Muižas gūstā., [C] Un spēle var sākties.. ^_^ Opcijas

[Nīcele]

LS „Muižas gūstā.”

(IMG:http://content5-foto.inbox.lv/albums64362279/iewuxiite/06-04-2008/013f2f21230739bd145112343f82b960.jpg)

Vietas apraksts.

Muiža, kurp dodas tūristi, atrodas Taimiras pussalā. Precīzāk – Čeļuskina zemes ragā. Pat reiz ir rudens. Silts. Pat ļoti.
Muiža ir milzīga. Tajā ir 24 guļamistabas. Katram tūristam būs iespēja izvēlēties savu istabu. Istabas atrodas otrajā un dažas trešajā stāvā. Durvis uz torņiem ir slēgtas. Muižas teritorija atrodas mežā. Visapkārt ir viens vienīgs zāliens.
Ieejot muižā paveras liela halle. Nedaudz pa labi no ieejas durvīm, kuras tūristiem ierodoties atvērās, atrodas lielas kāpnes, kas ved uz otro stāvu. Tieši priekšā ir garš, tumšs gaitenis. Pa kreisi plaša telpa – dzīvojamā istaba. Izejot cauri dzīvojamajai istabai, kurā ir „apaļais galds”, kam apkārt vairāki dīvāni, ir iespēja nonākt senā bibliotēkā. No lielās istabas ved vēl vienas durvis – uz virtuvi. No virtuves ir iespējams nokļūt lielā pieliekamajā, kurš ir pilns ar ēdienu. Pārējo muižas iekārtojumu paši laika gaitā iepazīsiet.

Dalībnieku sākuma pozīcijas.

Tikšanās vieta tūristu grupai pie Muižas vārtiem. Posmā no vārtiem līdz muižas durvīm ceļa nav – tikai zāliens. Visi tiekas ārpusē – pie vārtiem, pl. 16.30. Katrs līdz muižas vārtiem tiek kā vēlas. Brīdī, kad visi ir klāt (visi 13 cilvēki) vārti atveras.
Kas notiks tālāk – redzēsiet.

Dalībnieki, kas piedalās spēlē no sākuma.
-Sagaida vārtu atvēršanu, kas notiek, kad visi ir klāt!.

smaidīgā.
mesmers
Tējas lapa
washulis
Elony
Samāra.
Pūķēns Sāra
Ného
Hworang666
storyteller
Hermiiione
Alija
krelle

Brīdinu, ka spēles laikā jums varētu kāds pievienoties!
Veiksmi spēlētājiem.

Sāksim! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[Ķipītis amonjakā]

Deivs iesmējās, jo iedomājās situāciju, kad ir iestrēdzis griestos un sauc pēc palīdzības.
Daba šeit patiešām skaista. Viņš kārtējo reizi aplūkoja apkārtni.
Vispār viņi varēja vairāk piedomāt pie sagaidīšanas. Varēja taču ielaist vismaz iekšā, bet nevis likt kā muļķiem sēdēt pie sarūsējušiem vārtiem.

[Tējas lapa]

Nu krievi paliek krievi, ko var padarīt. Viņš nopūtās. Ja ar mani kaut kas notiks Raiens drošivien šeit visu iesūdzēs. Viņs par mani ļoti rūpējas. Pārāk. Leonardo pie sevis spriedelēja. Varbūt iet pastaigāties?

[krelle]

Nolādēts, tur nu es tev piekrītu...!, Andželika teica Deivam un jau atkal nosalusi nodrebinājās. TĀDU uzņemšanu es gluži nebiju gaidījusi.

[Ķipītis amonjakā]

Jā. Gadās. Patiešām, te nu viss apstiprinās par krieviem. Viņš nedaudz īgni noteica.
Lai nu kā arī būtu, mani tas viss uzjautrina. Deivs nedaudz pasmējās.
Pastaiga? Tā ir laba ideja. Varēsim iepazīties ar apkārtni.
Deivs pamanija, ka Anželika ir nosalusi. Tev ir auksti? Ja vēlies, ņem manu jauku. Puisis to novilka, jo stāvot saulē viņam bija tīri silti, pat karsti.

[Tējas lapa]

Leonardo pieslējās kājās. Kurš vēl nāks pastaigāties? Jo man jau apnīk šeit nīkt. Viņš jautaja pārējiem atpūtniekiem. Notrausis zāles stiebru no sortiem viņš pavērās apkārt.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 19.04.2008 10:52

[September]

Es labprāt ietu pastaigā.. Diez kad kautkas iznāks un pateiks kad jāiet iekšā.. Keita noteica.

[Nīcele]

No muižas puses lēni, asti luncinādams nāca melns runcis.
Viņš apmierināts, neviena netraucēts, lēnā garā aizstaigāja līdz vārtiem, ar galvu nedaudz tos pabīdīdams - atvēra. Izgāja ārpus muižas teritorijas un devās meža virzienā.
Vārti ar blīkšķi aizkrita ciet un atkal nebija atverami.

[Ķipītis amonjakā]

Jūs redzējāt? Tas kaķis dabūja vaļā vārtus, bet mums tas nebija pa spēkiem.. Deivs nedaudz izbrīnījies nolūkojās kaķī.
Puisis pieskrēja pie vārtiem un centās tos dabūt vaļā. Viņš no visa spēka, sasprindzinājis rokas muskuļus, astpēries dabūt vaļā vārtus, bet nekā. Dīvaini gan.. Deivs bezpalīdzīgi noteica.

[krelle]

Kas par......? Andželika izbrīnīta vēroja runci kas devās uz meža pusi.
Viņa apjukusi paskatījās uz Deivu, kas izmisīgi mēģināja dabūt vaļā aizcirtušos vārtus. Viņas seja savilkās vēl dziļākā neizpratnē.

Šo rakstu rediģēja krelle: 19.04.2008 11:19

[Tējas lapa]

šeit notiek kaut kas diezgan dīvains. Leonardo nomurminaja un piegāja pie vārtiem. Ehh nu labi kad atvērsies tad atvērsies. Es labāk iešu pastaigāties. Viņš teica un paņēmis savu somu sāka iet.

[krelle]

Pagaidi, es arī iešu. , Leo pievienojās Andželika. Vēl kāds?, viņa vaicāja.

[September]

Ja, drīkst es arī. Keita pievienojas Leo un Andželikai.

[Tējas lapa]

Leo apstājās un pagaidīja meitenes. Droši, neviens jau tev neaizliedz. Kādēļ Jūs uz šejieni atbraucāt - atpūta, darbs vai kaut kas cits? Viņš jautāja Keitai kad viņa bija panākusi Leonardo. Ja kas mani sauc Leonardo Santāns.

[September]

Es atbraucu atpūsties. Keita uzsmaidīja uzrunātājam.

Šo rakstu rediģēja Hermiiione: 19.04.2008 12:55

[Ķipītis amonjakā]

Deivs bezcerīgi paskatijās uz vārtiem, tad uz muižu un saprata, ka te nav jēgas ilgāk stāvēt. Pagaidiet arī mani! Puisis uzsauca un pieskrēja klāt trijotnei.

[Elony]

"Skaidrs, ka mehānisms ir kārtībā." noteica Luiss, atkāpies no vārtiem.
"Kāds tikai izlēma izlaist pastaigāties kaķīti, bet par mums nospļauties..."
Viņš atkal apsēdās.
"Ja apklalpošana viesnīcā ir tik laipna, tad tas būs ļoti jautri..."
Viņš nevēlējās doties klīst apkārt pa šo zemi.

[September]

Tas tiešām, nav ko uztraukties, ta bija tikai kaķītis, bet iemesla mus nevar ielaist iekšā. Keita stāstija pārējiem

[Tējas lapa]

Tapat kā es. Beidzot atradu laiku atpūtai. Vajag kādu reizi arī izrauties no pilsētas citādi jau paliek par traku. Leonardo pasmaidīja un turpināja soļot uz priekšu. Ar ko tu nodarbojies? Viņs jautaja Keitai. Jā forši kaķīti var ielaist iekšā, bet mums te jāgaida aiz vārtiem.

[September]

Es strādāju modē un strādāju par rakstnieci... Viņa atbildēja blakustāvošajam Leonardo, un soļoja uz priekšu.

Šo rakstu rediģēja Hermiiione: 19.04.2008 14:40

[Malduguns]

Pedro bija domīgi vērojis gan pūliņus dabūt vaļā vārtus, gan to, cik viegli tos bija atvēris melnais kaķis. Viņš arī virspusēji bija klausījies apkārtējo sarunās un ar zābaka purngalu bija zīmējis smiltīs apļus un izracis arī kādu nelielu bedrīti.
Nrvozi viņi visi bija, vismaz tā šķita. Pedro labprāt būtu izvilcis savas mutes harminikas, bet nevēlējās, lai kāds uz viņu uzbļauj, tādēļ lēnā garā nolēma sekot tiem, kuri bija izdomājuši iet pastaigāties.
Pedro sekoja viņiem lēnā garā, tomēr pateicoties jaunekļa slaidajiem soļiem viņš ātri vien panāca gājējus. Pustukšā mugursoma, kas bija vienīgā viņa bagāža, kūļājās viņam uz pleciem un puisis bija atsācis svilpot kādu melodiju.