Muižas gūstā., [C] Un spēle var sākties.. ^_^ Opcijas

[Nīcele]

LS „Muižas gūstā.”

(IMG:http://content5-foto.inbox.lv/albums64362279/iewuxiite/06-04-2008/013f2f21230739bd145112343f82b960.jpg)

Vietas apraksts.

Muiža, kurp dodas tūristi, atrodas Taimiras pussalā. Precīzāk – Čeļuskina zemes ragā. Pat reiz ir rudens. Silts. Pat ļoti.
Muiža ir milzīga. Tajā ir 24 guļamistabas. Katram tūristam būs iespēja izvēlēties savu istabu. Istabas atrodas otrajā un dažas trešajā stāvā. Durvis uz torņiem ir slēgtas. Muižas teritorija atrodas mežā. Visapkārt ir viens vienīgs zāliens.
Ieejot muižā paveras liela halle. Nedaudz pa labi no ieejas durvīm, kuras tūristiem ierodoties atvērās, atrodas lielas kāpnes, kas ved uz otro stāvu. Tieši priekšā ir garš, tumšs gaitenis. Pa kreisi plaša telpa – dzīvojamā istaba. Izejot cauri dzīvojamajai istabai, kurā ir „apaļais galds”, kam apkārt vairāki dīvāni, ir iespēja nonākt senā bibliotēkā. No lielās istabas ved vēl vienas durvis – uz virtuvi. No virtuves ir iespējams nokļūt lielā pieliekamajā, kurš ir pilns ar ēdienu. Pārējo muižas iekārtojumu paši laika gaitā iepazīsiet.

Dalībnieku sākuma pozīcijas.

Tikšanās vieta tūristu grupai pie Muižas vārtiem. Posmā no vārtiem līdz muižas durvīm ceļa nav – tikai zāliens. Visi tiekas ārpusē – pie vārtiem, pl. 16.30. Katrs līdz muižas vārtiem tiek kā vēlas. Brīdī, kad visi ir klāt (visi 13 cilvēki) vārti atveras.
Kas notiks tālāk – redzēsiet.

Dalībnieki, kas piedalās spēlē no sākuma.
-Sagaida vārtu atvēršanu, kas notiek, kad visi ir klāt!.

smaidīgā.
mesmers
Tējas lapa
washulis
Elony
Samāra.
Pūķēns Sāra
Ného
Hworang666
storyteller
Hermiiione
Alija
krelle

Brīdinu, ka spēles laikā jums varētu kāds pievienoties!
Veiksmi spēlētājiem.

Sāksim! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/happy.gif)

[krelle]

Esmu žurnāliste. Pavisam nesen sāku strādāt žurnālā MOJO, droši vien esat tādu dzirdējis. Andželika pievērsās Leo. Mani šeit atsūtīja, tā sakot... pierādīt savu spējīgumu. Nu, tepat, tuvējā pilsētā notiek pasākums, par kuru man jāveido raksts. Ja viss izdosies, iespējams tikšu paaugstināta. viņa stāstīja.

Šo rakstu rediģēja krelle: 18.04.2008 18:11

[Tējas lapa]

Esmu dzirdējis, bet es žurnālus nelasu. Dažreiz palasu kādu avīzi un viss. Ja ko vajag, to uzzinu no interneta. Leonardo paberzēja ar plaukstu pakausi. Dabūšu vēl saulesdūrienu. Jau kuro reizi viņš pieliecās un attaisīja somu un no tās izvilka baltu cepuri ar nagu. Varēja redzēt, ka puisism ļoti patīk balta krāsa. Pats es esmu bokseris.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 18.04.2008 18:21

[September]

Keita aizgāja apsēsties pie savāvām somām viņas bija veselas trīs. Viņa no vienas izvilka savu jauno telefonu un apskatījās vai nav zona. Ak velns.. nav zona, cerams mēs ātri tiksim iekšā. Keita pie sevis nodomāja.

[Ķipītis amonjakā]

Diez cik ilgi vēl jāgaida? Pirmos cilvēkus viņi jau varēja ielaist. Peejot tālāk palika auksti, jo rudens vējš nebija labvēlīgs, bet stāvot saules stari stipri karsēja.
Un kas tas ir par pasākumu, par kuru tev nāksies rakstīt?

[smaidīgā.]

Viktorija mēģināja nosūtīt īsziņu, bet...atklāja, ka nav zonas. Šausmas!, viņa nodomāja. Viktorijai telefons vienmēr bija vajadzīgs saziņai. Ja te nav zonas, nāksies iztikt. Interesanti kā vēl te nav, viņa pie sevis diezgan īgni nodomāja, palūkodamās apkārt. Nākamreiz zināšu, ka tik agri ierasties nav nepieciešams. Viktorija sāka domāt par Franciju. Tur jau arī neviens īpaši nesteidzas. Mani ieskaitot, meitene nodomāja atceroties vairākas tikšanās, un pie sevis pasmaidīja. Būs vien jāpagaida.

[September]

Nu tik ilgi nebiju gaidījusi šeit stāvēt un garlaikoties. īgni noteica Keita.

[Elony]

Luiss reti nonāca kompānijās, kur būtu kaut vai vienā vecumā ar citiem, parasti viņs bija jaunākais. Jo biznesā darbojās tie, kas vecāki par 30 un 40 gadiem.
Bet šeit - neviens nelikās vecāks par 30!
Vesels bars tūristu no dažādām zemēm, šajā vietā, kur nevajadzētu būt nekā, kā akmeņu un klinšu... dīvaini, pavisma dīviani.
Un kur ir kompanjons? Kāpēc tas izdomāja tikties šeit?

Viņš parasti vienmēr kontrolēja situāciju un pārzināja vidi.
Bet tagad Luiss bija pasaules malā, nezinot, vai tikšanās vispār notiks un pat netiekot viesnīcā!

Garlaicības mākts, Luiss klausijās sarunas apkārt un izdzirdeja ko dīvainu.
"Tuvākā pilsēta? Šeit, aiz polārā loka?" viņš jautāja ņujorkietei Andželikai. "Šeit labi ja kāds ciems būs... Lai gan, ja godīgi, tad te pat muižai nevajadzēja būt..."

[September]

Cik tev gadu? jautāja Keita.

[Nīcele]

No vārdu puses atskanēja čerkstoša skaņa, kas vēstīja par to, ka vārti veras vaļā.
Milzīgo vārtu grabēšana un čīkstēšana atskanēja pat tālumā.
Viss beidzās tik pat ātri kā bija sācies. Pieeja muižas teritorijai vēl joprojām bija liegta.
Vārti bija atvērušies tik vien kā kaķim izlīst.

[September]

Beidzot. atskanēja Keitas trīcošā, pārsalusī balss. Aj, bet nedrīkst it iekšā žēl. A kas tur..

[Elony]

"Izskatās, ka talvadība ierūsējusi." Luiss noteica. "Jāmēģina atvērt pašiem."
Tipiski krieviem...
Viņš piecēlās, piegāja tuvāk un mēģināja vārtus pavērt plašāk, atspēries pret zemi.

Šo rakstu rediģēja Elony: 18.04.2008 19:50

[Nīcele]

Vārti spītējās pretī un nekādi nebija atverami.
Likās, ka tie veras ciet, ne vaļā.

[September]

Luiss esi uzmanīgs, varbūt nemēģināsim? Jo tāpat nedrīkstēs iet iekšā.. Keita uzsauca Luisam.

[Elony]

"Kas pie velna..." Luiss bija pārsteigts. Vārti nepadevās. Viņš vēl vairāk atspērās un pielika visus spēkus, lai tos vetu vaļā.
"Ei, kāds nevēlas palīdzēt?" viņš saspringti uzsauca pārējiem.
Tas vairāk zīmējās uz vīriešiem.

[krelle]

Andželika, jau atkal par kautko aizdomājusies, atjēdzās un saprata, ka jautāts tika viņai.
Jā, mani arī brīdināja, ka mazā pilsētiņa drīzāk atgādinot ciemu. Redakcijā man pastāstīja par šīs, man vēl pagaidām nezinamās, dizaineres Erlennas radīto kolekciju no kautkādiem inovatīviem audumiem. Man nav ne jausmas, kamdēļ prezentācijai bija jānotiek šajā nekurienes nostūrī, kas acīmredzot skaitās pietiekami svarīgs, lai par to rakstītu Ņujorkas žurnāls. Sapratu, ka visu pārējo uzzināšu ieradusies, vai tamlīdzīgi. , meitene atbildēja, un nu nodrebinājās - bija kļuvis vēss. Viņa atkal uzvilka jaku. ...bet nu jau man sāk šķist, ka kautkas ir ne tā kā tam vajadzētu būt. viņa atzinās, un kļuva domīga.

Meitene paskatījās uz vīriešiem, kas cīnījās ar milzīgajiem vārtiem, un viss sāka šķist vēl aizdomīgāks.

Šo rakstu rediģēja krelle: 18.04.2008 20:05

[Malduguns]

No mežmalas atskanēja svilpošana un kāds mutes harmoniku pīkstiens. Kopā tas veidoja mazliet nesekmīgu, bet jautru dziesmiņu, kuras radītājs drīz vien parādījās arī pārējiem. Mutes harmonikas apklusa un tika ieslidinātas novalkāto džinsa bikšu kabatā. Pavērtā un mazliet cietusī ādas jaka slēpa pievilcīgo augumu, bet brūnās acis nopētīja gan muižas ēku, gan cilvēku pulciņu pie tās. Svilpošana nebija apklususi un nu tā skandēja kādu krogus dziesmiņu no senākiem laikiem. Pedro Rodrigess lēnā, bet drošā solī, sabāzis rokas kabatā un pārmetis mugursomu pari vienam plecam pamazām tuvojās pulciņam, kurš gaidīja tikšanu iekšā. Sejas vaibstus apēnoja matroža cepure, kuru puisis bija nevērīgi uzlicis galvā. Viss radīja mazliet nevīžīgu, tomēr patīkamu iespaidu.
Pedro pats brīnījās, kāpēc māsa bija viņu aizsūtījusi uz tādu Krievijas nostūri, tomēr puiša prātā uzausa arī iespēja, ka māsa vēlējās viņu aizsūtīt pēc iespējas tālāk no viņas līgavaiņa, jo abiem bija būtiskas nesaskaņas. Pedro uzskatīja, ka tas maitas gabals viņa māsu sit, bet viņa to noliedza, lai gan zilumi jaunajai sievietei parādījās regulāri. Un Perdo bija nosolījies savu māsu sagrāt un atriebties par katru nodarījumu viņai. Droši vien, sargājot savu līgavaini, viņa bija nosūtījusi brāli brīvmākslinieku kaut kur tālāk no dzimtās Anglijas.
Pedro nopūtās. Atmiņu urķēšana nebija īpaši uzjautrinoša vai patīkama, jauneklis vēlreiz domīgi nopētīja kompāniju. Visi izskatījās tik bezgala turīgi un pat mazliet neatbilstoši tam, ko Pedro uzskatīja par labu kompāniju. Vismaz jauneklis uzskatīja, ka labi atpūsties var, ja esi kopā ar cilvēkiem, kuri ir ar tevi vienā līmenī. Sabiedrības augstākās aprindas parasti bija nogurdinošas ar savām bezgala garlaicīgajām runām par ekonomiku un tamlīdzīgām lietām.
Pedro nopūtās. Bija jāiet pie viņiem ar pozitīvismu un tad jau redzēs, kas kopā sanāks. Vismaz mēģināt jau viņš vismaz varēja. Tas nekas, ka viņu kāda daļa droši vien uzskatīs par plukatu un diedelnieku, kuram te nav ko darīt.
Bet patiesībā mantiskās vērtības Pedro bija vienaldzīgas, viņu vairāk interesēja garīgās vērtības un patiesi cilvēki.
Puisis paspēra vēl pāris soļus uz priekšu un izbeidza savu mazliet muļķīgo svilpošanu.
Vēl pāris soļi un viņš jau bija nonācis pie pulciņa.
-Sveiki, sveiki,-Pedro enerģiski sacīja un pasmaidīja savu plato smaidu, atklājot baltu, līdzenu zobu rindu.-Vēl iekšā nelaiž, vai ne?

[Alija]

Muižas virzienā tuvojās melns auto ar tonētiem logiem. Iekšpus mašīnā sēdēja jauna sieviete - žurnāliste. Brūnās acis rūpīgi nopētīja arvien tuvojošos muižu. Izskatījās cerīgi, ņemot vērā to cik Elvīra Kosiņa bija izvēlīga.
Viesbeidzot mašīnas nobremzēja netālu no vārtiņiem, kur jau pulcējās krietns cilvēku bariņš. Elvīra atvēra duvis uz izkāpa laukā. Viņa ievilka dziļu elpu.
Kembridž! Izņem no bagāžas nodalījuma manas mantas! Viņa nokomandēja un izvilka no rokassomiņas saulesbrilles. Par Kembridžu nosauktais izcēla no bagāžas nodalījuma divus palielus koferus.
Es ar jums sazināšos Kembridž! Elvīra saņēma aiz rokturiem koferus un apņēmīgi devās iepazīties ar pārējiem cilvēkiem, kas ieradušies šeit dažādu iemeslu dēļ. Mašīna saceļot neliesus putekļus drīz bija prom.
Nonākusi pie pārējiem Elvīra atlaida koferu rokturus un lūkoja pēc kāda sulaiņa, ko nez kāpēc nemanīja.
Sveiki visapkārt! Viņa sacīja aplūkodama apkārtējos ar smaidu uz lūpām. Šīm vajadzētu būt labām brīvdienām! viņa klusi, lai tikai pati varētu sadzirdēt - nomurmināja.

[Tējas lapa]

Leonardo gāja palīgā Luisam atvērt vārtus, kas bija mazliet pavērušies. Piegājis klāt viņš ar rokām saķēra tos un sāka no visa spēka grūst. Rokas muskuļi sasprindzinajās. Kas tas par joku. Kas viņi taisās atstāt mūs te pa nakti? Atlaidis vārtus viņš pavērās uz pārējiem un neapmierināts nomurmināja. Leo atmeta roku vārtiem un gāja atpakaļ uz to vietu kur bija noliktas viņa mantas. Pie muižas piebrauca kārtēja mašīna un no tās izskāpa sieviete. Sveiki! Pasmaidījis Leonardo pamāja viņai ar galvu sveicienam.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 18.04.2008 22:12

[Ķipītis amonjakā]

Prezentācija šeit? Savādi. Viņš atbildēja Anželikai.
Viņš ar izbrīnu nolūkojās Luisā un smejoties noteica. Tie vārti ir tik veci, ka pat atvērt nav iespējams. Puisis iesmējās Pagaidīsim līdz mūs ielaidīs paši muižas darbinieki. Nu kapēc man vajadzēja braukt tieši uz šejieni?
Pievienojās vēl pāris cilvēku un Deivs atsveicināja pretim. Sveiki! Diez cik cilvēku vēl ieradīsies.

[Tējas lapa]

Cerams, ka pati muiža nav tik veca kā šie vārti. Nevēlos kaut kur iebrukt vai tamlīdzīgi. Leonardo iesmējās. Paņemies minerālūdens pudeli un padzērās. Bet daba šeit ir ļoti skaista. Reti kad tieku kaut kur izbraukt no pilsētas. Leo paņēma savu somu un apsēdās uz tās, jo viņam apnika stāvēt kājās.

Šo rakstu rediģēja Tējas lapa: 19.04.2008 10:24