Muižas gūstā., [C] Un spēle var sākties.. ^_^ Opcijas

[Nīcele]

LS „Muižas gūstā.”

(IMG:http://content5-foto.inbox.lv/albums64362279/iewuxiite/06-04-2008/013f2f21230739bd145112343f82b960.jpg)

Vietas apraksts.

Muiža, kurp dodas tūristi, atrodas Taimiras pussalā. Precīzāk – Čeļuskina zemes ragā. Pat reiz ir rudens. Silts. Pat ļoti.
Muiža ir milzīga. Tajā ir 24 guļamistabas. Katram tūristam būs iespēja izvēlēties savu istabu. Istabas atrodas otrajā un dažas trešajā stāvā. Durvis uz torņiem ir slēgtas. Muižas teritorija atrodas mežā. Visapkārt ir viens vienīgs zāliens.
Ieejot muižā paveras liela halle. Nedaudz pa labi no ieejas durvīm, kuras tūristiem ierodoties atvērās, atrodas lielas kāpnes, kas ved uz otro stāvu. Tieši priekšā ir garš, tumšs gaitenis. Pa kreisi plaša telpa – dzīvojamā istaba. Izejot cauri dzīvojamajai istabai, kurā ir „apaļais galds”, kam apkārt vairāki dīvāni, ir iespēja nonākt senā bibliotēkā. No lielās istabas ved vēl vienas durvis – uz virtuvi. No virtuves ir iespējams nokļūt lielā pieliekamajā, kurš ir pilns ar ēdienu. Pārējo muižas iekārtojumu paši laika gaitā iepazīsiet.

Dalībnieku sākuma pozīcijas.

Tikšanās vieta tūristu grupai pie Muižas vārtiem. Posmā no vārtiem līdz muižas durvīm ceļa nav – tikai zāliens. Visi tiekas ārpusē – pie vārtiem, pl. 16.30. Katrs līdz muižas vārtiem tiek kā vēlas. Brīdī, kad visi ir klāt (visi 13 cilvēki) vārti atveras.
Kas notiks tālāk – redzēsiet.

Dalībnieki, kas piedalās spēlē no sākuma.
-Sagaida vārtu atvēršanu, kas notiek, kad visi ir klāt!.

smaidīgā.
mesmers
Tējas lapa
washulis
Elony
Samāra.
Pūķēns Sāra
Ného
Hworang666
storyteller
Hermiiione
Alija
krelle

Brīdinu, ka spēles laikā jums varētu kāds pievienoties!
Veiksmi spēlētājiem.

Sāksim! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[Džezā tikai Meit...]

Šarlote noplātīja rokas un noteica.
- Lieliski! Tiešām, apburoši. Jūs nemaz nerēķinaties ar mūsu vēlmēm un laiku! Kaut kāds stulbums! Ejat ieskrieties, jo es nekur neiešu un neko nedarīšu. Ne tagad, ne rīt, līdz mirklim, kad beidzot nepateiksiet kā tikt mājās. Ja vēl labāk - aizgādāsiet mani turp. - Viņa nikni noteica un apsēdās pie galda blakus Džeromam. Viņas acīs bija manāmas dusmas un spīts, kas beidzot pēc visa garā laika izlaucās uz āru.

Šo rakstu rediģēja Džezā tikai Meitenes: 19.05.2008 15:50

[washulis]

Mums nekas nav skaidrs. Es atsakos piedalīties jebkurā jūsu eksperimentā, vai nu kas jums tur ir, neko nezinot.

Jau tagad daudzi ir nokļuvuši nāves briesmās, dēļ šai mājai un apsēstiem kaķiem. Un tad vēl jūs sākat mums skalot smadzenes? Nē, paldies! Mona pacēla balsi ar vien augstāk. Viņa dzirdēja arī Leo komentārus un jāsaka, ka šī laikam būs vienīgā reize, kad viņa viņam piekrīt.

[September]

Keita apsēdās uz krēsla, kas stāvēja pie galda. -Un kur jūs iesit? Ja, drīkst jautāt.-Keita jautāja. Beigais varonis te atradies, tagadd diktēs mums noteikumus. Ha, smieklīgi. viņa pie sevis nomēja.

[krelle]

Ak, velns! Izskatās, ka arī pārējie tagad ir ieslodzīti tornī...! Andželika nopūtās un pavērās uz tik pat samulsušo puisi. Cik sapratu, jau iepriekš kāds dīvainā kārtā zvanīja par tornī atstāto Viktoriju. Acīmredzot, arī mums jādodas turp. viņa domās pārcilāja visu. Meitene gan šaubījās par tā iznākumu, taču viņa bija stingri nolēmusi doties tornī. Ejam. viņa pēkšņi noteica un atkal piecēlās kājās.

[Elony]

Luiss nopriecājās, ka Mona savaldījās. Tas nozīmē, ka viņa atgūst līdzsvaru.

"Jums taču jāsaprot, ka tāda rīcība ir pretlikumīga. Skaidrs? Cik ilgi domājat mūs tā turēt? Agrāk vai vēlāk mūs sāks meklēt. Cilvēki zina, ka mēs esam šeit. Viņi mūs atradīs." Luiss centās pārliecināt Janu.
"Nezinu, vai jums te ir kāda vara, bet jūs tā izturaties, ka būtu. Un ir skaidrs, ka te kādam ir sakari ar dienvidiem, no kurienes pieved pārtiku... tēju. Tātad - kā būs? Cik tālu šī spēle ies? Noziegumam? Nāvei? Jo ja šei tnevienu nebaida cietums, tad var nozīmēt, ka no mums plāno atbrīvoties... un tas nepavisam nemudina mūs spēlēt jūsu spēlītes."
Luiss gribēja to noskaidrot. Nevis spēlēt vēl kaut kādas spēlītes. Lai cik nesakarīgi liktos šīs lietas, viņs bija pārliecināts, ka tam visma ir kāa jēga.

[Moriartijs]

Jā, jā, labi. Rīt? Un kur mēs gulēsim? Ārā? Un daba nav juteklisku kaislību pilna, cilvēki ir. Aizbrauc uz Briseli pa īstam, vecīt. Džeroms noteica Janam, tad pievērsās Denam.

Tātad, kas būs ar tiem cepumiem pie tējas? Un tomēr jūs neatbildējāt uz manu jautājumu, kas ir bagātākais cilvēks pasaulē, pēc jūsu uzskata.
Nedaudz padomājis, Pastāstiet par Āru? No kādas valodas vārds ir cēlies? Hmm?

Šo rakstu rediģēja mesmers: 19.05.2008 16:07

[Džezā tikai Meit...]

Šarlotes sejā nedaudz ievizējās smaids, kad pārējie arī uzklupa Janam ar jautājumiem un pretenzijām./
- Kā gan tu spēj būt tik mierīgs? Tevi tas nemaz neuztrauc? Tas, ka esam šeit ieslodzīti? - Sieviete vairs neizturēja un klusi jautāja Džeromam. Tik vienkārši turpināt sarunu un dzert tēju, it kā būtu uzaicināts vienkārši paciemoties pie kāda sava drauga..

Šo rakstu rediģēja Džezā tikai Meitenes: 19.05.2008 16:17

[Moriartijs]

Nu, ja uzreiz neķeras klāt un neko nedara, tad kādēļ iemantot ienaidniekus viņu personā, viņi, kā redzi pārvalda šo Muižu. Turklāt tas Dens ir mani ieintriģējis. Kā var nodzīvot neinteresējoties par ārpasauli? Džeroms atbildēja Šarlotei un tad ielēja sev vēlvienu tasi tējas.

Kas ir ar tiem cepumiem?

[Nīcele]

-Pretlikumīgi? Piedod, bet šajā vietā likumu nav. Protams, varat doties. Kaut tulīt, tikai neesmu pārliecināts par to, vai tiksiet tālāk par šī nama slieksni un, ja arī tā, tad negalvoju par to, kas ar jums notiks pēc tam, Jans saglabāja vēsu prātu un neuztraucās par atpūnieku pretenzijām, es dodos un par to, kur pabiju, gan kādreiz uzzināsi. Līdz rītam. Atvadas no Jana puses izklausijās kā atsveicināšanās no seniem draugiem.
Es.. ēm.. nezinu. Jan! Dens atkal centās izvairīties no nepatīkamās situācijas, kas bija saistīta ar cepumiem un ārpasauli, viņš raitā solī notvēra projāmejošo Janu un viņi sāka klusi sarunāties prom no istabā esošo acīm, pēc mirkļa viņš atgriezās un nelikās ne zinis par jautājumiem, es došos sameklēt sievu. Vēlāk aprunāsimies. Jūtieties kā mājās.
Dens iegāja 'ārā' un nelikās, ka viņš tuvākajā laikā varētu atgriezties.

[Moriartijs]

Pasmaidījis pie sevis, Džeroms vēroja kā Dens nozūd, Būs vēl jāpatincina viņš. Viss paliek ļoti interesanti...

Šarlotei viņš jautāja Vēl tēju?

[September]

-Aha, līdz rītam.-Keita noteica un pagriezās pret galdu. -A kur mēs gulēsim?-viņa nemierīgi jautāja.-Tas viss ir takā viens farss.-Keita dusmīgi sacīja, tad pieccēlās no krēsla, piegāja pie kamīna, kur stāvēja visvisādas bildes.-Jauki.- meitene nomurmināja.

[Elony]

"Lūk, arī draudi dzīvībai izteikti." Luiss dusmīgi noteica.
Viņam gribējās kliegt, kā to darīja Mona. Šis viss tā lika justies.
Viņš ātri pielēca kājās un steidzās pakaļ Janam, pirms tas paspēj pazust no redzesloka, lai redzētu kādā slepenā ejā tas pazūd. Ja iespējams seko, lai redzētu, ko Jans iesāks, mēginās Luisu aizkavāt, vai kā.

[Tējas lapa]

Leonardo bija nokaitināts līdz baltkvēlei, pagriezies pret galdu viņš to dusmīgi satvēra un apgāza. Viņam bija vienalga vai uz tā kaut kas atroda, vai nē. Puisis sāka nemierīgi staigat no vienas istabas gala līdz otram mēģinot pa to laiku kaut ko izdomāt.

[washulis]

Normāli. Kad neatrod nekādus argumentus, viņi aizlaižas, bet neko tā arī nepasaka. Tikai saka, ka pasacīs, bet beigās to tā pat neizdara. Tas man sāk atgādināt tos bezgala garos seriālus ar kaut kādām muļķīgām mistērijām. Mona skaļi sūdzējās un nosēdās uz tuvākā krēsla, pieliekot roku pie pieres. Farss. Tas tiešām ir šim visam labs apzīmējums. Bet no pārdomām viņu iztraucēja Leo ārdīšanās. Atradies mačo...

Šo rakstu rediģēja washulis: 19.05.2008 18:06

[Malduguns]

Pedro bija pagalam neizpratnē, tomēr aši pabeidza ēst iesākto pankūku un nomazgāja rokas/
-Āha,-puisis gari novilka un vēlreiz savādi aplūkojās gad uz Andželiku, gan uz telefonu.
-Tad ejam,-viņš sacīja un devās meitenei līdzi uz torni.

[Džezā tikai Meit...]

- Jā.. sava ziņa taisnības tur ir.. ja jau tāpat neko nestāsta.. nav jēgas velti dzesēties. Droši vien tas tikai viņus glaimo. Cik vareni tagad jūtas, kad pakļauj savām intrigām baru nomaldījušos, apjukušu cilvēku. Nez ko viņi tieši no mums gaida.. Ak, es vēlos ātrāk prom no šejienes! Šie cilvēki varbūt nemaz nav bijuši ārpasaulē.. bet tas ārs, ko viņi pieminēja. Varbūt tur slēpjas viņu laime un domas, ka nav vajadzības šejieni pamest. - Sieviete atteica Džeromam, nu jau mierīgākā balsī.
- Jā, paldies. - Viņa viegli pasmaidot piebilda, kad puisis viņai piedāvāja tēju.

[Moriartijs]

Ielējis Šarlotei tēju Džeroms pasmaidīja un ķēras atkal pie savas tasītes.

Kamēr viņi nesāk ar mums manipulēt, tikmēr ir labi. Ja nāks tiešā triecienā, tad domāju te vairākums atbildi parādā nepaliks. Tas Jans jau ir vienīgais aizdomāigais. Pagaidām...

[Tējas lapa]

Mazliet saņēmis sevi rokās Leonardo paskatījās uz pārējiem. Ko mēs tagad darīsim? Sēdēsim rokas klēpī salikuši un pildīsim viņu pavēles kā tādas marionetes? Viņam patiešam gribējās izārdīt šeit visu ko tik varētu. Piegājis pie krēsla, kas atradās viņam vistuvāk puisis smagi tajā apsēdās un nopūtās.

[Moriartijs]

Nu ja ar vardarbību tu netiec laukā, tad var mēģināt pa diplomātiskajiem kanāliem, ne Leonardo? Džeroms jautāja apsēdušajam bokserim.

Un ko tu domā šie izdarīs ar mums? Hmm?

[Tējas lapa]

Diezvai ar pliku runāšanu mēs kaut ko panāksim. Leonardo atbildēja Džeromam. Ko gribēs to arī darīs. Ja jau piespieda mūs atnakt uz šejieni tad viņi var izdarīt da jebko. Viņš pielicās uz sasēja atšņorējušos botu.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 20.05.2008 15:11