galu galā vārdiņš obligāts vienmēr ir izraisījis tādu kā nepatiku. (par laimi pēdējā laikā vairs nav īpaši gadījies dzirdēt par obligāto literatūru skolās)
Nu jā un kā jau Žanete minēja tad HP ir viss uzskatāmākā grāmata pret kuru ir aizspriedumi.

Nu tas par to, ka obligātā literatūra ir vienāds ar garlaicīgu grāmatu, izklausās pēc aizsprieduma. Jo īstenībā tā nemaz nav, pati joprojām dažas obligātās literatūras grāmatas pārlasu vairākas reizes.
Par diezgan bīstamu aizspriedumu uzskatu, piemēram tādu, ka - šitais autors sarakstījis to un to, un tāpēc visas viņa grāmatas ir tādas un tādas un tad nemaz nav vērts lasīt.

Manuprāt, ir aizspriedumi pret visu, kas ir obligāts. Vienmēr tā ir bijis - ja kaut ko uzspiež, tad rodas pretestība. Starp citu, padomju laikos arī iemesls bija tieši tas pats, nevis tas, ka daļa lasāmās literatūras bija "ideoloģiski pareiza". Tā "pareizā" literatūra vairumā gadījumu bija atlasīta interesanta. Toties tā, ko varētu nosaukt par Literatūru (ar lielo burtu) nepavisam nebija piemērota bērniem - tā visa ir pieaugušiem cilvēkiem domāta. Protams, ka bērniem viņa ir garlaicīga! Dabiski!
Te pieminēja "Sūnu ciema zēnus" - mūsdienās arī tā pilnīgi noteikti ir grāmata pieaugušajiem. Lai viņu pilnībā izbaudītu, ir ļoti daudz kas jāzina - lietas, kas Upīša laikos bija ikdiena, bet tagad vairs nav.

Jā, atceroties skolas gadus, neizbēgami jāatceras arī obligātā literatūra, kā arī nepatika pret to. Vairāk vai mazāk, bet es to lasīju, par to tika rakstīti sacerējumi, veidotas diskusijas. Tomēr nekādu sajūsmu manī šie literārie darbi neizraisīja. Bet, kad skolas gadi bija aiz muguras un nekas vairs nebija obligāts, ļoti daudzus no šiem darbiem ar baudu pārlasīju, kā arī izlasīju daudz ko tādu, par ko literatūras stundās necienīgi izteicos. No tā visa jāsecina, ka visa tā nepatika ir mūsu galvās, kā jau šeit ir minēts, aizspriedumu veido vārdiņš "obligāts".

Obligātā literatūra man nekad nav atšķīrusies no parastas daiļliteratūras - grāmata jau vien ir.Bet lielu "ieguldījumu" devuši arī skolotāji, kas parasti neapdomīgi izspļauj: "Nu šī jau ir obligātā literatūra, es jau zinu, ka jums nepatiks, bet būs vien jāizlasa!" Kad šitā pasaka, tad nav brīnums, ka nevienam negribas to grāmatu pat sameklēt, kur nu vēl mocīties un lasīt.
Jā, obligātās literatūras nosaukums jau vien uzdzen šermuli. Obligāts ir tas, kas man nepatīk. Ir obligāti no rīta jāceļas, jāmācās, jādara šitais un tas un tad vēl Jālasa Obligātā literatūra.. Bet man tas īpašas grūtības nesagādā.

Parasti mani klasesbiedri aprunaa obligaato literatuuuru.. Es neaprunaaju, tachu man vinja arii nepatiik.. To meer neaprunaaju, jo skolotaaji censhas prieksh mums.... MEes lasam prieksh sevis, nevis prieksh skolotaajiem.

Es domaaju, ka vaardi stulba graamata neko neizsaka!!! Jaa varu piekrist, ka skolaa liek lasiit arii neinterisantas graamatas ( par laimi man peedeejos gados nav obligaataa literatuura). Ja kaads pasaka, ka graamata ir stulba un vinjam pajautaa kas bija stulbs biezhi vien cilveecinjsh nevar atbildeet! Luuk taa... Labaak nesakiet neko sliktu, ja neesat apbrunjojushies ar kaut kaadiem argumentiem

Manuprāt, aizspriedumi vispār kā tādi ir dumi.. bet nu, manuprāt, visstulbākais aizspriedums ir tas, ka grāmatas lasīt nav forši, tas nerullē&nav kruti vo tas ir debīli
&vēl ja spriež pēc grāmats autora tautības, rases, dzīvesvietas u.c.


cik atceros man obligātā literatūra bija liela problēma &man vienmēr likās, ka obligātās literatūras grāmatas ir dumas&````iskas (izņemot vinniju pūku )

manuprat tas ir aizspriedums! daudzi nelasa lai tikai paraditu cik shie forshi nez man liekas ka obligata literatura rulle!!! vienkarshi tu lasi prieksh sevis un gusti daudz ko labu no gramatam...
nez man patiesi kaitina tie aizspriedumi - obligata literatura garlaiciga (nu labi dazhreiz ari ir) stulba, neforsha utt. - daudzi tp saka jo nekad nav pat meginajushi lasit..

Grūti pateikt. Es vienmēr esmu domājusi, ka secinājumi jāizdara pašam, nevis jāklausās ko saka citi.
Kas der vienam, neder otram. Protams, reizēm manu viedoklis ir iespējams iespaidot.
Tākā es cenšos būt par cilvēku, kas nav aizspriedumains, tad man ir vienalga vai grāmata ir, vai nav obligātajā literatūrā.

Tie ir aizspriedumi. Ne visas obligātās literatūras grāmatu sarakstā iekļautās grāmatas ir tik garlaicīgas. Vajag lasīt tikai tās, kuras ieinteresē, nevis tās, no kurām nekas atmiņā nepaliek. TUrklāt, kurš tad izsekos vai tu to grāmatu esi lasījis vai nē. Dažbrīd pat skolotāji aizmirst.
Turklāt - šīs grāmatas mūs kaut kādā veidā padara par inteliģentākām personām.

Zinu, ka daudziem ir tā - ja obligāti jālas, atad grāmata ir neinteresanta. Arī skolā, ko stundās lasām. Visiem liekas neinteresanti, bet man bieži vien patīk.

Grāmatas nekādā ziņā nedrīkst vērtēt arī pēc noformējuma. Daudzi ierauga smuku grāmatiņu un domā, ka būs baigi labā, bet tik pat labi var gadīties tā, ka grāmata ir ļoti nekvalitatīva.

Vēl ļoti daudz uzskata, ka latviešu rakstniekiem vispār nav labu grāmatu. Tas ir saistīts ar to, ka latviešu grāmatas bieži rir obligātajā literatūrā.

Paldies, Dievam, man nav neviena no šiem aizspriedumiem.

Agrāk varbūt es necietu obligāto literatūru, bet pašlaik es cenšos viņu visu izlasīt, un sanāk lasīšana, jo ir patiešām interesantas grāmatas.

Bet ir, un ļoti daudz.

Pasarg, dievs, ja būtu jālasa GP, kā obligātā literatūra nav jālasa, jo es vnk neizlasītu, vot tā bija garlaicīga grāmata, manuprāt.

Un vispār tas ir atkarīgs no tā, ar kādu attieksmi pieet. Ja tajā mirklī būs daudz ko interesantāku darīt, bakstīties, tad, protams, ka liksies viss garlaicīgi.

pret obligāto literatūru kā tādu man nav aizspriedumi, bet diemžēl, gandrīz visas grāmatas ,kuras man ir ieteiktas, es vnk nespēju pabeigt līdz beigām.Viņas ir tiik garlaicīgas &vienveidīgas, ka nevar izturēt. protams ir izņēmumi, kā piem. "Anna No Zaļajiem Jumtiem", pēc kuras izlasīšanas, izlasīju arī pārējās "Annas".

nuu es taisni no obligaatas literaturas esmu atradusi arii dažas ļoti interesantas graamatas, vispar lasu ļoti daudz un ari aizspriedumu man pret šīm grāmatām par laimi nav...

Savaa zinjaa piekriitu aizspriedumi eksistee,tachu ja graamata ir laba tad viss ir ok...

Daudzas grāmatas, kas ir obligātajā literatūrā man patīk. Birka Obligātā lieteratūra neko nemaina.

nju arii dazhas interesantas obl literatuuras graamatas, atkal aizspriedumi...

Atceros tikai pāris neinteresantus un garlaicīgus darbus no obligātās lit.Pārsvarā bija interesanti lasīt.

Katram ir tiesības izteikt savu viedokli, bet tas jau nepadara grāmatu labāku vai sliktāku, bet gan
ietekmē to cilvēku viedokli, kuri vēl nav šo grāmatu izlasījuši, jo uzskata, ja piemēram kaimiņam'
ši grāmata nepatika, man arī nepatiks. Šādiem cilvēkiem vienkārši nav sava viedokļa!

Piekrītu ievukam. Vēl piebildīšu,ka tas tiešām ir populārs un "smadzenēs iekūņojies"aizspriedums,jo kam tad patīk,ja viņam kaut ko uzspiež darīt?!! Es tieši pateicoties obligātajai literatūrai sāku interesēties par grāmatām.

Arii man pret obligaato literatuuru nav nekaadu taadu milziigu aizspriedumu.
Tik varbuut skola vareetu tos sarakstus biki papildinaat ar taadaam interesantaam graamataam, kas varbuut arii nav atpalikušas par kaadiem paaris gadsimtiem .

Obligāta literatūra - mezonīgas jautrības obejekts
Princips vienkārš paņem rokās sarasktu pasakties ,ko jau esi lasījis , izvītro paliek 3/4 dzejas grāmatas un druska sviesta. 70% obilgta literatura (vismaz mana skola) ir autoru darbi ,kas obligati ir jaizlasa katram inteleganatam cilvekam. Piem . tādi garadarbi kā Meistars un Margarita.

p.s. mums ietecamās lit. sarakstā bija ar GP

Jau paši vārdi Obligātā literatūra atbaida. Ja kautkas ir obligāts tad tas būr neintersants, grūts un garlaicīgs. Bet atliek kaut ko aizliegt lai tas piesaistītu interesi.

Ja visu šo pasākumu nodēvētu par Ieteicamo literatūru, tad būtu mazāk protestu.

man gan nav nekādu iebildumu pret obligāto literatūru, tā reizēm ir garlaicīga, ja jālasa kāds no klasikas autoriem, bet ir arī ļoti intersantas grāmatas.

Kaut vai, piemērs - obligātajā literatūrā bija Orvela Dzīvnieku ferma. izlasīju. patika. paņēmu bibliotēkā arī Orvela 1984, nebiju vīlusies.

Piekrīu Šausmiņai. Protams, ka obligātajā literatūrā ir grāmatas, kuras man nepatika, bet tas neradīja aizspriedumus kopumā pret visu obligāto literatūru. Daudzas grāmatas man ļoti patika. Labprāt tagad palasītu kādu darbu... Manuprāt, obligātā literatūra ir nepieciešama, citādi izmirs kultūras vērtība. Mēs neko nezināsim par latviešu darbiem...Nezinu, labprāt lasu!

Man nav aizspriedumu pret obligāto literatūru kā tādu. Man ir, ja tā var teikt, aizspriedumi pret literatūru vispār, jo lielākā tās daļa ir nevērtīgs sūds.

Katram uz literatūru ir sava gaume, ja kāds pasaka, ka viņam konkrētā grāmata liekas sūds, kas to var pārmest ? Un vsp man kaitina cilvēki, kas pārmet "fuj, fuj, tu tāds un šitāds un tik aizspriedumains" =] Neesmu nevienu cilvēku redzējis, bez aizspriedumiem. Kas domā, ka tāds ir - lai piesakās

pilnībā varu saprast ka visas grāmatas var likties suuds jo- pie joda, tā ir tikai grāmata.
jā kaut arī es nejēgā daudz lasu-neesu vēl nevienu ideālu grāmatu sastapusi
katrā kaut kas nav

Vistrakākais ir tas, ja Tu lasi un Tev patīk, bet citi Tevi par to izsmej. "Tev patīk? Ak, Dievs, tev patīk?" Un tad izkliedz visiem kam vien var. Stulbums viens. Bet man patīk to lasīt. Es dažas labas grāmatas nekad nebūtu izlasījusi, ja nebūtu bijusi tāda obligātā literatūra.

Katram cilvēkam būs savs viedoklis par konkrēto grāmatu! Es uzskatu, kad mierīgi var pateikt, kad tā grāmata bija ne pārāk interesanta, bet nevajadzētu teikt, kad tā grāmata bija stulba, debīla, neizdevusies, jo vienmēr atradīsies kāds cilvēks ar citu viedokli, un viņam tā grāmata patiks! Pie tam katram raxtniekam ir savs stils, kādā viņš raksta grāmatas!

ir jau tā, ka obligātā literatūra šķiet garlaicīga utt, jo tā ir obligāta. tas šķiet kā pienākums to lasīt, kā mocības starp daudzajiem mājasdarbiem, kā laika izšķiešana vasarā. bet īstenībā ir grāmatas no obligātās literatūras, kas man patika.

Ar obligātās literatūras grāmatām man ir tā savādi... Man naw aizspriedumu par to ka tās ir obligātās literatūras grāmatas... Man vnk nepatīk ja ir jālas piespidu kārtā... nu na tā ka es pati nevaru izvēlēties, ko gribu un ko negribu lasīt

man tieši tas pats

Nekad man obligātā literatūra nav likusies kā kaut kas atbaidošs, tieši otrādi. Droši vien tāpēc, ka līdz apmēram devītajai klasei katru gadu obligātās literatūras sarakstā uzreiz varēju atķeksēt teju vai visas grāmatas kā izlasītas — brīvprātīgi un pēc pašas vēlēšanās. Ja pagadījās uzzināt, ka, piemēram, "Dvēseļu putenis" kādreiz tālā nākotnē būs obligātā literatūra, ar prieku ķēros klāt; vasarās sporta nometnēs vienmēr izlasīju visu citu līdzpaņemto obligāto literatūru, tai skaitā gadus piecus vecāku cilvēku.

Pirmām kārtām tā ir attieksme, ar kādu sēsties pie kārtējās obligāti izlasāmās grāmatas. Dabiski, ka cilvēkam rodas pretestība pret visu uzspiesto.

Otrām kārtām, visi cilvēki neizaug vienādi, taču mūsu burvīgā izglītības sistēma cenšas visus novienādot. Uzspiežot, ka tagad tev obligāti jāizlasa tas un tagad šitas, lielākajā daļā gadījumu iedzen tikai riebumu pret literatūras učeni, literatūras stundām, skolu, grāmatu lasīšanu kā tādu. Un pie vainas ir tikai nelaikā uzspiesta neīstā grāmatā. Neredzu nekā laba šobrīdējos reglamentos: tev ir jāizlasa šī grāmata tādā un tādā klasē, tas nekas, ka šī grāmata tev likās ārkārtīgi interesanta pirms gadiem trim un tad tu būtu ar prieku par to diskutējis, tas nekas, ka tev šī grāmat riebjas un šķiet garlaicīga, un tu līdz tai dabīgā ceļā nonāktu pēc gada, bet tagad vairs nenonāksi nekad, jo uz šo grāmatu paskatoties tev vemt gribas, plus vēl sižetu tu zini gluži labi un tas tevi vairs šajā grāmatā nespēj ieinteresēt.

Es iedomājos šādu modeli: labi, ir atstātas dažas obligātās grāmatas, bet ne vairāk kā viena uz mācību gadu, varbūt pat kāda, kas katram skolēnam noteikta individuāli, eksistē ieteicamās literatūras saraksti, no kuriem katrs izvēlas, ko vēlas, ja nezina, ko izvēlēties, ir kāds, kurš aprunājoties ar skolēnu iesaka viņam kādu grāmatu, varbūt pat ne no šī saraksta. Labi, var jau būt, ka diskusijas par izlasītajām grāmatām veicina personības izaugsmi, lūdzu, tad, diskutē ar tiem cilvēkiem, kuri šo grāmatu nesen ir lasījuši, un kuriem ir ko teikt, un nevajag šādas debates reglamentēt ar "tu esi devītajā klasē, bet tu tikai septītajā, jums nebūs kopīgām literatūras stundām būt".

Un vēl šādos sarakstos nevajag iekļaut Mērnieku laikus un tamlīdzīgi. Tos lai lasa tie, kas interesējas par literatūrvēsturi, skolēnam vulgaris tāda veida grāmatas nav vajadzīgas, ja nu iepazīt šo literatūrvēsturē nozīmīgo darbu ir tik ārkārtīgi nepieciešams, var pāris fragmentus likt palasīties.

Bieži vien obligātajā literatūrā iekļautas grāmatas nav atbaidošas — tās vienkārši var nebūt piemērotas kāda gaumei.

Atbaidoša ir prakse noteiktu grāmatu sarakstu likt piespiedu kārtā lasīt. Jo cilvēkam nevar patikt tas, ko viņam liek darīt piespiedu kārtā, turklāt gaumes atšķiras. Tieši tas arī cilvēkam iedzen aizspriedumus, jo grāmatu, ko viņš citkārt (varbūt pēc gada, diviem) lasītu ar prieku, viņam liek lasīt piespiedu kārtā, un viņš no tā negūst baudu. Tātad, lūk, tā grāmata ir stulba. Kamēr patiesībā tizla ir sistēma.

Es neteiktu,ka tas, ka ir tikai obligātās literatūras iekļauts sējums vai grāmata, nozīmē, ka tā uzreiz būs garlaicīga. Bet tomēr tā lielākoties ir. Kā jau mattiass teica, bieži ne manā gaumē. Tas protams žēl. savāveidā...

Atzīšu, ka mani arī bieži par grāmatām iespaido kādi blakus efekti: citu teiktais, citas lietas, kuras tagad neatceros, kā pieminamus konkrētus piemērus, bet tomēr cenšos spriest par visu pati un tikai par to, ne par kaut ko vēl...

Nezinu kā citiem, bet man sākumskolā bija tāds labs priekšmets (a varbūt pat nebija atsevišķš priekšmets, bet tam veltītas literatūras stundas, anyway...) - ārpusklases lasīšana: izlasi grāmatu, pieraksti kladē par to informāciju kādās sešās iepriekšnoteikltās pozīcijās un pastāsti citiem - ievērojami interesantāk nekā piespiedu kārtā izvēlēti darbi pēc kuriem vēl jāiet uz biblotēku (manā gadījumā tā atrodas ellē ratā, kur nekad nesanāk pa ceļam). Manuprāt, visu šo pasākumu varētu atsvaidzināt piešķirot nedaudz izvēles brīvības - varētu likt lasīt nevis vienu darbu, bet tā žanra vai autora darbus vai arī ļaut izvēlēties starp kādiem trim darbiem.

Vispār man no šī pasākuma izdevās veiksmīgi izvairīties līdz 12. klasei (nu it kā bija obligātā literatūra, bet neviens par to pēc tam vairs neko neprasīja), 12. klasē skolotājai savajadzējās, lai mēs daļu darbu izlasām pirms tos apspriežm stundā (ja neviens nebija izlasījis lasīja lekciju par to cik mēs slikti) - izlasīju daļu to grāmatu, bet dažas es vienkārši neizpratu un domāju, ka tās būtu piemērotas cilvēkiem kas ir tuvu pensijas vecumam - domāju, ka tās grāmatas ne tikai pēc tēmas, bet arī pēc lasītāja vecuma nav preizi piemeklētas - tiek aprakstīti pārdzīvojumi kādi manā dzīvē nav bijuši, kāpēc, lai mani tas interesētu un lai es to saprastu ? Nesaprotu arī kāds no tā visa ir ieguvums, ja grāmata tiek lasīta skaitot lappuses, kas vēl jāpieveic

Stulbs aizspriedums.
Ja man tā obligātā literatūras grāmata patīk tad ok, ja nepatīk nav nekādu problēmu. Nav jau tā ka man tā grāmata nepatīk tikai tāpēc, ka obligātajā!

Savādi - šāds aizspriedums man it kā nekad nav bijis, tomēr neatceros, ka kāda no obligātās literatūras grāmatām man būtu sagādjusi tik daudz prieka kā tās, kuras izvēlējos pati. Tikai vidusskolā mana gaume sāka sakrist ar obligātās literatūras sarakstu. Un pat tad - no Remarka mums bija obligāti jālasa "Trīs draugi", bet man daudz labāk patika "Rietumu frontē bez pārmaiņām" un (!) "Mājupceļš". Bet tie ir tikai piemēri.

Kas vēl ir jocīgi - dažas no obligātās literatūras grāmatām man iepatikās daudzus gadus pēc tam, kad tā tika apspriesta skolā. Piemēram, Raiņa "Zelta zirgs" - šī luga man tagad šķiet ģeniāla, bet vai bija liela jēga par to runāt 5. klasē, kad es vēl nevarēju saprast pusi no visiem tēliem un līdzībām?

Šis aizspriedums principā ir diezgan nejauks, jo reizēm ar obligāto literatūru sanāk radīt tieši pretējo efektu - nevis mudināt uz lasīšanu, bet gan radīt alerģiju pret lasīšanu. Citi bīstami aizspriedumi par literatūru? Nezinu, domāju, ka vajag ļaut katram pašam izvēlēties, kādas grāmatas lasīt, un gan jau katrs pats noies ceļu līdz labajiem stāstiem un grāmatām.

Manuprāt, pats trakākais ir tad, kad cilvēks nav lasījis grāmatu līdz beigām, vai nav lasījis vispār un no tām pāris lapām, ar kurām iepazinies, uzreiz par šo grāmatu (vai grāmatu sēriju) sprēz, ka slikta, neinteresanta, garlaicīga, idiotiska u.tml.
Tas dažkārt var šausmonīgi tracināt.
Obligāto literatūru mums skolā nekad nav spieduši lasīt. Ja uzskati par vajadzīgu, lasi, ja neuzskati, nelasi, bet pēc tam nesūdzies, ka kaut kas ar atzīmēm neštimmē. Turklāt, obligātajā literatūrā ir arī ļoooooti foršas grāmatas.

Cilvēkiem nekad nav patikušas un nepatiks uzpiestas lietas, tāpēc negatīvas emocijas pret kaut ko, piemēram, grāmatu, kura ir jālasa, noteikti būs. Manuprāt, ta snav gluži aizspriedums, bet vnk dabīga reakcija.
Un jā, pret literatūru cilvēkiem ir aizspriedumi. Tāpat kā pret daudzām citām lietām. Piemēram, cilvēks izlasīs kādu sliktu romānu un nolems, ka vairāk romānus nelasīs. Tas ir aizspriedumaini, bet cilvēku nevar gluži vainot par to, ka tas nevēlas vēl kādu reizi izšķiest savu laiku.
Doma man ir tāda, ka aizspriedumaini ir visi un visur. Tas nav nedz slikti, nedz labi, bet cilvēciski.