Lindleira, ~ Lomu spēle 2007 ~ [C] [PZP] [N-14] Opcijas

[Sindra]

Lindleira

Zeme, kur auksti viļņi apskalo vientuļus krastus, bet aukstas sirdis padara ļaudis vēl vientuļākus par viņu zemi.


Ģeogrāfija un klimats

Lindleira ir neliels kontinents, kuru apskalo aukstas okeāna straumes. Straumes brīžiem ir tik spēcīgas, ka kontinents ir praktiski izolēts no pārējās pasaules. Vietējiem nerūp, kas ir ārpus Lindleiras. Viņiem pietiek ar saviem iekšējiem konfliktiem.

Kontinenta dienvidu daļā izplešas vienmuļie Soterānas līdzenumi. Slinkas, platas upes apskalo zemi, kur izaug graudaugu ražas, kas pabaro lielāko daļu visa pārējā kontinenta. Lielākā daļa mežu Soterānā ir izcirsta, tādēļ vēji brīvi klejo pa zemi. Šur un tur nelielas birzes un mežu audzes tiek ieaudzētas mākslīgi, lai ļaudīm būtu kokmateriāli un kurināmais. Retumis, pārsvarā pie lielākajiem tirdzniecības un ūdens ceļiem ir izaugušas nelielas pilsētiņas, kurās pulcējas bez iztikas līdzekļiem palikušie zemnieki.

Vēl uz dienvidaustrumiem no Soterānas līdzenumiem okeānā ir satupušas Orodimas arhipelāga akmeņainās salas. Uz lielākās no tām - Kalmiras atrodas visu soterāņu senā kulta vieta Saules svētnīca.

Kontinenta vidū paceļas Kardlinnas plato. Zālains klajš lauks, kuru tikai retumis pārtrauc kāds vientuļš kalns vai sīka meža skupsna, tas ir nemīlīgs un nezinātājam bīstams. Kardlinnā dzīvo tikai vietējās klejotāju ciltis un tajā ir atrodama tikai viena vienīga pilsēta Telseta.

Rietumos slejas lielākie meži Lindleirā,- Sagūstīto Viļņu mežs jeb Frenamuirs, Vientuļo Ēnu mežs jeb Laramuirs un Tukšo Atbalsu mežs jeb Ašenmuirs. Mūžvecas priedes piekrastē un tik pat senas egles dziļāk kontinentā sedz skatam nevienu nesaprasto elfu zemes.

Austrumos Vezālijas kalnu grēdas badīgi kožas vientuļās ielejās un piekrastes ūdeņos, veidojot bīstamus fjordus, kurus no jūras sargā daudzas mazas klinšu saliņas. Tur dzīvo Vezālijas akmens punduri, kuri savas mājvietas iekārto zem kalniem, kā arī retas cilvēku ģimenes mazmazītiņos ciematiņos kalnu ielejās.

Ziemeļos, starp Kardlinnu, Ašenmuiru un Vezālijas grēdām ir melni dūmakainās Arskvīnas smailes, vulkānu un burvju zeme. Vieta, kur kalni regulāri šļāc ārā uguns upes un sastinguši akmeņi knapi spēj uzturēt dzīvību. Reģions, kura ziemas ir garākas, bet ne vienmēr sniegainākas. Arskvīnas rajonā dzīvo krietns skaits pūķu.


Tautas

Lindleirā dzīvo vairākas pēc kultūras tradīcijām un izskata ļoti atšķirīgas tautas:
- soterāņi (cilvēki)
- arskvīnieši (cilvēki)
- telsetieši (cilvēki)
- vezālieši (cilvēki)
- Vezālijas akmens punduri (dwarfi)
- koku punduri (gnomi)
- elfi (elfi)
- muira jaukteņi (puselfi)
- kardlinni (orki)
- kardlinnu jaukteņi (pusorki)
- hallapi (halflingi)

Soterāņi ir Soterānas līdzenumu un Orodimas arhipelāga iedzīvotāji. Dzīvo kastu sistēmā, pielūdz Sauli un audzē zirgus, citus lopus un graudaugus. Viņi ir vidējas auguma, vidējas miesasbūves, veikli, parasti tumšmataini. Soterāņi bieži uzņemas līderu pozīcijas un mēdz savā starpā cīnīties par cieņu un varu. Populārākās klases - Bbn, Rgr, Drd.

Arskvīnieši ir Arskvīnas vulkānu zemes iedzīvotāji. Cēlušies no ar soterāņiem radniecīgas cilts. Vidēja garuma un slaidi, pārsvarā tumšmataini, no soterāņiem visbiežāk atšķiras ar savām zilajām acīm. Arskvīnieši ir viltīgi un noslēgti un vairāk panāk ar piekāpšanos un manipulēšanu nekā ar atklātu konfrontāciju. Populārākās klases - Sor, Wiz.

Telsetieši ir jauna tauta, kura radusies Telsetas pilsētā nonākot un savā starpā saplūstot dažādu tautu pārstāvjiem, tādēļ arī izskatā tie ir ļoti dažādi. Telsetieši ir piesardzīgi pret svešiniekiem, taču ar uzticamiem partneriem dibina ilglaicīgas un uzticamas saites. Telsetieši izvēlas ļoti dažādas profesijas.

Vezālieši ir austrumu fjordu iedzīvotāji. Gari, spēcīgi, blondiem matiem un pelēkām acīm, viņi ir pieraduši izdzīvot skarbos apstākļos un paļauties uz fizisku spēku. Vezālieši paši būdami līdz rupjumam atklāti, strauji apvainojas, ja kāds neizrāda viņiem pienākošos cieņu. Viņi dzīvo klanos un augstu vērtē ģimenes saites. Vezālieši mēdz no kaimiņiem laupīt pietrūkstošo pārtiku un preces un nelielās airu laivās peld gar piekrasti, lai nokļūtu līdz bagātākajām piekrastes zemēm, kur pasirot. Populārākā klase - Rgr.

Vezālijas akmens punduri ir ļoti drukni, bet pazemi augumā. Dzīvo pazemes akmens alās un nodarbojas ar metālu rūdas un dārgakmeņu ieguvi, izgatavo augstas kvalitātes darbarīkus, ieročus un bruņas. Punduru vīrieši vienmēr nēsā bārdas. Ļoti teritoriāli, no citu tautu viedokļa pārlieku nežēlīgi aizstāv savas mājas, neielaižas darījumos ar nepazīstamiem ļaudīm, reti draudzējas ar tiem, kas nav punduri. No otras puses ļoti uzticīgi noslēgtajam līgumam un nekad nemāna savu sadarbības partneri. Populārākā klase - Ftr.

Koku punduri ir līdzīgi akmens punduriem, bet īsāki augumā un slaidāki. Paši koku punduri dala sevi divos klanos - Arskvīnas koku punduros un Vezālijas koku punduros. Visi koku punduri izjūt dziļu saikni ar dabu. Vezālijas koku punduri savus mazos akmens namiņus taisa Vezālijas kalnu grēdas ziemeļrietumu nogāzēs. Dzīvo izolēti, audzē bārdas līdzīgi akmens punduriem un nodarbojas ar sīko lopiņu audzēšanu (galvenokārt kazas un aitas). Arskvīnas koku punduri dzīvo nelielās mežu audzēs, kuras bieži apdraud vulkānu izvirdumi un Arskvīnas burvji. Zaudējuši mājas viņi beži apmetas dzīvot starp arksvīniešiem un pat viņu pilsētās. Arskvīnas punduri ir ziņkārīgi, brīžiem pat nekaunīgi, ar aizrautīgu interesi par maģiju, bieži lien visur, kur var ielīst un vēlāk tirgojas ar informāciju. Populārākā klase - Brd.

Elfi ir tievi, slaidi, zaļacaini, spicausaini, bieži ar gariem matiem blondā, sudarba vai zelta krāsā. Elfi dzīvo ļoti noslēgti savos mežos un necieš nevienu, kas tiem tuvojas. Viņi nodarbojas ar maģiju, izgatavo brīnišķīgas maģiskās mantas, rauš bagātības savos meža cietokšņos un trenē meža lūšus, kurus rīda virsū tiem, kas pārkāpj viņu zemju robežas. Pārējās tautas elfus uzskata par ļaunatminīgiem un vardarbīgiem un cenšas no viņiem izvairīties. Populārākā klase - Wiz.

Muira jaukteņi ir radušies elfa un visbiežāk soterāņa, arskvīnieša vai telsetieša savienībā. Viņi parasti rodas pēc tam, kad elfi ir devušies kārtējā atriebības gājienā uz savām kaimiņu zemēm un parasti uzaug pie savas mātes starp viņas ļaudīm, nekad pie elfiem, kuri nesaskata šādā atvasē neko elfisku. Muira jaukteņi parasti līdzinās savas mātes radiem, bet viņiem visiem ir zaļas acis no sava elfu tēva. Pieauguši muira jaukteņi
vai nu izvēlas nodarbošanos, kas raksturīga viņu reģionam vai arī protestā pret apkārtējo pasauli ar nodomu izvēlas profesiju, kas atšķiras no tā, ko dara apkārtējie un viņu mātes.

Kardlinni ir Kardlinnas plato pastāvīgie iedzīvotāji. Dzīvo ciltīs un parasti klejo apkārt pa noteiktu teritoriju. Viņiem ir pelēcīga ādas krāsa, tumši brūnas acis un tumši mati. Kardlinni bieži rotā sevi ar ādas krāsojumu, rituālām rētām un tetovējumiem. Viņi ciena fizisku spēku, taču respektē arī varu, kādu iegūst burvis pār saviem bailīgajiem pretiniekiem. Kardlinni ir Lindleiras izstumtā tauta. Viņu pārstāvjiem dažreiz piemīt dāvanas, kuras pēc citu tautu ticējumiem drīkst būt tikai dieviem. Kadlinni mēdz būt psioniski un tādēļ tiek uzskatīti par zaimotājiem. Viņus bieži vajā un necieš savā tuvumā tieši šī iemesla dēļ. Par laimi kardlinniem viņu izdzīvošanas spējas un augstā dzimstība nav ļāvušas viņu ciltīm izmirt. Populārākā klase - Bbn.

Kardlinnu jaukteņi no sava kardlinnu senča parasti manto pelēcīgo ādas krāsu un fizisko spēku. Viņi dzīvo grūtu dzīvi, jo reti tiek pilnībā pieņemta vienā vai otrā sabiedrībā. Bieži bērnībā tiek izsmieti, apsaukāti un aizskarti, viņi ātri iemācās izmantot savu fizisko parākumu, tādēļ vēlāk dzīvē vairāk izvēlas profesijas, kurās nepieciešams viņu fiziskais pārākums. Bieži kļūst par karavīriem, apsargiem vai pilsētu kārtības uzturētājiem. Tikai retajam izdodas izvairīties no tā, ka viņu saista ar viņa kardlinnu senču lāstu. Populārakā klase - Bbn.

Hallapi ir augumā sīku, veiklu un nekaunīgu ļautiņu tauta. Dzīvojot lielās ģimenēs viņi reti apmetās uz ilgu laiku vienā vietā, bet parasti klīst pa Soterānu, Arskvīnu un Kardlinnu un dažreiz pat ielavās elfu zemēs un Vezālijā. Viņi tiek uzskatīti par zagļiem un meļiem un bieži ar to arī nodarbojas. Viņi ir kā uzburti uz zirgiem un mēdz bieži ar tiem mainīties, bet dažreiz pat tos zagt. Populārākā klase - Rog.


Valstis

Lielākā valsts Lindleirā ir Soterāna. Tās teritorijas plešas pa visu Soterānas līdzenumu līdz Kardlinnai, elfu mežiem un punduru kalniem. Soterānā ietilpst arī Orodimas arhipelāgs. Soterāņi nodarbojas ar zemkopību un lopkopību. Viņi audzē ātrus un izturīgus zirgus. Soterāna ir ļoti konservatīva zeme, kas tradicionāli dala savus iedzīvotājus pēc dzimumiem un kastām. Soterāna ir teokrātija. Saules priesteri jeb solīti nomināli lemj par visas valsts darbību un pieder pie augstākās kastas. Jātnieki ir karotāji un nākošā nozīmīgākā kasta valstī. Jātnieku virspavēlniekiem ir liela vara un daži no viņiem sabiedrībā iegūst vairāk ietekmes nekā liela daļa no solītiem. Burvji un zinātnieki ir nākošā kasta, kura tiek uztverta ar dalītām jūtām. Burvjiem Soterānā ir aizliegts nodarboties ar nāves un vilināšanas maģijām. Zemākā kasta ir zemnieki un amatnieki. Lindleira eksportē labību un lopus, bet importē koku, būvmateriālus un ieročus. Lindleira ir naidīgās attiecībās ar Arskvīnas magokrātiju un elfiem un puslīdz neitrālās attiecībās ar Vezālijas akmens punduriem.

Arskvīna ir zeme ziemeļos ar nemīlīgu klimatu un bīstamiem dzīves apstākļiem. Arskvīnā bieži notiek vulkānu izvirdumi un pūķu uzlidojumi, bet no tiem neatpaliek vietējo burvju maģijas pētījumi. Arksvīna ir magokrātija,- spēcīgākajiem burvjiem pieder daudz varas. Te pastāv dzimumu līdztiesība un katrs, kas spēj sagrābt un noturēt varu, ir to pelnījis. Zemes "līdztiesīgākie" iedzīvotāji ir burvji, kuri tradicionāli dalās skolās pēc mīļākajiem maģijas veidiem un bieži nemaz nemācās visus no tiem. Maģisku mantu izgatavošana, bruņu un ieroču apburšana, dārgmetālu un dārgakmeņu iegūšana, lāstu piesaukšana, cietušo atburšana un dabas apstākļu maiņa vai draudi to izdarīt ir pakalpojumi un preces, kuras burvji izmanto maiņai. Vēl viņi piegādā akmeni būvniecībai un alķīmijas preces, pretī par to saņemot pārtikas produktus. Arskvīna reizēm naidojas ar Soterānu un elfiem, bet tas pārsvarā ir tāpēc, ka viņi nesaprot, kāpēc pārējās tautas ir tik sīkumainas.

Telseta ir pilsētvalsts Kardlinnas plato rietumos. Tā ir tirdzniecības vieta, kur saplūst preces no visām malām. Telsetas iedzīvotāji ir raibs jūklis, kas tur saplūdis līdz ar precēm. Telsetā valda vēlēts birģermeistars. Telsetiešiem ir ļoti stingri likumi par laupīšanu kaimiņu zemēs. Ja kāds tiek pieķerts kaut vai tikai nodomos iet izlaupīt elfu mežus, viņam draud nāvessods. Tas ir tāpēc, ka Telseta vairākas reizes ir cietusi no elfu uzlidojumiem, kad tie ir nākusi atriebties par iebrucējiem viņu mežā. Līdz ar to Telsetā burvjiem ir īpašs stāvoklis. Visi burvji, kas prot izsargāties no Ugunsbumbām un zibeņu šautrām tiek aicināti iestāties pilsētas aizsardzības dienestā. Viņu pienākums ir neitralizēt elfu maģijas no viņu lidojošajiem kuģiem uzbrukuma laikā un pasargāt pilsētu. Līdz ar to šiem burvjiem visu laiku ir jāatrodas pilsētā un jābūt gataviem pēc pirmā brīdinājumam pildīt savu pienākumu. Toties viņi saņem neiedomājami lielu atlīdzību, pilsētas apmaksātu māju pilsētā, daudzas privilēģijas un tiesības darīt visneiedomājamākās lietas no tiešajiem pienākumiem brīvajā laikā. Telseta cenšas ne ar vienu nenaidoties, taču viņiem ir saspīlētas attiecības ar elfiem.

Vezālijas klanu zemes ir pavisam nelieli valstiski veidojumi. Vezālieši dzīvo lielās ģimenēs un ik pa brīdim karo un slēdz mieru savā starpā. Viņi bieži ir pārējo tautu saite ar akmens punduriem, ja kādam ir nepieciešami to izstrādājumi. Taču citādi dzīvo paši savu dzīvi un nejaucas lielo valstu darīšanās. Varbūt tikai retu reizi piesakās karā vienas vai otras puses labā, ja tās labi maksā.

Vezālijas akmens punduri dzīvo klanos ar klana lordu priekšgalā. Citām tautām nav īsti skaidra viņu valsts uzbūve. Akmens punduri bieži tirgojas ar Soterānu, no kurienes saņem pārtiku, bet pretī dod metālus, ieročus un būvmateriālus. Akmens punduri ļoti neiecietīgi izturas pret jebkuru, kas bez viņu atļaujas viņiem tuvojas. Robežu pārkāpējus viņi parasti iznīcina tik ātri, ka tie nepaspēj par saviem varoņdarbiem pat palielīties. Ar dziļu cieņu attiecas pret senčiem un senču gariem.

Vezālijas koku punduri veido tādu kā klanu, līdzīgu akmens punduru klaniem, kurš dalās ciemos. Koku punduri dzīvo izolētio no pārējiem un cenšas no visiem izvairīties. Reizēm Viņi ierodas Arskvīnā vai Telsetā, lai pārdotu kādu zvērādu vai alķīmisku substanci un pretī iepirktu kādu darbarīku vai skaistu mantu.

Arskvīnas koku punduri dzīvo ciemos un cenšas netrāpīties acīs Arskvīnas burvjiem. Daudzi no viņiem iet strādāt burvju labā vai nu kā izlūki un slepkavas vai kā burvju mācekļi. Daudziem no viņiem maģijas ir asinīs, tāpat kā joki un dīvainas izdarības.

Elfi dzīvo mežos un dalās trīs valstīs,- pa vienai katrā mežā. Viena meža elfus vada viņu valdnieks, kas parasti ir vecākais un gudrākais no viņiem. Elfi ir ļoti atturīgi pret pārējiem un neļauj nevienam iekļut viņu zemēs. Lai izsekotu iebrucējus, viņi ir speciāli apmācījuši kaujas lūšus, kuri ir nobadināti un pieradināti pie cittautiešu asinīm. Izsekojuši iebrucējus, elfi tos parasti iznīcina. Bet, ja tiem izdodas tikt līdz kādai nocietinātai vietai, tad elfi sakāpj savos gaisa kuģos un dodas ar savām spēcīgajām maģijām iznīcināt visu to vietu. Elfi netirgojas ar citiem, toties paši izgatavo daudzas skaistas lietas un maģiskus priekšmetus. Tam, kas reiz iekļūs kādā viņu meža cietoksnī un pēc tam paliks dzīvs, būs tik lielas bagātības, ka pietiks vairākiem mūžiem.

Kardlinni dzīvo ciltīs. Parasti katra cilts ir par sevi un tikai retu reizi vairākas apvienojas, ja uzrodas spējīgs karavadonis. Kardlinni nodarbojas ar lopkopību. Viņi tirgojas reti un praktiski tikai ar telsetiešiem. Viņi ir pastāvīgā karastāvoklī ar soterāņiem, kuru jātnieku pulki pie katras izdevības cenšas iznīcināt kādu viņu pagaidu apmetni. Parasti kardlinni no uzbrucējiem bēg projām, kamēr daži no viņiem cenšas pretiniekus aizkavēt. Tomēr reizēm māzākam soterāņu pulciņam nākas pašiem ņemt kājas pār pleciem, ja pretī stājas kāds kardlinns, kuram piemīt vairāk zaimojoši dievišķo dāvanu.


Reliģija

Soterāņi pielūdz sauli. Viņu priesteru kasta veic rituālus, ziedo, tulko laika apstākļus.

Arskvīnieši pielūdz mēnesi, jo tas ir nozīmīgs laika skaitīšanā un tiek uzskatīts par zināšanu patronu. Tomēr viņu attiecības ar savu dievību ir stipri vēsākas nekā soterāņiem, jo burvji bieži mēdz visu apšaubīt, arī ticību.

Vezālieši pielūdz dabas garus un mātes - ūdens māti, zemes māti.

Vezālijas akmens punduri pielūdz senču garus un mirušos varoņus.

Telsetieši pielūdz garus un dievības, kas ir populāras arī citur, bet viņu lokālā dievība ir Vejs, tirgotāju un ceļotāju aizstāvis.

Par elfu un hallapu reliģiju nekas nav zināms.


Spēlētāji drīkst izvēlēties spēlēt:

- soterāņus (cilvēki)
- arskvīniešus (cilvēki)
- arskvīnas koku pundurus (gnomi)
- telsetiešus (cilvēki)
- vezāliešus (cilvēki)
- muira jaukteņus (puselfi)
- kardlinnu jaukteņus (pusorki)
- hallapus (halflingi)

Intro

Daloks pamodās pie pilsētas vārtiem. Viņš pavērās apkārt un mazliet saviebās. Grāvis. Kā gan līdz kaut kam tādam varēja nodzīvoties. Viņš un grāvī. Veiksmes dieviete viennozīmīgi nav bijusi kopā ar viņu. Puisis mēģināja piecelties. Laikam nakts bijusi auksta un locekļi nepatīkami smeldza. Uzstīvējies kājās, viņš savicināja rokas un Daloka stāvu ietvēra maģiska aura. Pēc brīža jau jauneklis izskatījās labi sakopies un pievilcīgs.

Mazliet stīvām kustībām viņš izkāpa no grāvja un devās uz pilsētas vārtu pusi. Ak, Telseta! Redz kā! Bet kā viņš te bija nokļuvis, to puisis nekādi nespēja atcerēties. Viss ko viņš atcerējās bija tēva mājas un elfi. kas tālāk? Nav ne jausmas...

Izgājis cauri pilsētas vārtiem, Daloks devās uz krogu. Šo vietu viņš noteikti pazina. Atvēris durvis, viņš izslējās pēc iespējas staltāk un iesoļojis krogā devās pie krodzinieka.
- Es vēlētos noīrēt istabu, un paēst, nu ja tikai ... viņš mazliet mulsi pasmaidīja. ... Man šobrīd nav naudas... - Krodzinieks jau grasījās kaut ko atcirst, kad rūpīgāk ieskatījās atnācēja sejā.
- Dalok? Tu? Visi domā, ka Tu esi miris. -
- Nē.. nu tā ir sanācis, ka vēl neesmu. - puisis pasmaidīja un viņa skatiens aizslīdēja pie krodzinieka meitas, kura neparasti ātri sāka skraidīt pa telpu šurpu turpu ik pa brītiņam pielabodama frizūru.
- Bet man ļoti nepieciešams atpūsties. - viņa skatiens atgriezās pie krodzinieka.
- Kā gan, lai es Tev atsaku? - krodzinieks nopūtās.
- Dodies vien uz savu istabu, bet par to parāda atdošanu. Man liekas, ka Tavs tēvs Tev mantojumu būs atņēmis. -
Daloks pamāja ar galvu.
- Sīkums. Gan jau es tikšu ar to galā. Viņš pasmaidīja un devās augšup pa kāpnēm. -

Nākamajā dienā Daloks jutās jau daudz labāk. Nokāpis lejā, viņš mundri sveicināja krodzinieku. Krodzinieks satraukti pamāja puisim un aizbīdīja to uz kroga stūri ar pirkstu norādīdams uz kādu baltās drānās tērptu stāvu, kurš stāvēja pie krogus loga.
- Baltais burvis. Viņš Tevi meklē. Tas esot saistībā ar kādu vīziju. Tu esot iemesls elfu nākamajam uzbrukumam pilsētai. Vai Tu esi bijis pie elfiem. -
- Nu es.. - puisis iesāka, taču nepabeidza savu sakāmo, kad krogā strauji iesoļoja vīrs baltajās drānās un kopā ar viņu divi priesteri zaļās drānās ar lielu saules simbolu uz krūtīm.

Priesteri nogaidoši paraudzījās uz burvi. Burvis apstiprinoši pamāja ar galvu. Viens no priesteriem pamāja kaut kam krogus ārpusē un drīz jau bija sadzirdams, ka krogam tuvojas bruņās tērpti stāvi.
Tur jau tie bija. Četri bruņoti vīri. Viens no priesteriem pagāja uz krodzinieka pusi.
- Šis cilvēks tiek apsūdzēts nemieru izraisīšanā un viltus dievību slavināšanā. -

Bruņās tērptie vīri piegāja pie Daloka un draudīgi uz viņu paskatījās.
- Labi jau labi! Es jau eju.. - iedams prom viņš pagriezās pret krodzinieku.
- Piedod, es nezinu vai man sanāks atdot parādu. -

Krodzinieks tikai noplātīja rokas. Kad bruņotie vīri aizveda jaunekli. Viens no priesteriem piegāja klāt krodziniekam un iečukstēja tam ausī.
- Jūs te slēpjat slepkavas un blēžus. Dēl tādiem kā Jūs, pār mums nākušas dieva dusmas. Saules svētnīcas relikvija ir pazudusi. Visādas sliktas lietas nākotnes vīzijās var redzēt, ja tā neatrodas. -

Iedams prom, priesteris pamāja burvim, tas ierunājās skaļā un dimdošā balsī.
- Es redzēju vīziju. No šī kroga nāca briesmīga slimība, ļaudis, kas te uzturējās saslima un nomira briesmīgā nāvē. - Viņi atstāja krogu un nemanāmi pazuda arī pārējie kroga apmeklētāji.
Skumju vaigu krodzinieks noskatījās, kā pēdējie apmeklētāji pamet telpas.

Nākamajā dienā Telsetas laukumā bija piekārts liels paziņojums.

Meklēju drosminiekus un piedzīvojumu meklētājus.
Uzdevuma paveikšanas gadījumā bagātīga atlīdzība.


Lindleiras karte

(IMG:http://i58.photobucket.com/albums/g274/Minciite2/lindleirajpg.jpg)

Personāžu apraksti un jautājumi par spēli ATD pavedienā

Šo rakstu rediģēja Sindra: 12.06.2006 20:25

[echo3]

Ellīo piecēlās sēdus, tāpat segā satinies un klausījās. Viss ir beidzies. Un tagad būs jāizlemj, ko darīt tālāk. Kā dzīvot tālāk.

[Roviela]

- Es ceru, nevienam nebūs iebildumu, ja es mazlietiņ paraudāšu? - Mairona klusītēm aizžņaugtā balsī nočukstēja. Viņa ieslēpa seju plaukstās un raudāja. Tāpat kā toreiz par Mēnesgaismu.

[Romija]

"Mi...?" Nu jā, kā gan savādāk! Kādam bija jāmirst - vai nu viens, vai otrs! Arje brītiņu sēdēja un vērās Siriatanā. Tad viņa paskatījās uz guļošo Drakelu. Pat ja burvis to nebija darījis ar nolūku, viņš bija izglābis Daloku. Cerams, ka viņi vairs nenīdīsies, mazā nodomāja.

Līdz ar pirmajiem ausmas stariem, atnāca satraukti priecīgā apziņa. Viņi bija aizraidījuši nebūtībā liču un izglābuši Daloku. Lai arī kādi upuri tam bija nepieciešami, bija vērts līksmot. Pielēkusi kājās, Arje ar acīm sameklēja Rinku, kas netālu ganījās. Viņa pieskrēja pie ķēvītes, jau pa ceļam saukdama: "Rinka, Rinka! Mums tas izdevās!" Tūlīt pat uzkāpusi ķēvei mugurā, viņa sajūsmināta iespiedzās. Rinka atbildēja ar zviedzienu un uzsāka aulēkšiem vien skriet pa pļavu. "Greiden, mums tas izdevās!" viņa uzsauca gaišajām debesīm. "Mums izdevās, mums visiem izdevās!" mazā sauca un neraizējās par tiem, kas vēl guļ. Tā bija priecīga ziņa, ar ko bija vērts mosties. Ļaujot Rinkai pašai izvēlēties, kur skriet, Arje tvēra katru svaigu elpas vilcienu, katru gaismas staru starp kokiem. Pie ugunskura palikušie tik ik pa laikam kaut kur no kādas citas puses varēja sadzirdēt vai nu zviegšanu vai sajūsminātus izsaucienus.

[Lia'angia]

Nu tas vēl nav pavisam - Hildegarde mēģināja mierināt Siriatanu.
Pavisam ir tad, kad nav vairs arī gara. Mēnesgaismas gars ir, es ar vinu runāju, un varbūt viņa kādreiz atdzims cita veidolā, ja vēlēsies. Varbūt ar Danti ir tāpat? un... es varbūt kaut ko nesapratu... man kāds teica, ka viņš pēc laika var atdzimt? Pēc gadsimtiem?
Negribējās ticēt, ka nāve var būt pavisam. Re, viņai iekšā varbūt aug eņģelis... Varbūt kāda reiz nēsās sevī dievu?

[echo3]

Ellīo beidzot bija pamodies. Viņš sapurinājās un izvilka pānflautu. Pļaviņā atskanēja mūzika - dīvaina, nu pavisam dīvaina. Melodija bija skumja, bet noskaņojumu radīja priecīgu. Tā bija cerīga, pateicīga un laimīga mūzika.

[Sindra]

Siriatans nedaudz pārsteigts palūkojās uz Maironu, bet neko neteica.
Var atdzimt. elfs apstiprinoši pamāja Hildegardei. Bet diez vai to darīs. Tāpat arī Mēnesgaisma. Katrā ziņā tā bija viņa izvēle un tagad viņš var būt atkal kopā ar Mēnesgaismu. Viņš ļoti bija viņai pieķēries.
Nevajag skumt. Siriatans gādīgi palūkojās uz Maironu.

Sadzirdējis Arjes bļaustīšanos Drakels pavēra acis mazliet bailīgi sarāvies mēģināja novērtēt apkārtni, kas noticis, ka kāds klaigā. Burvis pamanīja Siriatanu, tad viņa skatiens aizklīda pie raudošās Maironas, pie apcerīgās Hildegardes, spēlējošā Ellīo un priecīgās Arjes.
Puisis klusējot visus vēroja un viņa sejā arvien pārliecinošāk iegūla absolūta neizpratne par notiekošo.

Dars arī bija pamodies un noklausījās elfa teikto.
Man jāpiekrīt godājamajam Siriatanam, ka šie tomēr ir labi jaunumi. Paldies par jauko nakti, bet šobrīd man jāatgriežas templī, lai pateiktos dievietei un novadītu rīta rituālu. priesteris jautājoši palūkojās uz Naiju, bet viņa pakratīja galvu. Es vēl palikšu šeit. Dars saprotoši pasmaidīja.

Odetta piecēlās un pamodināja savu vīru.
Es palīdzēšu nokļūt Estīnā. viņa noteica un pateikusies visiem par vakaru palūkojās uz guļošo Oriseju, kuram blakus gulēja Amanda.
Meitene pasmaidīja. Starp citu, ja jūs gribat Oriseju pamodināt pirms pusdienslaika uzlejiet ūdeni uz galvas. Ar troksni to izdarīt nevar. Odetta pasmējās un uzbūra teleportu sev, vīram un Daram.

Jā, es zinu. Greidena balss atskanēja Arjes galvā. Daloks ir atgriezies.

[echo3]

Ellīo "uzpūta" vienu trelli Drakelam, tad uz mirkli atrāvās no spēlēšanas, - Dante devās pie Mēnesgaismas. Viņš pats tā izvēlējās. Daloks šobrīd mierīgi guļ. Domāju, ka tu esi tas, kam mums par to jāpateicas. - Gnoms uzsmaidīja puisim, tad pagriezās pret Naiju un sāka atkal spēlēt, šoreiz patiešām priecīgu dziesmu.

[Roviela]

- Ja es dabūtu solījumu, ka viņi to reiz izdarītu reizē abi, es būtu priecīgāka, - Mairona mēģināja caur asarām pasmaidīt.
- Pat, ja es viņus nekad nesatieku. Dzīvot tomēr ir tik jauki, ir prieki un bēdas, un viss, kas piederas.

- Paldies, ka atnācāt! - viņa pamāja sveicienu visiem, kas atvadījās, tad ko iedomājās, un pavaicāja skaļi, - bet kur ir pūķi? Man tā gribējās, lai te ir arī pūķi...

(OOC - vai pļuškas būs? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/grin.gif) Ellīo man noskaitīja veselu kaudzi gnomam nepabeigtu lietu, un Maironai arī šo un to gribās... citādi vieni izdevumi vien sanākuši, ja neskaita forrršu piedzīvojumu)

Šo rakstu rediģēja Roviela: 14.02.2008 19:02

[Dayns]

Roerds visu vakaru īsti nerunāja... iespējams ka Amandas ierašanās pusorku bija samulsinājusi vairāk kā pretinieku armijas sadejošanās konkurss, tas būtu gana mulsinoši... viņš viwetu nespēja atrast, bet arī vārdu pār lūpām izdabūt kā reize arī, tapēc kamēr neņēmās ar ugunskuru, sēdēja atspiedies pie koka, viegli virpināja cirvī pirkstos un skatijās zālē, tik brīžam uzmetot Amandai skatienu. gulēt pusorks negāja. bet kad Amandas acis bija aizvērtas viņš jau mazāk slepus skatijās viņas sejā un smaidija.

vai es pieminēju ka viņš klausijās ari sarunās? jā to viņš arī darija...

[Sindra]

OOC - Pljushkas? Kaadas pljushkas? (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif)

Drakels izberzeeja miegainaas acis. Man jaapateicas? Es neko neizdariiju.
Riits. puisis konstateeja. Ko mees dariisim?

Siriatans paluukojaas uz koku galotneem un dzilji ievilka elpu. Likaas, ka vinjsh izbauda dabu un dzestro riita gaisu.

[echo3]

(OOG - Gnoms pasākumā iesaistījās tāpēc, ka pūķis par savu kausu solīja atlīdzību. Gnomam savs ciems jāglābj no mantkārīga burvja. Vot tā. (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) )

Ko vien vēlamies. Domāju, ka tu vari saklausīt, ko sauc Arje. - Ellīo atbildēja Drakelam. - Tava ilūzija bija tas, pēc kā ilgojās Dante. Starp citu, kā tu jūties?

[Roviela]

(OOC - tūlīt izdomāšu... Aeternu, tas ir viens, Dantes pili, tas ir divi, nē, pietiks ar Aeternu (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/smile.gif) Galu galā, viņai apsolīja spoguli ar visu rožkoka galdiņu! (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) )

Mairona paslepšus vēroja Siriatanu. Jā! Tieši tas. Var ieelpot un tā ir bauda. Dzīvot ir jauki!

- Labrīt, Drakel! - viņa pievērsās burvim.
- Ko vēlies darīt? Ieēd brokastis, es iesaku. Tu vakar aizmigi un tā arī neko neapēdi. Mēs pašlaik izbaudam rītu. Skaists rīts! Un beidzot nekur nav jāskrien.

[Lia'angia]

Hildegarde iesmējās un nobučoja Drekelu uz vaiga:
Pāāāldies! Es gluži nevarētu teikt, ka Tu - kaut vai nezinot - izglābi manu dzīvību, bet nu sirdsmieru un laimi gan. Nu,vismaz līdz brīdim, kad Daloks iekritīs uz nākamajiem brunčiem un es zvērodama kravāšu paunas.
Viņa pietrūkās kājās - līksma, aša, trauksmaina:
Mairona, mīļā, via te tuvumā nav kāda peldama vietiņa? Kad es esmu laimīga, man gribas peldēties - un šobrīd es emsu laimīga, jā gan! Daloks teica, ka es iepriekšējā dzīvē varbūt esmu bijusi nāra. Citādi es aiz prieka mēgināšu apkrist ap kaklu Siriatanam, un tas vairs nebūtu pieklājīgi un varētu izraisīt straprass sarežģījumus - smejošās acis liecināja, ka šādam iznākumam viņa varbūt īsti netic gan.

[Roviela]

Mairona sāka smieties vērojot, kas te notiek.
Viņa pameta ar roku ne gluži pretēji virzienam uz savām mājām, bet iesāņus, nost no ceļa, mežā:
- Tur ir paliels meža strauts. Īsti peldēties pagrūti, nav tik dziļš, bet nav arī tā, ka ūdens tikai līdz potītēm. Tas ir auksts, kā jau visi strauti, kas tek no kalniem un caur mežu, un vēl nav iztikuši Saules siltumā. Lai gan, ja pareizi atceros, ūdens aukstums tev nebija svarīgs.

- Zini, Hildegarde, Drakels vismaz vienam noteikti izglāba dzīvību, un tas ir pūķis Kaiross. Viņš ir tik apzinīgs un uzticams, ka būtu nomiris, ja Daloks neatmostos. Un Neksuss tagad ir priecīgs - viņam būtu jākļūst par pūķu valdnieku, ja Daloka nebūtu, un tu jau zini, ko viņš par to domāja.

[Lia'angia]

Nu gan jau Kaiross atradīs, par ko paburkšķēt arī tagad. Es eju atvēsināt savu sakarsušo galvu! Ja kāds vēlas, var piebiedroties! - Hildegarde tepet pie ugunskura noāva kājas un basām aizmetās uz strauta pusi, ka kleita nozibēja vien.
Tikusi pie tā, šamane aši noģērbās un ar priecīgu spiedzienu metās ūdenī. Šļakstījās un šķaidījās, un rotaļājās ar ūdens gariem.

[Roviela]

- Noteikti! - burve smējās, - Tas taču Kaiross! Nēēē... es gan nē. Man ir auksti, es ēdīšu un tēju uzvārīšu, un tev atstāšu, kad nāksi atpakaļ.
Viņa sāka rosīties pie ugunskura, salasot šādus tādus malkas pārpalikumus, lai uzpūstu uguntiņu, un uzlika vārīties tēju. Labi daudz, lai pietiek visiem, kas gribēs.

[Sindra]

OOC - Ak tādas pļuškas (IMG:style_emoticons/kurb_gaiss/laughing.gif) Skaidrs.

Drakels ar neuzticīgu skatienu vēroja notiekošo. Likās, ka puisis pret pārmērīgo jautrību izturās visai piesardzīgi.
Es jūtos? burvis domīgi apjautājās Samērā labi. Paldies. Man īsti nekas vairs nesāp un laikam mocīt arī neviens tuvākajā laikā netaisās. Var pat iztikt. viņš nedaudz pasmaidīja tikai ar lūpu kaktiņiem.

Siriatans noskatījās pakaļ Hildegardei un piecēlās.
Es došos. Bija patīkami jūs visus satikt un es ceru, ka prieks jūsu sirdīs mājos vēl daudzas dienas. Elfs pieklājīgi paklanījās un devās uz to pusi kurp bija devusies šamane.

Naija piecēlās un sāka palīdzēt Maironai savākt žagarus ugunskuram.
Drakels vēroja sieviešu darbošanos līdz viņa skatienu piesaistīja guļošā Amanda un Orisejs. Beigu beigās viņa skaties aizklīda līdz Roerdam un pamanījis paladina nenolaisto skatienu no Amandas, puisis pasmaidīja.

Arje auļoja pa lauku kopā ar Rinku līdz pamanīja, ka laukam tuvojas pazīstams pūķa stāvs.
Greidens bija klāt. Viņš nolaidās pļavā un pārvērties par zirgu indīgi zaļā krāsā auļoja līdzās Rinkai.

[Romija]

Brīdī, kad lielākā sajūsma jau bija izauļota, Arje pamanīja Greidenu. Nu bija iemesls izmest vēl pāris lokus.

Man prieks, ka tu atnāci! viņa domās teica Greidenam. Šis rīts ir tik skaists, kā sen nav bijis! Tu taču paliksi arī uz brokastīm, vai ne? Sīkaliņai sāka gribēties ēst un brokastis kopā ar Greidenu un pārējiem varētu būt kas ļoti jauks.

[echo3]

Kad nu visi sāka rosīties, arī Ellīo cēlās kājās un piepalīdzēja uzkurt ugunskuru. Gnoms tā kā vēl grasījās kaut ko Siriatanam jautāt, bet nolēma, ka jautājumu ir pārāk daudz, tāpēc vienkārši pieklājīgi atvadījās.

Tad kādēļ tu tik drūms? - Ellīo beidzot apsēdās blakus Drakelam, gaidot, kamēr uzvārīsies ūdens tējai.

[Sindra]

Jā, palikšu. Man nekur nav jāsteidzas. Greidens uzrunāja Arji. Kaiross ir atguvies un lamā Aeternu. Mani liek mierā. zaļais zirgs auļoja pa pļavu. Un izskatījās, ka gaužām labi spēj turēt līdzi Rinkai.


Es neesmu drūms. Drakels atbildēja Ellīo. Man tikai grūti noticēt labām lietām. Es parasti vairākkārtīgi pārliecinos, ka tā tiešām ir. Pirms sākt par kaut ko reāli priecāties. Es nevēlos, lai mani žēlo, bet pieņemu, ka ļaudis teiktu, ka man nav dzīvē gājis viegli. Un pārāk daudz muļķību esmu sastrādājis. Es nespēju noticēt, ka man to visu var tā vienkārši piedot.