Muižas gūstā., [C] Un spēle var sākties.. ^_^ Opcijas

[Nīcele]

LS „Muižas gūstā.”

(IMG:http://content5-foto.inbox.lv/albums64362279/iewuxiite/06-04-2008/013f2f21230739bd145112343f82b960.jpg)

Vietas apraksts.

Muiža, kurp dodas tūristi, atrodas Taimiras pussalā. Precīzāk – Čeļuskina zemes ragā. Pat reiz ir rudens. Silts. Pat ļoti.
Muiža ir milzīga. Tajā ir 24 guļamistabas. Katram tūristam būs iespēja izvēlēties savu istabu. Istabas atrodas otrajā un dažas trešajā stāvā. Durvis uz torņiem ir slēgtas. Muižas teritorija atrodas mežā. Visapkārt ir viens vienīgs zāliens.
Ieejot muižā paveras liela halle. Nedaudz pa labi no ieejas durvīm, kuras tūristiem ierodoties atvērās, atrodas lielas kāpnes, kas ved uz otro stāvu. Tieši priekšā ir garš, tumšs gaitenis. Pa kreisi plaša telpa – dzīvojamā istaba. Izejot cauri dzīvojamajai istabai, kurā ir „apaļais galds”, kam apkārt vairāki dīvāni, ir iespēja nonākt senā bibliotēkā. No lielās istabas ved vēl vienas durvis – uz virtuvi. No virtuves ir iespējams nokļūt lielā pieliekamajā, kurš ir pilns ar ēdienu. Pārējo muižas iekārtojumu paši laika gaitā iepazīsiet.

Dalībnieku sākuma pozīcijas.

Tikšanās vieta tūristu grupai pie Muižas vārtiem. Posmā no vārtiem līdz muižas durvīm ceļa nav – tikai zāliens. Visi tiekas ārpusē – pie vārtiem, pl. 16.30. Katrs līdz muižas vārtiem tiek kā vēlas. Brīdī, kad visi ir klāt (visi 13 cilvēki) vārti atveras.
Kas notiks tālāk – redzēsiet.

Dalībnieki, kas piedalās spēlē no sākuma.
-Sagaida vārtu atvēršanu, kas notiek, kad visi ir klāt!.

smaidīgā.
mesmers
Tējas lapa
washulis
Elony
Samāra.
Pūķēns Sāra
Ného
Hworang666
storyteller
Hermiiione
Alija
krelle

Brīdinu, ka spēles laikā jums varētu kāds pievienoties!
Veiksmi spēlētājiem.

Sāksim! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[Pūķēns Sāra]

Sarja tikai pamāja abiem sarunu biedriem. Kaut kā sarunu turpināt nevedās, vai vienkārši... jebkād gadījumā pie vārtiem cilvēki vācās lielā ātrumā, sākaš sarunas un troksnis sāka augt, pa to laiku dejotāja bija pagājusi maliņā no visa bara un atradusi savu mūzikas atksaņotāju, uzlikusi diez gan paskaļi vienu no daudzajām grupām, baudīja tās plūdumu. Mūzika lika aizmirst paŗējos, sievietes prātā jau sāka veidoties horeogrāfija, pēda sita ritmu, kamēr ķermenis jau sāka lēnām atkārtot domās radītos soļus, kad gaišmate attapās, ātri vien noliekot mūzikas atskaņotāju, lai atkal neaizrautos.
-Sarja, esmu no Krievijas, pamata profesija - dejotāja,- visi stādījās priekšā un paejot tuvāk baram, no kura iepriekš viņa bija atgājusi, gaišmate tīrā angļu valodā ar knapu akcentu, iepazīstināja ar sevi.
-Un es teiktu, ka nekas nenotiek, mēs gaidām, kad vispār tiksim iekšā.-

[Elony]

Nolādēti garlaicīgi... Derētu nedaudz izklaidēties.
Reizē tā mēdza notikt, ka Luiss piemirsa būt par kārtīgu darījuma cilvēku, jo īpaši, ja nevarēja ar to nodarboties. Jo izklaidēties nozīmēja neuzvesties kā darījumu cilvēkam.
Luiss pasmaidīja, piecēlās un devās pie modeles un viņas mašīnas.
"Atļausiet paņemt jūsu somas, jaunkundze?" viņš ierunājās nevainojamā Londonas viesnīcu šveicera intonācijā un viegli pieliecās. Viņam bija pietiekami daudz reižu nācies tajos klausīties, lai spētu atdarināt.

[Alija]

Piebrauca melns limuzīns. No tā izkāpa atkal diezgan pajauna sieviete. Pēc auguma varēja spriest, ka ir modele. no limuzīna izņēma vairākus čemodānus.
Dīvaini! Evīra nodomāja, jo šai meitenei bija radusies tā pati doma, kas no sākuma viņai. Kur ir kāds somu nesējs. Tikai Elvīra to nevienam napajautāja, jo jau bija acīm redzams, ka tādu šeit nav.
Sveika! Cerams to nenomirsi no garlaicības gaidod, kad vārti beidzot atvērsies... Vai bada. pēdējo Elvīra izteica klusāk, lai to sadzirdētu tikai daži viņai tuvāk sēdošie. Elvīra, bija pret modeļu badošanos un netikai modeļu, bet arī vienkāršu sieviešu, kuras tikai vēlas līdzināties tā kaulainajām sievietēm, kas staigā pa mēli, viņa pat bija uzrakstījusi un publicējus vairākus rakstus, kas pauda viņas protestu par šo nedabīgo tievumu. Tā rakst dēļ viņa vien saņēma vairākas sūdzības no modeļu aģentūrām un pašām modelēm. Elvīra par to tikai nosmīnēja vien.
Vismas nebūs garlaicīgi! Viņa nodomāja, jo pēc pieredzes zināja cik kaprīzas var būt tāda tipa meitenes. Tiesa, viņa var būt arī savādāka, bet šaubos

[Pūķēns Sāra]

Sarja pie sevis pasmaidīja, dzirdot ko saka Elvīra, jo ko līdzīgu viņa nodomāja pie sevis ieraugot modeli. Bija vien jāatzīst, ka tieši šādus cilvēkus aplauzt bija viņas hobijs, bet kamēr šī modelīte nelīda virsū viņai, gaišmate arī netaisījās izklaidēties uz viņu. Savāds skatiens tika veltīts vīreitim, aks piesteidzās pie modeles, Un tas vēl ir bisnesmenis? Vectēvs no smiekliem vāļātos pa zemi.
Novērsusies no ainas pie limuzīna, Sarja palūkojās uz vīrieti, ar kuru bija pārmijusi pāris vārdus. -Un kā sauc Jūs?-

[Moriartijs]

Ejot augšā pa kāpnēm viņš ieraudzīja... nē, tas nekam neder. Lēnā solī kāpdams pa kāpnēm viņa acu skatam pavērās... Jau labāk. Kas bija šis objekts? Kaut kas triviāli dīvains lai liktos noslēpumains. O, jā. Svečturis. ar lielu daudzumu zirnekļtīklu, taču brīnumainā kārtā liesma dega. Tumšajā laukumiņā vienīgā gaisma bija trīcošā sveces liesma, kas lauzās cauri dekādes veciem zirnekļu tīkliem. Ļoti, labi.

Mēs esam klāt, Džeromu no pārdomām izrāva takša šofera teikums. Pacēlis acis no piezīmju bloka, brits ieraudzīja, ka tiešām, Muiža ir tepat, ārā.

Paldies. viņš atteica un paķēris vienīgo somu izkāpa no mašīnas. Šķita ka sabraukuši diezgan daudz cilvēku. Uzlicis somu plecā, Džeroms izņēma no kabatas cigareti un uzsmēķēja, kamēr svārstījās vai iet klāt "socializēties" ar visu to bari, jeb tomēr apsēsties kaut kur un vēl nedaudz parakstīt.

Nu, labi, būšu pieklājīgs. brits nodomāja ejot cilvēku bariņa virzienā. Nonācis tuvāk viņš izdzirdēja, ka visi runā angliski, un pasmaidīja, vismaz nebūs tā kā pagājušo reizi, kad bija jāstostās portgāliski.

Laba diena visiem.

Šo rakstu rediģēja mesmers: 20.04.2008 20:33

[Alija]

Laba diena tev ar! kārtējo reiz laipni noteica elvīra. Viņas saktiens nopētīja jaunpienācēju - vīrieti. Šķiet to šajās brīvdienās būs diezgan daudz. Elvīra šķelmīgi pasmīnēja. Elvīra Kosiņa. Un jūs būtu? viņa pastiepa roku uz jauniņa pusi.

Šo rakstu rediģēja Alija: 20.04.2008 20:29

[Moriartijs]

Pasmīnējis atbildēja, Džeroms.

Cik ilgi jau gaidiet? viņš painteresējās. No malas varēja redzēt ka jau kādu labu laiciņu viņi te ir sēdējuši.

Viņa skats pārslidēja grīdai līdz ieraudzīja tumšu pleķi aptuveni divu metru attālumā... der. Džeroms atvēra piezīmju bloku un pierakstīja rindu.

[Alija]

Rakstnieks? Elvīra uzreiz pajautāja, tiklīdz Džeroms bija izņēmis blociņu un kaut ko ierakstīja tajā. Varbūt žurnālists? Elvīra jutās ieintresēta par šo cilvēku. Mēs te gaidām jau krietnu laiciņu. Kamēr Džeroms rakstīja, Elvīra vēl piebilda.

[Hworang666]

Valters bija aizklausījies mūziku, tādēļ pirmajā reizē gandrīz nedzirdēja, ko viņam atbild. Tik daudz cilvēku un visi trako? Bet tad, tomēr atjēdzies, ka pievilcīgā sieviete no viņa ko vēlās, viņš izrāva arī otru austiņu un sadzirdējis jautājumu pasmaidīja. Valters... Valters Rosi... Un pacēla roku draudzīgam rokasspiedienam. Varētu patēlot ākstu un noskūpstīt viņas roku, tas, protams būtu patīkami, bet, labāk vēlāk viņu vienkārši noskūpstīt uz lūpām. Puisis pasmaidīja parasto, nevainīgo smaidu.

[Tējas lapa]

Leonardo piecēlās un izņēma no somas pudeli ar ūdeni. Padzēries viņs vēroja kā bariņam piebiedrojas vēl daži cilvēki. Tāda garlaicība. Jau kuro reizi viņs nopūtās. Sāku tomēr pārdomāt vai vispār vajadzēja uz šejieni braukt. Nosviedis uz somas pudeli puisis salicis rokas kabatās spārdīja akmentiņus.

[washulis]

Nu pateicos. Mona nopētīja pieklājīgo vīrieti, kas pieteicās aiznest viņas mantas. Vai tad tas ir sveicars?Nu, labi. Vienalga...

Bet šaubos, vai spēsiet to visu aizstiept. Tur noteikti vajadzēs vairākus. Viņa ar smīnu nopētīja savu bagāžas kalnu.

Uz redzēsānos, jaunkundz. Jauku jums atpūtu... Noteica šoferis un izbrauca no celiņa, pa ko bija ieradies.

Jā, jā čau... Viņa nobilda limuzīna virzienā, kas vēl attālinājās. Tas ir kā? Te neviena nav? Kur sagaidīšana, ēkas izrādīšana? Vīņa neizpratnē noteica.

No viņas virmoja vaniļas smaržas, kuras varēja just divu metru radiusā no viņas, bet tas bija patīkami. Rokā karājās D&G rokassoma, mugurā džinsas ar dažādiem ielāpiem un citiem smalkumiem, mugurā (tā kā tas ir krievijas ziemeļos un tiek pieņemts, ka nav ledaini auksts, tad kāds ir? Mērens, silts?) gaisīgs krekliņš. Melnie mati nokarājās pār viņas slaido muguru un viņa caur saulesbrillēm nopētīja visus apkārt atrodošos. Nu nav jēga te sēdēt maliņā.

Kā saprotu, tad būtu pieklājīgi iepazīties. Esmu Mona Reiza. Domāju, ka manu garo vārdu nevēlēsieties zināt. Viņa smaidot noteica.

[Pūķēns Sāra]

-Sarja Vinogradova,- silti uzsmaidot vīrietim, viņa satvēra tā roku sviecienam. Viņas roka par spīti siltajam laikam bija ledus auksta, kas bija ierasts priekš viņas, bet pati āda maiga kā zīds. -Kādēļ esat tik tālu braucis no mājām? Atpūta? Darbs?- atlaižot tvērienu, viņa jautāja. Bija jāatzīst, ka jauneklis bija izskatīgs un kā likās arī pēc rakstura arī patīkams cilvēks Tieši tāds pats kā Pjērs.

[Elony]

Luiss uzsmaidīja sievietei un sāka nest viņas somas... līdz vārtiem. Būtībā viņš tās tikai pacāle un nolika tālāk no ceļa.
Kad darbs bija galā, viņš viegli paklanijās modelei un pieklājīgi teica:
"200 dolāru, jaunkundze."

[Moriartijs]

Tiklīdz kā kaut ko pieraksta, tā rakstnieks, ja?

Dažreiz. Šobrīd rakstu recenzijas. viņš atbildēja puspatiesību.

Piegājis tuvāk pleķim tas iemirgojās... vai labāk iemirdzējās? neviens nav labs. vai vajag tuvāku izpēti?

[washulis]

200 dolāri? Viņa nedaudz pārsteigti noteica. Ta nu gan atradis veidu, kā piepelnīties...Nabaga nabadzīgā tauta.

Pf... viņa nopūtās, atvēra somu, kurā bija maks un pasniedza viņa virzienā 100 banknoti, bet tikai vienu. Viņam pietiks.

Te ir savākusies visai prasta varza. un man būs jābūt ar viņiem kopā? Jācer, ka te ir atsevišķās istabas, savādāk pakāršos un to nu viņi nevēlētos... Viņa pie sevis spriedelēja.

[Elony]

Luiss paņēma banknoti un ielika to kabatā, tad uzsmaidīja pārējiem, kas zināja, ka viņš ir uzņēmējs.
"Lūk, tas arī ir bizness..." viņš tiem noteica.
Luiss atkal pievērsās modelei Monai.
"Pagaidām varam piedāvēt vien atpūtas krēslu ceļasomu izskatā. Viesnīcas administrācija nedomā laist iekšā viesus, kamēr nav salasījusies visa grupa. Tā vietā tiek dota iespēja iepazīties ar nākamajiem kaimiņiem." viņš turpināja pūderēt Monas smadzenes, darot to visnotaļ nopietnā balsī.

[Tējas lapa]

Leonardo iemējās par Luisa izdarībām. Ar īpašu gudrību viņa neizceļa. Vēljoprojam smejoties viņš pie sevis nodomaja un paskatījās Monu. Leonardo Santāns. Puisis stādījās priekšā tiem kuri vēl nezināja viņa vārdu.

[washulis]

Vai tad man žēl... Viņa nosmēja pret vīrieti, kas naski vien savāca banknoti. Mona Reiza. Viņa pastiepa savu plaukstu vīrieša virzienā. Roka bija kārtīgi nomanikirēta ar dažiem smalkiem gredzeniem. Pati āda bija maiga un kārtīgi kopta.

Bet tik un tā tā lieta mna nav skaidra. Tie muižnieki vienkārši neko nedara, vai nemaz nav te? Un vai tad neviens vārtus atvērt nevar? Prasts metāla režģis. Viņa noteica un uzbīdīja savas saulesbrilles uz tumšajiem matiem, kas kustējās līdz ar viņu, katrā kustībā...

[Tējas lapa]

Ja Jums liekas tik viegli tos vārtus atvērt, tad lūdzu varat pamēģināt. Leonardo ar plašu vēzienu norādīja uz vārtiem. Pārāk iedomīgs skuķis. Būs jāpārmācas. Leo pielicis roku pie mutes un nožāvājās. Kas tur nevar būt skaidrs? Mūs ielaidīs iekšā tikai tad kad būs savākusies visi atpūtnieki.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 20.04.2008 22:13

[washulis]

Pf... Ne jau es esmu tā, kas te mokās no garlaicības, jo netiek iekšā pa vārtiem... Viņa atcirta jauneklim, kas bija norādījis uz vārtiem. lai nu ko, bet viņas aizvainošanu vai nicināšanu, viņa necietīs.

Lai nu tā būtu. Cik tad te taisās būt? Nav jau tā māja TIK liela. Kāpēc gan citiem ir jāgaida kādas bremzes, lai visi varētu beidzot tik iekšā.

Šo rakstu rediģēja washulis: 20.04.2008 22:17