Muižas gūstā., [C] Un spēle var sākties.. ^_^ Opcijas

[Nīcele]

LS „Muižas gūstā.”

(IMG:http://content5-foto.inbox.lv/albums64362279/iewuxiite/06-04-2008/013f2f21230739bd145112343f82b960.jpg)

Vietas apraksts.

Muiža, kurp dodas tūristi, atrodas Taimiras pussalā. Precīzāk – Čeļuskina zemes ragā. Pat reiz ir rudens. Silts. Pat ļoti.
Muiža ir milzīga. Tajā ir 24 guļamistabas. Katram tūristam būs iespēja izvēlēties savu istabu. Istabas atrodas otrajā un dažas trešajā stāvā. Durvis uz torņiem ir slēgtas. Muižas teritorija atrodas mežā. Visapkārt ir viens vienīgs zāliens.
Ieejot muižā paveras liela halle. Nedaudz pa labi no ieejas durvīm, kuras tūristiem ierodoties atvērās, atrodas lielas kāpnes, kas ved uz otro stāvu. Tieši priekšā ir garš, tumšs gaitenis. Pa kreisi plaša telpa – dzīvojamā istaba. Izejot cauri dzīvojamajai istabai, kurā ir „apaļais galds”, kam apkārt vairāki dīvāni, ir iespēja nonākt senā bibliotēkā. No lielās istabas ved vēl vienas durvis – uz virtuvi. No virtuves ir iespējams nokļūt lielā pieliekamajā, kurš ir pilns ar ēdienu. Pārējo muižas iekārtojumu paši laika gaitā iepazīsiet.

Dalībnieku sākuma pozīcijas.

Tikšanās vieta tūristu grupai pie Muižas vārtiem. Posmā no vārtiem līdz muižas durvīm ceļa nav – tikai zāliens. Visi tiekas ārpusē – pie vārtiem, pl. 16.30. Katrs līdz muižas vārtiem tiek kā vēlas. Brīdī, kad visi ir klāt (visi 13 cilvēki) vārti atveras.
Kas notiks tālāk – redzēsiet.

Dalībnieki, kas piedalās spēlē no sākuma.
-Sagaida vārtu atvēršanu, kas notiek, kad visi ir klāt!.

smaidīgā.
mesmers
Tējas lapa
washulis
Elony
Samāra.
Pūķēns Sāra
Ného
Hworang666
storyteller
Hermiiione
Alija
krelle

Brīdinu, ka spēles laikā jums varētu kāds pievienoties!
Veiksmi spēlētājiem.

Sāksim! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[Elony]

Luiss iznira no tumsas, arī tad, kad gaisma jau bija.
"Es centos sekot tam Janam, bet tad nodzisa gaisma un es viņu vairs neredzēju! Paspēja aizmukt."
Vīrietis pamanīja trepes stūrī, nodomājot, cik dīvaini, ka nemanīja agrāk, bet te jau viss bija dīvins.
Kaut vai tas, ka viņš nedabūja tēju.
"Un kas tagad?" viņš vaicāja pārējiem, kas bija palikuši istabā.

Šo rakstu rediģēja Elony: 22.05.2008 06:16

[Moriartijs]

Cik jauki. Pārpratums. viņš ironiski noteica kad Dena sieva runāja par gaismu. Devies augšā uz ierādīto istabu, mājīgi? Es nesaskatu te neko mājīgu.

Nopūties viņš apsēdās uz tuvākās gultas. Tā likās tāda nekāda. Vienkārša no balta koka ar pārklāju. Viņa soma bija palikusi istabā. Pārbaudījis kabatas viņš tajās atrada piezīmji bloku, vairākus zīmuļus un pildspalvas, lukturīti, cepuri, saules brilles un čertus šokolādes batoniņus. Kā arī mazu viskija pudelīti. Viss dzīvošanai nepieciešamais...

[Tējas lapa]

Tagad mums ierāda guļamvietas. Leo atbildēja Luisam un kāpa augšā kur jau atradās Džeroms. Izvēlējies gultu kura atradās istabas pašā galā viņš tajā apsēdās. Varu derēt ka šo nakti atkal negulēšu. Forši. Puisis īgni nodomāja un palūkojās apkārt.

[September]

Keita gāja līdzi sievietei, kura veda uz āru, un uz guļamistabām. Iegājusi iztabā viņa izvēlējās gūltu pie kreisās sienas. Apgūlusies gūltā viņa sacīja, -Šeit gan ir ērti.- Kur viņi paši varētugulēt.. ko nozīmēja tas Jana teiktais..? viņa pie sevis domāja.

[Tējas lapa]

Ērtāk būtu paša mājās. Viņš piebilda velkot nost botas. Apgūlies gultā Leonardo skatījās griestos un mēģināja samierināties ar to, ka ir iekritis šajā piedzīvojumā. Būs vien jāsamierinās un japieņem šis viss, jo skatos, ka mājās kādu laiciņu netikšu.

[Džezā tikai Meit...]

Atskanēja Dena sievas balss. Viņa bija atradusi veidu kā ieslēgt gaismu, kura pēkšņi tā apstulbināja Šarloti, jo viņa jau bija pieradusi pie tumsas. Sieviete pārsis reižu samirkšķināja acis un tad piecēlās kājās, lai dotos uz istabu, kur beidzot varētu nosnausties. Viņa uzkāpa pa kāpnītēm un iekārtokjās skaistā, senatnīgā gultā blakus Džeromam. Tā likās vissenākā un tās izgrebumi uz koka atzveltnēm bija vienkārši burvīgi.
- Vai tu raksti arī pašlaik? Vai drīkst zināt par ko? - Šarlote jautāja viņam, apsēžoties uz savas gultas. Viņa ar pirkstu galiem viegli pārbrauca skaistajiem grebumiem. Par laimi viņa nebija aizmirsusi paņemt līdzi blociņu un zīmuli.

[washulis]

Mona ar iznīcinošu skatu nopētīja Denu sievu. Viņa labprātāk būtu novēlējusi šo skatienu pašam Denam un tam Janam arī pie reizes, bet tā kā viņu te nebija...

Neko neteigdama un sakrustojusi rokas uz krūtīm, viņa sekoja pārējiem cauri "āram" un tad pa trepēm uz augšu. Tas, ka viņa nokļuva telpā, lai gan izskatījās jauki un mājīgi, viņasprāt bija veca. Mēs te gulēsim? ja te būs kāds zirneklis vai cits draņķis...! Viņa nosodoši noteica un lai nomierinātos, palūkojās uz Luisu. Kā viņš vienmēr spēj būt tik mierīgs, nosvērts un vēl sazin kāds???

Šo rakstu rediģēja washulis: 22.05.2008 15:23

[smaidīgā.]

Viktorija bija aizdomājusies. Taču tagad, kad viņi tika vesti augšup pa kāpnēm, viņa attapās. Jā, varētu jau šo nakti pārlaist te, bet man ši vieta šķiet pārāk aizdomīga. Simtreiz aizdomīgāka nekā tornis. Cik varēja spriest, Viktorija nebija gulējusi diezgan lgi, bet šobrīd jutās pārāk satraukta. Man vajag satikt lordu! Un pēc iespējas ātrāk! Viņš taču tieca, ka man jāizstāsta par pārējo attieksmi pret dažādiem notikumiem.
Bet šķiet, ka lords šobrīd nevēlējās viņu satikt, jo nenogāžas neviena glezna vai nenotika nekas cits dīvains. Nu ko, būs vien jāiet gulēt. Viktorija apjauta, cik patiesībā ir pārgurusi. Viņa izvēlējās sev gultu un apsēdās, tad teica pārējiem: Ja nekā cita nav, būs jāguļ te. Nu ko, arlabunakti vai kas nu šobrīd par diennakts laiku. Es esmu pārgurusi.To pateikusi, meitene novilka kurpes un apgūlās, vēl nodomājot - Lai mani pamodinātu kāda krītošā glezna, lordam būtu pamatīgi jāpacenšas...

[Moriartijs]

Rakstu fantāzijas romānu. Vai stāstu. Vēl neesmu izlēmis. Parasti ja kāds ko raksta, tad izveido plānu vai kādu sižeta aprakstu, bet es bez tā iztieku. Es pakāpeniski iepazīstu varoņus un apkārtni... Man šobrīd ir kāda senatnīga ēka, kurā norisinās "Sēdes". Un ir mūsu galvenais varonis. Viņš ir tikko ieceltais priekšsēdētājs. Un ir Klans. Un ja ir klans, tad ir intrigas. Gan jau laika gaitā es to atklāšu... Džeroms stāstīja Šarlotei, kura bija izvēlējusies gultu blakus viņam. Tāda jauka senatnīga gulta.

Un vai tu zini kas pati pēdējā lieta, kas ir jāizdomā katrai grāmatai?... Nosaukums. Tas vienmēr ir pēdējais punkts.

[Nīcele]

Nama māte ielika plaukstu plaukstā un apmierināta skatījās uz telpā esošajiem un tiem, kas vēl tikai tagad iekārtojās, neklausoties pārmetumos un ironijā, viņa smaidīdama noteica,
-Priecājos, ka esat iekārtojušies. Jauku nakti.
Viņa vēl pēdējo reizi uzsmaidīja atpūtniekiem un devās lejā.
Aiz viņas visas durvis aizvērās un telpa palika puskrēslā.
Apgaismojums bija vājš, kā no sveces, bet istabu gaišāku padarīja mēness atspīdums mazajā lodziņā telpas galā.
Kā saukti, pēkšņi pie loga pielidoja pāris putni.
Viņi nelikdamies mierā ar knābjiem dauzīja mazā lodziņa stiklu, daži to sita ar spārniem vai spārdīja ar kājām.
Logs nebija atverams un citu ieeju telpā nebija kā vien, nu jau, aizslēgtās, durvis.
Putni ik brīdi kļuva aizvien nemierīgāki un izskatījās, ka viņi kaut ko grib paziņot..

Šo rakstu rediģēja Nīcele: 22.05.2008 17:37

[Moriartijs]

Nu kas atkal? Visas dzīvās būtnes ir sazvērējušās pret mūsu miegu! Džeroms noburkšķēja.

Pielieciet kādu matraci pie loga lai noslāpētu to skaņu.

[Elony]

Luiss pamanīja Monas skatirnu un uzmundrinoši pasmaidīja.
Viņš protams nebija par to visu sajūsmā. Arī viņš bija radis pie ērtākiem dzīves apstākļiem. Tomēr Mona noteikti jutās sliktāk.
"Uzskati to ar izturības pārbaudījumu. Es nozēloju vienīgi to, ka šonakt gan nāksies tikai gulēt." viņš klusāk teica Monai un piemiedza ar aci.

Noskatījis telpu, Luiss domāja, kuru vietu izvēlēties nakšņošanai. Tad sākās jezga ar putniem. Luiss nezināja, ko domāt. Bet neko īsti darīt nevarēja. Džeroms teica prātīgi.
"Vispirms gribu kaut ko pārbaudīt." Luiss noteica.
Viņs piegāja pie loga, ievīstija dūri piedurknē un sita pa loga rūti, lai to izsistu.

Šo rakstu rediģēja Elony: 22.05.2008 19:01

[Moriartijs]

Parbaudi, Džeroms teica Luisam tad aizdomājas, Hmm. Kas var satracināt kaķus un putnus? Magnētisms? Radiācija? Ķīmija? viņš teica skaļi domājot. Kas vēl?

[smaidīgā.]

Viktorija bija pamanījusies gandrīz aizmigt! Un tad viņu kaut kas pamodināja. Kas tas par stulbu troksni?! Es gribu gulēt! meitene pie sevis sodījās. Viņai riebās, ka viņu kāds pamodina. Hei, kas te notiek? Viņa, pieslējusies gultā sēdus, uzrunāja pārējos. Meitene izbrauca ar roku cauri saviem biezjiem matiem, kaut cik tos sakārtojot. tad viņa piecēlās, uzvilka kurpes un piegāja pie loga, kur bija sapulcējušies daži cilvēki. Ko tie putni te dara? Viņus kāds ir atsūtījis?

[washulis]

Jūto, ka Luiss atbild viņai ar tādu pašu skatienu, Mona pasmaidīja, bet nākamā piezīme par gulēšanu lika viņai iespurgiet, tāpēc viņa pielika roku priekšā mutei. Njā. Tas gan ir žēl, bet ja nu... Viņa viltīgi nopētīja apkārtni. Varbūt kaut kur var kādu stūrīti atrast...?

Bet domu pavedienu pārtrauca putni, kas lika Monai atgriezties realitātē, kas nemaz nelikās īpaši jauka. Traki vārti, kuri neatverās. Traki nama īpašnieki, nojūgušies kaķi, kas lec ārā no liesmām un gāž cilvēkus pa kāpnēm, tad nojūgušies un ieslēgušies cilvēki ar "āru" un tagad arī traki utni. vai tiešām viņu mērķis ir mūs novest līdz nojūgšanās pakāpei, vai vienkārši pielaist putnu gripu...? Viņa uzskatīja visas jocīgās lietas, kas pa tik īsu brīdi ir noticis ne tikai ar viņu šajā namā, bet arī ar citiem.

Monai tiešām likaš, ka viņa tuliņ būs gatava ar plikām rokām nožmiegt jebkuru apsēsto dzīvnieku, kas iedomāsies viņiem traucēt.

[Moriartijs]

No modeles teiktā Džeroms saklausīja labu ideju, Putnu gripa? Hmm... Nu tas nav normāli, ja putni bez pamudinājuma grib sevi nogalināt triecotes stiklos. Te kaut kas nav lāgā. Galīgi nav.

Un vēl viņš gribēja parakstīt. Bet paskatīšanās ārā pa logu, lika viņam aizdomāties, Bet te ir kaut kas ļoti savāds. Tikko taču vēl bija rīts, 5 no rīta. Tad mēs nedaudz pasēdējām viesistabā, līdz tam telefona zvanam un tad uznācām te augšā... Vēl neudz parunājām. Varēja paiet tikai pāris stundas, maksimums! Tad kāpēc mums liek gulēt???

Šo rakstu rediģēja mesmers: 22.05.2008 20:10

[Nīcele]

Stikls nekādi nereaģēja uz sitienu un putni ne tik.
Pēc mirkļa bija manāms kā putni aizlido tālāk un tad ar milzu ātrumu cenšas ietriekties stiklā.
Pēc šī neveiksmīgā mēģinājuma putnu saceltais troksnis turpinājās un pat pieauga līdz mirklim, kad viņi visi aizlidoja.
Nevarēja manīt, kurp viņi dodas, jo ārā bija izveidojusies vienmērīga migla, kas kā balts dūnu spilvens aizsedza skatu uz ārpasauli.
Nepagāja ne mirklis, kad istabā, nevienam nemanot, bija ieradušies ārā trakojošie putni.
Viņi visi lidinājās pie griestiem, kā diedziņos pakārtas lelles, bet viens devās tiešā virzienā uz lādi, kas atradās zem mazā lodziņa.
Tā bija veca, noputējusi, nedaudz atgādināja pirātu dārgumu lādes vai lādes, kādas agrākos laikos cilvēki izmantoja mantu glabāšanai. Tā bija neliela. Vairāk atgādināja uz grīdas noliktu atvilkni, ne lādi.
Putns nosēdās uz lādes un sāka skaļā balsī ''dziedāt'' - čivināt - varētu pat teikt - klaigāt.
Skaņa bija neizturama. Spalga un apnicīga.

[Moriartijs]

Apkusiniet to nolāpīto putnu, Džeroms piecēlies iesaucās un meta putnam ar savu spilvenu. Tas lidoja tieši uz putnu un bez kāda cita iejaukšanās nevarētu netrāpīt.

Ja viņi tika iekšā mēs varam tik ārā, viņš vēl iesaucās.

[Tējas lapa]

Kas te kāds zooloģiskais dārzs? Varbūt kādu ziloni arī atsūtīs. Leonardo sapīka un uzlika galvai virsū spilvenu, lai nedzirdētu troksni jko radīja ķertie putni. Kad beidzot tracis bija beidzies viņš noņēma spilvenu. Bet tas nebija viss, jo tie draņķa putni pamanījās kaut kādā veidā tikt iekšā. Šeit mierīga dzīve laikam nav iespējama. Puisis piecēlās no gultas un mēģināja aizdzīt troko putni no lādes, kas atradās netālu no viņa gultas. Vācies draņķi.

[Elony]

(OOC: Vai telpā ir tāds kā aizslietnis, aiz kura mēdz pārģērbties? Tādos bēniņos, kur ir visādas mantas, būtu jābūt. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) )

Necaursitami stikli. Loģiski, bet bija jāpārbauda.
Luiss berzēja sasisto roku un uzkliedz putnam, kad tas sitās logā.
"Nejēga! Ja es to neizsitu, tad tev nav cerību!"

Kad tie kaut kā tika iekšā un uzsēdās uz lādes.
"Putns grib, lai lādi atveram. Pareizāk tie, kas putnus atsūtija. Tie ir trenēti. Tāpat kā kaķi." Luiss noteica, kad Džeroms meta spilvenu.
Viņš piegāja pie lādes.
"Mēģināšu atvērt. Līdz šim, ja klausām zīmēm, bija tikai sliktāk. Bet man ir pamats domāt, ka tagad var būt labāk." Luiss mēģina lādi atvērt.