Muižas gūstā., [C] Un spēle var sākties.. ^_^ Opcijas

[Nīcele]

LS „Muižas gūstā.”

(IMG:http://content5-foto.inbox.lv/albums64362279/iewuxiite/06-04-2008/013f2f21230739bd145112343f82b960.jpg)

Vietas apraksts.

Muiža, kurp dodas tūristi, atrodas Taimiras pussalā. Precīzāk – Čeļuskina zemes ragā. Pat reiz ir rudens. Silts. Pat ļoti.
Muiža ir milzīga. Tajā ir 24 guļamistabas. Katram tūristam būs iespēja izvēlēties savu istabu. Istabas atrodas otrajā un dažas trešajā stāvā. Durvis uz torņiem ir slēgtas. Muižas teritorija atrodas mežā. Visapkārt ir viens vienīgs zāliens.
Ieejot muižā paveras liela halle. Nedaudz pa labi no ieejas durvīm, kuras tūristiem ierodoties atvērās, atrodas lielas kāpnes, kas ved uz otro stāvu. Tieši priekšā ir garš, tumšs gaitenis. Pa kreisi plaša telpa – dzīvojamā istaba. Izejot cauri dzīvojamajai istabai, kurā ir „apaļais galds”, kam apkārt vairāki dīvāni, ir iespēja nonākt senā bibliotēkā. No lielās istabas ved vēl vienas durvis – uz virtuvi. No virtuves ir iespējams nokļūt lielā pieliekamajā, kurš ir pilns ar ēdienu. Pārējo muižas iekārtojumu paši laika gaitā iepazīsiet.

Dalībnieku sākuma pozīcijas.

Tikšanās vieta tūristu grupai pie Muižas vārtiem. Posmā no vārtiem līdz muižas durvīm ceļa nav – tikai zāliens. Visi tiekas ārpusē – pie vārtiem, pl. 16.30. Katrs līdz muižas vārtiem tiek kā vēlas. Brīdī, kad visi ir klāt (visi 13 cilvēki) vārti atveras.
Kas notiks tālāk – redzēsiet.

Dalībnieki, kas piedalās spēlē no sākuma.
-Sagaida vārtu atvēršanu, kas notiek, kad visi ir klāt!.

smaidīgā.
mesmers
Tējas lapa
washulis
Elony
Samāra.
Pūķēns Sāra
Ného
Hworang666
storyteller
Hermiiione
Alija
krelle

Brīdinu, ka spēles laikā jums varētu kāds pievienoties!
Veiksmi spēlētājiem.

Sāksim! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[Moriartijs]

Ārs? Cik intriģējoši, Džeroms pie sevis nomurmināja sekodams pārējiem.

Cik maz vajag lai būtu laimīgs? Vai arī tieši otrādi, Cik daudz vajag lai būtu laimīgs?

Man lūdzu melnu tēju bez cukura, viņš teica tukšumam, tad piegāja pie galdiņa ar trim tējas tasītēm un apsēdies vienu paņēma.

[Nīcele]

-Nolādēta vieta? Kas tad tie par jokiem? Lūdzu nerunājiet tā par manu māju! Ārēji mierīgais Dens tik pat lēni un mierīgi centās pretoties nepatiesajiem apgalvojumiem, te ir īsta idille! Nesaprotu, kāpēc tik ātri vēlaties doties prom?
Viņš stāvēja virtuvē pie galda, lai varētu uzturēt kontaktu ar visiem, kas pie viņa bija ieradušies un tagad nedaudz paklīduši kur nu kurais.
Pēkšņi pie durvīm atskanēja klauvējieni.
Trīs klusi, trīs skaļi.

Šo rakstu rediģēja Nīcele: 18.05.2008 16:13

[Elony]

"Varbūt jums idille, bet ne mums." atteica Luiss. Šis Dens rādijās ar vien mazāk prātīgs. Gluži kā tāds, kam izskalotas smadzenes.
"Mums te drusku nepatīk, jo daži krīt no kāpnēm un vēl solās ekeperimentēt."
Tēja pagaidām pasniegta netika, tas ērcināja.
Arī Mona likās nedaudz sspringta. Bet tas bija saprotams.
Kad atskanēja klaudzieni, Luiss nogurušā balsī iesaucās: "Kas tagad?"

[washulis]

Ak tad idille?! Patiesībā es neticu tādām muļķībāk, ka idilles un perfektās dzīves. Jūs varat mums te visu kaut ko stāstīt. Bet tik un tā mēs gribam tikt prom no šīs **** vietas un te neiet runa par nekādām jūsu telpām, bet gan pa ārpasauli. Mona ar vien augstāk sāka pacelt balsi. Visi satraukumi un negatīvās emocijas nu plūda no viņas ārā. Viņa nemaz netaisījās palikt te ilgāk, nekā nepieciešams un šis cilvēks viņu neaziturēs.

Pēc tam izdzirdējusi kārtējos klauvienus, Mona nobļāva durvju virzienā. Bet tu pagaidi. Beidz te klaudzināties, man tas traucē bļaut uz Denu!

[Nīcele]

Omulīgais vīrelis pieslāja pie durvīm manāmi dusmīgs par viesu iebildumiem. Muļķības..
Viņš piegāja pie durvīm un tās atvēra.
-Sveiks, Jan. Nedomāju, ka tik ātri atgriezīsies. Vai tik tev nebija darīšanas Briselē? Nu, lai vai kā. Esi sveicināts mājās, dēls. Viņš papliķēja ienācējam pa plecu un norādīja uz telpu, uzsvērdams to, ka viņam būtu jādodas iekšā. Aizvēris durvis arī Dens pievienojās uz istabu ejošajam Janam.
-Iepazīstieties, šis ir mans dēls Jans.
Dens apmierināts nostājās istabas centrā un ar smaidu uz sejas iepazīstināja telpā esošos ar triumfējošo Janu.

Šo rakstu rediģēja Nīcele: 18.05.2008 18:17

[September]

Keita iegāja dziļak telpā. tad viņa sadzirdēja, ka pa visu telpu bļauj Mona. Ak dievs, stūlbā.. viņa nodomāja. Tad redzēja, kā kautkas klauvē pie durvīm. Pa durvīm ienāca Jans. Viņa pārsteigumā iepleta acis. -Hei, mēs esam viņu jau redzējuši, viņš mūs visu laiku komandēja.-Keita sacīja un sakrustoja rokas uz vēdera.

[Nīcele]

-Precizēsim. Es nevis komandēju, bet devu rīkojumu un ieteicu kā labāk rīkoties. Jans parodējot meiteni arī uzlika rokas uz vēdera. Tajā mirklī viņš sāka atgādināt pusaudzi - spītnieku.
Dens tikai stāvēja un apmulsis skatijās visapkārt.
-Jūs.. jūs esat pazīstami?

[Tējas lapa]

Kas tad mums būtu labāk? Sēdēt šeit neko nezinot, kas īsti notiek vai arī lamīgi tikt mājās un vairs nekad nedomāt par šo tizlo muižu. Leo piecēlās kājās un dusmīgi jautāja Janam kurš tiko bija atnācus. Un jā mēs esam pazīstami. Varu derēt ka viņs bija tas, kas mūs ievilka šajā tornī.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 18.05.2008 19:19

[September]

-Nu tas viens un taspats.- viņa sacīja un pašķielēja uz Denu. -Nē, mēs itnemaz neēsam pazīstami.-Keita miergi atbildēja. Kautgan, viņš ir tīri tā neko. viņa pie sevis nodomāja, tikai tagad pašķielēja uz Janu, un pasmaidīja.

[Moriartijs]

Labi, labi, idille vai nav. Tēja ir laba, vismaz, Džeroms noteica sēdēdams pie galdiņa un dzerdams tēju no tasītes.

Kas mums stāv priekšā? viņš jautāja Janam un Denam. Šķiet, ka namamāte bija kaut kur aizgājusi.

Vai jums ir cepumi ko piegrauzt pie tējas?

Šo rakstu rediģēja mesmers: 18.05.2008 20:06

[September]

OCC: mesmer, es nepaspēju izlabot savas kļūdas, ja tu to gribēji zināt. !!!

[Nīcele]

-Hmm, cepumi.. Dens atkal ieņēma neveiklu pozu un pakasīja pakausi, galvenā virtuves pārzine kaut kur aizgājusi, velns kur viņa palika, bet es varu kaut ko pameklēt. Kaut.. viņš nedaudz apjuka, bet turpināja, nezinu vai būtu labi jūs atstāt vienus.
Pagaidījis kamēr tēvs cenšas izkļūt no neveiklās situācijas Jans palika lepni stāvam un ar pētošu skatienu vēroja telpā esošos.
(OCC: Denam un vecākajam kungam kādam vecākajam kungam? Viņi ir divi. Jans un Dens. Jans - dēls; Dens - tēvs un omulīgais vecītis..)
-Nezinu vai zinājāt.. un vai esat pazīstami. Kaut kā tas varētu būt.. Tu biji Briselē, viņš uzlūkoja dēlu, bet jūs viņu pazīstat? Dens ar neizpratnes pilnu skatienu skatījās te uz Janu, te cilvēkiem, kas apgalvoja, ka pazīst viņa dēlu, nē, nu dien, es kaut ko nesaprotu.

Šo rakstu rediģēja Nīcele: 18.05.2008 19:56

[CityCat]

Elvīra visu laiku tikai klausījās. Viss bija pārāk nesaprotams un neskaidrs, tādēļ viņa nezināja ko teikt. Vieglāk bija vienkārši klusēt un klasuīties. Nolādēts, tagad esam iestrēguši vietā, kur civēki nezin, kas ir ārpasaule. savai tējai viņ pat nepieskārās. Viņai to nemaz negribējās.
Ik pa laikam viņa uzmeta dusmīgu skatienu Janam. Šis cilvēks viņai nemaz nepatika.

Šo rakstu rediģēja Alija2: 18.05.2008 20:00

[Elony]

Monas uzvedība bija nedaudz pārāk histēriska, bet viņam negribējās censties sievieti publiski mierināt. Nelikās, ka Monai tas arī patiktu.
Kad ienāca Jans, Luiss viņu uzmanīgi nopētija.
"Tu esi tas džeks, kas paziņoja, ka šis ir kaut kāds eksperimėnts? Un tagad taisies uzdoties par draugu? Vai tu zvanīji pa telefonu?"
Tas likās dīvaini. Luiss bija domājis, ka tas ir no ārienes, bet izrādās - dēls šim savādajam resnim.

[Moriartijs]

Šķiet ka jūs daudz ko nezināt. Hmm, kas ir bagātākais cilvēks pasaulē? Džeroms pajautāja Denam, kurš šķita vairāk apjucis nekā vajdzētu. Daudz vairāk. Vai jūs lietojat kādas zāles?

Un jā, kas būs ar to eksperimentu? viņš pajautāja Janam. Jo iepriekšējo reizi jautājums tika ignorēts.

[washulis]

Ha. Laikam mazais Jans iekritis... Mona nobubināja zem deguna. Viņa tagad sprieda, kādas vēl neapmierinātības piezīmes varētu izspļaut, bet kad no jauna varēja dzidēt dārdus "eksperimenti", tas lika viņai pārtraukt domas pavedienu un ieklausīties.

Njā. Protams uzzināt, kās te notiek ir labi. Tad visamz viss nostātos savās vietās. Viņa spriedelēja un neapzināti pagāja soli tuvāk Luisam.

[krelle]

Piepeši virtuves klusumu un jauniešu sasmaidīšanos pārtrauca telefona zvans. Andželika nolika dakšiņu un izbrīnīta vēroja trakojošo kaķi. Jau atkal..! viņa nomurmināja un, mulsi paskatījusies uz Pedro, devās pacelt skaļi zvanošā telefona klausuli. Hallo..? viņa sacīja, pacēlusi klausuli.

[Malduguns]

Pedro manāmi satrūkās, kad sāka zvanīt telefons. Viņš sastinga ar roku, kurā bija pankūka pusceļā līdz mutei. Zapte pilēja lejā uz šķīvja un puisis vēroja, kas notiks tālāk.
-Viņi kaut ko saka? Tas jau bija iepriekš?-viņš visbeidzot vaicāja.

[Nīcele]

Tornī.

-Ēm.. laikam gan, apalītis nedaudz nosarka tādejādi apstirprinot to, ka neko daudz par ārpasauli nezin, tad viņš pievērsās Janam, kurš sāka mierīgi un tik tikko sadzirdami runāt.
-Domāju, ka to jūs laika gaitā uzzināsiet, vai ne?, viņš uzlūkoja neizpratnē esošo Denu un turpināja, patreiz jums būs jāpaliek te un jāturpina pakļauties notikumu gaitai. Būtu ļoti jauki, ja mēs rīt tiktos ārā. Es, protams, domāju, mierīgajā ārā, kas atrodas telpās, ne juteklisko kaislību pilnajā dabā. Piedod, tēt, bet man tagad jāiet. Cerams, ka tiksi ar viņiem galā, viņš uzsmaidīja tēvam un devās uz durvju pusi, vai kādam ir kaut kas jautājams? Tagad, lūdzu, tikai steidzamos jautājumus, pārējo noskaidrosim vēlāk.

Lejā.

-P..a.z.u--u.-u..du-š..ššie.. A.u..gš..āā-ā Un saruna pārtrūka.
Zvanītāja balss bija tā pati, kas iepriekš un arī tembrs palika nemainīgs.
Saraustīts un kā izbiedēts, fonā vēl joprojām skanēja lietus un vētras šalkoņa.
Mirklī, kad zvans tika pārtraukts melnais runcis nozuda aiz stūra un telpā iestājās caururbjošs klusums.

[Tējas lapa]

Noklausījies Jana teiktajā Leonardo pagriezās pret viņu. Un ja nu es te mierīgi nesēdēšu un neklausīšu jūsu noteikumiem? Ja nu es mēģinu no šejienes tikt ārā? Ko tad jūs man izdarīsiet? Mēs neesam nekādi eksperimenta žurkas kas sēdēs savā būrī un klausīs katram jūsu vārdam. Viņš to jautāja dusmīgā balsī salicis rokas kulakos.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 19.05.2008 15:46